196591 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2013. gada 26. decembris, plkst. 18.11

2013-12-26T18:11:48Z

Ilmars: Set original images

2012-12-09T20:52:38Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 7. novembris, plkst. 21.33

2012-11-07T21:33:50Z

Andrejs : 2012. gada 7. novembris, plkst. 21.26

2012-11-07T21:26:46Z

Andrejs : 2012. gada 7. novembris, plkst. 21.25

2012-11-07T21:25:27Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/05 |Issue number=4/5 |Page number=8 |Original title=Brīvību Brīvības piemineklim! |Source file=riba1990n004-5_008_0...

2012-11-07T21:24:36Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/05 |Issue number=4/5 |Page number=8 |Original title=Brīvību Brīvības piemineklim! |Source file=riba1990n004-5_008_0...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Rīgas Balss
|Published on=1990/01/05
|Issue number=4/5
|Page number=8
|Original title=Brīvību Brīvības piemineklim!
|Source file=riba1990n004-5_008_01
|Abstract=

}}
{{Written by|Sigizmunds Timšāns}}
{{Written by|Jānis Lerhs }}
{{About topic|Brīvības piemineklis}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Vēsture}}
{{About person|Alberts Kviesis}}
{{About place|Rīga}}
{{About year|1904}}
{{About year|1935}}
{{About year|1967}}
{{About year|1990}}

@@ 4. rindiņa: / 4. rindiņa: @@
 Un tagad daži fragmenti:
-«.. . ir veikts liels kultūras darbs, kas dara godu mūsu mākslai un meistarībai.
+«... ir veikts liels kultūras darbs, kas dara godu mūsu mākslai un meistarībai.
-. .. Latvija straujiem soļiem ved ārā no agrāka sastinguma saimniecisko dzīvi. Bet tanī pašā laikā latvju tauta pareizi izpratusi, ka ne tikai materiālās vērtības noteic valsts labklājību, bet idejiskās un morāliskās vērtības ir tas, kas dara valsti daiļu un varenu un stiprina tautu viņas vēsturiskās misijas pildīšanā.
+... Latvija straujiem soļiem ved ārā no agrāka sastinguma saimniecisko dzīvi. Bet tanī pašā laikā latvju tauta pareizi izpratusi, ka ne tikai materiālās vērtības noteic valsts labklājību, bet idejiskās un morāliskās vērtības ir tas, kas dara valsti daiļu un varenu un stiprina tautu viņas vēsturiskās misijas pildīšanā.
 … Un tauta ir uzcēlusi šo pieminekli ar pašas tautas labprātīgi ziedotiem līdzekļiem, pieaicinot šinī darbā, kā pats par sevi saprotams, savus radošos māksliniekus… Ka tautas griba bija celt šo pieminekli, to rāda ļoti lielais ziedojumu skaits un bagātīgais līdzekļu saplūdums, kas deva iespēju noteiktā laikā darbus veikt.
@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 Ziedotāju saime, bez tautību un sociālā stāvokļa izšķirības ir varen kupla… No sava mantojuma devuši arī strādnieki un skolu jaunatne . . Un rezultātā sanāca milzīga summa — pāri par 1 200 000 latu.
-Paldies ziedotājiem .. , bet jo sevišķi vēl Rīgas pilsētai par visu, kas jau darīts un ko vēl darīs…
+Paldies ziedotājiem ... , bet jo sevišķi vēl Rīgas pilsētai par visu, kas jau darīts un ko vēl darīs…
 Tauta ir uzcēlusi šo pieminekli kā granītcietas uzticības apliecinājumu Tēvzemei un brīvībai…

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 9. decembris, plkst. 20.52
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Rīgas Balss \|Published on=1990/01/05 \|Issue number=4/5 \|Page number=8 \|Original title=Brīvību Brīvības piemineklim! \|Source file=riba1990n004-5_008_01 }} {{Written by\|Sigizmunds Timšāns}} {{Written by\|Jānis Lerhs}} {{About topic\|Brīvības piemineklis}} {{About domain\|Politika}} {{About domain\|Vēsture}} {{About person\|Alberts Kviesis}} {{About person\|Alfrēds Rubiks}} {{About place\|Rīga}} {{About year\|1904}} {{About year\|1935}} {{About year\|1967}} {{About year\|1990}} Šodien par šo pieminekli katrs Rīgas viesis, nerunājot par pašiem rīdziniekiem, zina. Bet zina maz. Toties pie pieminekļa var saklausīties vislielākās bezjēdzības, melus… Tādēļ, iepazīstinot rīdziniekus ar fotomākslinieka Jāņa Lerha (1904.— 1967.) atstātajā radošajā mantojumā atrastajiem oriģinālnegatīviem, izmantosim dažus fragmentus no Latvijas Republikas Valsts prezidenta Alberta Kvieša runas. Tās runas, kuru viņš teica pieminekļa atklāšanas brīdī 1935. gada 18. novembrī.	+	{{Newspaper Article \|Article in=Rīgas Balss \|Published on=1990/01/05 \|Issue number=4/5 \|Page number=8 \|Original title=Brīvību Brīvības piemineklim! \|Source file=riba1990n004-5_008_01 }}
		+	{{Source image\|articles/196/591/196591.jpg}} {{Written by\|Sigizmunds Timšāns}} {{Written by\|Jānis Lerhs}} {{About topic\|Brīvības piemineklis}} {{About domain\|Politika}} {{About domain\|Vēsture}} {{About person\|Alberts Kviesis}} {{About person\|Alfrēds Rubiks}} {{About place\|Rīga}} {{About year\|1904}} {{About year\|1935}} {{About year\|1967}} {{About year\|1990}} Šodien par šo pieminekli katrs Rīgas viesis, nerunājot par pašiem rīdziniekiem, zina. Bet zina maz. Toties pie pieminekļa var saklausīties vislielākās bezjēdzības, melus… Tādēļ, iepazīstinot rīdziniekus ar fotomākslinieka Jāņa Lerha (1904.— 1967.) atstātajā radošajā mantojumā atrastajiem oriģinālnegatīviem, izmantosim dažus fragmentus no Latvijas Republikas Valsts prezidenta Alberta Kvieša runas. Tās runas, kuru viņš teica pieminekļa atklāšanas brīdī 1935. gada 18. novembrī.

