079788 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2012. gada 3. marts, plkst. 13.36

2012-03-03T13:36:57Z

Andrejs : 2012. gada 3. marts, plkst. 13.36

2012-03-03T13:36:14Z

Andrejs : 2012. gada 30. janvāris, plkst. 22.18

2012-01-30T22:18:56Z

Andrejs : 2012. gada 30. janvāris, plkst. 22.18

2012-01-30T22:18:32Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Pudele saplīsa }} {{Written by|Haralds Hibšmanis}} {{About topic|BARIKĀ...

2012-01-30T22:17:53Z

Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Pudele saplīsa }} {{Written by|Haralds Hibšmanis}} {{About topic|BARIKĀ...

Jauna lapa

{{Memoir
|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
|Published on=2001/01/20
|Original title=Pudele saplīsa
}}
{{Written by|Haralds Hibšmanis}}
{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
{{About topic|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}}
{{About domain|Politika}}
{{About year|1991}}

@@ 10. rindiņa: / 10. rindiņa: @@
 {{About domain|Politika}}
 {{About person|I. Bukbārde}}
 {{About year|1991}}
 Es dežurēju pie telegrāfa — Blaumaņa ielā. No mūsu uzņēmuma kopā bija kādas 40–50 mašīnas. Mūsu uzņēmuma darbinieki sargāja un bija izvietojušies ap televīzijas torni, Ministru Padomi, telegrāfu un uz Deglava tilta. Dežurējām pa diennaktīm. Dienā mašīnas bija novietotas tā, ka cilvēki varēja pārvietoties gar tām, bet naktīs tās tika uzdzītas uz trotuāriem, lai cilvēki nevarētu pārvietoties gar šiem objektiem un to ieejām, jo tad situācija bija ļoti draudīga. Es uz barikādēm pavadīju četras maiņas. Ļaudis tad bija ļoti vienoti, nešķiroja — latvietis vai krievs. Ēdienu veda gan no mūsu uzņēmuma, gan no kolhoziem, arī vietējie cilvēki nesa savu pārtiku un nežēloja to mums. Atceros, kā veca krievu tautības māmiņa atnesa mums "samogonku" un teica, lai dzeram un sasildāmies. Ļaudis nesa arī cigaretes. Tuvējā kafejnīcā par velti deva bulciņas. Nesa arī "Laimas" konfekšu kastes. Katrs varēja ņemt, cik grib.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 3. marts, plkst. 13.36
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Memoir \|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) \|Published on=2001/01/20 \|Original title=Pudele saplīsa }} {{Written by\|Haralds Hibšmanis}} {{About topic\|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic\|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}} {{About domain\|Politika}} {{About year\|1991}}Es dežurēju pie telegrāfa — Blaumaņa ielā. No mūsu uzņēmuma kopā bija kādas 40–50 mašīnas. Mūsu uzņēmuma darbinieki sargāja un bija izvietojušies ap televīzijas torni, Ministru Padomi, telegrāfu un uz Deglava tilta. Dežurējām pa diennaktīm. Dienā mašīnas bija novietotas tā, ka cilvēki varēja pārvietoties gar tām, bet naktīs tās tika uzdzītas uz trotuāriem, lai cilvēki nevarētu pārvietoties gar šiem objektiem un to ieejām, jo tad situācija bija ļoti draudīga. Es uz barikādēm pavadīju četras maiņas. Ļaudis tad bija ļoti vienoti, nešķiroja — latvietis vai krievs. Ēdienu veda gan no mūsu uzņēmuma, gan no kolhoziem, arī vietējie cilvēki nesa savu pārtiku un nežēloja to mums. Atceros, kā veca krievu tautības māmiņa atnesa mums "samogonku" un teica, lai dzeram un sasildāmies. Ļaudis nesa arī cigaretes. Tuvējā kafejnīcā par velti deva bulciņas. Nesa arī "Laimas" konfekšu kastes. Katrs varēja ņemt, cik grib.	+	{{Memoir
		+	\|Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
		+	\|Published on=2001/01/20
		+	\|Original title=Pudele saplīsa
		+	\|Comments=Pierakstījusi I. Bukbārde
		+	}}
		+	{{Written by\|Haralds Hibšmanis}}
		+	{{About topic\|BARIKĀDES, 1991}}
		+	{{About topic\|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About person\|I. Bukbārde}}
		+	{{About year\|1991}}
		+	Es dežurēju pie telegrāfa — Blaumaņa ielā. No mūsu uzņēmuma kopā bija kādas 40–50 mašīnas. Mūsu uzņēmuma darbinieki sargāja un bija izvietojušies ap televīzijas torni, Ministru Padomi, telegrāfu un uz Deglava tilta. Dežurējām pa diennaktīm. Dienā mašīnas bija novietotas tā, ka cilvēki varēja pārvietoties gar tām, bet naktīs tās tika uzdzītas uz trotuāriem, lai cilvēki nevarētu pārvietoties gar šiem objektiem un to ieejām, jo tad situācija bija ļoti draudīga. Es uz barikādēm pavadīju četras maiņas. Ļaudis tad bija ļoti vienoti, nešķiroja — latvietis vai krievs. Ēdienu veda gan no mūsu uzņēmuma, gan no kolhoziem, arī vietējie cilvēki nesa savu pārtiku un nežēloja to mums. Atceros, kā veca krievu tautības māmiņa atnesa mums "samogonku" un teica, lai dzeram un sasildāmies. Ļaudis nesa arī cigaretes. Tuvējā kafejnīcā par velti deva bulciņas. Nesa arī "Laimas" konfekšu kastes. Katrs varēja ņemt, cik grib.

