071974 - Versiju hronoloģija

Ilmars: Set original images

2012-05-15T10:45:09Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 10. maijs, plkst. 20.56

2012-05-10T20:56:55Z

Andrejs : 2012. gada 18. aprīlis, plkst. 22.54

2012-04-18T22:54:29Z

Andrejs : 2012. gada 18. aprīlis, plkst. 22.20

2012-04-18T22:20:47Z

Andrejs : 2012. gada 18. aprīlis, plkst. 22.19

2012-04-18T22:19:34Z

Andrejs : 2012. gada 18. aprīlis, plkst. 22.16

2012-04-18T22:16:41Z

Rādīt izmaiņas

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/01/21 |Issue number=14 |Page number=4 |Original title=Teātris Daugavpilī? Esam — par! |In section=Atgriežoties pi...

2012-04-18T22:16:01Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/01/21 |Issue number=14 |Page number=4 |Original title=Teātris Daugavpilī? Esam — par! |In section=Atgriežoties pi...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1988/01/21
|Issue number=14
|Page number=4
|Original title=Teātris Daugavpilī? Esam — par!
|In section=Atgriežoties pie publicētā
|Source file=paja1988n014_004_01
|Abstract=

}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Kultūra un māksla}}
{{About place|Daugavpils}}
{{About year|1988}}

