188825 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2017. gada 27. aprīlis, plkst. 07.43

2017-04-27T07:43:10Z

Andrejs : 2014. gada 22. aprīlis, plkst. 08.31

2014-04-22T08:31:01Z

Andrejs : 2014. gada 22. aprīlis, plkst. 08.19

2014-04-22T08:19:05Z

Eduards : 2013. gada 13. septembris, plkst. 15.46

2013-09-13T15:46:24Z

Eduards: Jauna lapa: {{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989) |Published on=1988/10/08 |Original title=Jānis Pujats. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Jānis Pujats}} No katoļu...

2013-09-07T10:21:05Z

Jauna lapa: {{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989) |Published on=1988/10/08 |Original title=Jānis Pujats. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Jānis Pujats}} No katoļu...

Jauna lapa

{{Speech
|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais (1989)
|Published on=1988/10/08
|Original title=Jānis Pujats. Runa LTF 1. kongresā
}}
{{Written by|Jānis Pujats}}
No katoļu puses īsi un konkrēti. Cik es saprotu, ļoti svarīgs jautājums ir republikas iedzīvotāju vienotība. Te gribētos atgādināt vienu morāles sentenci — ''virtus stat in medio — ''tikums stāv vidū starp galējībām. Tātad tomēr būtu jāizsargājas no pārāk asas konfrontācijas. Es kā garīdznieks pieskaršos kādam specifiskam, klusam konfliktam, proti, starp ticīgiem un neticīgiem. Neizliksimies, lūdzu, ka šis konflikts neeksistē. Ar to, ka valsts protežē ateismu visās sfērās, šī politika netieši vēršas pret to iedzīvotāju daļu, kas ir ticīgi. Tā veidojas ticīgiem nelabvēlīga sabiedriskā doma, kurai, kā zināms, ir liels svars. Tāpat visā izglītības sistēmā valda ateistiska pozīcija, tā ka ticīgie ar lielām bažām izvada savus bērnus uz skolu, pamatoti norūpējušies, ka tiem var tikt atņemta viņu ticība. Bet valsts institūtiem taču būtu jābūt vienādi taisnīgiem pret visiem pilsoņiem. Mēs neapstrīdam ateisma mācīšanu partijas sistēmā, taču tautas izglītības sistēmā ticības vai neticības jautājumā skolai būtu jābūt neitrālai. Īsākais problēmas risinājums, mūsuprāt, būtu, pirmkārt, oficiāli atzīt acīmredzamo faktu, ka zinātne nav un nevar būt partejiska, ka tā ir tikpat laba ticīgiem un neticīgiem, bet ticēt un neticēt — tas ir brīvas izvēles rezultāts, nevis zinātniska konsekvence. Otrkārt, likvidēt ateisma privileģēto stāvokli skolās un sabiedriskajā dzīvē, it īpaši tādēļ, ka šajos 70 gados ateisms — nu, negribas teikt, bet jāsaka — ir tomēr līdzvainīgs daudzu kultūras vērtību iznīcināšanā, es domāju, kultūrceltņu un arī tautas tikumiskajā pagrimumā. Treškārt, izstrādāt vienkāršus, skaidrus un taisnīgus likumus, kas regulē Baznīcas un valsts attiecības. Un nevis sīkumainus aizrādījumus, kā tagadējā nolikumā — ko mācītājs baznīcā drīkst darīt un ko nedrīkst. Tikai tad ir īsta sirdsapziņas brīvība, ja visi pilsoņi, kā ticīgie, tā neticīgie, nevis uz papīra, bet dzīvē ir līdztiesīgi. Sešdesmitajos gados notikušais Vatikāna koncils, starp citu, laida klajā dokumentu arī par reliģisko brīvību. Kas bija pamatarguments šajā dokumentā? Cieņa pret cilvēka personību. Un šī visu katoļticīgo nostāja labi saskan ar ētikas principiem, kas formulēti mūsu Tautas frontes Programmā. Reliģija pieder pie tām garīgajām vērtībām, kuras izturējušas laika pārbaudi. Mēs, ticīgie, prasām no jaunās likumdošanas nevis vienkāršu toleranci, bet īstu reliģisku brīvību. Brīvība — tas nozīmē, nepārkāpjot līdzcilvēku tiesības, dot un saņemt katram savu daļu. Un, kas attiecas uz iedzīvotāju konsolidāciju, tad, manuprāt, tā vislabāk realizējas tieši brīvā cilvēku sabiedrībā. Paldies par uzmanību!''(Aplausi.)''

