339080 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2016-06-15T23:41:58Z

Set original images

Andrejs : 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 22.43

2016-04-18T22:43:16Z

Andrejs : 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 22.41

2016-04-18T22:41:50Z

Andrejs : 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 22.40

2016-04-18T22:40:42Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/10/25 |Issue number=205 |Page number=1 |Original title=Vai jābūt tādam institūtam? |In section=Rīgas humanitārai...

2016-04-18T22:39:19Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/10/25 |Issue number=205 |Page number=1 |Original title=Vai jābūt tādam institūtam? |In section=Rīgas humanitārai...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/10/25
|Issue number=205
|Page number=1
|Original title=Vai jābūt tādam institūtam?
|In section=Rīgas humanitārais institūts — par un pret
|Source file= paja1989n205_001_04
|Abstract=Rīgas humanitārais institūts — par un pret

}}
{{Written by|Inese Vaidere}}
{{About topic|Rīgas Humanitārais institūts — diskusijas}}
{{About topic|Rusifikācija}}
{{About domain|Tautas izglītība}}
{{About person|M. Gavrilovs}}
{{About person|Žaneta Ilmete}}
{{About person|V. Buka}}
{{About organization|Rīgas Humanitārais institūts}}
{{About organization|Interfronte}}
{{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
{{About organization|P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte (LVU) - Latvijas Universitāte (LU)}}
{{About organization|A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)}}
{{About media|«Единство» («Jedinstvo»), laikraksts}}
{{About media|«Cīņa», laikraksts}}
{{About media|Latinform}}
{{About media|«Rīgas Balss», laikraksts}}
{{About year|1989}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2016. gada 15. jūnijs, plkst. 23.41
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/10/25 \|Issue number=205 \|Page number=1 \|Original title=Vai jābūt tādam institūtam? \|In section=Rīgas humanitārais institūts — par un pret \|Source file= paja1989n205_001_04 \|Abstract=Rīgas humanitārais institūts — par un pret }} {{Written by\|Inese Vaidere}} {{About topic\|Rīgas Humanitārais institūts — diskusijas}} {{About topic\|Rusifikācija}} {{About domain\|Tautas izglītība}} {{About person\|M. Gavrilovs}} {{About person\|Žaneta Ilmete}} {{About person\|V. Buka}} {{About organization\|Rīgas Humanitārais institūts}} {{About organization\|Interfronte}} {{About organization\|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About organization\|P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte (LVU) - Latvijas Universitāte (LU)}} {{About organization\|A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)}} {{About media\|«Единство» («Jedinstvo»), laikraksts}} {{About media\|«Cīņa», laikraksts}} {{About media\|Latinform}} {{About media\|«Rīgas Balss», laikraksts}} {{About year\|1989}}	+	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/10/25 \|Issue number=205 \|Page number=1 \|Original title=Vai jābūt tādam institūtam? \|In section=Rīgas humanitārais institūts — par un pret \|Source file= paja1989n205_001_04 \|Abstract=Rīgas humanitārais institūts — par un pret }}
		+	{{Source image\|articles/339/080/339080.jpg}} {{Written by\|Inese Vaidere}} {{About topic\|Rīgas Humanitārais institūts — diskusijas}} {{About topic\|Rusifikācija}} {{About domain\|Tautas izglītība}} {{About person\|M. Gavrilovs}} {{About person\|Žaneta Ilmete}} {{About person\|V. Buka}} {{About organization\|Rīgas Humanitārais institūts}} {{About organization\|Interfronte}} {{About organization\|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About organization\|P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte (LVU) - Latvijas Universitāte (LU)}} {{About organization\|A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)}} {{About media\|«Единство» («Jedinstvo»), laikraksts}} {{About media\|«Cīņa», laikraksts}} {{About media\|Latinform}} {{About media\|«Rīgas Balss», laikraksts}} {{About year\|1989}}

	Ja manī kaut vai vismazākā mērā būtu jaušams žurnālistes talants, savam rakstu darbam jau apriori izvēlētos skumja feļetona žanru. Bet. tā kā ar to dievišķo dzirksti tā nu ir, kā ir, rakstīšu, kā iznāks.		Ja manī kaut vai vismazākā mērā būtu jaušams žurnālistes talants, savam rakstu darbam jau apriori izvēlētos skumja feļetona žanru. Bet. tā kā ar to dievišķo dzirksti tā nu ir, kā ir, rakstīšu, kā iznāks.

