Andrejs : 2014. gada 18. marts, plkst. 21.55

2014-03-18T21:55:35Z

Andrejs : 2012. gada 17. septembris, plkst. 10.21

2012-09-17T10:21:48Z

Ilmars: Set original images

2012-05-15T10:46:07Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 6. marts, plkst. 15.18

2012-03-06T15:18:07Z

Ilmars: Text replace - "Latvijas tautas frontes, LTF " to "Latvijas Tautas frontes, LTF, "

2012-02-19T19:26:54Z

Text replace - "Latvijas tautas frontes, LTF " to "Latvijas Tautas frontes, LTF, "

Ilmars: Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates

2012-01-03T12:50:31Z

Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/05/23
|Issue number=97
|Page number=1
|Original title=Mūsu speciālkorespondents ziņo no Maskavas
|Source file=paja1989n097_001_02
}}
{{Written by|Āris Jansons}}
{{About topic|PSRS tautas deputātu I kongress}}
{{About topic|Latvijas tautas frontes, LTF sadarbība ar PSRS tautas deputātiem}}
{{About topic|Latvijas tautas frontes, LTF starptautiskie sakari}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Andrejs Saharovs}}
{{About person|Boriss Jeļcins}}
{{About person|Telmans Gdljans}}
{{About person|Nikolajs Ivanovs}}
{{About person|J. Černičenko}}
{{About person|Gavriils Popovs}}
{{About person|R. Millersons}}
{{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}}
{{About place|Maskava}}
{{About event|E1989052500}}
{{About year|1989}}
 Pēc emocionālajām atvadām Rīgā, pēc pēdējās pieturas Rēzeknē mūsu republikas deputāti ieradās Maskavā, kur klimats atšķiras no Rīgas klimata, debesis bija apmākušās un pūta nemīlīgs vējš, un tas deputātus noskaņoja uz sarežģītiem uzdevumiem.

Lielākā daļa kongresa dalībnieku, tautas deputāti, sevi ir pieteikuši par sabiedrības radikālu pārkārtojumu piekritējiem. Taču – nevienam no mums nav tiesību gaidīt, ka deputātiem jārīkojas vienveidīgi, ka viņu izraudzītajiem līdzekļiem sabiedrības progresa panākšanā jābūt vienādiem.

Pašreizējā politiskā plurālisma īpatnība ir atteikšanās no patiesības monopola un iecietība pret viedokļu daudzveidību.

Gribas piebilst, ka Maskavā pēc deputātu grupas ierosmes sākušās deputātu kluba diskusijas. Tajās piedalās deputāti, kas ievēlēti no sabiedriskajām organizācijām, no Maskavas un Piemaskavas apgabaliem, tāpat citu reģionu deputāti. Arī mūsu republikas pārstāvjus viesnīcā «Maskava», kur izvietojusies Padomju Latvijas delegācija, sagaidīja Maskavas deputātu kluba pārstāvis. Viņš iepazīstināja mūsu deputātus ar šā kluba darbības principiem, ar tā piedāvāto deputātu kongresa darba kārtību un aicināja piedalīties diskusijās.

Vakar šis pasākums notika Zinību namā, šodien deputāti pulcēsies kultūras namā Ļeņina prospektā.

Maskavas deputātu klubs domā, ka diskusiju rīkošanai vēl ir pietiekami daudz laika, pieņemts priekšlikums ik vakaru pēc kongresa sēdēm vēlētāju klubos uzaicināt deputātus ar pārskatiem par dienas darbu, taču jau tagad delegāti ir vienisprātis, ka tieši tautas deputātu kongresam jāsaka izšķirīgais vārds svarīgāko likumu pieņemšanā. Pirmām kārtām tas attiecas uz nacionāli konstitucionālām uzbūves īpatnībām, uz jauno ekonomisko politiku un tūlītēju pasākumu kompleksu valsts ekonomikas atveseļošanai, kā arī uz padomju institūtu neatkarīgas funkcionēšanas nodrošināšanu. Lielākā daļa deputātu un sabiedrības pārstāvju diskusijās ir vienojušies, ka kongresam jāapstādina un jāpārskata PSRS AP Prezidija 1989. gada 8. aprīļa lēmums par atbildību par valsts noziegumiem, kā arī likums par mītiņiem un demonstrācijām un speciālām karaspēka vienību pilnvarām.

Deputāti izteikuši viedokli, ka nebūtu pareizi jau iepriekš noteikt kongresa norises ilgumu. Kongress jāsāk, izstrādājot un apspriežot darba kārtību, reglamentu un tā deputātu statusu. Par pirmo kongresa uzdevumu jākļūst norāžu izstrādāšanai galvenajās problēmās, kas nosaka valsts nākotni. Tad jāizveido kongresa komitejas un tikai pēc tam jāievēlē Augstākā Padome.