	Un tagad daži fragmenti:		Un tagad daži fragmenti:

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/05 |Issue number=4/5 |Page number=8 |Original title=Brīvību Brīvības piemineklim! |Source file=riba1990n004-5_008_01 }} {{Written by|Sigizmunds Timšāns}} {{Written by|Jānis Lerhs}} {{About topic|Brīvības piemineklis}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Vēsture}} {{About person|Alberts Kviesis}} {{About person|Alfrēds Rubiks}} {{About place|Rīga}} {{About year|1904}} {{About year|1935}} {{About year|1967}} {{About year|1990}} Šodien par šo pieminekli katrs Rīgas viesis, nerunājot par pašiem rīdziniekiem, zina. Bet zina maz. Toties pie pieminekļa var saklausīties vislielākās bezjēdzības, melus… Tādēļ, iepazīstinot rīdziniekus ar fotomākslinieka Jāņa Lerha (1904.— 1967.) atstātajā radošajā mantojumā atrastajiem oriģinālnegatīviem, izmantosim dažus fragmentus no Latvijas Republikas Valsts prezidenta Alberta Kvieša runas. Tās runas, kuru viņš teica pieminekļa atklāšanas brīdī 1935. gada 18. novembrī.
 Un tagad daži fragmenti:
@@ 54. rindiņa: / 34. rindiņa: @@
 &nbsp;
-<p style="text-align: right; ">'''Sigizmunds TIMŠĀNS'''</p>
+<p style="text-align: right;">'''Sigizmunds TIMŠĀNS'''</p>
 . g. 19. novembrī
 '''Jāņa LERHA''' foto

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 7. novembris, plkst. 21.26
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Rīgas Balss \|Published on=1990/01/05 \|Issue number=4/5 \|Page number=8 \|Original title=Brīvību Brīvības piemineklim! \|Source file=riba1990n004-5_008_01 ~~\|Abstract=~~ }} {{Written by\|Sigizmunds Timšāns}} {{Written by\|Jānis Lerhs }} {{About topic\|Brīvības piemineklis}} {{About domain\|Politika}} {{About domain\|Vēsture}} {{About person\|Alberts Kviesis}} {{About place\|Rīga}} {{About year\|1904}} {{About year\|1935}} {{About year\|1967}} {{About year\|1990}}Šodien par šo pieminekli katrs Rīgas viesis, nerunājot par pašiem rīdziniekiem, zina. Bet zina maz. Toties pie pieminekļa var saklausīties vislielākās bezjēdzības, melus… Tādēļ, iepazīstinot rīdzinie kus ar fotomākslinieka Jāņa Lerha (1904.— 1967.) atstātajā radošajā mantojumā atrastajiem oriģinālnegatīviem, izmantosim dažus fragmentus no Latvijas Republikas Valsts prezidenta Alberta Kvieša runas. Tās runas, kuru viņš teica pieminekļa atklāšanas brīdī 1935. gada 18. novembrī.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Rīgas Balss
		+	\|Published on=1990/01/05
		+	\|Issue number=4/5
		+	\|Page number=8
		+	\|Original title=Brīvību Brīvības piemineklim!
		+	\|Source file=riba1990n004-5_008_01
		+	}}
		+	{{Written by\|Sigizmunds Timšāns}}
		+	{{Written by\|Jānis Lerhs}}
		+	{{About topic\|Brīvības piemineklis}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About domain\|Vēsture}}
		+	{{About person\|Alberts Kviesis}}
		+	{{About person\|Alfrēds Rubiks}}
		+	{{About place\|Rīga}}
		+	{{About year\|1904}}
		+	{{About year\|1935}}
		+	{{About year\|1967}}
		+	{{About year\|1990}}
		+	Šodien par šo pieminekli katrs Rīgas viesis, nerunājot par pašiem rīdziniekiem, zina. Bet zina maz. Toties pie pieminekļa var saklausīties vislielākās bezjēdzības, melus… Tādēļ, iepazīstinot rīdzinie kus ar fotomākslinieka Jāņa Lerha (1904.— 1967.) atstātajā radošajā mantojumā atrastajiem oriģinālnegatīviem, izmantosim dažus fragmentus no Latvijas Republikas Valsts prezidenta Alberta Kvieša runas. Tās runas, kuru viņš teica pieminekļa atklāšanas brīdī 1935. gada 18. novembrī.

	Un tagad daži fragmenti:		Un tagad daži fragmenti: