012052 - Versiju hronoloģija

Andrejs : 2016. gada 1. decembris, plkst. 09.18

2016-12-01T09:18:28Z

Ilmars: Set original images

2012-09-19T21:14:24Z

Set original images

Andrejs : 2012. gada 3. jūnijs, plkst. 13.29

2012-06-03T13:29:01Z

Andrejs : 2012. gada 3. jūnijs, plkst. 13.25

2012-06-03T13:25:56Z

Andrejs : 2012. gada 3. jūnijs, plkst. 13.12

2012-06-03T13:12:53Z

Andrejs : 2012. gada 3. jūnijs, plkst. 13.11

2012-06-03T13:11:58Z

Andrejs: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/07/19 |Issue number=137 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja19...

2012-06-03T13:10:38Z

Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/07/19 |Issue number=137 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja19...

Jauna lapa

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/07/19
|Issue number=137
|Page number=3
|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
|Source file=paja1989n137_003_04
|Abstract=GRAŽINA KRIŠČUKAITIENE, vecākā korespondente
Padomju Jaunatne, Nr. 137 (1989-07-19) paja1989n137_003_04

}}
{{Written by|Gražina Kriščukaitiene}}
{{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}}
{{About year|1989}}

@@ 11. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}
 {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}
 {{About domain|Politika}}
 {{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}}

@@ 7. rindiņa: / 7. rindiņa: @@
 |Source file=paja1989n137_003_04
 }}
 {{Written by|Gražina Kriščukaitiene}}
 {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}
@@ 31. rindiņa: / 32. rindiņa: @@
 Visu nedēļu Lietuva sveica Atlantijas okeāna uzvarētājus. Kā jau zināms, trīs jahtu ekipāža sasniedza Ņujorkas krastus un ar lidmašīnu atgriezās Palangā. Atpakaļceļā uz Lietuvu jahtas dosies ar jaunu ekipāžu, kuru veidos aizokeāna tautieši.
 <p style="text-align: right; ">'''GRAŽINA KRIŠČUKAITIENE,'''</p><p style="text-align: right; ">vecākā korespondente</p>

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 {{About domain|Politika}}
 {{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}}
 {{About year|1989}}
 Mēs jau esam paspējuši pierast pie vārda «pirmoreiz», taču tas aizvien rada izbrīnu. Un kā lai nebrīnās, kad pirmo reizi Viļņā no visas pasaules atbraukuši mūsu tautiešu mazbērni un mazmazbērni, lai piedalītos Vispasaules lietuviešu jaunatnes dienās. Atbraukuši tie, kuru senči jau pirms daudziem gadiem pametuši dzimtās vietas un nokļuvuši Vorkutā vai viņpus okeānam, Austrālijā.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2012. gada 3. jūnijs, plkst. 13.25
1. rindiņa:		1. rindiņa:
−	{{Newspaper Article \|Article in=Padomju Jaunatne \|Published on=1989/07/19 \|Issue number=137 \|Page number=3 \|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) \|Source file=paja1989n137_003_04 }} {{Written by\|Gražina Kriščukaitiene}} {{About media\|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} {{About year\|1989}}Mēs jau esam paspējuši pierast pie vārda «pirmoreiz», taču tas aizvien rada izbrīnu. Un kā lai nebrīnās, kad pirmo reizi Viļņā no visas pasaules atbraukuši mūsu tautiešu mazbērni un mazmazbērni, lai piedalītos Vispasaules lietuviešu jaunatnes dienās. Atbraukuši tie, kuru senči jau pirms daudziem gadiem pametuši dzimtās vietas un nokļuvuši Vorkutā vai viņpus okeānam, Austrālijā.	+	{{Newspaper Article
		+	\|Article in=Padomju Jaunatne
		+	\|Published on=1989/07/19
		+	\|Issue number=137
		+	\|Page number=3
		+	\|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
		+	\|Source file=paja1989n137_003_04
		+	}}
		+	{{Written by\|Gražina Kriščukaitiene}}
		+	{{About topic\|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}
		+	{{About topic\|Lietuvas neatkarības cīņas}}
		+	{{About domain\|Politika}}
		+	{{About media\|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}}
		+	{{About year\|1989}}
		+	Mēs jau esam paspējuši pierast pie vārda «pirmoreiz», taču tas aizvien rada izbrīnu. Un kā lai nebrīnās, kad pirmo reizi Viļņā no visas pasaules atbraukuši mūsu tautiešu mazbērni un mazmazbērni, lai piedalītos Vispasaules lietuviešu jaunatnes dienās. Atbraukuši tie, kuru senči jau pirms daudziem gadiem pametuši dzimtās vietas un nokļuvuši Vorkutā vai viņpus okeānam, Austrālijā.