Vakar Latvijas delegāti ieradās Lielās Kremļa pils Jura zālē, kur notiek deputātu kongresa delegātu reģistrēšana. Faktiski gan ar piedalīšanos savstarpējās diskusijās, ar gaidāmā kongresa dokumentu projektu apspriešanu, kā arī ar savstarpējo tikšanos jau iezīmējās kongresa darba sākums. Jāpiekrīt avīzei «Pravda», kas raksta, ka pašlaik to deputātu skaits, kuri Jura zālē ir savstarpēji pazīstami, samazinājies, mazāk kļuvis arī zāles pastāvīgo apmeklētāju. Jāatzīst, ka daļa deputātu tomēr pieskaitāmi pie tā paša vecā birokrātiskā aparāta, ar ko viņiem būs jācīnās. Savukārt daudziem deputātiem nav pietiekamas politiskās pieredzes, viņi nezina, kas viņus gaida. Tātad kongresu nevajadzētu pārvērst kārtējā runātāju saietā, vienā no daudzajām diskusijām.

Par to, ka situācija Maskavā nav viennozīmīga, liecina divi akcenti. Viens no tiem –  svētdienas pievakarē notikušais mītiņš, atbalstot Tautas deputātu kongresu. Tas notika pie Lužņiku stadiona, un šajā sankcionētajā mītiņā piedalījās vairāk nekā 100000 cilvēku. Mītiņš pirmām kārtām ievērojams ar to, ka tajā runas sacīja tādi PSRS tautas deputāti kā akadēmiķis A. Saharovs, ministrs B. Jeļcins, PSRS Prokuratūras darbinieki T. Gdljans un N. Ivanovs, žurnālists J. Černičenko, ekonomists G. Popovs, publicists J. Karjakins un citi, par kuriem ne maskaviešiem, ne citiem nav daudz jāstāsta, pavisam 50 runātāji. Interesanti, ka vairāk nekā trīsarpus stundas garajā mītiņā piedalījās un runāja visdažādāko neformālo organizāciju pārstāvji, gan Maskavas Tautas frontes biedri, gan Demokrātiskās savienības, gan  organizācijas «Graždanskoje dostoinstvo» pārstāvji. Nepiedalījās organizācijas «Pamjatj» biedri. Šajā mītiņā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas. Pirmā no tām atbalsta ieceri sarīkot Ļeņingradā līdzīgu mītiņu (diemžēl 27. maijā pieteiktais mītiņš nav atļauts). Otrā rezolūcija bija veltīta ķīniešu revolucionāro ideju atbalstīšanai, kā tika formulēts mītiņā, trešā, visplašākā, rezolūcija bija vēršanās pie PSRS Tautas deputātu kongresa. Viens no aicinājumiem. – jautājumu par deputātu T. Gdljana un N. Ivanova izmeklēšanas grupas darbu Uzbekijā nodot kongresa izskatīšanai. Kā zināms, pašlaik parādījusies informācija, ka šīs Uzbekijas afēras sakarā minēti vairāki ietekmīgi partijas darbinieki.

'''Otrais.''''''Laikrakstā «Pravda» 22. maijā publicēts PSRS ZA Valsts un tiesību institūta darbinieka juridisko zinātņu doktora R. Millersona raksts «Uz priekšu… pagātnē!», kas vismaz daudzos mūsu Baltijas republiku delegācijas locekļos radījis zināmu neizpratni. Raksta autors kritiski izsakās par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nesen notikušās Baltijas Asamblejas gaitu, dokumentiem un brīžiem ir gatavs pielīdzināt Baltijas republiku tautas frontes visreakcionārākajām organizācijām, tādējādi faktiski vēršoties arī pret triju republiku tautu nostāju.'''

Šie manis minētie akcenti rāda, ka stāvoklis un noskaņas pirms PSRS Tautas deputātu kongresa nav viennozīmīgas, bet acīmredzot gan sabiedrībai, gan pašiem deputātiem ir ko teikt. Tāpēc tuvākās dienas droši vien paies, gatavojoties un apspriežot priekšlikumus gaidāmajam kongresam.

Šobrīd ir gan cerības, gan bažas. Trauksme par pārbūves likteni un cerība, ka kongress godprātīgi nospraudīs sarežģīto uzdevumu risināšanas ceļus. Cerība, ka kongress veiks tam uzticētos uzdevumus, un bažas, ka tas var nespēt to izdarīt.

===== '''ĀRIS JANSONS''' =====

===== (pa tālruni) =====

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, sadarbība ar PSRS tautas deputātiem}}
 {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, starptautiskie sakari}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|Andrejs Saharovs}}

@@ 15. rindiņa: / 15. rindiņa: @@
 {{About person|Andrejs Saharovs}}
 {{About person|Boriss Jeļcins}}
-{{About person|Telmans Gdljans}}
+{{About person|Telmans Gdļans}}
 {{About person|Nikolajs Ivanovs}}
-{{About person|J. Černičenko}}
+{{About person|Jurijs Černičenko}}
 {{About person|Gavriils Popovs}}
 {{About person|R. Millersons}}

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n097_001_02
 }}
 {{Written by|Āris Jansons}}
 {{About topic|PSRS tautas deputātu I kongress}}