260864 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2015. gada 10. decembris, plkst. 13.54

2015-12-10T13:54:10Z

Ilmars: Set original images

2013-05-21T15:20:09Z

Set original images

Andrejs : 2013. gada 23. aprīlis, plkst. 16.39

2013-04-23T16:39:44Z

Andrejs : 2013. gada 23. aprīlis, plkst. 16.37

2013-04-23T16:37:51Z

Andrejs : 2013. gada 23. aprīlis, plkst. 16.37

2013-04-23T16:37:34Z

Andrejs : 2013. gada 23. aprīlis, plkst. 16.36

2013-04-23T16:36:58Z

Andrejs : 2013. gada 23. aprīlis, plkst. 16.21

2013-04-23T16:21:54Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/09/29 |Issue number=184 |Page number=4 |Original title=Kas stutē barjeras pārbūves ceļā? |In section=Pārdomāsim...

2013-04-23T16:20:38Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/09/29 |Issue number=184 |Page number=4 |Original title=Kas stutē barjeras pārbūves ceļā? |In section=Pārdomāsim...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1988/09/29
|Issue number=184
|Page number=4
|Original title=Kas stutē barjeras pārbūves ceļā?
|In section=Pārdomāsim
|Source file=paja1988n184_004_01
|Abstract=Padomju Jaunatne, Nr. 184 (1988-09-24)

Pārdomāsim

|Comments=Par divām musinoši demagoģiskām publikācijām
}}
{{Written by|Kārlis Pakalns}}

@@ 19. rindiņa: / 19. rindiņa: @@
 {{About topic|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}}
 {{About topic|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|V. Iļjins}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. aprīlis, plkst. 16.39
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1988/09/24 \|Issue number=184 \|Page number=4 \|Original title=Kas stutē barjeras pārbūves ceļā? \|In section=Pārdomāsim \|Source file=paja1988n184_004_01 \|Abstract=Pārdomāsim \|Comments=Par divām musinoši demagoģiskām publikācijām }} {{Written by\|Kārlis Pakalns}} {{About topic\|Inženiera V. Iļjina raksts}} {{About topic\|Starpnacionālās attiecības}} {{About topic\|Migrācija}} {{About topic\|Ņinas Andrejevas raksts, diskusijas, 1988}} {{About topic\|Latvijas vēsture, notikumi 1957. — 1959. gadā}} {{About topic\|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}} {{About topic\|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}} {{About domain\|Politika}} {{About person\|V. Iļjins}} {{About person\|Aigars Peters}} {{About person\|Juris Utāns}} {{About person\|Ņina Andrejeva}} {{About person\|Leonīds Brežņevs}} {{About person\|Kārlis Baumanis}} {{About person\|Jānis Stradiņš}} {{About person\|Josifs Staļins}} {{About person\|Helēna Heinrihsone }} {{About media\|«Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts}} {{About media\|«Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts}} {{About event\|E1988092300}} {{About year\|1959}} {{About year\|1988}}Uzmanīgi izlasot inženiera V.Iļjina divas publikācijas «Расцветка камуфляжа» un «Барьеры на пути к истине», kas ievietotas laikraksta «Sovetskaja Latvija» šā gada 6. augusta un 15. septembra numuros, mani pārņēma saviļņojums, kāds mēdz būt brīdī, kad loterijā vinnēts lielais laimests. Tūliņ gribējās iesaukties: «Tad nu beidzot arī pašu mājās esam sagaidījuši savu vietējo Ņinu Andrejevu!»	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1988/09/24
		+	\|Issue number=184
		+	\|Page number=4
		+	\|Original title=Kas stutē barjeras pārbūves ceļā?
		+	\|In section=Pārdomāsim
		+	\|Source file=paja1988n184_004_01
		+	\|Abstract=Pārdomāsim
		+	\|Comments=Par divām musinoši demagoģiskām publikācijām
		+	}}
		+	{{Written by\|Kārlis Pakalns}}
		+	{{About topic\|Inženiera V. Iļjina raksts}}
		+	{{About topic\|Starpnacionālās attiecības}}
		+	{{About topic\|Migrācija}}
		+	{{About topic\|Ņinas Andrejevas raksts, diskusijas, 1988}}
		+	{{About topic\|Latvijas vēsture, notikumi 1957. — 1959. gadā}}
		+	{{About topic\|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}}
		+	{{About topic\|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About person\|V. Iļjins}}
		+	{{About person\|Aigars Peters}}
		+	{{About person\|Juris Utāns}}
		+	{{About person\|Ņina Andrejeva}}
		+	{{About person\|Leonīds Brežņevs}}
		+	{{About person\|Kārlis Baumanis}}
		+	{{About person\|Jānis Stradiņš}}
		+	{{About person\|Josifs Staļins}}
		+	{{About person\|Helēna Heinrihsone}}
		+	{{About person\|Aleksandrs Jakovļevs}}
		+	{{About media\|«Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts}}
		+	{{About media\|«Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts}}
		+	{{About event\|E1988092300}}
		+	{{About event\|E1988080800}}
		+	{{About year\|1959}}
		+	{{About year\|1988}}
		+	Uzmanīgi izlasot inženiera V.Iļjina divas publikācijas «Расцветка камуфляжа» un «Барьеры на пути к истине», kas ievietotas laikraksta «Sovetskaja Latvija» šā gada 6. augusta un 15. septembra numuros, mani pārņēma saviļņojums, kāds mēdz būt brīdī, kad loterijā vinnēts lielais laimests. Tūliņ gribējās iesaukties: «Tad nu beidzot arī pašu mājās esam sagaidījuši savu vietējo Ņinu Andrejevu!»

