256768 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2015-05-04T16:59:22Z

Set original images

Andrejs : 2014. gada 1. decembris, plkst. 13.43

2014-12-01T13:43:09Z

Andrejs : 2014. gada 1. decembris, plkst. 13.42

2014-12-01T13:42:14Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1989/05/07 |Issue number=106 |Page number=1 |Original title=Par Latvijas PSR likuma projektu «Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamat...

2014-12-01T13:25:27Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1989/05/07 |Issue number=106 |Page number=1 |Original title=Par Latvijas PSR likuma projektu «Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamat...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Cīņa
|Published on=1989/05/07
|Issue number=106
|Page number=1
|Original title=Par Latvijas PSR likuma projektu «Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu» un par Latvijas PSR Valodu likuma projektu. Latvijas PSR Augstākas Padomes Prezidija priekšsēdētāja deputāta Anatolija GORBUNOVA referāts
|Source file=cina1989n106_001_04
|Abstract=Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vienpadsmitā sesija.
}}
{{Written by|Anatolijs Gorbunovs}}
{{Written by|LATINFORM}}
{{About year|1989}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2015. gada 4. maijs, plkst. 16.59
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Cīņa \|Published on=1989/05/07 \|Issue number=106 \|Page number=1 \|Original title=Par Latvijas PSR likuma projektu «Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu» un par Latvijas PSR Valodu likuma projektu. Latvijas PSR Augstākas Padomes Prezidija priekšsēdētāja deputāta Anatolija GORBUNOVA referāts \|Source file=cina1989n106_001_04 \|Abstract=Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vienpadsmitā sesija }} {{Written by\|Anatolijs Gorbunovs}} {{Written by\|LATINFORM}} {{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About domain\|Politika}} {{About domain\|Valodniecība}} {{About person\|Aina Blinkena}} {{About organization\|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About event\|E1988100600}} {{About event\|E1989050500}} {{About year\|1989}}	+	{{Newspaper Article \|Article in=Cīņa \|Published on=1989/05/07 \|Issue number=106 \|Page number=1 \|Original title=Par Latvijas PSR likuma projektu «Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu» un par Latvijas PSR Valodu likuma projektu. Latvijas PSR Augstākas Padomes Prezidija priekšsēdētāja deputāta Anatolija GORBUNOVA referāts \|Source file=cina1989n106_001_04 \|Abstract=Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vienpadsmitā sesija }}
		+	{{Source image\|articles/256/768/256768a.jpg}}
		+	{{Source image\|articles/256/768/256768b.jpg}} {{Written by\|Anatolijs Gorbunovs}} {{Written by\|LATINFORM}} {{About topic\|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About domain\|Politika}} {{About domain\|Valodniecība}} {{About person\|Aina Blinkena}} {{About organization\|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About event\|E1988100600}} {{About event\|E1989050500}} {{About year\|1989}}