	Pēc šo dienu organizatoru vārdiem (lietuviešu jaunatnes apvienība «Lituanica»), šā pasākuma mērķis ir viens — lietuviešu tauta  n a v  sadalāma.		Pēc šo dienu organizatoru vārdiem (lietuviešu jaunatnes apvienība «Lituanica»), šā pasākuma mērķis ir viens — lietuviešu tauta  n a v  sadalāma.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{Newspaper Article
+{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/07/19 |Issue number=137 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja1989n137_003_04 }} {{Written by|Gražina Kriščukaitiene}} {{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} {{About year|1989}}Mēs jau esam paspējuši pierast pie vārda «pirmoreiz», taču tas aizvien rada izbrīnu. Un kā lai nebrīnās, kad pirmo reizi Viļņā no visas pasaules atbraukuši mūsu tautiešu mazbērni un mazmazbērni, lai piedalītos Vispasaules lietuviešu jaunatnes dienās. Atbraukuši tie, kuru senči jau pirms daudziem gadiem pametuši dzimtās vietas un nokļuvuši Vorkutā vai viņpus okeānam, Austrālijā.
 |Article in=Padomju Jaunatne
-|Published on=1989/07/19
+Pēc šo dienu organizatoru vārdiem (lietuviešu jaunatnes apvienība «Lituanica»), šā pasākuma mērķis ir viens — lietuviešu tauta &nbsp;n a v &nbsp;sadalāma.
 |Issue number=137
-|Page number=3
+Vispasaules lietuviešu jaunatnes dienu dalībniekus sagaida aizraujošas ekskursijas pa Lietuvu, aviācijas svētki Kauņā, viesu un mājinieku komandu spēles basketbolā, bet Traku vēsturiskās salas rajonā varēs kopīgi pastrādāt, notiks arī Grīnvaldes kaujas gadadienas svinības.
 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
-|Source file=paja1989n137_003_04
+Viļņas Kalna parkā 12. jūlijā notika biedrības «Par Lietuvas atbrīvošanu» mītiņš. Šajā pasākumā daudzkārt tika pieminēts 1920. gads, kad Krievija un Lietuva kā līdztiesīgas valstis noslēdza savienību. Tagad, pēc oratoru uzskatiem, pienācis laiks izvērtēt šo savienību objektīvi. Mītiņa dalībnieki devās gājienā pa Ģedimina prospektu un nolika ziedus pie Ļeņina pieminekļa.
 }}
-{{Written by|Gražina Kriščukaitiene}}
+Jau veselu nedēļu pa maršrutu Viļņa — Klaipēda uz priekšu virzās Miera marša dalībnieki. Jau gājiena sākumā bija skaidrs, ka jaunatne no vārdiem spēj pāriet arī pie darbiem. Marša dalībnieki ne tikai mītiņoja, savāca atkritumus, sakopa upes apkārtni, bet, piemēram, Ķēdaiņu aerodromā sarīkoja klusēšanas akciju. Karavīri bija apjukuši: kā ap 500 cilvēku varēja nepamanīti nokļūt uz aerodroma nolaišanās ceļiem un kas viņiem te vajadzīgs? Bet zālītē sēdošajiem vajadzēja, lai beidzot pārstātu grandēt debesis, kuras jau tā ir ekoloģiski piesārņotas.
 {{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}}
-{{About year|1989}}
+Lietuvas sabiedrība turpina apspriest divus ļoti nozīmīgus dokumentus. Tie ir likumprojekti par Lietuvas pilsonību un par memorandumu. Sociologi šai sakarībā min šādus faktus: Lietuvas pilsonību kā suverenitātes neatņemamu sastāvdaļu atzīst 57 procenti Lietuvas nepamatnācijas pārstāvju. Par Lietuvas suverenitāti iestājas 70 procenti to cilvēku, kuri dzimuši Lietuvā, bet paši nav lietuvieši. Bet to vidū, kuri Lietuvā ieradušies pavisam nesen, par suverenitāti balso tikai 45 procenti.