Barikadopēdija - Dalībnieka devums [lv]

Kategorija:Pētījumi

2020-11-17T02:37:24Z

Ilmars: /* Citi */

=Starptautiskā konference „Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi” 2019. gada 22. martā=

Šajā sadaļā ievietoti Ministru kabineta komisijas, kura pēta PSRS okupācijas laikā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem radītos zaudējumus (izveidota ar 05.08.2005. MK rīkojumu Nr. 523, vairāk [http://www.okupacijaszaudejumi.lv www.okupacijaszaudejumi.lv]) atsevišķi materiāli no 2019. gada 22. martā Rīgā noorganizētās starptautiskās konferences „Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi”. Konference noorganizēta kopā ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrību (vairāk [http://www.loib.lv www.loib.lv]), kuras biedri arī iesaistīti Komisijas darbā kā dažādu jomu eksperti.

Konference tika organizēta ar mērķi - apgāzt šodienas Krievijas joprojām plaši izplatītos melus par lielajām PSRS investīcijām Baltijas republikās. Uz pašas PSRS finanšu dokumentu pamata tika darīti zināmi fakti par katrai Baltijas valstij nodarītajiem apjomīgajiem finansiālajiem un demogrāfiskajiem zaudējumiem, ko izraisījis PSRS totalitārais okupācijas režīms, kā sekas jūtamas joprojām mūsdienās.

Konferences uzdevums - uz zinātniski pamatotas metodoloģijas pamata sniegt pārskatāmu informāciju par pētījumos konstatētajiem faktiem, kas atklājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvos atrodamajos PSRS laika oriģinālajos dokumentos. Kopumā tika parādīts, ka visas trīs Baltijas republikas:
#visā okupācijas periodā no sava budžeta 20-40 % apmērā ir dotējušas PSRS budžetu, atpakaļ saņemot tikai nelielu daļu no šī finansējuma;
#no republikās atlikušās budžeta daļas vairāk nekā puse līdzekļu tika izlietota PSRS armijas, represīvo institūciju un militāri rūpnieciskā kompleksa finansēšanai;
#visu okupācijas laiku notika Baltijas republiku kolonizācija un nežēlīgas represijas pret šo republiku iedzīvotājiem.
Tādēļ konferences otrais uzdevums bija noskaidrot, kāda atbildība uz starptautisko tiesību normu pamata jānes šo zaudējumu nodarītājai valstij. Par šo jautājumu ar uzrunām un referātiem uzstājās triju Baltijas valstu tieslietu ministri, konstitucionālo tiesu vadītāji, starptautisko tiesību eksperti. Vairāk informācijas skat. žurnālā „Jurista Vārds” 27.08.2019. Nr. 34.

Ruta Pazdere -
Komisijas priekšs. vietniece,
LOIB valdes priekšsēdētāja.

#<big>[[104352|Ieskats Komisijas darbībā]]</big>
#<big>[[907756|Kāpēc jāaprēķina PSRS okupācijas radītie zaudējumi]]</big>
#<big>[[531601|Latvijas Republikas tieslietu ministra Jāņa Bordāna uzruna]]</big>
#<big>[[757611|Igaunijas ministrs: Noliegt PSRS okupācijas radītos zaudējumus ir tas pats, kas noliegt okupāciju]]</big>
#<big>[[587392|Lietuvas Tieslietu ministra uzruna]]</big>
#<big>[[536078|Padomju okupācijas zaudējumu pieprasīšanas juridiskais pamats]]</big>
#<big>[[013570|Padomju okupācijas režīms Latvijā: Finanšu politika un tās rezultāti]]</big>
#<big>[[538272|Latvijas tautsaimniecība PSRS laikā]]</big>
#<big>[[490469|Latvijas kompensācijas prasības juridiskās sastāvdaļas]]</big>
#<big>[[155249|Okupācijas radīto zaudējumu piedziņa]]</big>
#<big>[[704195|Latvijas iedzīvotāju zaudējumi]]</big>
#<big>[[851442|Militarizācija]]</big>

----

=Citi pētījumi=
#<big>[[PSRS_okupācijas_armijas_noziegumi_Latvijā_1940.–1991._gads_(2020)|PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā 1940.–1991. gads]]</big>
#<big>[[Latvijas_rūpniecība_pirms_un_pēc_neatkarības_atgūšanas_(2015)|Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas]]</big>
#<big>[[Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija (2015)|Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija]]</big>
#<big>[[494660|Latviešu valoda okupācijas seku spīlēs]]</big>
#<big>[[410501|Drošības orgānu maisos]]</big>

[[Category:Raksti]]

Kategorija:Pētījumi

2020-11-17T02:36:36Z

Ilmars:

=Starptautiskā konference „Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi” 2019. gada 22. martā=

Šajā sadaļā ievietoti Ministru kabineta komisijas, kura pēta PSRS okupācijas laikā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem radītos zaudējumus (izveidota ar 05.08.2005. MK rīkojumu Nr. 523, vairāk [http://www.okupacijaszaudejumi.lv www.okupacijaszaudejumi.lv]) atsevišķi materiāli no 2019. gada 22. martā Rīgā noorganizētās starptautiskās konferences „Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi”. Konference noorganizēta kopā ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrību (vairāk [http://www.loib.lv www.loib.lv]), kuras biedri arī iesaistīti Komisijas darbā kā dažādu jomu eksperti.

Konference tika organizēta ar mērķi - apgāzt šodienas Krievijas joprojām plaši izplatītos melus par lielajām PSRS investīcijām Baltijas republikās. Uz pašas PSRS finanšu dokumentu pamata tika darīti zināmi fakti par katrai Baltijas valstij nodarītajiem apjomīgajiem finansiālajiem un demogrāfiskajiem zaudējumiem, ko izraisījis PSRS totalitārais okupācijas režīms, kā sekas jūtamas joprojām mūsdienās.

