281806 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-05-15T10:46:35Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 7. maijs, plkst. 17.20

2012-05-07T17:20:15Z

Andrejs : 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 10.41

2012-04-08T10:41:06Z

Andrejs : 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 10.32

2012-04-08T10:32:07Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/03/29 |Issue number=61 |Page number=2 |Original title=Garantēt latviešu valodai pienācīgas tiesības |In section=K...

2012-04-08T10:30:09Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/03/29 |Issue number=61 |Page number=2 |Original title=Garantēt latviešu valodai pienācīgas tiesības |In section=K...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/03/29
|Issue number=61
|Page number=2
|Original title=Garantēt latviešu valodai pienācīgas tiesības
|In section=Kāds būs Valodu likums?
|Source file=paja1989n061_002_02
}}
{{Written by|Latvijas PSR Žurnālistu savienība}}
{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Valodniecība}}
{{About year|1989}}

@@ 14. rindiņa: / 14. rindiņa: @@
 {{About domain|Valodniecība}}
 {{About organization|Latvijas PSR Žurnālistu savienība}}
 {{About year|1989}}
 Latvijas PSR Žurnālistu savienības valdes prezidijs atzīst, ka pēc LPSR Augstākās Padomes 1988. gada 6. oktobra lēmuma, ar kuru latviešu valodai piešķirts valsts valodas statuss Latvijas PSR, ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai tagad nekavējoties tiktu pieņemts Likums par Latvijas PSR valsts valodu. Gan latviešu tautas, gan progresīvo, pārbūvi un tiesiskumu atbalstošo republikas iedzīvotāju — cittautiešu viedoklis ir skaidrs: Latvijā valsts valodai jābūt vienai — latviešu valodai. Ar likuma pieņemšanu par Latvijas PSR valsts valodu jādara arī gals mēģinājumiem demagoģiski tulkot Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valodu likuma projektu, kūdīt krievu tautības iedzīvotājus pret republikas vadību un LKP CK.

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n061_002_02
 }}
 {{Written by|Latvijas PSR Žurnālistu savienība}}
 {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
@@ 48. rindiņa: / 49. rindiņa: @@
 '''LATVIJAS PSR ŽURNĀLISTU SAVIENĪBAS VALDES PREZIDIJS'''
-<br/>
+<br />

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 8. aprīlis, plkst. 10.41
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/03/29 \|Issue number=61 \|Page number=2 \|Original title=Garantēt latviešu valodai pienācīgas tiesības \|In section=Kāds būs Valodu likums? \|Source file=paja1989n061_002_02 }} {{Written by\|Latvijas PSR Žurnālistu savienība}} {{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About domain\|Politika}} {{About domain\|Valodniecība}} {{About year\|1989}}Latvijas PSR Žurnālistu savienības valdes prezidijs atzīst, ka pēc LPSR Augstākās Padomes 1988. gada 6. oktobra lēmuma, ar kuru latviešu valodai piešķirts valsts valodas statuss Latvijas PSR, ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai tagad nekavējoties tiktu pieņemts Likums par Latvijas PSR valsts valodu. Gan latviešu tautas, gan progresīvo, pārbūvi un tiesiskumu atbalstošo republikas iedzīvotāju — cittautiešu viedoklis ir skaidrs: Latvijā valsts valodai jābūt vienai — latviešu valodai. Ar likuma pieņemšanu par Latvijas PSR valsts valodu jādara arī gals mēģinājumiem demagoģiski tulkot Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valodu likuma projektu, kūdīt krievu tautības iedzīvotājus pret republikas vadību un LKP CK.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1989/03/29
		+	\|Issue number=61
		+	\|Page number=2
		+	\|Original title=Garantēt latviešu valodai pienācīgas tiesības
		+	\|In section=Kāds būs Valodu likums?
		+	\|Source file=paja1989n061_002_02
		+	}}
		+	{{Written by\|Latvijas PSR Žurnālistu savienība}}
		+	{{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
		+	{{About topic\|Starpnacionālās attiecības}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About domain\|Valodniecība}}
		+	{{About organization\|Latvijas PSR Žurnālistu savienība}}
		+	{{About year\|1989}}
		+	Latvijas PSR Žurnālistu savienības valdes prezidijs atzīst, ka pēc LPSR Augstākās Padomes 1988. gada 6. oktobra lēmuma, ar kuru latviešu valodai piešķirts valsts valodas statuss Latvijas PSR, ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai tagad nekavējoties tiktu pieņemts Likums par Latvijas PSR valsts valodu. Gan latviešu tautas, gan progresīvo, pārbūvi un tiesiskumu atbalstošo republikas iedzīvotāju — cittautiešu viedoklis ir skaidrs: Latvijā valsts valodai jābūt vienai — latviešu valodai. Ar likuma pieņemšanu par Latvijas PSR valsts valodu jādara arī gals mēģinājumiem demagoģiski tulkot Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valodu likuma projektu, kūdīt krievu tautības iedzīvotājus pret republikas vadību un LKP CK.