	Vienas dežūras laikā mēs stāvējām aiz kādas mašīnas ar darbabiedriem un runājām. Nezinu, no kurienes, bet pēkšņi parādījās vīrietis ar sarkanu lentu ap roku un teica, ka naktī zem automašīnu bākām metīšot degpudeles, lai uzmanāmies. Te pēkšņi otrpus mašīnai dzirdam kaut ko plīstam. Tā kā nodomājām, ka sprāgst degpudele, visi paskrējām sāņus. Kā vēlāk atklājās, tā bija kādam vīrietim no rokām izkritusi un saplīsusi "samogonkas" pudele.		Vienas dežūras laikā mēs stāvējām aiz kādas mašīnas ar darbabiedriem un runājām. Nezinu, no kurienes, bet pēkšņi parādījās vīrietis ar sarkanu lentu ap roku un teica, ka naktī zem automašīnu bākām metīšot degpudeles, lai uzmanāmies. Te pēkšņi otrpus mašīnai dzirdam kaut ko plīstam. Tā kā nodomājām, ka sprāgst degpudele, visi paskrējām sāņus. Kā vēlāk atklājās, tā bija kādam vīrietim no rokām izkritusi un saplīsusi "samogonkas" pudele.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 30. janvāris, plkst. 22.18
8. rindiņa:		8. rindiņa:


−		+	<p style="text-align: right; ">Pierakstījusi '''  I. Bukbārde'''</p>
−	Pierakstījusi I. Bukbārde

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Memoir
+{{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Pudele saplīsa }} {{Written by|Haralds Hibšmanis}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}} {{About domain|Politika}} {{About year|1991}}Es dežurēju pie telegrāfa — Blaumaņa ielā. No mūsu uzņēmuma kopā bija kādas 40–50 mašīnas. Mūsu uzņēmuma darbinieki sargāja un bija izvietojušies ap televīzijas torni, Ministru Padomi, telegrāfu un uz Deglava tilta. Dežurējām pa diennaktīm. Dienā mašīnas bija novietotas tā, ka cilvēki varēja pārvietoties gar tām, bet naktīs tās tika uzdzītas uz trotuāriem, lai cilvēki nevarētu pārvietoties gar šiem objektiem un to ieejām, jo tad situācija bija ļoti draudīga. Es uz barikādēm pavadīju četras maiņas. Ļaudis tad bija ļoti vienoti, nešķiroja — latvietis vai krievs. Ēdienu veda gan no mūsu uzņēmuma, gan no kolhoziem, arī vietējie cilvēki nesa savu pārtiku un nežēloja to mums. Atceros, kā veca krievu tautības māmiņa atnesa mums "samogonku" un teica, lai dzeram un sasildāmies. Ļaudis nesa arī cigaretes. Tuvējā kafejnīcā par velti deva bulciņas. Nesa arī "Laimas" konfekšu kastes. Katrs varēja ņemt, cik grib.
 |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001)
-|Published on=2001/01/20
+Vienas dežūras laikā mēs stāvējām aiz kādas mašīnas ar darbabiedriem un runājām. Nezinu, no kurienes, bet pēkšņi parādījās vīrietis ar sarkanu lentu ap roku un teica, ka naktī zem automašīnu bākām metīšot degpudeles, lai uzmanāmies. Te pēkšņi otrpus mašīnai dzirdam kaut ko plīstam. Tā kā nodomājām, ka sprāgst degpudele, visi paskrējām sāņus. Kā vēlāk atklājās, tā bija kādam vīrietim no rokām izkritusi un saplīsusi "samogonkas" pudele.
 |Original title=Pudele saplīsa
-}}
+Vakaros kurinājām ugunskurus.
 {{Written by|Haralds Hibšmanis}}
-{{About topic|BARIKĀDES, 1991}}
+Ja tagad vajadzētu atkal visu to darīt, kāpēc gan ne? Par Latvijas brīvību un neatkarību ietu, bet par pašreizējo valdību noteikti nē. Toreiz mēs nevienu nelaidām Ministru Padomē iekšā, bet tagad nevienu nelaistu ārā.
 {{About topic|Barikādes, pie Ministru Padomes, 1991}}
-{{About domain|Politika}}
+&nbsp;
 {{About year|1991}}