@@ 8. rindiņa: / 8. rindiņa: @@
 |Source file=paja1988n014_004_01
 }}
 {{About topic|Daugavpils teātris}}
 {{About topic|Latgales problēmas, Latgaliešu Kultūras biedrība, teātris, valoda}}
@@ 41. rindiņa: / 42. rindiņa: @@
 '''1987. gada nogalē redakcijas pastā sakrājās apjomīga kaudzīte vēstuļu ar lasītāju atsauksmēm uz šīm publikācijām. Ielūkosimies dažās no tām! (Lai diskusija nevajadzīgi nesazarotos, malā atliksim tās, kurās apcerēta Latgales profesionālā teātra atrašanās vieta — Daugavpilī vai varbūt Rēzeknē. Paturēsim prātā, ka studentu vēstulē izvirzītie jautājumi attiecas uz Daugavpili!)'''
 <p style="text-align: center;">&nbsp;***</p>
 &nbsp;
@@ 49. rindiņa: / 49. rindiņa: @@
 Domāju, ka izteikšu ne tikai savu, bet arī vairāku citu teātra cienītāju vēlēšanos — lai drīzāk atsāktu darbu Daugavpils latviešu teātris.
 <p style="text-align: right;">'''V. TEIVĀNS'''</p><p style="text-align: right;">Koknesē</p><p style="text-align: center;">***</p>
-<br/>&nbsp;Raksts «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?» pamudināja mani jums rakstīt. Centīšos būt konkrēts.
+<br />&nbsp;Raksts «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?» pamudināja mani jums rakstīt. Centīšos būt konkrēts.
 Latviešu teātris ir nepieciešams. Argumenti:
@@ 69. rindiņa: / 69. rindiņa: @@
 Gribētos, lai «Padomju Jaunatne» savās publikācijās skartu šos jautājumus.
 <p style="text-align: right;">'''RIHARDS GERTS'''</p><p style="text-align: right;">Daugavpilī</p><p style="text-align: center;">***</p>
-<br/>Pašlaik esmu LLA Veterinārijas fakultātes studente, bet dzimusi un augusi Daugavpilī. Tāpēc ar lielu kāri metos lasīt rakstu «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Lasīju ar mazu cerībiņu, ka — varbūt beidzot.
+<br />Pašlaik esmu LLA Veterinārijas fakultātes studente, bet dzimusi un augusi Daugavpilī. Tāpēc ar lielu kāri metos lasīt rakstu «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Lasīju ar mazu cerībiņu, ka — varbūt beidzot.
 Mana istabas biedrene no Liepājas rajona uzreiz teica: «Ko nu Daugavpilī. Jums jau nav neviena latvieša, kas spēlē!»
@@ 76. rindiņa: / 76. rindiņa: @@
 Man kauns par savu pilsētu, ka mēs esam tik nabagi latviešu kultūras ziņā. Tāpēc ļoti gribētos, lai arī mums pašiem būtu savs teātris. Īsts teātris, kurā, aizbraucot mājās, varētu noskatīties kādu izrādi.
-<p style="text-align: right;">'''INESE PILSKALNE'''</p><p style="text-align: center; "><br/>***</p>
+<p style="text-align: right;">'''INESE PILSKALNE'''</p><p style="text-align: center; "><br />***</p>
 Ar satraukumu izlasīju rakstu «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Vai tiešām vēl pastāv jautājums: būt teātrim vai nebūt?
@@ 89. rindiņa: / 88. rindiņa: @@
 V. Maculēvičs taču ir ļoti spējīgs režisors, ko pierādījis ar saviem iestudējumiem, no kuriem daudzi ir līdzvērtīgi Rīgas teātru uzvedumiem. Nepieciešamas arī lugas mūsu bērniem, lai palīdzētu pilnveidot mūsu dzimto valodu, bet krievu bērniem palīdzētu apgūt latviešu valodu un iepazīt latviešu kultūru.
 <p style="text-align: right;">'''A. KAŠA,'''</p><p style="text-align: right;">ārste</p><p style="text-align: center;">***</p>
-<br/>'''Daugavpilij — teātri'''
+<br />'''Daugavpilij — teātri'''