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress}}
 {{About topic|Katoļu baznīca}}
-{{About domain|Baznīca un reliģija}}
+{{About domain|Reliģija, baznīca}}
 {{About domain|Zinātne}}
 {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2014. gada 22. aprīlis, plkst. 08.31
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Speech \|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais \|Published on=1988/10/08 \|Original title=Jānis Pujats. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by\|Jānis Pujats}} No katoļu puses īsi un konkrēti.	+	{{Speech
		+	\|Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais
		+	\|Published on=1988/10/08
		+	\|Original title=Jānis Pujats. Runa LTF 1. kongresā
		+	}}
		+	{{Written by\|Jānis Pujats}}
		+	{{About topic\|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}
		+	{{About topic\|Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress}}
		+	{{About topic\|Katoļu baznīca}}
		+	{{About domain\|Baznīca un reliģija}}
		+	{{About domain\|Zinātne}}
		+	{{About organization\|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
		+	{{About event\|E1988100800}}
		+	{{About year\|1988}}
		+	No katoļu puses īsi un konkrēti.

	Cik es saprotu, ļoti svarīgs jautājums ir republikas iedzīvotāju vienotība. Te gribētos atgādināt vienu morāles sentenci — ''virtus stat in medio — ''tikums stāv vidū starp galējībām. Tātad tomēr būtu jāizsargājas no pārāk asas konfrontācijas. Es kā garīdznieks pieskaršos kādam specifiskam, klusam konfliktam, proti, starp ticīgiem un neticīgiem. Neizliksimies, lūdzu, ka šis konflikts neeksistē. Ar to, ka valsts protežē ateismu visās sfērās, šī politika netieši vēršas pret to iedzīvotāju daļu, kas ir ticīgi. Tā veidojas ticīgiem nelabvēlīga sabiedriskā doma, kurai, kā zināms, ir liels svars. Tāpat visā izglītības sistēmā valda ateistiska pozīcija, tā ka ticīgie ar lielām bažām izvada savus bērnus uz skolu, pamatoti norūpējušies, ka tiem var tikt atņemta viņu ticība.		Cik es saprotu, ļoti svarīgs jautājums ir republikas iedzīvotāju vienotība. Te gribētos atgādināt vienu morāles sentenci — ''virtus stat in medio — ''tikums stāv vidū starp galējībām. Tātad tomēr būtu jāizsargājas no pārāk asas konfrontācijas. Es kā garīdznieks pieskaršos kādam specifiskam, klusam konfliktam, proti, starp ticīgiem un neticīgiem. Neizliksimies, lūdzu, ka šis konflikts neeksistē. Ar to, ka valsts protežē ateismu visās sfērās, šī politika netieši vēršas pret to iedzīvotāju daļu, kas ir ticīgi. Tā veidojas ticīgiem nelabvēlīga sabiedriskā doma, kurai, kā zināms, ir liels svars. Tāpat visā izglītības sistēmā valda ateistiska pozīcija, tā ka ticīgie ar lielām bažām izvada savus bērnus uz skolu, pamatoti norūpējušies, ka tiem var tikt atņemta viņu ticība.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Speech
+{{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais |Published on=1988/10/08 |Original title=Jānis Pujats. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Jānis Pujats}} No katoļu puses īsi un konkrēti.
 |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais
-|Published on=1988/10/08
+Cik es saprotu, ļoti svarīgs jautājums ir republikas iedzīvotāju vienotība. Te gribētos atgādināt vienu morāles sentenci&nbsp;— ''virtus stat in medio&nbsp;— ''tikums stāv vidū starp galējībām. Tātad tomēr būtu jāizsargājas no pārāk asas konfrontācijas. Es kā garīdznieks pieskaršos kādam specifiskam, klusam konfliktam, proti, starp ticīgiem un neticīgiem. Neizliksimies, lūdzu, ka šis konflikts neeksistē. Ar to, ka valsts protežē ateismu visās sfērās, šī politika netieši vēršas pret to iedzīvotāju daļu, kas ir ticīgi. Tā veidojas ticīgiem nelabvēlīga sabiedriskā doma, kurai, kā zināms, ir liels svars. Tāpat visā izglītības sistēmā valda ateistiska pozīcija, tā ka ticīgie ar lielām bažām izvada savus bērnus uz skolu, pamatoti norūpējušies, ka tiem var tikt atņemta viņu ticība.
