218976 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2012. gada 25. augusts, plkst. 13.46

2012-08-25T13:46:29Z

Andrejs : 2012. gada 3. marts, plkst. 16.46

2012-03-03T16:46:58Z

Andrejs : 2012. gada 18. janvāris, plkst. 21.50

2012-01-18T21:50:37Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Tobrīd smiekli nenāca }} {{Written by|Jānis Kabelis}} {{About topic|BAR...

2012-01-18T21:49:45Z

Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Tobrīd smiekli nenāca }} {{Written by|Jānis Kabelis}} {{About topic|BAR...

Jauna lapa

{{Memoir
|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
|Published on=2001/01/20
|Original title=Tobrīd smiekli nenāca
}}
{{Written by|Jānis Kabelis}}
{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
{{About topic|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}}
{{About topic|Barikādes, pie Brasas tilta, 1991}}
{{About topic|Omonieši}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|A. Stiliņš }}
{{About person|E. Kokarēvičs}}
{{About place|Rīga}}
{{About year|1991}}

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 {{About topic|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}}
 {{About topic|Barikādes, pie Brasas tilta, 1991}}
-{{About topic|Omonieši}}
+{{About topic|OMON (SUMV, SUV), omonieši, melnās beretes}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|A. Stiliņš}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 3. marts, plkst. 16.46
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Memoir \|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) \|Published on=2001/01/20 \|Original title=Tobrīd smiekli nenāca }} {{Written by\|Jānis Kabelis}} {{About topic\|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic\|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}} {{About topic\|Barikādes, pie Brasas tilta, 1991}} {{About topic\|Omonieši}} {{About domain\|Politika}} {{About person\|A. Stiliņš }} {{About person\|E. Kokarēvičs}} {{About place\|Rīga}} {{About year\|1991}}1991. gada 13. janvārī mēs ar draugiem aizbraucām uz manifestāciju. Kad atgriezāmies mājās, zvanīja A. Stiliņš un teica, ka jābrauc uz Rīgu ar traktoriem "K 150-T", par pulcēšanās vietu norunājām Lauksaimniecības ministriju. Kad visi ieradās, mūs sadalīja pa posteņiem. Mani un E. Kokarēviču kopā ar divām smagajām mašīnām nosūtīja pie Ministru Padomes. Pirmo nakti dežurējām tur. Vienu iecēla par grupas vecāko. Tā kā nekas nenotika, nākamajā dienā es atbraucu uz mājām pēc siltākām drēbēm. Atgriezies Rīgā, es redzēju, ka mūsu postenis ir noņemts. Es piezvanīju galvenajam, un viņš nosūtīja mani uz Brasas tiltu, jo tur esošās mašīnas un traktori bija nodedzināti. Divu dienu laikā mūsu postenim tika izdarīti vairāki uzbrukumi, kuru laikā daudzus barikāžu dalībniekus piekāva, kā arī šāva mašīnām un traktoriem pa riepām. Man arī nācās mukt gar kokiem, lai izvairītos no omoniešu raidītajām lodēm. Pār mani bira zaru lietus, bet nekādus ievainojumus es neguvu. Naktī, starp uzbrukumiem, mēs izmēģinājām vairākus veidus, kā būtu labāk noslēgt ielu. Pāris minūšu laikā mēs to nobloķējām un paši noslēpāmies.	+	{{Memoir
		+	\|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
		+	\|Published on=2001/01/20
		+	\|Original title=Tobrīd smiekli nenāca
		+	\|Comments=Pierakstījusi A. Kābele
		+	}}
		+	{{Written by\|Jānis Kabelis}}
		+	{{About topic\|BARIKĀDES, 1991}}
		+	{{About topic\|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}}
		+	{{About topic\|Barikādes, pie Brasas tilta, 1991}}
		+	{{About topic\|Omonieši}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About person\|A. Stiliņš}}
		+	{{About person\|E. Kokarēvičs}}
		+	{{About person\|A. Kābele}}
		+	{{About place\|Rīga}}
		+	{{About year\|1991}}
		+	1991. gada 13. janvārī mēs ar draugiem aizbraucām uz manifestāciju. Kad atgriezāmies mājās, zvanīja A. Stiliņš un teica, ka jābrauc uz Rīgu ar traktoriem "K 150-T", par pulcēšanās vietu norunājām Lauksaimniecības ministriju. Kad visi ieradās, mūs sadalīja pa posteņiem. Mani un E. Kokarēviču kopā ar divām smagajām mašīnām nosūtīja pie Ministru Padomes. Pirmo nakti dežurējām tur. Vienu iecēla par grupas vecāko. Tā kā nekas nenotika, nākamajā dienā es atbraucu uz mājām pēc siltākām drēbēm. Atgriezies Rīgā, es redzēju, ka mūsu postenis ir noņemts. Es piezvanīju galvenajam, un viņš nosūtīja mani uz Brasas tiltu, jo tur esošās mašīnas un traktori bija nodedzināti. Divu dienu laikā mūsu postenim tika izdarīti vairāki uzbrukumi, kuru laikā daudzus barikāžu dalībniekus piekāva, kā arī šāva mašīnām un traktoriem pa riepām. Man arī nācās mukt gar kokiem, lai izvairītos no omoniešu raidītajām lodēm. Pār mani bira zaru lietus, bet nekādus ievainojumus es neguvu. Naktī, starp uzbrukumiem, mēs izmēģinājām vairākus veidus, kā būtu labāk noslēgt ielu. Pāris minūšu laikā mēs to nobloķējām un paši noslēpāmies.