 Es biju teātra cilvēks. Tā manā bērnībā dēvēja tos, kuri jaunu iestudējumu gaidīja kā lielus svētkus, kuri katru izrādi apmeklēja divas trīs reizes. Mani ģimenes locekļi, skolotāji, klasesbiedri, mēs visi bijām teātra cilvēki. Tajā tālajā laikā, kad Daugavpilī, mūsu pilsētā, bija latviešu teātris. Pēc izrādēm mēs dzīvi pārrunājām redzēto. Mājās, klasēs, skolotāju istabā. Teātris, tas bija lielais brīnums, kas mūs turēja savā varā. Mēs pazinām un mīlējām savus aktierus, lepojāmies ar labo teātra zāli.
@@ 99. rindiņa: / 98. rindiņa: @@
 Mūsu bērni (un ne tikai bērni vien), skolu pabeiguši, no pilsētas aizbrauc. Un neatgriežas vairs. Uz Daugavpili norīkotie jaunie latviešu speciālisti, nostrādājuši obligātos gadus, sāk apklausīties pēc darba kaut kur tuvāk Rīgai. Vairāki daugavpilieši apmainījuši dzīvokļus un pārcēlušies uz Valmieru. Uz mazo Valmieru, ko dažādu iespēju ziņā grūti salīdzināt ar Daugavpili. Jā, bet Valmierā ir teātris, viņi saka. Ir vajadzīgs teātris, un tika solīts, ka būs. Mēs gaidām. Gaidām ļoti. Daugavpilieši, krāslavieši, ilūkstieši, eglainieši, bebrenieši, vabolieši un daudzi citi, mēs visi gaidām atbraucam aktierus, jo gribam atkal no skatuves dzirdēt mūsu dzimtajā valodā runātus vārdus. Varbūt tad atgriezīsies mūsu bērni un necentīsies aizbraukt tie, kas te vēl mācās skolās un studē. Teātris, protams, nav galvenais faktors, kas nosaka izvēli, bet viens no galvenajiem gan.
 <p style="text-align: right;">'''H. LIEPA'''</p><p style="text-align: right;">Daugavpilī</p><p style="text-align: center;">***</p>
-<br/>'''«Bija tāds teātris…»'''
+<br />'''«Bija tāds teātris…»'''
 Ar šādu nosaukumu pirms pāris gadiem žurnāls «Karogs» publicēja bijušā Latgales teātra aktiera un režisora. LPSR nopelniem bagātā kultūras darbinieka Antona Varslavāna atmiņas par profesionālo teātri Rēzeknē — darbīgu, dzīvu kolektīvu, kurā veidojās un strādāja spožas personības, kurš bija un varēja būt arī turpmāk novada kultūras dzīves katalizators. Diemžēl no šī kultūrfakta šodien pāri ir palikusi vienīgi rezignēta, skumja frāze: «Bija tāds teātris…» Un neviļus nākas domāt par kultūrpolitiku mūsu republikā kopumā.
@@ 113. rindiņa: / 112. rindiņa: @@
 Es saprotu, ka mūsu republikas kultūras iestāžu materiālā bāze ir ļoti, ļoti nabadzīga, ka liekas nereāli gribēt vēl vienu teātri, ja brūk jau esošās republikas teātru ēkas. Ja iet bojā grāmatas Valsts bibliotēkā, ja poligrāfisko jaudu dēļ mēs nevaram izdot tās grāmatas, kas ir ļoti nepieciešamas. Es saprotu, ka ekonomistus saimniekotājus var tikai aizkaitināt poētiska spriedelēšana par kādu tur novada kultūras gaisotni. Bet es esmu pārliecināta, ka līdzekļus šiem mērķiem var atrast, ja ļoti, ļoti grib, ka Latvijas teātra mīļotāji neatteiktos sestdienas talkas ienākumus pārskaitīt Daugavpils teātra fondā, ka meklēt «lētāku» režisoru un samierināties ar kompromisa variantu Daugavpils kultūras nodaļai var izmaksāt krietni dārgāk.
 <p style="text-align: right;">'''ANNA RANCĀNE'''</p><p style="text-align: center;">***</p>
-<br/>'''Decembrī notikušajā Latvijas PSR Teātra biedrības kongresā Daugavpils Pedagoģiskā institūta studentiem un arī mūsu laikraksta lasītājiem atbildēja režisors Valentīns Maculēvičs:'''
+<br />'''Decembrī notikušajā Latvijas PSR Teātra biedrības kongresā Daugavpils Pedagoģiskā institūta studentiem un arī mūsu laikraksta lasītājiem atbildēja režisors Valentīns Maculēvičs:'''
 — Kultūras ministrija lūdza mani uzņemties šo darbu. Ar biedra Ēlerta (Jaunatnes teātra direktora vietnieks — red.) palīdzību sākām strādāt pie nopietnas jaunā teātra izveidošanas programmas. Taču šis jautājums nobremzējās Kultūras ministrijas līmenī — nebija risinājuma. Par to atbildīga ir Kultūras ministrija.