Konferences uzdevums - uz zinātniski pamatotas metodoloģijas pamata sniegt pārskatāmu informāciju par pētījumos konstatētajiem faktiem, kas atklājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvos atrodamajos PSRS laika oriģinālajos dokumentos. Kopumā tika parādīts, ka visas trīs Baltijas republikas:
#visā okupācijas periodā no sava budžeta 20-40 % apmērā ir dotējušas PSRS budžetu, atpakaļ saņemot tikai nelielu daļu no šī finansējuma;
#no republikās atlikušās budžeta daļas vairāk nekā puse līdzekļu tika izlietota PSRS armijas, represīvo institūciju un militāri rūpnieciskā kompleksa finansēšanai;
#visu okupācijas laiku notika Baltijas republiku kolonizācija un nežēlīgas represijas pret šo republiku iedzīvotājiem.
Tādēļ konferences otrais uzdevums bija noskaidrot, kāda atbildība uz starptautisko tiesību normu pamata jānes šo zaudējumu nodarītājai valstij. Par šo jautājumu ar uzrunām un referātiem uzstājās triju Baltijas valstu tieslietu ministri, konstitucionālo tiesu vadītāji, starptautisko tiesību eksperti. Vairāk informācijas skat. žurnālā „Jurista Vārds” 27.08.2019. Nr. 34.

Ruta Pazdere -
Komisijas priekšs. vietniece,
LOIB valdes priekšsēdētāja.

#<big>[[104352|Ieskats Komisijas darbībā]]</big>
#<big>[[907756|Kāpēc jāaprēķina PSRS okupācijas radītie zaudējumi]]</big>
#<big>[[531601|Latvijas Republikas tieslietu ministra Jāņa Bordāna uzruna]]</big>
#<big>[[757611|Igaunijas ministrs: Noliegt PSRS okupācijas radītos zaudējumus ir tas pats, kas noliegt okupāciju]]</big>
#<big>[[587392|Lietuvas Tieslietu ministra uzruna]]</big>
#<big>[[536078|Padomju okupācijas zaudējumu pieprasīšanas juridiskais pamats]]</big>
#<big>[[013570|Padomju okupācijas režīms Latvijā: Finanšu politika un tās rezultāti]]</big>
#<big>[[538272|Latvijas tautsaimniecība PSRS laikā]]</big>
#<big>[[490469|Latvijas kompensācijas prasības juridiskās sastāvdaļas]]</big>
#<big>[[155249|Okupācijas radīto zaudējumu piedziņa]]</big>
#<big>[[704195|Latvijas iedzīvotāju zaudējumi]]</big>
#<big>[[851442|Militarizācija]]</big>

----

=Citi=
#<big>[[PSRS_okupācijas_armijas_noziegumi_Latvijā_1940.–1991._gads_(2020)|PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā 1940.–1991. gads]]</big>
#<big>[[Latvijas_rūpniecība_pirms_un_pēc_neatkarības_atgūšanas_(2015)|Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas]]</big>
#<big>[[Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija (2015)|Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija]]</big>
#<big>[[494660|Latviešu valoda okupācijas seku spīlēs]]</big>
#<big>[[410501|Drošības orgānu maisos]]</big>

[[Category:Raksti]]

Kategorija:Pētījumi

2020-11-17T02:05:21Z

Ilmars:

=Starptautiskā konference „Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi” 2019. gada 22. martā=

Šajā sadaļā ievietoti Ministru kabineta komisijas, kura pēta PSRS okupācijas laikā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem radītos zaudējumus (izveidota ar 05.08.2005. MK rīkojumu Nr. 523, vairāk [http://www.okupacijaszaudejumi.lv www.okupacijaszaudejumi.lv]) atsevišķi materiāli no 2019. gada 22. martā Rīgā noorganizētās starptautiskās konferences „Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi”. Konference noorganizēta kopā ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrību (vairāk [http://www.loib.lv www.loib.lv]), kuras biedri arī iesaistīti Komisijas darbā kā dažādu jomu eksperti.

Konference tika organizēta ar mērķi - apgāzt šodienas Krievijas joprojām plaši izplatītos melus par lielajām PSRS investīcijām Baltijas republikās. Uz pašas PSRS finanšu dokumentu pamata tika darīti zināmi fakti par katrai Baltijas valstij nodarītajiem apjomīgajiem finansiālajiem un demogrāfiskajiem zaudējumiem, ko izraisījis PSRS totalitārais okupācijas režīms, kā sekas jūtamas joprojām mūsdienās.

Konferences uzdevums - uz zinātniski pamatotas metodoloģijas pamata sniegt pārskatāmu informāciju par pētījumos konstatētajiem faktiem, kas atklājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvos atrodamajos PSRS laika oriģinālajos dokumentos. Kopumā tika parādīts, ka visas trīs Baltijas republikas:
#visā okupācijas periodā no sava budžeta 20-40 % apmērā ir dotējušas PSRS budžetu, atpakaļ saņemot tikai nelielu daļu no šī finansējuma;
#no republikās atlikušās budžeta daļas vairāk nekā puse līdzekļu tika izlietota PSRS armijas, represīvo institūciju un militāri rūpnieciskā kompleksa finansēšanai;
#visu okupācijas laiku notika Baltijas republiku kolonizācija un nežēlīgas represijas pret šo republiku iedzīvotājiem.
Tādēļ konferences otrais uzdevums bija noskaidrot, kāda atbildība uz starptautisko tiesību normu pamata jānes šo zaudējumu nodarītājai valstij. Par šo jautājumu ar uzrunām un referātiem uzstājās triju Baltijas valstu tieslietu ministri, konstitucionālo tiesu vadītāji, starptautisko tiesību eksperti. Vairāk informācijas skat. žurnālā „Jurista Vārds” 27.08.2019. Nr. 34.

Ruta Pazdere -
Komisijas priekšs. vietniece,
LOIB valdes priekšsēdētāja.

