282945 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2014. gada 20. marts, plkst. 18.38

2014-03-20T18:38:50Z

Ilmars: Set original images

2012-05-15T10:46:37Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 8. marts, plkst. 07.10

2012-03-08T07:10:55Z

Ilmars: Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates

2012-01-03T12:53:03Z

Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/12/18
|Issue number=211
|Page number=1
|Original title=Pēdējais solis dejā uz virves?
|In section=«LJ» speciālkorespondents Juris Laksovs ziņo no Maskavas
|Source file=lajn1990n211_001_01
}}
{{Written by|Juris Laksovs}}
{{About topic|Anatolija Gorbunova politiskā darbība}}
{{About domain|Politika}}
 Šī gada martā, kad Maskavas ierindas publika ēda āboliem pildītas importa zosis un uzdzēra «Žiguļu» aliņu, notika PSRS Tautas deputātu ārkārtas 3. kongress. Toreiz tautas bezrūpīgās nākotnes labā tika ieviests valsts prezidenta amats, kurā ievēlēja Mihailu Gorbačovu. Ir pagājuši deviņi mēneši, tāpat kā martā nedaudz piesalst un nedaudz snieg. Maskavas ierindas publika sūkā ķepu un skatās televīziju. Sācies kārtējais PSRS Tautas deputātu kongress. Un jau pirmā debatētāja ierosina iekļaut darba kārtībā jautājumu par neuzticības izteikšanu PSRS prezidentam. Tautas bezrūpīgās nākotnes labā…

Bet svētdien, dienu pirms kongresa, Latvijas Republikas Ministru Padomes pastāvīgajā pārstāvniecībā Maskavā uz apspriedi pulcējas Latvijā ievēlētie PSRS tautas deputāti. Par spīti tam, ka biedri Alksnis, Rubiks & Co neieradās, sanāksmē piedalījās 27 cilvēki — tātad kvorums, kas tiesīgs paust delegācijas viedokli. Sākumā tika atrisināti deputātu rotācijas jautājumi. Savienības padomē Dž. Skulmes vietā tagad darbosies E. Grinovskis, Tautību padomē R. Kukaines un M. Kosteņeckas vietā stāsies A. Vilcāns un A. Eizāns. Pēc klātesošo uzstājīgām prasībām PSRS Augstākajā Padomē turpinās strādāt A. Gorbunovs, kas, bez šaubām, ir tikai un vienīgi Latvijas Republikas, nevis paša Gorbunova kunga interesēs, kā to mēģina iztēloties daži superradikāļi pašmāju parlamentā.

Tika paredzēts, ka kongresa darba kārtības svarīgāko jautājumu apspriešanā varētu piedalīties arī mūsu republikas premjers. Taču iepriekšējā Kremļa kabinetu «zondēšana» liecina par to, ka Ivars Godmanis, nebūdams PSRS tautas deputāts, pie vārda netiks. Tāpēc saskaņā ar deputātu grupas pieprasījumu jautājumu kompleksu par Latvijas valsts politisko stāvokli un starpvalstu ekonomiskajām saitēm, par to, kāds varētu būt mūsu liktenis pēc atteikšanās parakstīt Savienības līgumu, Kremļa Kongresu pils tribīnē runās Anatolijs Gorbunovs un Ilmārs Bišers (ja būs iespēja runāt abiem).

Jau pirms foruma sākuma bija zināms par divu delegāciju — Lietuvas un Armēnijas — nepiedalīšanos kongresa darbā. 58 delegāti no Armēnijas parakstījuši Gorbačovam un Lukjanovam adresētu vēstuli par «boikotēšanas» motīviem. Tajā teikts, ka pretēji iepriekšējo kongresu, Augstākās Padomes un prezidenta solījumiem joprojām nav atjaunota padomju vara Kalnu Karabahas Autonomajā apgabalā, tur jau ilgstoši tiek ignorētas elementāras cilvēka tiesības. Kamēr Kalnu Karabahā nebūs atcelts kara stāvoklis un atjaunota konstitucionālā vara, Armēnijas deputāti PSRS tautas deputātu kongresā nepiedalīsies.