@@ 34. rindiņa: / 34. rindiņa: @@
 {{About place|Tērvete}}
 {{About place|Rēzekne}}
 {{About year|1988}}
 '''Aizvadītā gada 11. decembrī publicējām Daugavpils Pedagoģiskā institūta 95 studentu parakstīto atklāto vēstuli dzejniekam Jānim Peteram un režisoram Valentīnam Maculēvičam «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Turpat publicējām arī Latvijas PSR Kultūras ministrijas Teātru pārvaldes priekšnieka G. Treimaņa atbildi uz studentu vēstulē minētajiem jautājumiem.'''

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 18. aprīlis, plkst. 22.54
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1988/01/21 \|Issue number=14 \|Page number=4 \|Original title=Teātris Daugavpilī? Esam — par! \|In section=Atgriežoties pie publicētā \|Source file=paja1988n014_004_01 \|~~Abstract=~~ }} {{About domain\|Politika}} {{About domain\|Kultūra un māksla}} {{About place\|Daugavpils}} {{About year\|1988}}'''Aizvadītā gada 11. decembrī publicējām Daugavpils Pedagoģiskā institūta 95 studentu parakstīto atklāto vēstuli dzejniekam Jānim Peteram un režisoram Valentīnam Maculēvičam «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Turpat publicējām arī Latvijas PSR Kultūras ministrijas Teātru pārvaldes priekšnieka G. Treimaņa atbildi uz studentu vēstulē minētajiem jautājumiem.'''	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1988/01/21
		+	\|Issue number=14
		+	\|Page number=4
		+	\|Original title=Teātris Daugavpilī? Esam — par!
		+	\|In section=Atgriežoties pie publicētā
		+	\|Source file=paja1988n014_004_01
		+	}}
		+	{{About topic\|Daugavpils teātris}}
		+	{{About topic\|Latgales problēmas, Latgaliešu Kultūras biedrība, teātris, valoda}}
		+	{{About topic\|Starpnacionālās attiecības}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About domain\|Kultūra un māksla}}
		+	{{About person\|Valentīns Maculevičs}}
		+	{{About person\|Jānis Peters}}
		+	{{About person\|V. Teivāns}}
		+	{{About person\|Rihards Gerts}}
		+	{{About person\|Inese Pilskalne}}
		+	{{About person\|Venta Vecumniece}}
		+	{{About person\|Regīna Adgere}}
		+	{{About person\|H. Liepa}}
		+	{{About person\|Antons Varslavāns}}
		+	{{About person\|Anna Rancāne}}
		+	{{About person\|Jānis Rainis}}
		+	{{About person\|Ēlerts}}
		+	{{About person\|R. Strode}}
		+	{{About organization\|Latvijas Kultūras fonds}}
		+	{{About media\|«Literatūra un Māksla», laikraksts}}
		+	{{About place\|Daugavpils}}
		+	{{About place\|Liepāja}}
		+	{{About place\|Jelgava}}
		+	{{About place\|Valmiera}}
		+	{{About place\|Tērvete}}
		+	{{About place\|Rēzekne}}
		+	{{About year\|1988}}
		+	'''Aizvadītā gada 11. decembrī publicējām Daugavpils Pedagoģiskā institūta 95 studentu parakstīto atklāto vēstuli dzejniekam Jānim Peteram un režisoram Valentīnam Maculēvičam «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Turpat publicējām arī Latvijas PSR Kultūras ministrijas Teātru pārvaldes priekšnieka G. Treimaņa atbildi uz studentu vēstulē minētajiem jautājumiem.'''