#<big>[[104352|Ieskats Komisijas darbībā]]</big>
#<big>[[907756|Kāpēc jāaprēķina PSRS okupācijas radītie zaudējumi]]</big>
#<big>[[531601|Latvijas Republikas tieslietu ministra Jāņa Bordāna uzruna]]</big>
#<big>[[757611|Igaunijas ministrs: Noliegt PSRS okupācijas radītos zaudējumus ir tas pats, kas noliegt okupāciju]]</big>
#<big>[[587392|Lietuvas Tieslietu ministra uzruna]]</big>
#<big>[[536078|Padomju okupācijas zaudējumu pieprasīšanas juridiskais pamats]]</big>
#<big>[[013570|Padomju okupācijas režīms Latvijā: Finanšu politika un tās rezultāti]]</big>
#<big>[[538272|Latvijas tautsaimniecība PSRS laikā]]</big>
#<big>[[490469|Latvijas kompensācijas prasības juridiskās sastāvdaļas]]</big>
#<big>[[155249|Okupācijas radīto zaudējumu piedziņa]]</big>
#<big>[[704195|Latvijas iedzīvotāju zaudējumi]]</big>
#<big>[[851442|Militarizācija]]</big>

----

=Citi=
#<big>[[494660|Latviešu valoda okupācijas seku spīlēs]]</big>
#<big>[[410501|Drošības orgānu maisos]]</big>

[[Category:Raksti]]

410501

2020-11-17T02:04:43Z

Ilmars: Jauna lapa: {{Research |Organization=Komisija "Okupācijas režīma zaudējumi" |Genre=Ziņojums |Original title=Drošības orgānu maisos |Author=Indulis Zālīte |Published on=2018/01/01 }} <pd...

{{Research
|Organization=Komisija "Okupācijas režīma zaudējumi"
|Genre=Ziņojums
|Original title=Drošības orgānu maisos
|Author=Indulis Zālīte
|Published on=2018/01/01
}}
<pdf width="850" height="1000">File:Drošības orgānu maisos- I. Zālīte.pdf</pdf>

494660

2020-11-17T02:00:02Z

Ilmars: Jauna lapa: {{Research |Organization=Komisija "Okupācijas režīma zaudējumi" |Genre=Dokumentu apkopojums |Original title=Latviešu valoda okupācijas seku spīlēs |Author=Dzintra Hirša |Publ...

{{Research
|Organization=Komisija "Okupācijas režīma zaudējumi"
|Genre=Dokumentu apkopojums
|Original title=Latviešu valoda okupācijas seku spīlēs
|Author=Dzintra Hirša
|Published on=1999/12/08
}}
<pdf width="850" height="1000">File:Latviešu_valoda_okupācijas_seku_spīlēs.pdf</pdf>

Ziņojums

2020-11-17T01:58:41Z

Ilmars: Jauna lapa: Kategorija:Žanrs

[[Kategorija:Žanrs]]

Attēls:Drošības orgānu maisos- I. Zālīte.pdf

2020-11-17T01:43:37Z

Ilmars:

Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija (2015)

2020-11-16T16:08:29Z

Ilmars:

{{Book}}

[[File:Kolonizacija.jpg|250px|right]]

Autors: J.Riekstiņš

Izdevums tapis ar Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai, kas izveidota ar Ministru kabineta 2013. gada 7. novembra rīkojumu Nr. 537 (MK Komisija), atbalstu

Izdevējs: Tieslietu ministrija

Redkolēģija

Zinātniskie redaktori: Pārsla Eglīte, Juris Prikulis

Korektors: Ruta Pazdere

Makets, dizains: SIA „E FORMA”

© Autors Jānis Riekstiņš

© MK Komisija

ISBN 978-9934-8578-1-2

Grāmatas autors Jānis Riekstiņš (1942) ir vēsturnieks, daudzu dokumentu krājumu, t.sk. „Migranti Latvijā” (2002) autors. Pētījis masu deportācijas Latvijā un represijas pret latviešiem Padomju Savienībā 1937. un 1938. gadā.

'''Lejuplādēt [[Media:Kolonizacija.pdf|PDF formātā]]'''

{{Book content}}

758933

2020-11-16T16:08:05Z

Ilmars:

{{Memoir
|Article in=Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija (2015)
|Published on=2016/05/12
|Original title=Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija (2015)
}}

Grāmatas autors Jānis Riekstiņš (1942) ir vēsturnieks, daudzu dokumentu krājumu, t.sk. „Migranti Latvijā” (2002) autors. Pētījis masu deportācijas Latvijā un represijas pret latviešiem Padomju Savienībā 1937. un 1938. gadā.

<pdf width="850" height="1000">File:Kolonizacija.pdf</pdf>

837423

2020-11-16T14:43:14Z

Ilmars: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā 1940.–1991. gads (2020) |Published on=2020/01/01 |Original title=PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā 1940....

{{Memoir
|Article in=PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā 1940.–1991. gads (2020)
|Published on=2020/01/01
|Original title=PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā 1940.–1991. gads (2020)
}}

Grāmatas autors vēsturnieks Jānis Riekstiņš ir ieguldījis apjomīgu darbu, lai izpētītu un sabiedrību iepazīstinātu ar mūsu valsts un tautas vēstures traģiskajām lappusēm – PSRS okupācijas armijas noziegumiem Latvijā vairāk nekā piecdesmit gadu laikā.

Pateicoties Latvijas okupācijas izpētes biedrības iniciatīvai un tās veiktajam mērķtiecīgajam darbam, mēs varam uzzināt par zaudējumiem, kādus Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem ir radījis izvērstais padomju totalitārais komunistiskais režīms.

<pdf width="850" height="1000">File:Grāmata_PSRS_armijas_noziegumi.pdf</pdf>

PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā 1940.–1991. gads (2020)

2020-11-16T14:39:49Z

Ilmars: Jauna lapa: {{Book}} right ISBN 978-9934-8363-2-9 Izdevējs: Latvijas Republikas Tieslietu ministrija Autors: © Jānis Riekstiņš Grāmat...

