144625 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2017. gada 28. aprīlis, plkst. 15.48

2017-04-28T15:48:30Z

Andrejs : 2012. gada 23. jūlijs, plkst. 14.32

2012-07-23T14:32:22Z

Eduards : 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 17.09

2012-04-29T17:09:10Z

Eduards : 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 17.08

2012-04-29T17:08:32Z

Eduards : 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 17.08

2012-04-29T17:08:10Z

Eduards : 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 17.07

2012-04-29T17:07:53Z

Eduards: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā (2011) |Published on=2011/10/27 |Original title=Atbildīgums Latvijas attiecībās ar diasporu }} {...

2012-04-29T17:07:19Z

Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā (2011) |Published on=2011/10/27 |Original title=Atbildīgums Latvijas attiecībās ar diasporu }} {...

Rādīt izmaiņas

@@ 6. rindiņa: / 6. rindiņa: @@
 {{Written by|Nils Muižnieks}}
 {{About topic|Luterāņu baznīca}}
 '''''Nils Muižnieks '''kopš 2004. gada ir LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors. Dzimis un uzaudzis ASV, latvisko izglītību iegūstot «Kursas» vasaras vidusskolā un semestri pavadot latviešu studiju programmā Rietummičiganas Universitātē Kalamazū. 1986. gadā ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē Prinstonas Universitātē, 1988. gadā — maģistra grādu un 1993. gadā — doktora grādu politikas zinātnē''' '''(''PhD'')''' '''Kalifornijas Universitātē Bērkli (''Berkeley''). 1990. gada vasarā bijis pētnieks radio «Brīvā Eiropa» Minhenē. Pēc repatriācijas 1993. gadā vadījis Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru. No 2002. līdz 2004. gadam bijis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un atbildīgais par latviešu diasporas atbalsta programmas izveidi un īstenošanu. Publicējis daudz pētījumu par sabiedrības integrāciju, minoritāšu tiesībām un Latvijas un Krievijas attiecībām. Kopš 2010. gada sākuma ir arī Eiropas Padomes Eiropas komisijas pret rasismu un neiecietību (''ECRI'') priekšsēdētājs.''

@@ 5. rindiņa: / 5. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|Nils Muižnieks}}
+{{About topic|Luterāņu baznīca}}
 '''''Nils Muižnieks '''kopš 2004. gada ir LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors. Dzimis un uzaudzis ASV, latvisko izglītību iegūstot «Kursas» vasaras vidusskolā un semestri pavadot latviešu studiju programmā Rietummičiganas Universitātē Kalamazū. 1986. gadā ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē Prinstonas Universitātē, 1988. gadā — maģistra grādu un 1993. gadā — doktora grādu politikas zinātnē''' '''(''PhD'')''' '''Kalifornijas Universitātē Bērkli (''Berkeley''). 1990. gada vasarā bijis pētnieks radio «Brīvā Eiropa» Minhenē. Pēc repatriācijas 1993. gadā vadījis Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru. No 2002. līdz 2004. gadam bijis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un atbildīgais par latviešu diasporas atbalsta programmas izveidi un īstenošanu. Publicējis daudz pētījumu par sabiedrības integrāciju, minoritāšu tiesībām un Latvijas un Krievijas attiecībām. Kopš 2010. gada sākuma ir arī Eiropas Padomes Eiropas komisijas pret rasismu un neiecietību (''ECRI'') priekšsēdētājs.''

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 17.09
27. rindiņa:		27. rindiņa:


−	==Latvijas diaspora: četri izceļošanas viļņi== <ref>Latvijas pētnieki šķir četrus «izceļošanas viļņus», lai gan periodu no 1939. līdz 1949. gadam var sadalīt divos, vai pat vairākos «viļņos». Skatīt: Pētījums par ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, viņu pēctečiem un kopienām. Rīga: SKDS (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS), 2006, 10. lpp.</ref>	+	==Latvijas diaspora: četri izceļošanas viļņi==
		+	<ref>Latvijas pētnieki šķir četrus «izceļošanas viļņus», lai gan periodu no 1939. līdz 1949. gadam var sadalīt divos, vai pat vairākos «viļņos». Skatīt: Pētījums par ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, viņu pēctečiem un kopienām. Rīga: SKDS (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS), 2006, 10. lpp.</ref>