	'''Bet 23. decembra «Padomju Jaunatnē» viedokli par Latgales teātri pauda dzejnieks Jānis Peters.'''		'''Bet 23. decembra «Padomju Jaunatnē» viedokli par Latgales teātri pauda dzejnieks Jānis Peters.'''

@@ 4. rindiņa: / 4. rindiņa: @@
 '''1987. gada nogalē redakcijas pastā sakrājās apjomīga kaudzīte vēstuļu ar lasītāju atsauksmēm uz šīm publikācijām. Ielūkosimies dažās no tām! (Lai diskusija nevajadzīgi nesazarotos, malā atliksim tās, kurās apcerēta Latgales profesionālā teātra atrašanās vieta — Daugavpilī vai varbūt Rēzeknē. Paturēsim prātā, ka studentu vēstulē izvirzītie jautājumi attiecas uz Daugavpili!)'''
 <p style="text-align: center; ">&nbsp;***</p>
 &nbsp;
@@ 10. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 Domāju, ka izteikšu ne tikai savu, bet arī vairāku citu teātra cienītāju vēlēšanos — lai drīzāk atsāktu darbu Daugavpils latviešu teātris.
-<p style="text-align: right; ">'''V. TEIVĀNS'''</p><p style="text-align: right; ">Koknesē</p>
+<p style="text-align: right;">'''V. TEIVĀNS'''</p><p style="text-align: right;">Koknesē</p><p style="text-align: center;">***</p>
+<br/>&nbsp;Raksts «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?» pamudināja mani jums rakstīt. Centīšos būt konkrēts.
 Latviešu teātris ir nepieciešams. Argumenti:
@@ 34. rindiņa: / 31. rindiņa: @@
 Gribētos, lai «Padomju Jaunatne» savās publikācijās skartu šos jautājumus.
-<p style="text-align: right; ">'''RIHARDS GERTS'''</p><p style="text-align: right; ">Daugavpilī</p>
+<p style="text-align: right;">'''RIHARDS GERTS'''</p><p style="text-align: right;">Daugavpilī</p><p style="text-align: center;">***</p>
+<br/>Pašlaik esmu LLA Veterinārijas fakultātes studente, bet dzimusi un augusi Daugavpilī. Tāpēc ar lielu kāri metos lasīt rakstu «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Lasīju ar mazu cerībiņu, ka — varbūt beidzot.
 Mana istabas biedrene no Liepājas rajona uzreiz teica: «Ko nu Daugavpilī. Jums jau nav neviena latvieša, kas spēlē!»
@@ 46. rindiņa: / 39. rindiņa: @@
 Man kauns par savu pilsētu, ka mēs esam tik nabagi latviešu kultūras ziņā. Tāpēc ļoti gribētos, lai arī mums pašiem būtu savs teātris. Īsts teātris, kurā, aizbraucot mājās, varētu noskatīties kādu izrādi.
-<p style="text-align: right; ">'''INESE PILSKALNE'''</p>
+<p style="text-align: right;">'''INESE PILSKALNE'''</p><p style="text-align: center; "><br/>***</p>
-'''<br/>'''
 Ar satraukumu izlasīju rakstu «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Vai tiešām vēl pastāv jautājums: būt teātrim vai nebūt?
@@ 59. rindiņa: / 51. rindiņa: @@
 V. Maculēvičs taču ir ļoti spējīgs režisors, ko pierādījis ar saviem iestudējumiem, no kuriem daudzi ir līdzvērtīgi Rīgas teātru uzvedumiem. Nepieciešamas arī lugas mūsu bērniem, lai palīdzētu pilnveidot mūsu dzimto valodu, bet krievu bērniem palīdzētu apgūt latviešu valodu un iepazīt latviešu kultūru.
-<p style="text-align: right; ">'''A. KAŠA,'''</p><p style="text-align: right; ">ārste</p>
+<p style="text-align: right;">'''A. KAŠA,'''</p><p style="text-align: right;">ārste</p><p style="text-align: center;">***</p>
+<br/>'''Daugavpilij — teātri'''
 Es biju teātra cilvēks. Tā manā bērnībā dēvēja tos, kuri jaunu iestudējumu gaidīja kā lielus svētkus, kuri katru izrādi apmeklēja divas trīs reizes. Mani ģimenes locekļi, skolotāji, klasesbiedri, mēs visi bijām teātra cilvēki. Tajā tālajā laikā, kad Daugavpilī, mūsu pilsētā, bija latviešu teātris. Pēc izrādēm mēs dzīvi pārrunājām redzēto. Mājās, klasēs, skolotāju istabā. Teātris, tas bija lielais brīnums, kas mūs turēja savā varā. Mēs pazinām un mīlējām savus aktierus, lepojāmies ar labo teātra zāli.