{{Book}}

[[File:Grāmata_PSRS_armijas_noziegumi.jpg|250px|right]]

ISBN 978-9934-8363-2-9

Izdevējs: Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

Autors: © Jānis Riekstiņš

Grāmatas autors vēsturnieks Jānis Riekstiņš ir ieguldījis apjomīgu darbu, lai izpētītu un sabiedrību iepazīstinātu ar mūsu valsts un tautas vēstures traģiskajām lappusēm – PSRS okupācijas armijas noziegumiem Latvijā vairāk nekā piecdesmit gadu laikā.

Pateicoties Latvijas okupācijas izpētes biedrības iniciatīvai un tās veiktajam mērķtiecīgajam darbam, mēs varam uzzināt par zaudējumiem, kādus Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem ir radījis izvērstais padomju totalitārais komunistiskais režīms.

'''Lejuplādēt [[Media:Grāmata_PSRS_armijas_noziegumi.pdf|PDF formātā]]'''

{{Book content}}

Attēls:Grāmata PSRS armijas noziegumi.jpg

2020-11-16T14:37:12Z

Ilmars:

Attēls:Grāmata PSRS armijas noziegumi.pdf

2020-11-16T14:36:22Z

Ilmars:

Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas (2015)

2020-11-16T14:31:42Z

Ilmars:

{{Book}}

[[File:Rupnieciba.jpg|250px|right]]

(2013. gada 13. decembra konferences referātu apkopojums)

ISBN 978-9934-8578-0-5

Izdevējs: Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

Materiālus apkopoja un tehniski rediģēja: Ruta Pazdere un Andrejs Cīrulis

Maketu veidoja: SIA „E Forma”

Par referātos sniegtās informācijas saturu atbild autori

© MK Komisija

© Latvijas okupācijas izpētes biedrība

© Autori, 2015

Grāmatā apkopoti 2013. gada 13. decembra konferences „Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas” 14 referentu: zinātnieku, vēsturnieku, rūpnīcu vadītāju un ierēdņu referāti par to, kāda faktiski bija rūpniecība PSRS laikā un kas un kāpēc notika pēc neatkarības atjaunošanas ar šīm „varenajām” rūpnīcām, kāpēc liela daļa no tām pārstāja darboties, tai skaitā – slavenais VEF. Grāmatā ir pārskats par Latvijas ekonomiku pirms 1940. gada okupācijas 1. neatkarības laikā, analītisks pārskats par PSRS laika rūpniecību un tās specifiku, kā arī par šodienas rūpniecības attīstības perspektīvām.

'''Lejuplādēt [[Media:Rupnieciba.pdf|PDF formātā]]'''

{{Book content}}

Latviešu valodas centrs

2020-11-16T14:05:22Z

Ilmars:

{{Organization |Name=Latviešu valodas centrs}}
{{Author}}
[[Kategorija:Iestāde]]

Latviešu valodas centrs

2020-11-16T14:00:32Z

Ilmars: Jauna lapa: {{Organization |Name=Latviešu valodas centrs}} {{Author}}

Attēls:Latviešu valoda okupācijas seku spīlēs.pdf

2020-11-16T13:58:14Z

Ilmars:

554940

2020-11-16T11:50:03Z

Ilmars: Kopsavikums pievienots

{{Memoir
|Article in=Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas (2015)
|Published on=2016/05/12
|Original title=Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas (2015)
|Custom title=Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas (2015)
}}

Grāmatā apkopoti 2013. gada 13. decembra konferences „Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas” 14 referentu: zinātnieku, vēsturnieku, rūpnīcu vadītāju un ierēdņu referāti par to, kāda faktiski bija rūpniecība PSRS laikā un kas un kāpēc notika pēc neatkarības atjaunošanas ar šīm „varenajām” rūpnīcām, kāpēc liela daļa no tām pārstāja darboties, tai skaitā – slavenais VEF. Grāmatā ir pārskats par Latvijas ekonomiku pirms 1940. gada okupācijas 1. neatkarības laikā, analītisks pārskats par PSRS laika rūpniecību un tās specifiku, kā arī par šodienas rūpniecības attīstības perspektīvām.

<pdf width="850" height="1000">File:Rupnieciba.pdf</pdf>

991406

2020-11-13T03:12:59Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/20
|Issue number=14
|Page number=2
|Original title=Latvijas sieviešu padome aicina
}}
{{Source image|articles/991/406/991406a.jpg}}
{{Source image|articles/991/406/991406b.jpg}}
{{Written by|Bez paraksta}}
Redakcija ir saņēmusi Latvijas sieviešu padomes aicinājumu, kurā runāts par sievietes stāvokli mūsu valstī: «Gadu desmitiem sievietes vērtētas tikai kā darbaspēks.» Lai būtu iespējams sekmīgi rūpēties par ģimeni un bērniem, kā arī piedalīties ražošanā un sabiedriski politiskajās norisēs, attieksmē pret sievieti vajadzīga konkrēta valsts sociāli ekonomiskā politika.

Latvijas sieviešu padome aicina rajonu un pilsētu sieviešu padomes izmantot likumā paredzētās tiesības un izvirzīt savus kandidātus LPSR Augstākās Padomes vēlēšanām, kā arī aktīvi iesaistīties vēlēšanu kampaņā. LPSR Augstākās Padomes tautas deputātu kandidāti tiek aicināti priekš vēlēšanu programmā ietvert jautājumus par sievietes, ģimenes un bērnu tiesību aizsardzību. Padome aicina vēlētājus atbalstīt deputātu kandidātes. Tikai ar sievietes līdzdalību valsts jautājumu risināšanā var mainīt sabiedrības garīgo klimatu — padarīt to labvēlīgāku, saprotošāku, labestīgāku.

981264

2020-11-13T03:12:58Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/18
|Issue number=12
|Page number=1
|Original title=Baltijas Padomes komunikē
}}
{{Source image|articles/981/264/981264.jpg}}
{{Written by|Batijas Padome}}
Pērnavā 14. janvārī notika Baltijas Padomes kārtējā sēde. Lietuvas kustību «Sajūdis» tajā pārstāvēja V. Landsberģis, R. Ozols un B. Kuzmicks; Latvijas Tautas fronti — S. Kalniete, J. Dinēvičs, J. Freimanis un L Godmanis; Igaunijas Tautas fronti — J. Arjamas, R. Veidemanis, A. Junti un ITF valdes locekle M. Lauristina.

