192059 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2020-11-13T03:11:24Z

Set original images

Edgars : 2020. gada 11. novembris, plkst. 16.35

2020-11-11T16:35:15Z

Edgars : 2020. gada 8. novembris, plkst. 18.00

2020-11-08T18:00:13Z

Edgars : 2020. gada 7. novembris, plkst. 19.43

2020-11-07T19:43:11Z

Rādīt izmaiņas

Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/03 |Issue number=1 |Page number=3 |Original title=Ak, ak }} {{Written by|Daina Oliņa}} {{Written by|Inga Jēru...

2020-11-05T22:45:51Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/03 |Issue number=1 |Page number=3 |Original title=Ak, ak }} {{Written by|Daina Oliņa}} {{Written by|Inga Jēru...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/03
|Issue number=1
|Page number=3
|Original title=Ak, ak
}}
{{Written by|Daina Oliņa}}
{{Written by|Inga Jēruma}}
DAINA OLIŅA, žurnāla «Zīlīte» galvenā redaktore: – — Nu sveika, Jēruma!

INGA JĒRUMA, žurnāla «Teātra Vēstnesis» galvenā redaktora vietniece: — Vai drīkstu tevi šoreiz tomēr saukt par Dainu Krustiņu, Jo tādu es tevi iepazinu . . .

D. 0.: ... 1972. gadā, kad sāku strādāt tava vadībā «PJ» komjaunatnes dzīves nodala . . .

I. J.: ... un kopš tā laika tā ari neesam spējušas viena no otras nekur tālu aiziet...

D. O: ... un pat šo lappusi «PJ» atmiņu albuma spējam rakstīt tikai un vienīgi duetā . . .

I. J.: — ... bet tolaik gan funkcionāri nekādi netika skaidrībā, kas īsti tu esi mūsu redaktoram – brūte vai ārlaulības meita .. .

D. 0.«» — ... tāpēc uzvārda brālis ar patiesu prieku trekni pārsvītroja manu meitas uzvārdu, ar kuru biju cerējusi parakstīt savus «eposus» vēl ari pēc kāzām. «Bet kāpēc Prēdelel jūs ļaujat parakstīties kā Būmanei?» vāri centos protestēt. «Tāpēc kā viņai nav TADS uzvārds ...»

I J.: — ... Ja nu ir pasaule cilvēks, kurš mani ir tik daudz regulējis, audzinājis un strostējis, kura dēļ esmu raudājusi un plēsusi matus vairāk nekā par jaunības . mīlestībām, tad tas lr Voldemārs Krustiņš . . .

D. O.: — ... es viņa dēļ vlengad pašņaukājos pat 8. marta priekšvakarā, kad visa redakcija posās uz lielu balli. Tās dienas avīzē bija publicēts kārtējais «VĻKJS CX plēnuma lēmums», kuru mān bija uzdots pārbaudīt pēc tulkošanas. Avīzē melns uz balta stāvēja rakstīts: «Par spīti VĻKJS CX kritikai, Latvijas komjaunatne . . .» Kāpēc PAR SPĪTI? Tāpēc ka mūsu tulkotāja labi orientējās valodniecības likumos un zināja, ka «Ņesmotrja na .. .» tulkojams «Neskatoties uz» ... būtu ruslcisms.

I. J: — .. . mūsu dienās Jau ar šo faktu varētu lepoties . ..

D. O.: — ... es gan pieņemu, ka tagadējie «PJ» lasītāji'varētu vienīgi šausmināties par to, ka esam strādājušas TADA nodaļā. Pēc tam gan abas tikām sēdējušas vēl citos krēslos. Un — cik pravietiski — t* strādāji ari kultūras, bet es — skolu nodaļā. Taču ari par «komjauniešu laiku» man nav jākaunas, jo, roku uz sirds liekot, varu apgalvot, ka nevienā rakstā netika melojusi vai runājusi pretī savai pārliecībai. . .

I. J.: — ... Jo rakstos, tāpat kā tālaika «PJ» kopumā, nereti bijām opozīcija ar avīzes mūžseno Izdevēja — LĻKJS CX . . .

D. O.: — ... Ja kāds mums netic, lai pašķirsta to gadu partijas un valdības sanāksmju atreferējumus. «PJ» allaž tika lamata ...