@@ 73. rindiņa: / 61. rindiņa: @@
 Mūsu bērni (un ne tikai bērni vien), skolu pabeiguši, no pilsētas aizbrauc. Un neatgriežas vairs. Uz Daugavpili norīkotie jaunie latviešu speciālisti, nostrādājuši obligātos gadus, sāk apklausīties pēc darba kaut kur tuvāk Rīgai. Vairāki daugavpilieši apmainījuši dzīvokļus un pārcēlušies uz Valmieru. Uz mazo Valmieru, ko dažādu iespēju ziņā grūti salīdzināt ar Daugavpili. Jā, bet Valmierā ir teātris, viņi saka. Ir vajadzīgs teātris, un tika solīts, ka būs. Mēs gaidām. Gaidām ļoti. Daugavpilieši, krāslavieši, ilūkstieši, eglainieši, bebrenieši, vabolieši un daudzi citi, mēs visi gaidām atbraucam aktierus, jo gribam atkal no skatuves dzirdēt mūsu dzimtajā valodā runātus vārdus. Varbūt tad atgriezīsies mūsu bērni un necentīsies aizbraukt tie, kas te vēl mācās skolās un studē. Teātris, protams, nav galvenais faktors, kas nosaka izvēli, bet viens no galvenajiem gan.
-<p style="text-align: right; ">'''H. LIEPA'''</p><p style="text-align: right; ">Daugavpilī</p>
+<p style="text-align: right;">'''H. LIEPA'''</p><p style="text-align: right;">Daugavpilī</p><p style="text-align: center;">***</p>
+<br/>'''«Bija tāds teātris…»'''
 Ar šādu nosaukumu pirms pāris gadiem žurnāls «Karogs» publicēja bijušā Latgales teātra aktiera un režisora. LPSR nopelniem bagātā kultūras darbinieka Antona Varslavāna atmiņas par profesionālo teātri Rēzeknē — darbīgu, dzīvu kolektīvu, kurā veidojās un strādāja spožas personības, kurš bija un varēja būt arī turpmāk novada kultūras dzīves katalizators. Diemžēl no šī kultūrfakta šodien pāri ir palikusi vienīgi rezignēta, skumja frāze: «Bija tāds teātris…» Un neviļus nākas domāt par kultūrpolitiku mūsu republikā kopumā.
@@ 91. rindiņa: / 75. rindiņa: @@
 Es saprotu, ka mūsu republikas kultūras iestāžu materiālā bāze ir ļoti, ļoti nabadzīga, ka liekas nereāli gribēt vēl vienu teātri, ja brūk jau esošās republikas teātru ēkas. Ja iet bojā grāmatas Valsts bibliotēkā, ja poligrāfisko jaudu dēļ mēs nevaram izdot tās grāmatas, kas ir ļoti nepieciešamas. Es saprotu, ka ekonomistus saimniekotājus var tikai aizkaitināt poētiska spriedelēšana par kādu tur novada kultūras gaisotni. Bet es esmu pārliecināta, ka līdzekļus šiem mērķiem var atrast, ja ļoti, ļoti grib, ka Latvijas teātra mīļotāji neatteiktos sestdienas talkas ienākumus pārskaitīt Daugavpils teātra fondā, ka meklēt «lētāku» režisoru un samierināties ar kompromisa variantu Daugavpils kultūras nodaļai var izmaksāt krietni dārgāk.
-<p style="text-align: right; ">'''ANNA RANCĀNE'''</p>
+<p style="text-align: right;">'''ANNA RANCĀNE'''</p><p style="text-align: center;">***</p>
+<br/>'''Decembrī notikušajā Latvijas PSR Teātra biedrības kongresā Daugavpils Pedagoģiskā institūta studentiem un arī mūsu laikraksta lasītājiem atbildēja režisors Valentīns Maculēvičs:'''
 — Kultūras ministrija lūdza mani uzņemties šo darbu. Ar biedra Ēlerta (Jaunatnes teātra direktora vietnieks — red.) palīdzību sākām strādāt pie nopietnas jaunā teātra izveidošanas programmas. Taču šis jautājums nobremzējās Kultūras ministrijas līmenī — nebija risinājuma. Par to atbildīga ir Kultūras ministrija.
@@ 109. rindiņa: / 89. rindiņa: @@
 &nbsp;
-<p style="text-align: right; ">'''R. STRODE,'''</p><p style="text-align: right; ">Daugavpils pilsētas kultūras nodaļas vadītāja</p>
+<p style="text-align: right;">'''R. STRODE,'''</p><p style="text-align: right;">Daugavpils pilsētas kultūras nodaļas vadītāja</p>
 &nbsp;