	Kad Brasas tilta punktu likvidēja, mēs ar visu tehniku pārcēlāmies atkal pie Ministru Padomes. Mēs noslēdzām visas ielas, izņemot vienu, pa kuru varēja piebraukt. Tur mēs dežurējām uz maiņām. Kad mana dežūra beidzās, es staigāju pa pilsētu, vērodams citus nocietinājumus. Tad Rīga izskatījās pavisam savādāka, valdīja liela cilvēku vienotība. Uz Rīgu brauca krievu virsnieki skatīties, kas notiek, jo bija paklīdušas baumas, ka latvieši aizstāvas ar ieročiem rokās un mēģina gāzt padomju valdību. Viņi pārliecinājās, ka šīs baumas ir nepatiesas, un bija šokēti par tādu apmelošanu. Daudzi Rīgas iedzīvotāji, starp kuriem bija arī krievi, nesa mums tēju, kafiju un apgādāja ar ēdienu. Visu diennakti Doma baznīcā notika dievkalpojumi. Tur bija ierīkots arī sanitārais punkts. Kino "Rīga" un "Spartaks" tika pārvērsti par vietām, kur varēja gulēt. Cilvēki, viens pie otra piespiedušies, gulēja uz saviem mēteļiem. Arī es tur atpūtos.		Kad Brasas tilta punktu likvidēja, mēs ar visu tehniku pārcēlāmies atkal pie Ministru Padomes. Mēs noslēdzām visas ielas, izņemot vienu, pa kuru varēja piebraukt. Tur mēs dežurējām uz maiņām. Kad mana dežūra beidzās, es staigāju pa pilsētu, vērodams citus nocietinājumus. Tad Rīga izskatījās pavisam savādāka, valdīja liela cilvēku vienotība. Uz Rīgu brauca krievu virsnieki skatīties, kas notiek, jo bija paklīdušas baumas, ka latvieši aizstāvas ar ieročiem rokās un mēģina gāzt padomju valdību. Viņi pārliecinājās, ka šīs baumas ir nepatiesas, un bija šokēti par tādu apmelošanu. Daudzi Rīgas iedzīvotāji, starp kuriem bija arī krievi, nesa mums tēju, kafiju un apgādāja ar ēdienu. Visu diennakti Doma baznīcā notika dievkalpojumi. Tur bija ierīkots arī sanitārais punkts. Kino "Rīga" un "Spartaks" tika pārvērsti par vietām, kur varēja gulēt. Cilvēki, viens pie otra piespiedušies, gulēja uz saviem mēteļiem. Arī es tur atpūtos.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Memoir
+{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Tobrīd smiekli nenāca }} {{Written by|Jānis Kabelis}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Brasas tilta, 1991}} {{About topic|Omonieši}} {{About domain|Politika}} {{About person|A. Stiliņš }} {{About person|E. Kokarēvičs}} {{About place|Rīga}} {{About year|1991}}1991. gada 13. janvārī mēs ar draugiem aizbraucām uz manifestāciju. Kad atgriezāmies mājās, zvanīja A. Stiliņš un teica, ka jābrauc uz Rīgu ar traktoriem "K 150-T", par pulcēšanās vietu norunājām Lauksaimniecības ministriju. Kad visi ieradās, mūs sadalīja pa posteņiem. Mani un E.&nbsp;Kokarēviču kopā ar divām smagajām mašīnām nosūtīja pie Ministru Padomes. Pirmo nakti dežurējām tur. Vienu iecēla par grupas vecāko. Tā kā nekas nenotika, nākamajā dienā es atbraucu uz mājām pēc siltākām drēbēm. Atgriezies Rīgā, es redzēju, ka mūsu postenis ir noņemts. Es piezvanīju galvenajam, un viņš nosūtīja mani uz Brasas tiltu, jo tur esošās mašīnas un traktori bija nodedzināti. Divu dienu laikā mūsu postenim tika izdarīti vairāki uzbrukumi, kuru laikā daudzus barikāžu dalībniekus piekāva, kā arī šāva mašīnām un traktoriem pa riepām. Man arī nācās mukt gar kokiem, lai izvairītos no omoniešu raidītajām lodēm. Pār mani bira zaru lietus, bet nekādus ievainojumus es neguvu. Naktī, starp uzbrukumiem, mēs izmēģinājām vairākus veidus, kā būtu labāk noslēgt ielu. Pāris minūšu laikā mēs to nobloķējām un paši noslēpāmies.