	Biedri deputāti! Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs ir uzdevis man ziņot par republikas likumprojektu «Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu» un par Latvijas PSR Valodu likumprojektu, kuri iesniegti izskatīšanai republikas Augstākajai Padomei.		Biedri deputāti! Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs ir uzdevis man ziņot par republikas likumprojektu «Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu» un par Latvijas PSR Valodu likumprojektu, kuri iesniegti izskatīšanai republikas Augstākajai Padomei.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1989/05/07 |Issue number=106 |Page number=1 |Original title=Par Latvijas PSR likuma projektu «Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu» un par Latvijas PSR Valodu likuma projektu. Latvijas PSR Augstākas Padomes Prezidija priekšsēdētāja deputāta Anatolija GORBUNOVA referāts |Source file=cina1989n106_001_04 |Abstract=Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vienpadsmitā sesija }} {{Written by|Anatolijs Gorbunovs}} {{Written by|LATINFORM}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About person|Aina Blinkena}} {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About event|E1988100600}} {{About event|E1989050500}} {{About year|1989}}
 |Article in=Cīņa
-|Published on=1989/05/07
+Biedri deputāti! Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs ir uzdevis man ziņot par republikas likumprojektu «Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu» un par Latvijas PSR Valodu likumprojektu, kuri iesniegti izskatīšanai republikas Augstākajai Padomei.
 |Issue number=106
-|Page number=1
+. gada 6. oktobrī Latvijas PSR Augstākās Padomos sesijā mēs pieņēmām lēmumu, ar kuru latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statuss. Par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai balsoja visi deputāti, neatkarīgi no tautības un valodu zināšanām.
 |Original title=Par Latvijas PSR likuma projektu «Par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu» un par Latvijas PSR Valodu likuma projektu. Latvijas PSR Augstākas Padomes Prezidija priekšsēdētāja deputāta Anatolija GORBUNOVA referāts
-|Source file=cina1989n106_001_04
+Teritorija un valoda ir nācijas pamats, un tautas rūpes par valodas saglabāšanu un tās dabisko attīstību ir likumsakarīga parādība, jo tauta dzīvo tik ilgi, cik ilgi dzīva ir tās valoda. Tāpēc pilnīgi loģiska un ļeņiniskās nacionālās politikas principiem atbilstoša bija jautājuma nostādne par latviešu valodas kā valsts valodas konstitucionālu nostiprināšanu. Kaut gan Latvijas PSR teritorijā latviešu valoda ir iedzīvotāju vairākuma valoda, ko pārvalda arī daudzi republikas citu tautību iedzīvotāji, pēdējās desmitgadēs latviešu valodas lietošana dažādās mūsu dzīves sfērās ievērojami un, galvenais, strauji samazinājās. Mēs nonācām pie tās kritiskās robežas, pie kuras nācās atzīt, ka latviešu valodas un nācijas turpmākā pastāvēšana ir apdraudēta. Latviešu tautas īpatsvara samazināšanās cēloņi ir skaidri saskatāmi, par tiem pēdējā laikā daudz esam sprieduši un runājuši, un tie nav vis demogrāfiskie faktori, bet gan ilgstoši realizētās sociāli ekonomiskās politikas izkropļojumi. Bīstamākais nācijai un tās valodai bija forsētā nāciju sajaukšana — galvenokārt ar rūpniecisko objektu pastiprinātu veidošanu, kuru celtniecībai un darbībai ieveda darba spēku no citām republikām.
 |Abstract=Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vienpadsmitā sesija
-}}
+Kā liecina statistikas dati, 1979. gadā mūsu republika dzīvoja vairāk nekā 128 nacionalitāšu pārstāvji, kuriem, protams, vajag savstarpēji sazināties. 80 procentu Latvijā dzīvojošo latviešu prot krievu valodu, bet latviešu valodu vairāk vai mazāk prot tikai 20 līdz 25 procenti cittautiešu. Līdz ar to arvien vairāk pieauga nepieciešamība izmantot krievu valodu ka starpnacionālās sazināšanās valodu.