	Uzskatām, ka publicētais likuma projekts ir pārāk izvairīgs un nerada pietiekamu skaidrību par latviešu valodas un citu valodu lietošanas sfēru Latvijā. Tāpēc pirmām kārtām maināms likuma nosaukums, kuram jābūt: «Likums par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valodu». Likumā jābūt nepārprotami noteiktam, ka latviešu valoda kā valsts valoda neierobežo krievu valodas un citu valodu lietošanas tiesības ģimenē, sadzīvē, darba attiecībās, kā arī attiecībās ar valsts varas orgāniem. Obligāta valsts valodas prašana nebūt netiek prasīta no visiem republikas iedzīvotājiem, tā ir saistīta ar atrašanos vadošos amatos un ar strādāšanu valsts varas un pārvaldes orgānos, kā arī iedzīvotāju apkalpošanas sfērā, tirdzniecībā, ārstniecības un izglītības iestādēs u. tml. Tikai tā būs nodrošināta atbilstība PSRS Konstitūcijas 36. pantam un Latvijas PSR Konstitūcijas 34. pantam. Līdz šim latviešu tautības pilsoņi attiecībā uz šiem konstitūciju pantiem bijuši diskriminēti, jo griežoties pie valsts varas orgāniem, iestādēm un sabiedriskās apkalpošanas uzņēmumiem, bieži nav varējuši lietot latviešu valodu. Valsts valodas prašana tiem pilsoņiem, kuriem tā ir obligāta, ietilpst šo pilsoņu profesionālajā sagatavotībā, tā ka šajā ziņā nevar būt runas par PSRS Konstitūcijas 40. panta noteikto tiesību pārkāpšanu. Republikas pilsoņiem garantējamas tiesības apgūt vidējo vispārējo izglītību katra pilsoņa dzimtajā valodā — latviešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, ebreju, poļu vai citā valodā.		Uzskatām, ka publicētais likuma projekts ir pārāk izvairīgs un nerada pietiekamu skaidrību par latviešu valodas un citu valodu lietošanas sfēru Latvijā. Tāpēc pirmām kārtām maināms likuma nosaukums, kuram jābūt: «Likums par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valodu». Likumā jābūt nepārprotami noteiktam, ka latviešu valoda kā valsts valoda neierobežo krievu valodas un citu valodu lietošanas tiesības ģimenē, sadzīvē, darba attiecībās, kā arī attiecībās ar valsts varas orgāniem. Obligāta valsts valodas prašana nebūt netiek prasīta no visiem republikas iedzīvotājiem, tā ir saistīta ar atrašanos vadošos amatos un ar strādāšanu valsts varas un pārvaldes orgānos, kā arī iedzīvotāju apkalpošanas sfērā, tirdzniecībā, ārstniecības un izglītības iestādēs u. tml. Tikai tā būs nodrošināta atbilstība PSRS Konstitūcijas 36. pantam un Latvijas PSR Konstitūcijas 34. pantam. Līdz šim latviešu tautības pilsoņi attiecībā uz šiem konstitūciju pantiem bijuši diskriminēti, jo griežoties pie valsts varas orgāniem, iestādēm un sabiedriskās apkalpošanas uzņēmumiem, bieži nav varējuši lietot latviešu valodu. Valsts valodas prašana tiem pilsoņiem, kuriem tā ir obligāta, ietilpst šo pilsoņu profesionālajā sagatavotībā, tā ka šajā ziņā nevar būt runas par PSRS Konstitūcijas 40. panta noteikto tiesību pārkāpšanu. Republikas pilsoņiem garantējamas tiesības apgūt vidējo vispārējo izglītību katra pilsoņa dzimtajā valodā — latviešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, ebreju, poļu vai citā valodā.