351213 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-12-09T20:52:57Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 7. novembris, plkst. 22.26

2012-11-07T22:26:17Z

Andrejs : 2012. gada 6. novembris, plkst. 20.06

2012-11-06T20:06:56Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1980/01/04 |Issue number=3 |Page number=1 |Original title=Vēlreiz par kompetenci |In section=Civilā aizsardzība: domu krustc...

2012-11-06T20:06:00Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1980/01/04 |Issue number=3 |Page number=1 |Original title=Vēlreiz par kompetenci |In section=Civilā aizsardzība: domu krustc...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Rīgas Balss
|Published on=1980/01/04
|Issue number=3
|Page number=1
|Original title=Vēlreiz par kompetenci
|In section=Civilā aizsardzība: domu krustcelēs
|Source file=riba1990n003_001_03
|Abstract=Civilā aizsardzība: domu krustcelēs

}}
{{Written by|V. Vasjučenko}}
{{About domain|Civilā aizsardzība}}
{{About person|G. Taņins }}
{{About person|N. Pacars}}
{{About person|E. Galberins}}
{{About place|Jonava}}
{{About place|Jelgava}}
{{About year|1971}}
{{About year|1987}}
{{About year|1990}}

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 |Abstract=Civilā aizsardzība: domu krustcelēs
 }}
 {{Written by|V. Vasjučenko}}
 {{About domain|Civilā aizsardzība}}
@@ 30. rindiņa: / 31. rindiņa: @@
 Tādējādi jebkuras valsts civilā aizsardzība risina svarīgus uzdevumus iedzīvotāju aizsardzībā gan kara, gan miera laikā.
 <p style="text-align: right; ">'''V. VASJUČENKO,'''</p><p style="text-align: right; ">TTP civilās aizsardzības štāba priekšnieks</p><p style="text-align: right; ">(Strādāju civilajā aizsardzībā no 1965. gada.)</p>
 &nbsp;
 '''REDAKCIJAS PIEZĪME.''' Līdzīgas vēstules esam saņēmuši arī 110 karavīra N. Pacara un rīdzinieka E. Galberina. Pateicamies mūsu lasītājiem par aktivitāti.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 7. novembris, plkst. 22.26
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Rīgas Balss \|Published on=~~1980~~/01/04 \|Issue number=3 \|Page number=1 \|Original title=Vēlreiz par kompetenci \|In section=Civilā aizsardzība: domu krustcelēs \|Source file=riba1990n003_001_03 \|Abstract=Civilā aizsardzība: domu krustcelēs }} {{Written by\|V. Vasjučenko}} {{About domain\|Civilā aizsardzība}} {{About person\|G. Taņins }} {{About person\|N. Pacars}} {{About person\|E. Galberins}} {{About place\|Jonava}} {{About place\|Jelgava}} {{About year\|1971}} {{About year\|1987}} {{About year\|1990}}Uzmanīgi izlasīju «RB» 12. oktobra numurā ievietoto publikāciju ar virsrakstu «Kur ērti noslēpties no ļaužu acīm». Uzreiz jāteic, ka tās autors G. Taņins civilajā aizsardzībā, tāpat arī finanšu likumu pārzināšanā, parādījis galīgu nekompetenci. Lieta tā, ka atvaļinātajiem un rezerves virsniekiem pastāv tā dēvētie «griesti» un tos pagaidām vēl neviens nav atcēlis. Bija pietiekami piezvanīt uz republikas kara komisariāta pensiju nodaļu un saņemt informāciju, lai nemaldinātu lasītājus. Tas ir pirmkārt.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Rīgas Balss
		+	\|Published on=1990/01/04
		+	\|Issue number=3
		+	\|Page number=1
		+	\|Original title=Vēlreiz par kompetenci
		+	\|In section=Civilā aizsardzība: domu krustcelēs
		+	\|Source file=riba1990n003_001_03
		+	\|Abstract=Civilā aizsardzība: domu krustcelēs
		+	}}
		+	{{Written by\|V. Vasjučenko}}
		+	{{About domain\|Civilā aizsardzība}}
		+	{{About person\|G. Taņins}}
		+	{{About person\|N. Pacars}}
		+	{{About person\|E. Galberins}}
		+	{{About place\|Jonava}}
		+	{{About place\|Jelgava}}
		+	{{About year\|1971}}
		+	{{About year\|1987}}
		+	{{About year\|1990}}
		+	Uzmanīgi izlasīju «RB» 12. oktobra numurā ievietoto publikāciju ar virsrakstu «Kur ērti noslēpties no ļaužu acīm». Uzreiz jāteic, ka tās autors G. Taņins civilajā aizsardzībā, tāpat arī finanšu likumu pārzināšanā, parādījis galīgu nekompetenci. Lieta tā, ka atvaļinātajiem un rezerves virsniekiem pastāv tā dēvētie «griesti» un tos pagaidām vēl neviens nav atcēlis. Bija pietiekami piezvanīt uz republikas kara komisariāta pensiju nodaļu un saņemt informāciju, lai nemaldinātu lasītājus. Tas ir pirmkārt.