@@ 19. rindiņa: / 19. rindiņa: @@
 Skolēnu aptaujas izmantošana, runājot par institūta lietderību, jau nu ir pavisam nekorekts pasākums. Ir taču pavisam skaidrs — kurš skolēns lai iebilstu pret institūtu, kas piedāvā «augsti kvalificētus pasniedzējus, izcilus PSRS un citu valstu kultūras darbiniekus, ilgu stažēšanos citu republiku un ārzemju augstskolās»? Varbūt korektāk būtu izdarīt aptauju nacionālajās kultūras biedrībās, kurās redzam patiesi inteliģentus un tolerantus ļaudis? Varu izteikt pieņēmumu, ka krievu un citu tautu inteliģence Šādā institūtā varētu tikt ignorēta. jo tautu saprašanās idejas vietā šeit tiek popularizēta norobežošanās.
-LATINFORM materiālā citēts V. Bukas izteikums, ka darba grupai «varējuši pievienoties visi. kas patiesi ieinteresēti mūsu izglītības nākotnē», kas, maigi izsakoties, ir pārspīlējums. Institūta dibināšanas ideja tiek apspriesta dziļā slepenībā, kā liecina vērojumi, pārsvarā apspriežoties ar Maskavas kolēģiem un pilnīgi ignorējot mūsu republikas vadošās augstskolas.
+LATINFORM materiālā citēts V. Bukas izteikums, ka darba grupai «varējuši pievienoties visi, kas patiesi ieinteresēti mūsu izglītības nākotnē», kas, maigi izsakoties, ir pārspīlējums. Institūta dibināšanas ideja tiek apspriesta dziļā slepenībā, kā liecina vērojumi, pārsvarā apspriežoties ar Maskavas kolēģiem un pilnīgi ignorējot mūsu republikas vadošās augstskolas.
 Te nu, šķiet, īsti vietā būtu uzdot pēdējā laikā īpaši iecienīto jautājumu «Kam tas ir izdevīgi?» un pirms atbildes izdarīt nelielu atkāpi.