Tika apspriests Baltijas valstu iekšpolitiskais stāvoklis, Tautas frontēs notikušie procesi, daudzpartiju sistēmas izveidošana un gatavošanās republiku Augstāko Padomju vēlēšanām.

Par svarīgāko uzdevumu, kas risināms 1990. gadā, Baltijas Padome uzskata Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas kustību darbības koordināciju ar mērķi atjaunot Baltijas valstu valstisko neatkarību. Baltijas Padome uzskata valstiskās neatkarības atgūšanu par daudzplākšņainu un pakāpenisku procesu, kurā svarīga vieta ierādāma parlamentiem, kas tiks drīzumā ievēlēti.

Tika apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar ārpolitiskajiem kontaktiem. Baltijas Padome pieņēma lēmumu sasaukt otro Baltijas asambleju 1990. gada jūnijā Rīgā.

968395

2020-11-13T03:12:57Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/20
|Issue number=14
|Page number=2
|Original title=Dzīvnieku aizsardzības biedrība būs!
}}
{{Source image|articles/968/395/968395a.jpg}}
{{Source image|articles/968/395/968395b.jpg}}
{{Written by|A. Strazdiņa}}
Dzīvnieku aizsardzības darbu nepieciešams organizēt sistemātiski, vajadzīgs juridisks spēks, kas varētu stāties pretī cilvēku nežēlībai, ļaunumam, patvaļai.

Tādēļ dzīvnieku aizsardzības biedrībai ir jāatjauno savs statuss, starptautiskie sakari, štata darbinieki, jāapzinās padomju varas gados «izgaisušie» īpašumi, telpas, bankas konts.

Par biedrības mērķiem un tiesībām vēsta 1939. gada izdotie statūti:

«Latvijas dzīvnieku aizsardzības biedrības mērķis ir ar savu biedru apvienotiem spēkiem, ievērojot pastāvošos likumus un noteikumus, aizsargāt dzīvniekus pret mocīšanu, cietsirdīgu un nežēlīgu apiešanos, censties panākt dzīvnieku turēšanas un dzīves apstākļu uzlabošanu.

Šā mērķa sasniegšanai biedrībai ir tiesības:

1) dibināt un uzturēt dzīvnieku patversmes, ambulances u. c. pasākumus;

2) dibināt speciālus fondus dzīvnieku aizsardzības mērķu vajadzībām;

3) uzpirkt vecus, slimus vai darbam nederīgus dzīvniekus, lai humāniem līdzekļiem novērstu to turpmākās mocības;

4) izsniegt naudas balvas un atzinības rakstus par dzīvnieku aizsardzības darba veicināšanu, sevišķi labu apiešanos ar dzīvniekiem — zirgu turētājiem, ganiem un citiem, kuriem uzticēti dzīvnieki;

5) ziņot attiecīgām iestādēm par personām, kuras pārkāpj valdības izdotos noteikumus par dzīvnieku aizsardzību;

6) uzturēt sakarus un apmainīt rakstus ar līdzīgām biedrībām ārzemēs;

7) izsniegt prēmijas par labākiem rakstiem, kas attiecas uz biedrības darbību un dzīvnieku aizsardzību vispār;

8) iegūt kustamu un nekustamu mantu, noslēgt līgumus un saistības, pieņemt dāvinājumus;

9) sarīkot priekšlasījumus, koncertus, ģimenes un bērnu svētkus, jautrības vakarus, tirdziņus, loterijas utt.

10) saskaņā ar likumu par bezpeļņas biedrībām un to savienībām dibināt biedrības nodaļas visā Latvijā.»

Lai arī šie statūti ir orientēti galvenokārt uz mājdzīvnieku aizsardzību, sanāksmes dalībnieki nolēma, ka atjaunota biedrība darbu organizēs dažādās sekcijās. Nākamā sanāksme būs 24. janvārī pulksten 18 Kalnciema ielā 30, VAK telpās. Lūdzam atsaukties arī tos cilvēkus, kuriem ir plašāka informācija par Dzīvnieku aizsardzības biedrības darbību pirmskara laikā!

A. STRAZDIŅA

966150

2020-11-13T03:12:56Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/27
|Issue number=17
|Page number=2
|Original title=Prezidenta vārdadienā!
}}
{{Source image|articles/966/150/966150.jpg}}
{{Written by|Latvijas Izglītības biedrība}}
{{Written by|LTF Radikālā apvienība}}
Latvijas Izglītības biedrības un LTF Radikālās apvienības ierosinājums atjaunot Dr. Kārļa Ulmaņa «Draudzīgā aicinājuma» tradīciju.

Pagājušajā gadā Kārļos lasījām cienījamā skatuves mākslinieka Kārļa Sebra aicinājumu «Dāvināsim grāmatas» («Literatūra un Māksla», 1989. g. 28. janv.):

— Grāmata pamatoti tiek uzskatīta par lielāko brīnumu pasaulē pēc cilvēka.

Mums visiem atmiņā ir laiks, kad grāmata tika padarīta par noziedzīgas, kroplas un agresīvas ideoloģijas ieroci. Zaudētāji esam visi, bet visnežēlīgāk izpostīti ir Latvijas lauki.

Savulaik 1935. gadā «Draudzīgā aicinājuma» rosinātājs prezidents Kārlis Ulmanis savā vārdadienā rakstīja: «Sniegsim daļu no tā gaišuma, kas mums tomēr vieglāk sasniedzams, dāvināsim grāmatas, gleznas, mākslas darbus, palīdzēsim katrs savai vecajai skolai tikt pie jauna mūzikas instrumenta ...»

Šodien viss tas var būt ļoti vajadzīgs jaunajam zemniekam un viņa bērniem.