	2006. gadā vairāk nekā desmitā daļa visas pasaules latviešu jeb vairāk nekā 150 000 cilvēku ar latvisku izcelsmi dzīvoja ārpus Latvijas. Lielākās latviešu kopienas atrodas ASV (50 000–60 000), Krievijas Federācijā (30 000), Apvienotajā Karalistē (21 000–24 000), Īrijā (15 000), Kanādā (nav datu), Austrālijā (nav datu), Vācijā (nav datu), Brazīlijā (10 000), Ukrainā (5000), Lietuvā (2955), Baltkrievijā (2239) un Igaunijā (2238). 2006. gadā vairāk nekā 80 000 Latvijas pilsoņu dzīvoja ārpus Latvijas<ref>Pētījums par ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, viņu pēctečiem un kopienām. Rīga: SKDS (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS), 2006, 13–15. lpp.</ref>. Arī ievērojams skaits Latvijas izcelsmes vāciešu, ebreju un krievu dzīvo ārpus Latvijas.		2006. gadā vairāk nekā desmitā daļa visas pasaules latviešu jeb vairāk nekā 150 000 cilvēku ar latvisku izcelsmi dzīvoja ārpus Latvijas. Lielākās latviešu kopienas atrodas ASV (50 000–60 000), Krievijas Federācijā (30 000), Apvienotajā Karalistē (21 000–24 000), Īrijā (15 000), Kanādā (nav datu), Austrālijā (nav datu), Vācijā (nav datu), Brazīlijā (10 000), Ukrainā (5000), Lietuvā (2955), Baltkrievijā (2239) un Igaunijā (2238). 2006. gadā vairāk nekā 80 000 Latvijas pilsoņu dzīvoja ārpus Latvijas<ref>Pētījums par ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, viņu pēctečiem un kopienām. Rīga: SKDS (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS), 2006, 13–15. lpp.</ref>. Arī ievērojams skaits Latvijas izcelsmes vāciešu, ebreju un krievu dzīvo ārpus Latvijas.

@@ 5. rindiņa: / 5. rindiņa: @@
 }}
 {{Written by|Nils Muižnieks}}
 '''Nils Muižnieks '''kopš 2004. gada ir LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors. Dzimis un uzaudzis ASV, latvisko izglītību iegūstot «Kursas» vasaras vidusskolā un semestri pavadot latviešu studiju programmā Rietummičiganas Universitātē Kalamazū. 1986. gadā ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē Prinstonas Universitātē, 1988. gadā — maģistra grādu un 1993. gadā — doktora grādu politikas zinātnē''' '''(''PhD'')''' '''Kalifornijas Universitātē Bērkli (''Berkeley''). 1990. gada vasarā bijis pētnieks radio «Brīvā Eiropa» Minhenē. Pēc repatriācijas 1993. gadā vadījis Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru. No 2002. līdz 2004. gadam bijis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un atbildīgais par latviešu diasporas atbalsta programmas izveidi un īstenošanu. Publicējis daudz pētījumu par sabiedrības integrāciju, minoritāšu tiesībām un Latvijas un Krievijas attiecībām. Kopš 2010. gada sākuma ir arī Eiropas Padomes Eiropas komisijas pret rasismu un neiecietību (''ECRI'') priekšsēdētājs.

@@ 133. rindiņa: / 133. rindiņa: @@
 *''Pētījums par atbildīgumu Latvijā 2008. Tabulas.'' Rīga: SKDS (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS), 2008.
 *Zaķe I. ''Nineteenth Century Nationalism and Twentieth Century Anti-Demcoratic Ideals: The Case of Latvia, 1840s to 1980s. ''New York: Edwin Mellen Press, 2008.
 <references/>

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 29. aprīlis, plkst. 17.07
133. rindiņa:		133. rindiņa:
	*''Pētījums par atbildīgumu Latvijā 2008. Tabulas.'' Rīga: SKDS (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS), 2008.		*''Pētījums par atbildīgumu Latvijā 2008. Tabulas.'' Rīga: SKDS (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS), 2008.
	*Zaķe I. ''Nineteenth Century Nationalism and Twentieth Century Anti-Demcoratic Ideals: The Case of Latvia, 1840s to 1980s. ''New York: Edwin Mellen Press, 2008.		*Zaķe I. ''Nineteenth Century Nationalism and Twentieth Century Anti-Demcoratic Ideals: The Case of Latvia, 1840s to 1980s. ''New York: Edwin Mellen Press, 2008.
		+
		+	<references/>