201379 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-09-19T21:15:21Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 15. maijs, plkst. 21.58

2012-05-15T21:58:07Z

Andrejs : 2012. gada 15. maijs, plkst. 21.53

2012-05-15T21:53:12Z

Andrejs : 2012. gada 15. maijs, plkst. 21.44

2012-05-15T21:44:48Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/04/13 |Issue number=70 |Page number=2 |Original title=Rīga ir arī mana pilsēta |Source file=paja1988n070_002_04 }} ...

2012-05-15T21:43:40Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/04/13 |Issue number=70 |Page number=2 |Original title=Rīga ir arī mana pilsēta |Source file=paja1988n070_002_04 }} ...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1988/04/13
|Issue number=70
|Page number=2
|Original title=Rīga ir arī mana pilsēta
|Source file=paja1988n070_002_04
}}
{{Written by|Ivars Vīks}}
{{About topic|Metro}}
{{About domain|Pilsētsaimniecība}}
{{About domain|Transports}}
{{About domain|Vides aizsardzība}}
{{About year|1988}}

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=paja1988n070_002_04
 }}
 {{Written by|Ivars Vīks}}
 {{About topic|Metro}}
@@ 40. rindiņa: / 41. rindiņa: @@
 Mēs dzīvojam valstī, kur īpašums ir kopējs un pieder tautai. Rīgas metro — tas ir arī mans metro. Daudzie miljoni rubļu, par kuriem jau runājām, ir arī manis pelnītā nauda. Rīga ir arī mana pilsēta. Tāpēc arī jums rakstīju.
 <p style="text-align: right; ">'''IVARS VĪKS,'''</p><p style="text-align: right; ">inženieris</p>

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About domain|Transports}}
 {{About domain|Vides aizsardzība}}
 {{About event|E1988021600}}
 {{About year|1988}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. maijs, plkst. 21.53
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1988/04/13 \|Issue number=70 \|Page number=2 \|Original title=Rīga ir arī mana pilsēta \|Source file=paja1988n070_002_04 }} {{Written by\|Ivars Vīks}} {{About topic\|Metro}} {{About domain\|Pilsētsaimniecība}} {{About domain\|Transports}} {{About domain\|Vides aizsardzība}} {{About year\|1988}}Kādas darbdienas rītā izgāju no mājām agrāk, lai pusstundu pastāvētu sabiedriskā transporta pieturā, kas atrodas iepretim VEF. Laikā no pulksten 7.30 līdz 8 caurmērā ik minūti pilsētas virzienā dodas divi transporta vagoni, ieskaitot arī piepilsētas autobusus. Vispilnākie ir tie satiksmes līdzekļi, kuri uz galveno maģistrāli — Ļeņina ielu — ved pasažierus no pilsētas nomalēm. Pustukši izbrauc 2. līnijas tramvaji, jo to galapunkts ir pavisam tuvu.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1988/04/13
		+	\|Issue number=70
		+	\|Page number=2
		+	\|Original title=Rīga ir arī mana pilsēta
		+	\|Source file=paja1988n070_002_04
		+	}}
		+	{{Written by\|Ivars Vīks}}
		+	{{About topic\|Metro}}
		+	{{About domain\|Pilsētsaimniecība}}
		+	{{About domain\|Transports}}
		+	{{About domain\|Vides aizsardzība}}
		+	{{About event\|E1988021600}}
		+	{{About year\|1988}}
		+	Kādas darbdienas rītā izgāju no mājām agrāk, lai pusstundu pastāvētu sabiedriskā transporta pieturā, kas atrodas iepretim VEF. Laikā no pulksten 7.30 līdz 8 caurmērā ik minūti pilsētas virzienā dodas divi transporta vagoni, ieskaitot arī piepilsētas autobusus. Vispilnākie ir tie satiksmes līdzekļi, kuri uz galveno maģistrāli — Ļeņina ielu — ved pasažierus no pilsētas nomalēm. Pustukši izbrauc 2. līnijas tramvaji, jo to galapunkts ir pavisam tuvu.

	Ar mazu uzviju rēķinot, ka ikvienā vagonā brauc 100 cilvēki, konstatējam, ka pašā slodzes maksimumā ik minūti centra virzienā aizbrauca 200 cilvēki vai maksimumstundā — 12 tūkstoši. No centra braucošajos satiksmes līdzekļos pasažieru ir daudz mazāk. Aptuveni varam rēķināt, ka maksimumstundā pāri gaisa tiltam tiek pārvadāti (abos virzienos) 15 tūkstoši pasažieru. Padomāsim: ja paralēli pašreizējam transportam darbotos vēl arī metro, cik cilvēku to izmantotu? Katrs desmitais, divdesmitais, simtais?		Ar mazu uzviju rēķinot, ka ikvienā vagonā brauc 100 cilvēki, konstatējam, ka pašā slodzes maksimumā ik minūti centra virzienā aizbrauca 200 cilvēki vai maksimumstundā — 12 tūkstoši. No centra braucošajos satiksmes līdzekļos pasažieru ir daudz mazāk. Aptuveni varam rēķināt, ka maksimumstundā pāri gaisa tiltam tiek pārvadāti (abos virzienos) 15 tūkstoši pasažieru. Padomāsim: ja paralēli pašreizējam transportam darbotos vēl arī metro, cik cilvēku to izmantotu? Katrs desmitais, divdesmitais, simtais?