	Taisnība, bēdīgi slavenās Ļeņingradas ķīmiķes domas lidojuma vērienīgums — atklāts un tiešs mēģinājums reabilitēt «tautu vadoni un tēvu» Josifu Staļinu un reizē ar to mūsu valsts pašreizējo politisko sistēmu ievirzīt citā gultnē — abos V. Iļjina rakstos tomēr nav sasniegts. Bet gara radniecība un dvēseliskā kopība, kā arī teorētiskā platforma un centieni diskreditēt pārbūves procesus abiem autoriem — ļeņingradietei un rīdziniekam — ir nenoliedzami.		Taisnība, bēdīgi slavenās Ļeņingradas ķīmiķes domas lidojuma vērienīgums — atklāts un tiešs mēģinājums reabilitēt «tautu vadoni un tēvu» Josifu Staļinu un reizē ar to mūsu valsts pašreizējo politisko sistēmu ievirzīt citā gultnē — abos V. Iļjina rakstos tomēr nav sasniegts. Bet gara radniecība un dvēseliskā kopība, kā arī teorētiskā platforma un centieni diskreditēt pārbūves procesus abiem autoriem — ļeņingradietei un rīdziniekam — ir nenoliedzami.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. aprīlis, plkst. 16.37
58. rindiņa:		58. rindiņa:


−		+	<p style="text-align: right;">'''KĀRLIS PAKALNS,'''</p><p style="text-align: right;">žurnālists</p>
−	'''KĀRLIS PAKALNS,'''
−
−	žurnālists