Arī Latvijas Izglītības biedrība un LTF Radikālā apvienība ir gatavas šo aicinājumu veicināt un atbalstīt.

Aicinām kustības un partijas, visu sabiedrību nepalikt vienaldzīgiem pret savu senču novadu, pret tautas atdzimšanas un dzīvības pamatu — Latvijas laukiem!

944891

2020-11-13T03:12:54Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/19
|Issue number=13
|Page number=1
|Original title=Aicinājums Latvijas komunistiem
}}
{{Source image|articles/944/891/944891.jpg}}
{{Written by|Latvijas Nacionālais teātris}}
{{Written by|Dailes teātris}}
Tuvojas izšķirošs brīdis Latvijas tautai. Gan 18. marta vēlēšanās, gan arī neatkarīgas Latvijas atdzimšanā ir nepieciešama visu demokrātisko spēku vienotība. Tikai dažādu progresīva politiskā spektra pārstāvju kopīgs darbs, kurš balstītos uz skaidru mērķa apziņu un savstarpēju vienotību, var būt pamats neatkarīgas parlamentāras Latvijas republikas atjaunotnes ceļam.

PSKP nevis cenšas rast tautas interesēm atbilstošu ideoloģiski politisko platformu, bet gan vēlas saglabāt vienotu varas struktūru. Atbalstot lauku sekretāru aicinājumu, uzskatām, ka viņu iesāktais darbs konsekventi jāturpina. Kompartijas aparāta tā dēvētie kompromisu meklējumi draud pārmākt deklarēto gribu veidot neatkarīgu Latvijas kompartiju un iesaistīties cīņā par brīvu un demokrātisku Latviju.

Mēs uzskatām, ka politiskā partija, kas neatzīst nācijas pašnoteikšanās tiesības, nav demokrātiska. Nav iespējams piedalīties jaunas sabiedrības veidošanā, atrodoties tādas partijas rindās, kas pieļauj tikai pieticīgas reformas unitāras valsts ietvaros un interesēs, kuras programmā ir ierakstīts utopisks mērķis. Progresīvu biedru atrašanās šādā vienotā struktūrā šobrīd ir politiski divdomīga.

Ņemot vērā to, ka LKP CK aparāts nolēmis kongresu sasaukt tikai vasaras vidū, aicinām:

— nekavējoties apvienoties visiem progresīvajiem spēkiem, lai partijas kongresā atjaunotu neatkarīgu LKP;

— veidot partijas programmu, kas atspoguļotu mūsu praktiskos uzdevumus politiskajā, sociāli ekonomiskajā, kultūras un citās dzīves jomās neatkarīgās Latvijas atjaunošanai.

Atsakoties no utopiskā aicinājuma radīt paradīzi zemes virsū, jau šodien pildīsim katrs savu pienākumu pret tautu un sirdsapziņu!

Latvijas Nacionāla teātra un Dailes teātra komunisti 1990. gada 18. janvārī.

940213

2020-11-13T03:12:53Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/10
|Issue number=6
|Page number=1
|Original title=Aicinājums Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem
}}
{{Source image|articles/940/213/940213.jpg}}
{{Written by|Einārs Repše}}
Lai risinātu problēmas, kas saistās ar Latvijas jauniešu attieksmi pret dienestu PSRS bruņotajos spēkos, LPSR AP pagājušā gada 10. novembra sesijā papildināja LPSR konstitūcijas 61. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

«Latvijas PSR pilsoņiem, kuriem viņu pacifistiskā un reliģiskā pārliecība neļauj dienēt karaspēkā, ir jāpilda alternatīvais (darba) dienests Latvijas PSR likumdošanā noteiktajā kārtībā.»

Līdz ar to tika konstitucionāli garantētas Latvijas jauniešu tiesības uz alternatīvu karadienestam. Tika izveidota arī speciāla komisija atbilstoša likuma drīzai izstrādei. Tas bija drosmīgs lēmums,
kura pieņemšanai ar aizturētu elpu sekoja jo daudzi republikas iedzīvotāji. Latvijas piemēram drīz sekoja Igaunija, kuras AP 1989. gada 6. decembrī arī pieņēma lēmumu par alternatīvā dienesta izveidošanu.

Tomēr toreiz diskusiju karstumā tika mainīts sākotnējais deputātu piedāvātais un arī LTF atbalstītais variants, kura par pamatojumu alternatīvā dienesta izvēlei bija minēta IDEJISKĀ pārliecība. Par šo priekšlikumu balsots tā ari netika. Tā vietā konstitūcijā tika ierakstīta pacifistiskā pārliecība, tādējādi būtiski sašaurinot to personu loku, kas, savas sirdsapziņas vadīti, būtu tiesīgi izvēlēties alternatīvo dienestu karadienesta vietā.

Nav jābūt pacifistam, lai atteiktos dienēt karaspēkā, kas nelikumīgi ieņem mūsu valsts teritoriju kopš 1940. gada. Nav jābūt pacifistam, lai atteiktos dienēt karaspēkā, kas piedalījies asiņainajos 9. aprīļa notikumos Gruzijā, it sevišķi ņemot vērā, ka vainīgie vēl arvien atrodas šā karaspēka vadībā.

Nav jābūt pacifistam, lai atteiktos dienēt karaspēkā, kurā mūsu jaunieši bezjēdzīgi iet bojā vai zaudē veselību, tiek pazemoti, sisti, graizīti ar žiletēm, dedzināti ar gludekļiem un piedevām saukti par fašistiem.

Tādēļ aicinu LPSR AP deputātus pieprasīt atgriezties pie sākotnēji ieteiktā formulējuma: «Latvijas PSR pilsoņiem, kuriem viņu IDEJISKĀ vai reliģiskā pārliecība neļauj dienēt karaspēkā, ir jāpilda alternatīvais (darba) dienests Latvijas PSR likumdošanā noteiktā kārtībā.»