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/04/13 |Issue number=70 |Page number=2 |Original title=Rīga ir arī mana pilsēta |Source file=paja1988n070_002_04 }} {{Written by|Ivars Vīks}} {{About topic|Metro}} {{About domain|Pilsētsaimniecība}} {{About domain|Transports}} {{About domain|Vides aizsardzība}} {{About year|1988}}Kādas darbdienas rītā izgāju no mājām agrāk, lai pusstundu pastāvētu sabiedriskā transporta pieturā, kas atrodas iepretim VEF. Laikā no pulksten 7.30 līdz 8 caurmērā ik minūti pilsētas virzienā dodas divi transporta vagoni, ieskaitot arī piepilsētas autobusus. Vispilnākie ir tie satiksmes līdzekļi, kuri uz galveno maģistrāli — Ļeņina ielu — ved pasažierus no pilsētas nomalēm. Pustukši izbrauc 2. līnijas tramvaji, jo to galapunkts ir pavisam tuvu.
 |Article in=Padomju Jaunatne
-|Published on=1988/04/13
+Ar mazu uzviju rēķinot, ka ikvienā vagonā brauc 100 cilvēki, konstatējam, ka pašā slodzes maksimumā ik minūti centra virzienā aizbrauca 200 cilvēki vai maksimumstundā — 12 tūkstoši. No centra braucošajos satiksmes līdzekļos pasažieru ir daudz mazāk. Aptuveni varam rēķināt, ka maksimumstundā pāri gaisa tiltam tiek pārvadāti (abos virzienos) 15 tūkstoši pasažieru. Padomāsim: ja paralēli pašreizējam transportam darbotos vēl arī metro, cik cilvēku to izmantotu? Katrs desmitais, divdesmitais, simtais?
 |Issue number=70
-|Page number=2
+Tātad — ja šodien būtu metro pietura VEF, to izmantotu galvenokārt iebraucēji un skolu jaunatne. Slodze nepārsniegtu 25 tūkstošus braucēju diennaktī.
 |Original title=Rīga ir arī mana pilsēta
-|Source file=paja1988n070_002_04
+Bet arhitekts E. Bērziņš min desmit reižu lielāku skaitli. Šī starpība ir būtiska. Divdesmit piecu tūkstošu dēļ metro būvēt nav vērts, bet divsimt piecdesmit tūkstošu dēļ tas varbūt arī atmaksāsies.
 }}
-{{Written by|Ivars Vīks}}
+Paredzētais palaišanas posms, pēc aprēķiniem, «paņems» aptuveni 12 procentus pilsētas pasažieru pārvadājuma. — apgalvo E. Bērziņš. Šis skaitlis liek nopietni padomāt. 12 procenti pasažieru iznāks tikai tad, ja saskaitīsim kopā visus braucējus no VEF un no Zasulauka. 230 — 250 tūkstoši pasažieru metro tiks garantēti tikai tajā gadījumā, ja pie VEF Kultūras un tehnikas pils satiksme pa Ļeņina ielu tiks slēgta citiem satiksmes līdzekļiem un tas pats tiks izdarīts arī pie Zasulauka.
 {{About topic|Metro}}
-{{About domain|Pilsētsaimniecība}}
+Ja tā būs, tad braucējiem pie VEF būs jāpārsēžas un tie, kuri brauc līdz centram, vienalga, vai viņi brauks līdz stacijai, Planetārijam, «Rīgas modēm» vai tikai līdz Vidzemes tirgum, zaudēs gan laiku, gan naudu, gan ērtības.
 {{About domain|Transports}}
-{{About domain|Vides aizsardzība}}
+Paskatīsimies uz braucienu ar metro arī no Pārdaugavas puses. Šobrīd ātrākais satiksmes līdzeklis ir elektrovilciens. Ja tas pārāk ilgi nestāv Centrālajā stacijā, brauciens Zasulauks —- Oškalni prasa 20 minūtes. No intervijas ar E. Bērziņu uzzinām, ka metro vilciens šo attālumu veic 12 minūtēs. Brīnišķīgi! Kā teiktu mans vectēvs: viens kuiļa rūciens! Tikai diemžēl — tā ir daļa no kopīgā laika, kas jāpatērē metro pasažierim. Viņam vēl jāstaigā pa tuneļiem un kāpnēm, ar vienu vai diviem eskalatoriem jānobrauc dziļi pazemē, un tikai tad viņš tiek pie vilciena. Tāds pats ceļš viņam jānostaigā, lai tiktu atpakaļ virszemē. Tātad pie minētā «rūciena» jāpieskaita vēl 10—12 minūtes. Turklāt jāatceras, ka no metro pieturas līdz rūpnīcas ieejai arī vēl jānostaigā kādi 400 metri. Gandrīz iznāk, ka ātrāk un ērtāk būtu braukt ar 2. līnijas tramvaju.
 {{About year|1988}}