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/03/29 |Issue number=61 |Page number=2 |Original title=Garantēt latviešu valodai pienācīgas tiesības |In section=Kāds būs Valodu likums? |Source file=paja1989n061_002_02 }} {{Written by|Latvijas PSR Žurnālistu savienība}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About year|1989}}Latvijas PSR Žurnālistu savienības valdes prezidijs atzīst, ka pēc LPSR Augstākās Padomes 1988. gada 6. oktobra lēmuma, ar kuru latviešu valodai piešķirts valsts valodas statuss Latvijas PSR, ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai tagad nekavējoties tiktu pieņemts Likums par Latvijas PSR valsts valodu. Gan latviešu tautas, gan progresīvo, pārbūvi un tiesiskumu atbalstošo republikas iedzīvotāju — cittautiešu viedoklis ir skaidrs: Latvijā valsts valodai jābūt vienai — latviešu valodai. Ar likuma pieņemšanu par Latvijas PSR valsts valodu jādara arī gals mēģinājumiem demagoģiski tulkot Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valodu likuma projektu, kūdīt krievu tautības iedzīvotājus pret republikas vadību un LKP CK.
 |Article in=Padomju Jaunatne
-|Published on=1989/03/29
+Uzskatām, ka publicētais likuma projekts ir pārāk izvairīgs un nerada pietiekamu skaidrību par latviešu valodas un citu valodu lietošanas sfēru Latvijā. Tāpēc pirmām kārtām maināms likuma nosaukums, kuram jābūt: «Likums par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valodu». Likumā jābūt nepārprotami noteiktam, ka latviešu valoda kā valsts valoda neierobežo krievu valodas un citu valodu lietošanas tiesības ģimenē, sadzīvē, darba attiecībās, kā arī attiecībās ar valsts varas orgāniem. Obligāta valsts valodas prašana nebūt netiek prasīta no visiem republikas iedzīvotājiem, tā ir saistīta ar atrašanos vadošos amatos un ar strādāšanu valsts varas un pārvaldes orgānos, kā arī iedzīvotāju apkalpošanas sfērā, tirdzniecībā, ārstniecības un izglītības iestādēs u. tml. Tikai tā būs nodrošināta atbilstība PSRS Konstitūcijas 36. pantam un Latvijas PSR Konstitūcijas 34. pantam. Līdz šim latviešu tautības pilsoņi attiecībā uz šiem konstitūciju pantiem bijuši diskriminēti, jo griežoties pie valsts varas orgāniem, iestādēm un sabiedriskās apkalpošanas uzņēmumiem, bieži nav varējuši lietot latviešu valodu. Valsts valodas prašana tiem pilsoņiem, kuriem tā ir obligāta, ietilpst šo pilsoņu profesionālajā sagatavotībā, tā ka šajā ziņā nevar būt runas par PSRS Konstitūcijas 40. panta noteikto tiesību pārkāpšanu. Republikas pilsoņiem garantējamas tiesības apgūt vidējo vispārējo izglītību katra pilsoņa dzimtajā valodā — latviešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, ebreju, poļu vai citā valodā.
 |Issue number=61
-|Page number=2
+Publicētā likuma projekta tekstā atzīstam par nepieciešamiem šādus labojumus.
 |Original title=Garantēt latviešu valodai pienācīgas tiesības
-|In section=Kāds būs Valodu likums?
+. pants pašreizējā redakcijā var radīt vienīgi pārpratumus kā latviešiem, tā cittautiešiem. Republikas pilsoņi nav jaucami vienkop ar iestāžu, uzņēmumu, organizāciju amatpersonām, jo pilsoņiem ir jāgarantē tiesības lietot latviešu, krievu vai kādu citu valodu, turpretī amatpersonām izvirzāma par obligātu kā latviešu, tā krievu valodas prašana.
 |Source file=paja1989n061_002_02
-}}
+. pants svītrojams, jo šā likuma uzdevums nav reglamentēt visas krievu valodas lietošanas sfēras.
 {{Written by|Latvijas PSR Žurnālistu savienība}}
-{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
+. pantā teiktais rediģējams un ietverams likuma preambulā. Attiecībā uz PSRS Bruņotajiem Spēkiem nav izvēršams uzskaitījums «iestādes, organizācijas» utt., bet formulējumam jābūt: «PSRS Bruņotajos Spēkos».
 {{About domain|Politika}}
-{{About domain|Valodniecība}}
+. pantā svītrojama 3. un 4. rindkopa, jo 3. rindkopā teiktais ir jau pietiekami skaidri formulēts 2. rindkopā ar vārdiem «tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai», bet 4. rindkopa nesaskan ar prasību, lai visas amatpersonas, tātad arī deputāti, prastu valsts valodu.
 {{About year|1989}}