 |Original title=Jānis Pujats. Runa LTF 1. kongresā
-}}
+Bet valsts institūtiem taču būtu jābūt vienādi taisnīgiem pret visiem pilsoņiem. Mēs neapstrīdam ateisma mācīšanu partijas sistēmā, taču tautas izglītības sistēmā ticības vai neticības jautājumā skolai būtu jābūt neitrālai. Īsākais problēmas risinājums, mūsuprāt, būtu, pirmkārt, oficiāli atzīt acīmredzamo faktu, ka zinātne nav un nevar būt partejiska, ka tā ir tikpat laba ticīgiem un neticīgiem, bet ticēt un neticēt&nbsp;— tas ir brīvas izvēles rezultāts, nevis zinātniska konsekvence.
 {{Written by|Jānis Pujats}}
-No katoļu puses īsi un konkrēti. Cik es saprotu, ļoti svarīgs jautājums ir republikas iedzīvotāju vienotība. Te gribētos atgādināt vienu morāles sentenci&nbsp;— ''virtus stat in medio&nbsp;— ''tikums stāv vidū starp galējībām. Tātad tomēr būtu jāizsargājas no pārāk asas konfrontācijas. Es kā garīdznieks pieskaršos kādam specifiskam, klusam konfliktam, proti, starp ticīgiem un neticīgiem. Neizliksimies, lūdzu, ka šis konflikts neeksistē. Ar to, ka valsts protežē ateismu visās sfērās, šī politika netieši vēršas pret to iedzīvotāju daļu, kas ir ticīgi. Tā veidojas ticīgiem nelabvēlīga sabiedriskā doma, kurai, kā zināms, ir liels svars. Tāpat visā izglītības sistēmā valda ateistiska pozīcija, tā ka ticīgie ar lielām bažām izvada savus bērnus uz skolu, pamatoti norūpējušies, ka tiem var tikt atņemta viņu ticība. Bet valsts institūtiem taču būtu jābūt vienādi taisnīgiem pret visiem pilsoņiem. Mēs neapstrīdam ateisma mācīšanu partijas sistēmā, taču tautas izglītības sistēmā ticības vai neticības jautājumā skolai būtu jābūt neitrālai. Īsākais problēmas risinājums, mūsuprāt, būtu, pirmkārt, oficiāli atzīt acīmredzamo faktu, ka zinātne nav un nevar būt partejiska, ka tā ir tikpat laba ticīgiem un neticīgiem, bet ticēt un neticēt&nbsp;— tas ir brīvas izvēles rezultāts, nevis zinātniska konsekvence. Otrkārt, likvidēt ateisma privileģēto stāvokli skolās un sabiedriskajā dzīvē, it īpaši tādēļ, ka šajos 70 gados ateisms&nbsp;— nu, negribas teikt, bet jāsaka&nbsp;— ir tomēr līdzvainīgs daudzu kultūras vērtību iznīcināšanā, es domāju, kultūrceltņu un arī tautas tikumiskajā pagrimumā. Treškārt, izstrādāt vienkāršus, skaidrus un taisnīgus likumus, kas regulē Baznīcas un valsts attiecības. Un nevis sīkumainus aizrādījumus, kā tagadējā nolikumā&nbsp;— ko mācītājs baznīcā drīkst darīt un ko nedrīkst. Tikai tad ir īsta sirdsapziņas brīvība, ja visi pilsoņi, kā ticīgie, tā neticīgie, nevis uz papīra, bet dzīvē ir līdztiesīgi. Sešdesmitajos gados notikušais Vatikāna koncils, starp citu, laida klajā dokumentu arī par reliģisko brīvību. Kas bija pamatarguments šajā dokumentā? Cieņa pret cilvēka personību. Un šī visu katoļticīgo nostāja labi saskan ar ētikas principiem, kas formulēti mūsu Tautas frontes Programmā. Reliģija pieder pie tām garīgajām vērtībām, kuras izturējušas laika pārbaudi. Mēs, ticīgie, prasām no jaunās likumdošanas nevis vienkāršu toleranci, bet īstu reliģisku brīvību. Brīvība&nbsp;— tas nozīmē, nepārkāpjot līdzcilvēku tiesības, dot un saņemt katram savu daļu. Un, kas attiecas uz iedzīvotāju konsolidāciju, tad, manuprāt, tā vislabāk realizējas tieši brīvā cilvēku sabiedrībā. Paldies par uzmanību!''(Aplausi.)''
+Otrkārt, likvidēt ateisma privileģēto stāvokli skolās un sabiedriskajā dzīvē, it īpaši tādēļ, ka šajos 70 gados ateisms&nbsp;— nu, negribas teikt, bet jāsaka&nbsp;— ir tomēr līdzvainīgs daudzu kultūras vērtību iznīcināšanā, es domāju, kultūrceltņu un arī tautas tikumiskajā pagrimumā.