Būtībā konstitūcijā mainās tikai viens vārds, bet tas var novērst daudzas ļoti nopietnas problēmas, jo, ko gan darīt tiem jauniešiem, kuriem sirdsapziņa liedz dienēt PSRS bruņotajos spēkos pamatotu, bet nebūt ne pacifistisku vai reliģisku apsvērumu dēļ?

Vai liksim šiem jauniešiem iet viņiem nepieņemamā dienestā vai ari melot, saucot sevi par pacifistiem, vai tomēr atzīsim viņu pamatotās tiesības uz izvēles brīvību?

Starp citu, Igaunijas AP lēmuma kā pamatojums alternatīva dienesta izvēlei minēta politiskā, tikumiskā vai reliģiskā pārliecība. Varbūt nevairīsimies arī mēs?

Beidzot jāatceras, ka šobrīd tiek izstrādāts likums par alternatīvo dienestu, protams, saskaņā ar konstitūciju. Tātad pēdējās labošanai būtu tūlītēja, jūtama ietekme uz likuma tapšanas gaitu.

Tādēļ vēlreiz aicinu deputātus nekavējoties spert to mazo, bet nozīmīgo soli mūsu likumdošanas pilnveidošana.
'''EINĀRS REPŠE,'''LTF demilitarizācijas komitejas priekšsēdis

936531

2020-11-13T03:12:52Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/11
|Issue number=7
|Page number=1
|Original title=Vai prioritātes pārbīde?
}}
{{Source image|articles/936/531/936531.jpg}}
{{Written by|I.Strazdiņa}}
Iepriekšējā gada nogalē LPSR MP priekšsēdētāja vietnieks Alfrēds Čepānis gan presē, gan televīzijā informēja par iedzīvotāju līdzšinējo apgādi ar pārtiku. Šais pārskatos akcentēts arī neapmierinātais pieprasījums pēc piena produktiem. Stāvoklis īpaši sasāpējis ir republikas galvaspilsētā. A. Čepānis to pamato tādējādi, ka tos piena produktus, kurus Rīgas piena kombinātā negatavo, daži rajoni galvaspilsētai nemaz nedomā piegādāt. MP priekšsēdētāja vietnieks laikraksta «Cīņa» 1989. gada pēdējā numurā situāciju raksturojis tā: «Jā, tādi gadījumi ir, piemēram, no Jelgavas, Tukuma un Valmieras piena kombinātiem. Viņi pieņēmuši lēmumu vispirms apgādāt sevi. Un, raug, esošā likumdošana, ekonomiskā sistēma mūsu republikā un valstī pilnīgi atļauj tā rīkoties. Un te ne Ministru Padome, ne kāds cits iejaukties nevar, jo tās ir viņu juridiskās un ekonomiskās tiesības.»

Nolēmu aprunāties ar kādu no minētajiem «grēkāžiem». Šai nolūkā tikos ar Tukuma piena kombināta direktoru JĀNI PĻAVĀNU. Viņa viedoklis:

— Skaidrs, ka tas deķis ir par šauru — līdzko to rauj rajoni uz savu pusi, centrs kļūst «pliks». Un otrādi. Ne mazums jau dzirdēts, ka vārdu savienojumam «lauku prioritāte» tāda tukša skaņa vien esot. Un tiesa ir. Visi lēmumi rakstīti tikai lielajām pilsētām par labu, lai tikai tajās nekā netrūktu. Kad nu, raugi, arī tur, kur lēmumu rakstītāji dzīvo, sāk trūkt produktu, ir jūtama kaut neliela sakustēšanās no viņu puses. Kad turpretī laukos nebija ko ēst, tikai teorētiski pasludināja prioritāti ... Bet būtībā viss vienmēr tiek lemts pilsētai par labu. Lauku prioritāte taču nozīmē arī to, ka laukos strādājošais cilvēks ir normāli apgādāts ar pārtiku.

— Esmu dzirdējusi, ka jūsu kombinātā ražoto produkciju galvaspilsētā neņemot pretī. Vai tā ir taisnība?

— Vājpiena biezpienu Rīga tiešām neņem pretī, jo to varam dot tikai nefasētā veidā — kannās. Tāpēc vasarās to piegādājam zvēru fermām... Rīgas plāna kombināts paskaidro, ka nefasēto produkciju tirdzniecības uzņēmumi iztirgot neuzņemtos. Bet fasēšanai trūkst papīra. Padomju Savienībā ražotais neder, importētā — nepietiek. Tāpat trūkst arī fasējamās plēves (pērn — četras tonnas). Šogad trūkst trīsreiz vairāk... No Armēnijas pagājušogad saņēmām trīs tonnas folijas. Bet tā nepieciešama piena pudeļu vāciņu izgatavošanai.

Lai deķis nebūtu par šauru, vairāk jāražo. Šai ziņā Rīga un Jūrmala, kurām piegādājam savu produkciju, varētu mums palīdzēt pienotavu rekonstruēšanā. Citādi iznāk tā: Jūrmalā aizvien ceļ visādas sanatorijas un atpūtas namus, bet neviens pat nedomā, ar ko to iemītniekus ēdināt.

Tomēr neizpratni rada Rīgas piena kombināta atteikums pieņemt nefasētos piena produktus. Atliek vienīgi novēlēt tirdzniecības darbiniekiem: nebūsim tik smalki, ja vēders tukšs!
'''I. STRAZDIŅA'''

923574

2020-11-13T03:12:51Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/11
|Issue number=7
|Page number=1
|Original title=LĻKJS CK birojā
}}
{{Source image|articles/923/574/923574.jpg}}
{{Written by|I. Bērziņa}}
Vakar paplašinātā biroja sēdē visi runāja skaitļu valodā, jo klātesošie tika iepazīstināti ar statistikas un kadru pārskatu. Uz šā gada 1. janvāri republikas komjaunatnes organizācijā bija 202 321 VĻKJS biedrs. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu komjaunatne zaudējusi 52 684 biedrus.