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/09/24 |Issue number=184 |Page number=4 |Original title=Kas stutē barjeras pārbūves ceļā? |In section=Pārdomāsim |Source file=paja1988n184_004_01 |Abstract=Pārdomāsim |Comments=Par divām musinoši demagoģiskām publikācijām }} {{Written by|Kārlis Pakalns}} {{About topic|Inženiera V. Iļjina raksts}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About topic|Migrācija}} {{About topic|Ņinas Andrejevas raksts, diskusijas, 1988}} {{About topic|Latvijas vēsture, notikumi 1957. — 1959. gadā}} {{About topic|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}} {{About topic|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}} {{About domain|Politika}} {{About person|V. Iļjins}} {{About person|Aigars Peters}} {{About person|Juris Utāns}} {{About person|Ņina Andrejeva}} {{About person|Leonīds Brežņevs}} {{About person|Kārlis Baumanis}} {{About person|Jānis Stradiņš}} {{About person|Josifs Staļins}} {{About person|Helēna Heinrihsone }} {{About media|«Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts}} {{About media|«Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts}} {{About event|E1988092300}} {{About year|1959}} {{About year|1988}}Uzmanīgi izlasot inženiera V.Iļjina divas publikācijas «Расцветка камуфляжа» un «Барьеры на пути к истине», kas ievietotas laikraksta «Sovetskaja Latvija» šā gada 6. augusta un 15. septembra numuros, mani pārņēma saviļņojums, kāds mēdz būt brīdī, kad loterijā vinnēts lielais laimests. Tūliņ gribējās iesaukties: «Tad nu beidzot arī pašu mājās esam sagaidījuši savu vietējo Ņinu Andrejevu!»
 |Article in=Padomju Jaunatne
-|Published on=1988/09/24
+Taisnība, bēdīgi slavenās Ļeņingradas ķīmiķes domas lidojuma vērienīgums — atklāts un tiešs mēģinājums reabilitēt «tautu vadoni un tēvu» Josifu Staļinu un reizē ar to mūsu valsts pašreizējo politisko sistēmu ievirzīt citā gultnē — abos V. Iļjina rakstos tomēr nav sasniegts. Bet gara radniecība un dvēseliskā kopība, kā arī teorētiskā platforma un centieni diskreditēt pārbūves procesus abiem autoriem — ļeņingradietei un rīdziniekam — ir nenoliedzami.
 |Issue number=184
-|Page number=4
+Manuprāt, Jānis Peters savās polemiskajās pārdomās «Es ticu veselīgajiem spēkiem», kas ievietotas laikraksta «Padomju Jaunatne» šā gada 3. septembra numurā, ar netradicionāliem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem un pārliecinošu argumentāciju koncentrētā veidā iezīmējis pašreizējās pārbūves procesa īpatnības un aktualitātes. Un līdzas tam atklāta patiesa «andrejevščinas» trubadūru ekstrēmās histērijas būtība. Personīgi es esmu gatavs parakstīties zem ikviena Jāņa Petera teikuma. Labi, ka šo materiālu 6. septembri pārpublicējis laikraksts «Sovetskaja molodež», jo krievu lasītājiem ir ļoti svarīgi to iepazīt. Neatkārtojot Jāņa Petera secinājumus, šoreiz gribu sīkāk pakavēties pie dažiem aspektiem, kas iztirzāti inženiera V. Iļjina publikācijās.
 |Original title=Kas stutē barjeras pārbūves ceļā?
-|In section=Pārdomāsim
+Atzīšos, ka kopš lielā «raganu medību» laika 1959. gadā, kad birku «latviešu buržuāziskais nacionālists» uz visām pusēm šķieda tikpat dāsni, kā vēlāk Leonīda Brežņeva butaforisko iestudējumu gados dāļāja ordeņus un medaļas, mūsu presē nebija iznācis lasīt šāda šovinistiska satura sacerējumus — pie tam tik ne slēptā un primitīvā veidā, kā to uz papīra uzlicis inženieris no Rīgas.
 |Source file=paja1988n184_004_01