 |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
-|Published on=2001/01/20
+Kad Brasas tilta punktu likvidēja, mēs ar visu tehniku pārcēlāmies atkal pie Ministru Padomes. Mēs noslēdzām visas ielas, izņemot vienu, pa kuru varēja piebraukt. Tur mēs dežurējām uz maiņām. Kad mana dežūra beidzās, es staigāju pa pilsētu, vērodams citus nocietinājumus. Tad Rīga izskatījās pavisam savādāka, valdīja liela cilvēku vienotība. Uz Rīgu brauca krievu virsnieki skatīties, kas notiek, jo bija paklīdušas baumas, ka latvieši aizstāvas ar ieročiem rokās un mēģina gāzt padomju valdību. Viņi pārliecinājās, ka šīs baumas ir nepatiesas, un bija šokēti par tādu apmelošanu. Daudzi Rīgas iedzīvotāji, starp kuriem bija arī krievi, nesa mums tēju, kafiju un apgādāja ar ēdienu. Visu diennakti Doma baznīcā notika dievkalpojumi. Tur bija ierīkots arī sanitārais punkts. Kino "Rīga" un "Spartaks" tika pārvērsti par vietām, kur varēja gulēt. Cilvēki, viens pie otra piespiedušies, gulēja uz saviem mēteļiem. Arī es tur atpūtos.
 |Original title=Tobrīd smiekli nenāca
-}}
+Lai uzturētu možu garu, cauru nakti rādīja filmas. Naktīs uz visām ielām kurējās ugunskuri, pie kuriem pulcējās daudzi cilvēki. Tika rīkots konkurss par vislabāko piketa plakātu. Tad fantāzijai nebija robežu! Mēs staigājām no viena ugunskura pie otra un runājām ar pilnīgi svešiem cilvēkiem par dažādām tēmām. Mums nāca klāt daudzi ārzemnieki, kuri interesējās par to, ko mēs tur darām un kāpēc.
 {{Written by|Jānis Kabelis}}
-{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
+Pats stulbākais bija tas, ka, uzbrūkot omoniešiem, mēs nedrīkstējām neko uzsākt pret viņiem, mēs nedrīkstējām aizstāvēties. Mums bija jānoskatās, kā viņi samet mūsu ēdienu krājumus ugunī un visu izvanda un izposta. Tajā brīdī mēs visi jutāmies bezspēcīgi un pazemoti. Vēlāk mēs uzzinājām, ka mūsu vidū bija stukači, kuri informēja omoniešus par mūsu tehniku, tās izvietojumu un citām mūsu aktivitātēm.
 {{About topic|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}}
-{{About topic|Barikādes, pie Brasas tilta, 1991}}
+Ne viss bija tik drūms un pelēks. Tagad atceros arī dažus humoristiskus notikumus, kuri tad tādi nešķita.
 {{About topic|Omonieši}}
-{{About domain|Politika}}
+Barikāžu laikā, pie Brasas tilta, viens barikāžu dalībnieks gāja nokārtot savas dabiskās vajadzības uz turpat blakus esošajiem kapiem. Viņš notupās aiz pieminekļa, tajā brīdī uzbruka omonieši un sāka šaudīties. Tā viņam aiz pieminekļa nācās sēdēt ar nolaistām biksēm, līdz uzbrukums beidzās.
 {{About person|A. Stiliņš }}
-{{About person|E. Kokarēvičs}}
+Vienu nakti pie mums piebrauca ātrās palīdzības mašīna, no kuras izkāpa vīrietis un prasīja, vai mēs nevēlamies spirtu. Uz jautājumu: "Cik mums par to būs jāmaksā?" viņš atbildēja, ka priekš mums par velti.
 {{About place|Rīga}}
-{{About year|1991}}
+Apšaudes laikā kāds vecītis ar kruķiem ielīda blakus esošā traktora riepas apvalkā.