Visticamāk, ka viņiem vairs nebūs šādas iespējas. Paši «kongresmeņi» ne bez pamata teic, ka šis Kremļa pasākums ja nav pēdējais, tad droši vien ir priekšpēdējais impērijas glābšanas mēģinājums. Deputāts Zaslavskis vakar atzina, ka PSRS tautas deputātu vēlēšanas notikušas nedemokrātiski, tāpēc nepieciešama varas struktūras reorganizēšana, proti, vara jāpārņem republiku parlamentiem, un tāpēc kongress zaudējis savu nozīmi.

Taču kongress nav zaudējis politiska teātra funkcijas un līdz ar to situācijas noteicēja lomu. Te ir viss: gan pēc visiem dramaturģijas likumiem izstrādāts scenārijs, gan iespaidīgi masu skati, gan aizmugures plānā piekārta bise vai, kā runā, dažkārt…

Deputātiem izsniegtais savienības līguma projekts ir pārlieku vājš, lai to varētu parakstīt vismaz dažas republikas. Taču pilnīgi iespējams, ka šādas mākslīgās «nepaklausības» izprovocēšana ir sava veida paņēmiens, kā reāli ieviest dzīvē čekistu un militāristu nesen izteikto prasību pēc stingras dūres. Gorbačova iekšpolitiskā nestabilitāte viņa dejā uz virves starp konservatoriem un tā dēvētajiem separātistiem šobrīd liek domāt, ka mēs (tas ir, neatkarības kārotāji) varam kļūt par upurjēriem Nobela prēmijas laureāta sevis saglabāšanas spēlē.

«Saņemot Rietumu aplausus, jūs, Mihail Sergejevič, aizmirsāt, kuras valsts prezidents esat! » Jau iepriekš būdami pārliecināti, ka priekšlikums par neuzticības izteikšanu prezidentam izgāzīsies, scenārija autori ļoti vēlīgi atļāva arī nobalsot. Gorbačova piederību šim amatam apšaubīja tikai 426 deputāti.

Darba kārtības apspriešanā visracionālākais šķita starpreģionālās deputātu grupas ierosinājums: kongresam vispār nav jāizskata savienības līguma projekts, kongresam ir jāpārvērtē pašu deputātu loma nacionāli valstiskajā pārveidē. Turpretī deputāts Rolans Bikovs, kam, manuprāt, daudz vairāk piestāvēja logopēda loma mākslas filmā «Ģimenes apstākļu dēļ», domāja citādi. Piesaukdams Baltijas republikās diskriminēto krievu likteņus, viņš aicināja izstrādāt likumu par PSRS pilsoņu tiesībām.

Ja vieni ir pret biežajiem prezidenta dekrētiem, tad citi paši pieprasa viņa aktus. Moldāvi, piemēram, lūdz speciālu «ukazu» situācijas stabilizēšanai republikā.

Viss augšminētais, ka izrādījās, ir tikai piparota piedeva varasvīru ievārītajai cirvja zupai. Deputāti, kuru vairākums gan ēd plovu un uzdzer kumisu, nobalsoja par Augstākās Padomes piedāvāto darba kārtību.

Vakar vakarā Mihails Gorbačovs ziņoja par stāvokli valstī, politiskās un sociālekonomiskās krīzes pārvarēšanas veidiem.

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About topic|Anatolija Gorbunova politiskā darbība}}
 {{About topic|PSRS tautas deputātu IV kongress}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|Alfrēds Rubiks}}

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 |Source file=lajn1990n211_001_01
 }}
 {{Written by|Juris Laksovs}}
 {{About topic|Anatolija Gorbunova politiskā darbība}}