-|Abstract=Pārdomāsim
+Pēc abiem V. Iļjina rakstiem spriežu, ka latviešu tautas sāpes un ciešanas, ko tā piedzīvojusi gan tālākā, gan tuvākā pagātnē, viņam ir svešas un nesaprotamas. Tikpat nepieņemamas autoram šķiet mūsu nacionālās jūtas, mentalitāte. Protams, katram cilvēkam ir tiesības paust individuālus uzskatus, atšķirīgus viedokļus. Bet bezatbildīgi mētāties ar apvainojumiem gan nebūtu uzlūkojams par prāta darbu.
 |Comments=Par divām musinoši demagoģiskām publikācijām
-}}
+Jāatzīst, ka savos spriedumos V. Iļjins nav sevišķi oriģināls. Jo viņa galvenie argumenti ir un paliek demagoģija, tendenciozitāte, faktu sagrozīšana — tātad tie paši pazīstamie un stagnācijas gados rūpīgi pārbaudītie līdzekļi.
 {{Written by|Kārlis Pakalns}}
-{{About topic|Inženiera V. Iļjina raksts}}
+Lai šos secinājumus apstiprina konkrēti fakti.
 {{About topic|Starpnacionālās attiecības}}
-{{About topic|Migrācija}}
+Latviešu tautas pašreizējā garīgā atmoda — tas V. Iļjina uztverē ir bubulis, kam tūliņ piekarināma nacionālisma birka. Vai jūs, cienījamo inženieri, patiešām neredzat vai negribat redzēt starpību starp Baumaņu Kārļa lūgšanu «Dievs, svētī Latviju» un cariskās Krievijas himnu «Dievs, sargi ķeizaru!»? Tad abās dziesmās izlasiet kaut vai tikai sākuma rindas. Par ko tās vēsta? Pirmā — izlūdzas svētību savai dzimtajai zemei. Otrā — to pašu svētību lūdz nevis tautai un Tēvzemei, bet gan lielimpērijas valdniekam caram jeb, kā tolaik Baltijā dēvēja, Krievijas ķeizaram. Vai redzat atšķirību?
 {{About topic|Ņinas Andrejevas raksts, diskusijas, 1988}}
-{{About topic|Latvijas vēsture, notikumi 1957. — 1959. gadā}}
+Visi, kas šodien izmanto sarkanbaltsarkano simboliku, V. Iļjinam šķiet garīgi un fiziski nepilnvērtīgi cilvēki. Kas tas ir? Sauksim lietas īstajā vārdā — tas ir atklāts naids pret tautu, kuras vidū jūs, biedri Iļjin, dzīvojat.
 {{About topic|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}}
-{{About topic|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}}
+Par nepelnītiem uzskatu arī akadēmiķim Jānim Stradiņam adresētos pārmetumus. Šai sakarā gan ir izdevība iepazīties ar ievērības cienīgu «jaunatklājumu», ko lasītājiem piedāvā V. Iļjins. Es līdz šim patiešām nezināju (un ne tikai es vien), ka labība no aizokeāna zemes mums jāimportē tikai tāpēc, ka mūsu mehanizators, apstrādādams tīrumus, uz sava traktora piestiprinājis sarkanbaltsarkano karogu. Sak’, kādas tik nelaimes — arī globālā mērogā — neizceļas no mūsu tautas simbolikas!
 {{About domain|Politika}}
-{{About person|V. Iļjins}}
+Jūs, biedri Iļjin, apzināti jaucat cēloņus ar sekām.
 {{About person|Aigars Peters}}
-{{About person|Juris Utāns}}
+Var, teiksim, pieminētais mehanizators pie sava traktora piestiprināt sarkanbaltsarkano karogu. Var strādāt ar sarkano karodziņu. Var pie stiprināt abus vai iztikt bez neviena. Vaina, kāpēc mums joprojām Jāieved labība no ārzemēm, manuprāt, meklējama pavisam citā apstāklī — nevis attieksmē pret karodziņiem, bet gan attieksmē… pret pašu mehanizatoru. Ne traktors, ne zeme, ko viņš apstrādā, ne kultivators, sējmašīna vai sēkla taču mūsu apstākļos nepieder tam cilvēkam, kas te strādā. Un kas tas ir par zemkopi, kam nekas nepieder! Varbūt jūs, biedri Iļjin, arī zināt, ka visu lauksaimniecībai nepieciešamo inventāru un arī zemi šis pats traktorists zaudēja 1949. gada pavasarī? Un reizē ar to — vēlēšanos kārtīgi strādāt. Bet labi, ka tajos Latvijas laukos, kas vēl nav paspējuši aizaugt ar krūmiem, atrodas kaut vai šāds traktorists. Kā vēsta Maskavas laikraksti un Centrālā televīzija, vairākos Krievijas Federācijas reģionos neatrast pat šādu viduvēju mehanizatoru. Daudzi no viņiem acīmredzot tagad dzīvo Rīgas jaunajos mikrorajonos, piedodiet, migrorajonos.