L J.: — ... savukārt, tos zēnus, kuri mūsuprāt bija «sakarīgi» tajos gados, šodien pazīst visa republika — Anatolijs Gorbunovs bija komjaunatnes Kirova rajona komitejas pirmais sekretārs, bet Imants Daudišs — Rīgas koanjaunlešu līderis.

D. O- — ... tad jau man tikai atliek atzīties,, ka reiz valdības volgā Joņoja pa Rīgas ielām un pie I stūres bija ...

L J.: —...atceros gan — Vilnis Bresis, LĻKJS CX pirmais sekretārs . ..

D. O.: — ... kurš mani pēc intervijas «aizrāva» līdz redakcijai .. .

I. J.: — . . . komjaunatnes «čekā» par sekretāru tolaik strfldilja Kārlis Licis, kurš ģērbšanās stila un izkopto manieru dēj tika dēvēts par Velsas princi . . .

D. O.: — ... un jaunais ekonomikas ministrs Jānis Āboltiņi bija Ļeņina rajona komjauniešu līderis. . .

I. J.: — ... ak, ak...

D. O.: — ... un to visu šodien atgādinām ne tāpēc, lai lielītos ar savu paziņu loku (Jo vairāk tāpēc, ka Jau gadiem neesam ar viņiem lāgā vārdu pārmijušas) .. .

I. J.: — ... bet gan tāpēc, ka no šis nekam nederīgās organizācija», no lielās masas tomēr lr Izveidojušies art tādi cilvēki koros nav kauns pieminēt. .

D. O.: — ... tādi cilvēki Ir art «PJ» vēsturē ...

I J • _ mani, Jaunu un zaļu, redakcijā sagaidīja tadl avīžniecības korifeji kā Margarita Miglāne, Silvija Cdre, Zaiga Kipere, Maija Kudapa, Ēriks Kehris, Ilgonis Bite, Artūrs Puzuks. Arvīds Balodis . .. Un gaisā vēl vēdīja atmiņas par tādiem spožiem ♦pējējieslem» kā Ēriks Lejietls, Juris Robežnieks v» Juris Brežģls ...

D O • — .. • man lenākot redakcijā, savukārt Jau stāstīja leģendas par tevis minētajām personībām toties ar bijību klausījos Vijā Jugānē, Velgā Ernštreltē, Ilmāra Rasraeiera, Ābramā Kļockinā, Ati Jansonā ...

I j • _ ... Jo šie cilvēki mums mācīja gan žurnālistikas pamatābeci. gan ētikas normas ...

D O • — un kaut art šodienas «pējējiešiem» (grūti būs iemācīties sacīt «eljējiesiem») droši vien liekas, ka avīze — tie Ir, bija un būs viņi, mēs tomēr gribējām pieminēt šos cilvēkus (gan dzīvos, gan aizsaule aizgājušos gan vēl tagad žurnālistikā strādājošos, gan no šā aroda šķīrušos), kas dažādos laika posmos būtiski letekmēja avīzes «seju un garu»

I j • _ to Jaa darījis gandrīz katrs redakcijā strādājušais. Ari ta. Krustiņa, man mācīji, ka šķietami formālo komjaunatnes dzīvi var atļauties atspoguļot pavisam netradicionāli un neoficiāli...

D O . _ tas tāpēc, ka man nebija nekādas dzīves pieredzes un es vieglu roku rakstīju tā. kā Jutu un redzēlu Kaut kā Jau cauri priekšniecībai izmanījām. Staro citu tu mani iemācīji katri rakstiņa lepīt kādu rindkopu kuru «««'*» noteikti izsvītros. Kamēr viņi to svītros', nepamanu kidu citu, autoram daudz svarīgāko ķecerību ... , .

I j . _ ti saukto balto sunīti, ko aprakstījis Nizlms' Hikmets. So sanītī vajag uzmālēt gleznas priekšplāni, lai pieņemšanas komisija, darbu vērtējot, brīnītos kāptfc uzzīmēts sunītis, liktu to aizkrāsot un neat taptu Interesēties par gleznas nozīmīgākajiem «trūkumiem» .. .

D O — jāsaprot, ka tolaik reizumis nebija citas lzelas kā kārtējo ķecerību papildināt ar kādu cltSu no kongresa materiāliem vaļ dižvīru Izteikumiem. Sos «sunīšus», protams, izsvītrot nelika Labi ka mūsdienas var iztikt bez «sunīšiem» ..