	Otrkārt, civilās aizsardzības štābu priekšnieki nenodarbojas ar aizsargbūvju finansēšanu un celtniecību. Latvijas PSR šādu celtniecību plāno un finansē republikas Valsts plāna komiteja un savienības ministrijas.		Otrkārt, civilās aizsardzības štābu priekšnieki nenodarbojas ar aizsargbūvju finansēšanu un celtniecību. Latvijas PSR šādu celtniecību plāno un finansē republikas Valsts plāna komiteja un savienības ministrijas.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1980/01/04 |Issue number=3 |Page number=1 |Original title=Vēlreiz par kompetenci |In section=Civilā aizsardzība: domu krustcelēs |Source file=riba1990n003_001_03 |Abstract=Civilā aizsardzība: domu krustcelēs }} {{Written by|V. Vasjučenko}} {{About domain|Civilā aizsardzība}} {{About person|G. Taņins }} {{About person|N. Pacars}} {{About person|E. Galberins}} {{About place|Jonava}} {{About place|Jelgava}} {{About year|1971}} {{About year|1987}} {{About year|1990}}Uzmanīgi izlasīju «RB» 12. oktobra numurā ievietoto publikāciju ar virsrakstu «Kur ērti noslēpties no ļaužu acīm». Uzreiz jāteic, ka tās autors G. Taņins civilajā aizsardzībā, tāpat arī finanšu likumu pārzināšanā, parādījis galīgu nekompetenci. Lieta tā, ka atvaļinātajiem un rezerves virsniekiem pastāv tā dēvētie «griesti» un tos pagaidām vēl neviens nav atcēlis. Bija pietiekami piezvanīt uz republikas kara komisariāta pensiju nodaļu un saņemt informāciju, lai nemaldinātu lasītājus. Tas ir pirmkārt.
-}}
+Otrkārt, civilās aizsardzības štābu priekšnieki nenodarbojas ar aizsargbūvju finansēšanu un celtniecību. Latvijas PSR šādu celtniecību plāno un finansē republikas Valsts plāna komiteja un savienības ministrijas.
-{{Written by|V. Vasjučenko}}
-{{About domain|Civilā aizsardzība}}
+Visās Rietumvalstīs pieņemti likumi par civilo aizsardzību. Mums pagaidām tāda likuma nav. Kāpēc gan kapitālists, kurš, kā zināms, naudu vējā nekaisa, tērē līdzekļus civilajai aizsardzībai? Jāpiezīmē, ka pēdējos gados kapitālistiskajās valstīs līdzekļus šim nolūkam palielina. Tas ir tāpēc, ka no 1971. līdz 1987. gadam tikai ASV vien notikušas apmēram 16 000 avārijas ražošanas uzņēmumos, kas saistītas ar atomu, ķīmiskajām, bakterioloģiskajām un citām vielām (žurnāls «Vojennije znaņija» 1989. 2. Nr.).
-{{About person|G. Taņins }}
-{{About person|N. Pacars}}
+Arī mums piemēri diemžēl nav tālu jāmeklē: pērnā gada 20. martā ļoti liela avārija notika Jonavas slāpekļa ražošanas apvienībā. Noplūda 7000 tonnu amonjaka. Tikai pateicoties precīzai šī objekta administrācijas un republikas civilās aizsardzības štābu un dienestu darbībai, jo pirms tam tika izmēģināta darbība analoģiskā avārijas situācijā, kolektīvs necieta lielus upurus. Avārijas un ugunsgrēka likvidēšanas gaitā gāja bojā 8 cilvēki, no saindētās zonas evakuēja 40 000 cilvēku.
-{{About person|E. Galberins}}
-{{About place|Jonava}}
+Šobrīd visās valstīs izveido mobilus dienestus, kas spēj pirmajās divās trīs stundās pēc stihiskās nelaimes vai avārijas sniegt palīdzību cietušajiem iedzīvotājiem.
-{{About place|Jelgava}}
-{{About year|1971}}
+Tādējādi jebkuras valsts civilā aizsardzība risina svarīgus uzdevumus iedzīvotāju aizsardzībā gan kara, gan miera laikā.
-{{About year|1987}}
-{{About year|1990}}
+<p style="text-align: right; ">'''V. VASJUČENKO,'''</p><p style="text-align: right; ">TTP civilās aizsardzības štāba priekšnieks</p><p style="text-align: right; ">(Strādāju civilajā aizsardzībā no 1965. gada.)</p>