 {{About person|Ņina Andrejeva}}
-{{About person|Leonīds Brežņevs}}
+Daži vārdi par migrāciju un migrantiem. Vārdā «migrants» V. Iļjins saklausa kaut ko ļoti aizvainojošu. Atzīšos, ka arī man šis termins nav tīkams. Bet ko lai dara, ka tas precīzi izsaka lietas būtību. Un patiesībai vienmēr derīgi skatīties acīs, lai arī cik tā rūgta. Tautā šim vārdam tiek lietoti vēl citi sinonīmi — laimes meklētājs, klaidonis, klejotājs, atbraucējs, atnācējs, caurbraucējs. Vai tie būtu labāki? Šaubos.
 {{About person|Kārlis Baumanis}}
-{{About person|Jānis Stradiņš}}
+Mūsdienās migrācija un migranti sastopami ne tikai Latvijā un Padomju Savienībā, bet gandrīz visā pasaulē. Šai parādībai galvenokārt ir ekonomisks pamats. Un gandrīz visur attieksme pret šādas kategorijas cilvēkiem ar lielākām vai mazākām atšķirībām ir līdzīga… Domāju, ka arī V. Iļjinam būs zināms, ka pašreiz Latvijā migrācija pārsniegusi jebkuras vesela saprāta robežas.
 {{About person|Josifs Staļins}}
-{{About person|Helēna Heinrihsone }}
+Jā, migrācija un migranti ir tā tēma. pret kuru V. Iļjins atklāj smagās artilērijas uguni. Taču arī te neviens šāviens netrāpa mērķī.
 {{About media|«Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts}}
-{{About media|«Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts}}
+To, cik apzināti vai elementāras sajēgas trūkuma dēļ inženieris «pārpratis» Latvijas televīzijas raidījuma «Labvakar!» videoklipu ar J. Staļinu kadrā, 18. septembra pārraidē komentēja žurnālists Edvīns Inkēns.
 {{About event|E1988092300}}
-{{About year|1959}}
+Izstāžu zālē «Latvija», kur pašlaik skatāma ekspozīcija «Pasaule, notikumi, cilvēki», V. Iļjins arī meklējis un, saprotams, atradis objektus, pret kuriem tūliņ vēršams īsti staļiniskā garā ieturēts uzbrukums. Viena no tām ir Jura Utāna groteskā glezna «Migrantu vizīte». Izrādās, ka jau pašā darba nosaukumā un vēl jo vairāk mitoloģiskajā abstrakcijā modrais kritiķis saskatīja draudus… savai eksistencei.
 {{About year|1988}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. aprīlis, plkst. 16.36
11. rindiņa:		11. rindiņa:
	}}		}}
	{{Written by\|Kārlis Pakalns}}		{{Written by\|Kārlis Pakalns}}
		+	{{About topic\|Inženiera V. Iļjina raksts}}
		+	{{About topic\|Starpnacionālās attiecības}}
		+	{{About topic\|Migrācija}}
		+	{{About topic\|Ņinas Andrejevas raksts, diskusijas, 1988}}
		+	{{About topic\|Latvijas vēsture, notikumi 1957. — 1959. gadā}}
		+	{{About topic\|Himna «Dievs, svētī Latviju!»}}
		+	{{About topic\|Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About person\|V. Iļjins}}
		+	{{About person\|Aigars Peters}}
		+	{{About person\|Juris Utāns}}
		+	{{About person\|Ņina Andrejeva}}
		+	{{About person\|Leonīds Brežņevs}}
		+	{{About person\|Kārlis Baumanis}}
		+	{{About person\|Jānis Stradiņš}}
		+	{{About person\|Josifs Staļins}}
		+	{{About person\|Helēna Heinrihsone }}
		+	{{About media\|«Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts}}
		+	{{About media\|«Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts}}
		+	{{About event\|E1988092300}}
		+	{{About year\|1959}}
		+	{{About year\|1988}}