@@ 11. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 RHI, kā to tagad entuziasti nosaukuši, izveide pašreizējos apstākļos ir absurda un, raugoties no augstskolu pašreizējās materiālās bāzes un starpnacionālo attiecību uzlabošanas viedokļa, pat kaitīga. Kāpēc gan tik trūcīgos apstākļos pasliktināt citu Jau tā daudzo republikas augstskolu materiālo bāzi? Kāpēc gan turpināt un nostiprināt Interfrontes uzsākto republikas iedzīvotāju pretnostatīšanu un dalīšanu latviešos un krievu valodā runājošos? Institūta dibināšanas ideja pamatīgi aplūkota un atspēkota LVU profesores Ž. Ilmetes argumentētajā publikācijā «Vēlreiz par Rīgas humanitārā institūta lietderību» 10. oktobra «Rīgas Balsī». Šiem argumentiem grūti ko iebilst un tomēr šķiet, ka absurdais priekšlikums ir guvis savus redzamus un tikai vēl no liela tāluma jūtamus atbalstītājus.
-Lielus iebildumus izraisa rūpnieku atvēlētie miljoni institūta dibināšanai. No ekonomiska viedokļa šādai iestādei tā ir tikai sākuma iemaksa, kura ne tuvu nesedz nepieciešamos līdzekļus. Rūpnieku entuziasms gan saprotams, jo kas maksā, tas pasūta mūziku. Ir zināms, ka ekonomisti, kas cer stāvēt pie iecerētā institūta šūpu]a, ir aktīvi rūpnieku savienības idejas par uzņēmumu neatkarību no republikas birokrātijas (lasi: idejas par uzņēmumu bezmaksas nodošanas pašreizējo vadītāju īpašumā) popularizētāji un aizstāvji. Un, ja nu runa ir par maksāšanu, tad sapratīsim reiz, ka «rūpnieki» velk naudu nevis no sava vai savu kolektīvu maka, bet gan no visas tautas trūcīgās krājkases. Lai to apjēgtu, jāatceras. ka pie mums vēl pagaidām pastāv valsts īpašums, kas radies no nodokļu maksātāju līdzekļiem, un tas jāizmanto visas tautas interesēs. Tātad to, kā lietot valsts uzņēmumu peļņu, vajadzētu izlemt nevis vadītāju grupām, bet tautas vēlētiem deputātiem. Turklāt pašreizējos apstākļos naudas līdzekļu ir daudz, pat pārāk daudz. Ir tikai viena nelaime — tiem nav adekvāta materiālā nodrošinājuma, proti, ja jaundibināmajai iestādei gādās solus, krēslus. skaitļotājus u. tml., universitātes, RPI un citu augstskolu studenti joprojām varēs sēdēt tajos pašos aizvēsturiskajos solos un darboties ar tiem pašiem morāli novecojušajiem skaitļotājiem kā līdz šim, kaut arī budžeta naudas dotācijas nesamazinātos.
+Lielus iebildumus izraisa rūpnieku atvēlētie miljoni institūta dibināšanai. No ekonomiska viedokļa šādai iestādei tā ir tikai sākuma iemaksa, kura ne tuvu nesedz nepieciešamos līdzekļus. Rūpnieku entuziasms gan saprotams, jo kas maksā, tas pasūta mūziku. Ir zināms, ka ekonomisti, kas cer stāvēt pie iecerētā institūta šūpu]a, ir aktīvi rūpnieku savienības idejas par uzņēmumu neatkarību no republikas birokrātijas (lasi: idejas par uzņēmumu bezmaksas nodošanas pašreizējo vadītāju īpašumā) popularizētāji un aizstāvji. Un, ja nu runa ir par maksāšanu, tad sapratīsim reiz, ka «rūpnieki» velk naudu nevis no sava vai savu kolektīvu maka, bet gan no visas tautas trūcīgās krājkases. Lai to apjēgtu, jāatceras, ka pie mums vēl pagaidām pastāv valsts īpašums, kas radies no nodokļu maksātāju līdzekļiem, un tas jāizmanto visas tautas interesēs. Tātad to, kā lietot valsts uzņēmumu peļņu, vajadzētu izlemt nevis vadītāju grupām, bet tautas vēlētiem deputātiem. Turklāt pašreizējos apstākļos naudas līdzekļu ir daudz, pat pārāk daudz. Ir tikai viena nelaime — tiem nav adekvāta materiālā nodrošinājuma, proti, ja jaundibināmajai iestādei gādās solus, krēslus. skaitļotājus u. tml., universitātes, RPI un citu augstskolu studenti joprojām varēs sēdēt tajos pašos aizvēsturiskajos solos un darboties ar tiem pašiem morāli novecojušajiem skaitļotājiem kā līdz šim, kaut arī budžeta naudas dotācijas nesamazinātos.