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/01/21 |Issue number=14 |Page number=4 |Original title=Teātris Daugavpilī? Esam — par! |In section=Atgriežoties pie publicētā |Source file=paja1988n014_004_01 |Abstract= }} {{About domain|Politika}} {{About domain|Kultūra un māksla}} {{About place|Daugavpils}} {{About year|1988}}Aizvadītā gada 11. decembrī publicējām Daugavpils Pedagoģiskā institūta 95 studentu parakstīto atklāto vēstuli dzejniekam Jānim Peteram un režisoram Valentīnam Maculēvičam «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Turpat publicējām arī Latvijas PSR Kultūras ministrijas Teātru pārvaldes priekšnieka G. Treimaņa atbildi uz studentu vēstulē minētajiem jautājumiem.
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/01/21 |Issue number=14 |Page number=4 |Original title=Teātris Daugavpilī? Esam — par! |In section=Atgriežoties pie publicētā |Source file=paja1988n014_004_01 |Abstract= }} {{About domain|Politika}} {{About domain|Kultūra un māksla}} {{About place|Daugavpils}} {{About year|1988}}'''Aizvadītā gada 11. decembrī publicējām Daugavpils Pedagoģiskā institūta 95 studentu parakstīto atklāto vēstuli dzejniekam Jānim Peteram un režisoram Valentīnam Maculēvičam «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Turpat publicējām arī Latvijas PSR Kultūras ministrijas Teātru pārvaldes priekšnieka G. Treimaņa atbildi uz studentu vēstulē minētajiem jautājumiem.'''
-Bet 23. decembra «Padomju Jaunatnē» viedokli par Latgales teātri pauda dzejnieks Jānis Peters.
+'''Bet 23. decembra «Padomju Jaunatnē» viedokli par Latgales teātri pauda dzejnieks Jānis Peters.'''
 &nbsp;
@@ 12. rindiņa: / 10. rindiņa: @@
 Domāju, ka izteikšu ne tikai savu, bet arī vairāku citu teātra cienītāju vēlēšanos — lai drīzāk atsāktu darbu Daugavpils latviešu teātris.
-'''V. TEIVĀNS'''
+<p style="text-align: center; ">***</p>
 &nbsp;Raksts «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?» pamudināja mani jums rakstīt. Centīšos būt konkrēts.
@@ 38. rindiņa: / 34. rindiņa: @@
 Gribētos, lai «Padomju Jaunatne» savās publikācijās skartu šos jautājumus.
-'''RIHARDS GERTS'''
+<p style="text-align: center; ">***</p>
 Pašlaik esmu LLA Veterinārijas fakultātes studente, bet dzimusi un augusi Daugavpilī. Tāpēc ar lielu kāri metos lasīt rakstu «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Lasīju ar mazu cerībiņu, ka — varbūt beidzot.
@@ 52. rindiņa: / 46. rindiņa: @@
 Man kauns par savu pilsētu, ka mēs esam tik nabagi latviešu kultūras ziņā. Tāpēc ļoti gribētos, lai arī mums pašiem būtu savs teātris. Īsts teātris, kurā, aizbraucot mājās, varētu noskatīties kādu izrādi.
+<p style="text-align: right; ">'''INESE PILSKALNE'''</p>
-'''INESE PILSKALNE'''
+'''<br/>'''
+<p style="text-align: center; "***</p>
 Ar satraukumu izlasīju rakstu «Vai Daugavpilī būs latviešu teātris?». Vai tiešām vēl pastāv jautājums: būt teātrim vai nebūt?
@@ 66. rindiņa: / 59. rindiņa: @@
 V. Maculēvičs taču ir ļoti spējīgs režisors, ko pierādījis ar saviem iestudējumiem, no kuriem daudzi ir līdzvērtīgi Rīgas teātru uzvedumiem. Nepieciešamas arī lugas mūsu bērniem, lai palīdzētu pilnveidot mūsu dzimto valodu, bet krievu bērniem palīdzētu apgūt latviešu valodu un iepazīt latviešu kultūru.
-'''A. KAŠA,'''
+<p style="text-align: center; ">***</p>
 '''Daugavpilij — teātri'''
@@ 82. rindiņa: / 73. rindiņa: @@
 Mūsu bērni (un ne tikai bērni vien), skolu pabeiguši, no pilsētas aizbrauc. Un neatgriežas vairs. Uz Daugavpili norīkotie jaunie latviešu speciālisti, nostrādājuši obligātos gadus, sāk apklausīties pēc darba kaut kur tuvāk Rīgai. Vairāki daugavpilieši apmainījuši dzīvokļus un pārcēlušies uz Valmieru. Uz mazo Valmieru, ko dažādu iespēju ziņā grūti salīdzināt ar Daugavpili. Jā, bet Valmierā ir teātris, viņi saka. Ir vajadzīgs teātris, un tika solīts, ka būs. Mēs gaidām. Gaidām ļoti. Daugavpilieši, krāslavieši, ilūkstieši, eglainieši, bebrenieši, vabolieši un daudzi citi, mēs visi gaidām atbraucam aktierus, jo gribam atkal no skatuves dzirdēt mūsu dzimtajā valodā runātus vārdus. Varbūt tad atgriezīsies mūsu bērni un necentīsies aizbraukt tie, kas te vēl mācās skolās un studē. Teātris, protams, nav galvenais faktors, kas nosaka izvēli, bet viens no galvenajiem gan.
-'''H. LIEPA'''
+<p style="text-align: center; ">***</p>
 '''«Bija tāds teātris…»'''
@@ 102. rindiņa: / 91. rindiņa: @@
 Es saprotu, ka mūsu republikas kultūras iestāžu materiālā bāze ir ļoti, ļoti nabadzīga, ka liekas nereāli gribēt vēl vienu teātri, ja brūk jau esošās republikas teātru ēkas. Ja iet bojā grāmatas Valsts bibliotēkā, ja poligrāfisko jaudu dēļ mēs nevaram izdot tās grāmatas, kas ir ļoti nepieciešamas. Es saprotu, ka ekonomistus saimniekotājus var tikai aizkaitināt poētiska spriedelēšana par kādu tur novada kultūras gaisotni. Bet es esmu pārliecināta, ka līdzekļus šiem mērķiem var atrast, ja ļoti, ļoti grib, ka Latvijas teātra mīļotāji neatteiktos sestdienas talkas ienākumus pārskaitīt Daugavpils teātra fondā, ka meklēt «lētāku» režisoru un samierināties ar kompromisa variantu Daugavpils kultūras nodaļai var izmaksāt krietni dārgāk.
-'''ANNA RANCĀNE'''
+<p style="text-align: center; ">***</p>
 '''Decembrī notikušajā Latvijas PSR Teātra biedrības kongresā Daugavpils Pedagoģiskā institūta studentiem un arī mūsu laikraksta lasītājiem atbildēja režisors Valentīns Maculēvičs:'''
@@ 120. rindiņa: / 109. rindiņa: @@
 &nbsp;
+<p style="text-align: right; ">'''R. STRODE,'''</p><p style="text-align: right; ">Daugavpils pilsētas kultūras nodaļas vadītāja</p>
 &nbsp;