I j._ es gan tā ari nespēju pierast pie «PJ» vēstures Jaunās skaitīšana*t sistēmas. Manā uztverē avīzes dzimšanas diena lr un paliek 1944 gada 27. septembris, kad Daugavpili ar lieliem sareiiilumlem drukāja pirmo numuru. Jo Rīgā vēl bija JKI atceries, šo Jubileju mēsJatru gadu svlnējim kādi no ne visai plašas Tēvzemes somu pirtīm melotu Ja telktu, ka šī saviesīgā dzīve nebija svarīga «PJ» vēstures sastivdl f (toabas no sirds novēlam art Jaunajai «LJ»)...

i j . jo atmiņas, kas salsti* ar namu Blaumaņa iela' 38 40. Ir skumjas un tai paši laiki skaistas. Skomjas tāpēc, ka mēs tur vairs neesam un nekad vatr7nebO«Am bet skaistas tāpēc, ka, vēl «ohStdle!i satlekoUes, mum» lr tik daudz ko atcerēties . . šobaltdien satieK |tr,d|t redakclji, man šī «.vtMiffā dzīve'ilkas sevišķi nozīmīga, Jo šajās reizēs ?dlžgirgi» izjutu ki parastu, cilvēkus, bez raksturīgi» ceturta kursa studentes bijības. Un man žēl ka tolaUt redakcijai nepiederēja portatīvie magnetofoni o šal£vakara pasēdēšanās bija briti. kad. piemēram. unārs skaitīt (Uikam taču sacerēt) antaTtlskus dzejoļus. Uz līdzena, vietas. lamasusKus , > Imļ4ra nn ari dzejoļu nav. .. Bet .

nav kolē#em Ulki nāk videomagnetofoni un viņiem nebūs Jāmokās ar «LJ» atmiņa restaurēšanu .

D. O.: — ... ak. ak ...

I. J.: — ... ak. ak ...

@@ 68. rindiņa: / 68. rindiņa: @@
 I. J.: — ...tā saukto balto sunīti, ko aprakstījis Nāzims Hikmets. Šo sunītī vajag uzmālēt gleznas priekšplāni, lai pieņemšanas komisija, darbu vērtējot, brīnītos kāpēc uzzīmēts sunītis, liktu to aizkrāsot un neattaptu interesēties par gleznas nozīmīgākajiem «trūkumiem»...
-D. O.: — ...jāsaprot, ka tolaik reizumis nebija citas lzelas kā kārtējo ķecerību papildināt ar kādu citātu no kongresa materiāliem vai dižvīru izteikumiem. Šos «sunīšus», protams, izsvītrot nelika. Labi, ka mūsdienās var iztikt bez «sunīšiem»...
+D. O.: — ...jāsaprot, ka tolaik reizumis nebija citas izejas kā kārtējo ķecerību papildināt ar kādu citātu no kongresa materiāliem vai dižvīru izteikumiem. Šos «sunīšus», protams, izsvītrot nelika. Labi, ka mūsdienās var iztikt bez «sunīšiem»...
-I. J.: — ...es gan tā arī nespēju pierast pie «PJ» vēstures jaunās skaitīšanas sistēmas. Manā uztverē avīzes dzimšanas diena ir un paliek 1944. gada 27. septembris, kad Daugavpilī ar lieliem sarežģījumiem drukāja pirmo numuru, jo Rīgā vēl bija vācieši. Ka tu labi atceries, šo jubileju mēs katru gadu svlnējām kādā no ne visai plašās Tēvzemes somu pirtīm.
+I. J.: — ...es gan tā arī nespēju pierast pie «PJ» vēstures jaunās skaitīšanas sistēmas. Manā uztverē avīzes dzimšanas diena ir un paliek 1944. gada 27. septembris, kad Daugavpilī ar lieliem sarežģījumiem drukāja pirmo numuru, jo Rīgā vēl bija vācieši. Ka tu labi atceries, šo jubileju mēs katru gadu svinējām kādā no ne visai plašās Tēvzemes somu pirtīm.
 D. O.: — ...un mēs nekrietni melotu, ja teiktu, ka šī saviesīgā dzīve nebija svarīga «PJ» vēstures sastāvdaļa (to abas no sirds novēlam arī jaunajai «LJ»)...

@@ 6. rindiņa: / 6. rindiņa: @@
 |Original title=Ak, ak
 }}
 {{Written by|Daina Oliņa}}
 {{Written by|Inga Jēruma}}