 Pasaules zemēs valsts uzņēmumu peļņa ir nevis uzņēmumā strādājošo, bet visas tautas īpašums un svarīga budžeta sastāvdaļa: tieši no budžeta tiek finansēta izglītības lauvastiesa. Tikai pie mums pēc dažādām manipulācijām ir izveidojusies situācija, kad valsts Īpašums pārvērties par grupu (uzņēmumu vadības un valdošās birokrātijas) īpašumu. Tas tad arī rada plašas iespējas uzņēmumu «pašu līdzekļus» nevis iemaksāt republikas, pilsētas vai rajona budžetā visu iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, bet rīkoties ar tiem pēc saviem ieskatiem, kas līdz šim ir izpaudušies galvenokārt kā dzīvokļu celtniecība saimnieciskā kārtā iebraucējiem, bet nu — speciālu interešu institūta radīšanai. Tāpēc valdībai jārada tādi apstākļi, lai izslēgtu patvaļīgu rīkošanos ar sev nepiederošu naudu.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/10/25 |Issue number=205 |Page number=1 |Original title=Vai jābūt tādam institūtam? |In section=Rīgas humanitārais institūts — par un pret |Source file= paja1989n205_001_04 |Abstract=Rīgas humanitārais institūts — par un pret }} {{Written by|Inese Vaidere}} {{About topic|Rīgas Humanitārais institūts — diskusijas}} {{About topic|Rusifikācija}} {{About domain|Tautas izglītība}} {{About person|M. Gavrilovs}} {{About person|Žaneta Ilmete}} {{About person|V. Buka}} {{About organization|Rīgas Humanitārais institūts}} {{About organization|Interfronte}} {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About organization|P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte (LVU) - Latvijas Universitāte (LU)}} {{About organization|A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)}} {{About media|«Единство» («Jedinstvo»), laikraksts}} {{About media|«Cīņa», laikraksts}} {{About media|Latinform}} {{About media|«Rīgas Balss», laikraksts}} {{About year|1989}}
-}}
+. oktobra laikrakstu «Cīņa», kā ierasts, sāku lasīt ar pēdējo lappusi, kur uzzināju: tā kā šo informācijas līdzekli esmu pasūtījusi arī nākamajam gadam. Ikkatrā numurā varu gaidīt kādu pārsteigumu. Lieliski! Bet pārsteigums nebija jāgaida līdz nākamajam gadam, tas mani skāra jau otrajā lappusē un greznojās ar nosaukumu «RHI — jauna tipa augstskola?».
-{{Written by|Inese Vaidere}}
-{{About topic|Rīgas Humanitārais institūts — diskusijas}}
+Izrādās, ka mūsu augstākās izglītības sistēmai, kurai līdzekļu trūkuma ziņā civilizētajā pasaulē nav daudz līdzinieku, īstenībā trūkst vēl tikai vienas augstskolas! Un, protams, tādas, kurā varētu mācīties, interfrontes terminos izsakoties — krievu valodā runājošie. Taisnības labad uzsvērsim, ka visās Latvijas augstskolas, kurās mācības notiek latviešu valoda, līdztekus profesionālās iemaņas var gūt arī krieviski. Taču ir augstākās mācību iestādes, kurās mācību process ir tikai krievu valodā, tagad tām cer pievienoties arī «RHI». Ir jau skaidrs: ko mūsu nabadzībā iedos vienam, to atraus otram, tāpēc acīmredzot, lai pašreizējās augstskolas nolemtu progresējošai un stagnantai nabadzībai, jaunas mācību iestādes izveidošanas motīviem jābūt ārkārtīgi svarīgiem.
-{{About topic|Rusifikācija}}
-{{About domain|Tautas izglītība}}
+Kad pirmoreiz saskāros ar krievu humanitārā institūta dibināšanas ideju (tieši tā šo iestādi sākotnēji dēvēja interfrontes dibināšanas kongresā, piemēram, viens no institūta iniciatoriem —- ekonomists M. Gavrilovs), biju neizpratnē — kāpēc tieši krievu un nevis ukraiņu vai baltkrievu? Vēlāk, kad idejas skelets «apauga ar miesu», atkal radās jautājums — kāpēc citām tautībām Latvijā būtu lemts uz mūžu palikt tikai krievu valoda runājošām un saliedēties ap krievu nacionālo grupu? Neizpratne auga, kad presē izlasīju ziņu par to, ka ar Augstākās Padomes Prezidija ziņu izveidota darba grupa institūta izveidošanas idejas studēšanai, kurā iekļauti nevis neitrāli eksperti, bet gan visi galvenie idejas autori.
-{{About person|M. Gavrilovs}}
-{{About person|Žaneta Ilmete}}
+RHI, kā to tagad entuziasti nosaukuši, izveide pašreizējos apstākļos ir absurda un, raugoties no augstskolu pašreizējās materiālās bāzes un starpnacionālo attiecību uzlabošanas viedokļa, pat kaitīga. Kāpēc gan tik trūcīgos apstākļos pasliktināt citu Jau tā daudzo republikas augstskolu materiālo bāzi? Kāpēc gan turpināt un nostiprināt Interfrontes uzsākto republikas iedzīvotāju pretnostatīšanu un dalīšanu latviešos un krievu valodā runājošos? Institūta dibināšanas ideja pamatīgi aplūkota un atspēkota LVU profesores Ž. Ilmetes argumentētajā publikācijā «Vēlreiz par Rīgas humanitārā institūta lietderību» 10. oktobra «Rīgas Balsī». Šiem argumentiem grūti ko iebilst un tomēr šķiet, ka absurdais priekšlikums ir guvis savus redzamus un tikai vēl no liela tāluma jūtamus atbalstītājus.
-{{About person|V. Buka}}
-{{About organization|Rīgas Humanitārais institūts}}
+Lielus iebildumus izraisa rūpnieku atvēlētie miljoni institūta dibināšanai. No ekonomiska viedokļa šādai iestādei tā ir tikai sākuma iemaksa, kura ne tuvu nesedz nepieciešamos līdzekļus. Rūpnieku entuziasms gan saprotams, jo kas maksā, tas pasūta mūziku. Ir zināms, ka ekonomisti, kas cer stāvēt pie iecerētā institūta šūpu]a, ir aktīvi rūpnieku savienības idejas par uzņēmumu neatkarību no republikas birokrātijas (lasi: idejas par uzņēmumu bezmaksas nodošanas pašreizējo vadītāju īpašumā) popularizētāji un aizstāvji. Un, ja nu runa ir par maksāšanu, tad sapratīsim reiz, ka «rūpnieki» velk naudu nevis no sava vai savu kolektīvu maka, bet gan no visas tautas trūcīgās krājkases. Lai to apjēgtu, jāatceras. ka pie mums vēl pagaidām pastāv valsts īpašums, kas radies no nodokļu maksātāju līdzekļiem, un tas jāizmanto visas tautas interesēs. Tātad to, kā lietot valsts uzņēmumu peļņu, vajadzētu izlemt nevis vadītāju grupām, bet tautas vēlētiem deputātiem. Turklāt pašreizējos apstākļos naudas līdzekļu ir daudz, pat pārāk daudz. Ir tikai viena nelaime — tiem nav adekvāta materiālā nodrošinājuma, proti, ja jaundibināmajai iestādei gādās solus, krēslus. skaitļotājus u. tml., universitātes, RPI un citu augstskolu studenti joprojām varēs sēdēt tajos pašos aizvēsturiskajos solos un darboties ar tiem pašiem morāli novecojušajiem skaitļotājiem kā līdz šim, kaut arī budžeta naudas dotācijas nesamazinātos.
-{{About organization|Interfronte}}
-{{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
+Pasaules zemēs valsts uzņēmumu peļņa ir nevis uzņēmumā strādājošo, bet visas tautas īpašums un svarīga budžeta sastāvdaļa: tieši no budžeta tiek finansēta izglītības lauvastiesa. Tikai pie mums pēc dažādām manipulācijām ir izveidojusies situācija, kad valsts Īpašums pārvērties par grupu (uzņēmumu vadības un valdošās birokrātijas) īpašumu. Tas tad arī rada plašas iespējas uzņēmumu «pašu līdzekļus» nevis iemaksāt republikas, pilsētas vai rajona budžetā visu iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, bet rīkoties ar tiem pēc saviem ieskatiem, kas līdz šim ir izpaudušies galvenokārt kā dzīvokļu celtniecība saimnieciskā kārtā iebraucējiem, bet nu — speciālu interešu institūta radīšanai. Tāpēc valdībai jārada tādi apstākļi, lai izslēgtu patvaļīgu rīkošanos ar sev nepiederošu naudu.
-{{About organization|P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte (LVU) - Latvijas Universitāte (LU)}}
-{{About organization|A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)}}
+Nedaudz par institūta ievirzi. Nosaukums — humanitārais — skan pievilcīgi, bet kodols, izskatās, būs menedžeru gatavošana. Vai tikai tas pastāvošajos ekonomistu kadru pārprodukcijas apstākļos nav saistīts ar idejas iniciatoru profesijām, kuras dotu iespējas institūtā ar vienu vēzienu iegūt vadošos amatus?
-{{About media|«Единство» («Jedinstvo»), laikraksts}}
-{{About media|«Cīņa», laikraksts}}
+Skolēnu aptaujas izmantošana, runājot par institūta lietderību, jau nu ir pavisam nekorekts pasākums. Ir taču pavisam skaidrs — kurš skolēns lai iebilstu pret institūtu, kas piedāvā «augsti kvalificētus pasniedzējus, izcilus PSRS un citu valstu kultūras darbiniekus, ilgu stažēšanos citu republiku un ārzemju augstskolās»? Varbūt korektāk būtu izdarīt aptauju nacionālajās kultūras biedrībās, kurās redzam patiesi inteliģentus un tolerantus ļaudis? Varu izteikt pieņēmumu, ka krievu un citu tautu inteliģence Šādā institūtā varētu tikt ignorēta. jo tautu saprašanās idejas vietā šeit tiek popularizēta norobežošanās.
-{{About media|Latinform}}
-{{About media|«Rīgas Balss», laikraksts}}
+LATINFORM materiālā citēts V. Bukas izteikums, ka darba grupai «varējuši pievienoties visi. kas patiesi ieinteresēti mūsu izglītības nākotnē», kas, maigi izsakoties, ir pārspīlējums. Institūta dibināšanas ideja tiek apspriesta dziļā slepenībā, kā liecina vērojumi, pārsvarā apspriežoties ar Maskavas kolēģiem un pilnīgi ignorējot mūsu republikas vadošās augstskolas.
-{{About year|1989}}