 {{Written by|Anatolijs Gorbunovs}}
-{{Written by|LATINFORM}}
+Tātad republikā izveidojušās valodu situācijas vienīgais risinājums bija nodrošināt latviešu valodai juridisku aizstāvību un reālu atbalstu. Nosakot latviešu valodai valsts valodas statusu, vienlaikus tika uzdots Augstākās Padomes Prezidijam izstrādāt likuma projektu par Latvijas PSR Konstitūcijas papildināšanu, kā arī likumdošanas akta projektu par latviešu valodas un citu valodu lietošanu un nodot tos tautas apspriešanai.
 {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}}
-{{About domain|Politika}}
+Šo uzdevumu veikšanai izveidoja speciālu komisiju, kuru vadīja filoloģijas zinātņu doktore, profesore Aina Blinkena. Jāpiebilst, ka komisijā ietilpa 24 locekļi – dažādu nacionalitāšu un profesiju pārstāvji, galvenokārt valodnieki un juristi.
 {{About domain|Valodniecība}}
-{{About person|Aina Blinkena}}
+Komisija savu darbu pabeidza šī gada janvāra beigās, un sagatavotie projekti februāra sākumā tika nodoti tautas apspriešanai. Tās gaitā republikas iedzīvotāji parādīja sevišķi lielu aktivitāti un ieinteresētību. Vēstules saņēma gan republikas Augstākās Padomes Prezidijs, gan sabiedriskās organizācijas, gan arī masu informācijas līdzekļi. Pavisam projektu apspriešanas laikā šie orgāni saņēma ap septiņiem tūkstošiem vēstuļu, kuras bija parakstījuši 331 191 pilsonis. Vēstulēs izteikti 27 606 priekšlikumi, turklāt vairākums rakstītāju iesnieguši ļoti konstruktīvus un konkrētus un dažkārt pat ļoti oriģinālus ieteikumus. Saprotams, mūsu republikas daudznacionālie iedzīvotāji šī projekta pirmvariantu uzņēma dažādi. Viegli ieraugāmi bija divi atšķirīgi viedokļi, vieni — lielais vairums latviešu — to uztvēra kā pārāk liberālu, izplūdušu, nenoteiktu, otri — tos pārsvarā veido citu nacionalitāšu pārstāvji — vērtēja projektu kā pārāk stingru, kā tādu, kas it kā pakļauj cilvēku zināmai diskriminācijai.
 {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
-{{About event|E1988100600}}
+Ievērojot sabiedrības prasības un izmantojot ļoti daudzos apspriešanas materiālus, likumprojekts tika konkretizēts un pārstrādāts. 1989. gada 10. aprīlī republikas Augstākās Padomes Prezidijs akceptēja pārstrādātos projektus, tie bija publicēti presē un šodien tiek iesniegti izskatīšanai Augstākajā Padomē. Spriežot pēc saņemtajām atsauksmēm, šis likumprojekta variants ir tāds, kas lielākā vai mazākā mērā apmierina visu republikas iedzīvotāju intereses. To apliecināja arī vakar notikušais Latvijas Kompartijas Centrālās Komitejas plēnums un tā lēmums. Konstitucionāli nosakot republikas pamatnācijas valodai valsts valodas statusu, valsts uzņemas rūpes par šis valodas attīstību, garantē tiesības un iespējas to neierobežoti lietot. Vienlaikus valsts rūpējas arī par cieņpilnu attieksmi pret visām republikā lietojamām valodām un dialektiem, nodrošinot arī citu nacionalitāšu pilsoņu konstitucionālās tiesības lietot savu dzimto valodu, iegūt tajā izglītību. Līdz ar to likumam ir jābūt tādam, lai visi valsts orgāni, sabiedriskās organizācijas un pilsoņi to ne tikai ievērotu, bet lai, organizējot savu darbību konkrētā vidē, tiem būtu arī reālas iespējas likumu izpildīt. Un ne mazāk svarīgs faktors ir arī likuma izpildes kontroles moments. Tiklīdz likumā mēs iekļausim tikai vienas iedzīvotāju daļas interesēm atbilstošas prasības, kas pirmajā acumirklī liekas pat visai pamatotas, bet, kuras realizējot, mēs ierobežosim citu iedzīvotāju tiesības, līdz ar to mēs faktiski likumu devalvēsim, padarīsim to nepieņemamu un, galvenais, praktiski nerealizējamu.
 {{About event|E1989050500}}
-{{About year|1989}}
+Atcerēsimies, ka deputāti pārstāv republikas valsts varas augstāko orgānu. Bet valsts intereses pirmām kārtām ir valsts pilsoņu intereses, un pati likumdevēja lielākā māksla ir ievērot visu savu valsts pilsoņu intereses, lai cik dažādas un nereti pat pretrunīgas tās arī nebūtu.