Krasi palielinājies no VĻKJS rindām izslēgto skaits: 1988. gadā — 2271 cilvēks, bet pērn jau 10 244. Vairāk nekā puse no viņiem ir izslēgti pēc personiskiem iesniegumiem. Sešpadsmit reizes pieaudzis to jauniešu daudzums, kas izslēgti no komjaunatnes par sakaru pārtraukšanu ar šo organizāciju.

Pērn komjaunatnē uzņemti 2148 cilvēki, tas ir, par 7758 mazāk nekā 1988. gadā.

Šos skaitļus sanāksmes dalībnieki dzirdēja tikai sēdes beigās, jo sākumā vārdu ņēma SJTB «Sputņik» priekšsēdētājs A. Guļpe. Viņš izklāstīja jaunatnes tūrisma biroja attīstības koncepciju. Nezinu, cik saprotami un vajadzīgi tas šķita klātesošajiem, taču droši varu apgalvot, ka parastam jaunietim no tā nebūs ne silts, ne auksts.

Biroja sēdē izskatīja arī citus jautājumus.
'''I. BĒRZIŅA'''

909477

2020-11-13T03:12:50Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/18
|Issue number=12
|Page number=1
|Original title=Par Lietuvas patstāvīgās KP CK attieksmi pret presi
}}
{{Source image|articles/909/477/909477.jpg}}
{{Written by|Latvijas Jaunatne}}
SARUNA AR PATSTĀVĪGAS LKP CK PRESES SEKTORA VADĪTĀJU AĻĢIMANTU SEMAŠKU

'''«Latvijas Jaunatne»:'''

'''— Kā Jūs raksturotu LKP CK un masu informācijas līdzekļu vadītāju attiecības?'''

— Centrālkomitejā strādāju tikai gadu. Līdz tam biju Viļņas vakara avīzes redaktors.

Mūsu galvenais uzdevums šā gada laikā bija demontēt veco partijas komandējoši administratīvo attieksmi pret presi.

Pirmkārt, centāmies iemācīt redaktoriem šķietami vienkāršu patiesību — ja reiz cilvēks atrodas redaktora amatā, viņam nav jānāk uz CK saskaņot katru sīkumu. Viņš pats ir redaktors un izlemj, ko publicēt un ko ne. Savukārt mēs vērtējam nevis atsevišķas publikācijas, bet gala rezultātu — to, kas «ieiet avīzē». Un tieši tendenci! Tendenci, nevis atsevišķas publikācijas!

Par tām mēs diskutējam, tās mēs apspriežam, bet nepārmetam un nevienu nesodām. Līdz pagājušā gada vasarai reizi mēnesi rīkojām redaktoru apspriedes, tagad tās notiek vēl retāk, taču, protams, iepazīstinām redaktorus ar savu viedokli.

'''— Vai jūs pats rakstāt? '''

— Jā, mēs ar Mindaugu Melešku, tuvāko kolēģi, abi nākam no rakstošo žurnālistu aprindām. Mindaugs pirms darba CK vadīja Šauļu rajona avīzi. Tātad, piemēram, decembrī vien par preses lomu sabiedrības atjaunotnes procesā esmu publicējis divus apjomīgus rakstus — žurnālā «Komunists» un avīzē «Tiesa».

Mēs atbalstām jaunu preses Izdevumu veidošanu. Kopš abi ar Mindaugu strādājam KP CK preses sektorā, ir parādījušās apmēram piecdesmit sešdesmit jaunas avīzes, kas tiek iespiestas LKP CK izdevniecībā, citās tipogrāfijās.

Mana pārliecība ir tāda — '''jo vairāk ir preses izdevumu, jo precīzāk tiek atspoguļota sabiedriskā doma.'''

Tiek nodrošināts reāls viedokļu plurālisms. No tā mums nav jābaidās, jo LKP ir pie varas. Augstākajā Padomē un Ministru Padomē vairākums ir komunisti...

'''— ... arī kustībā «Sajūdis»...'''

— .. Jā, arī kustībā «Sajūdis». Ja mums izdosies atrast kopēju politisko platformu ar «Sajūdis», esam pārliecināti — vara paliks komunistu rokās!

'''— Un tomēr — kādas presē vērojamās tendences, ko jūs pieminējāt, uzskatāmas par bīstamām?'''

— Vai zināt, pirmkārt, bīstami ir tas, ka, arvien palielinoties jaunu izdevumu skaitam, labu žurnālistu nekļūst vairāk. Tātad pazeminās profesionālais līmenis vadošajos izdevumos. Otrkārt, parādās vairāk publikāciju, kurās izmantoti nepārbaudīti fakti — avīzes ir spiestas tiesāties... Bet tā ir tā pati profesionalitātes krišanās problēma. Treškārt, ir pazeminājusies žurnālistu atbildības Izjūta, tādējādi avīžu saturs ir nelīdzsvarots un nepārdomāts.

Avīzē tomēr jābūt pārstāvētiem dažādiem viedokļiem, bet gadās, ka «spēle notiek uz vieniem vārtiem».

'''— Kā jūs vērtējat mūsu draugus — jaunatnes avīzi «Lietuvos Rytas»? '''

— Tā ir mana iemīļotā avīze. Pats tajā nostrādāju 13 gadus. Bet arī redaktoram Vainauskam tagad ir radušās problēmas — pagājušā gada nogalē darbā uz «Sajūdis» ikdienas ziņotāju «Respublika» pārgāja pieci ļoti labi žurnālisti.

Bet, ja runājam par iespaidu uz sabiedrisko apziņu — «Lietuvos Rytas» ir galvenā avīze Lietuvā.

'''— Paldies par interviju!'''

904750

2020-11-13T03:12:48Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/03
|Issue number=1
|Page number=2
|Original title=Līdz apsolītajai zemei
}}
{{Source image|articles/904/750/904750.jpg}}
{{Written by|Mintauts Ģeibaks}}
{{About topic|Prese}}
{{About domain|Žurnālistika}}
{{About person|Mintauts Ģeibaks}}
{{About person|Oļģerts Grāvītis}}
{{About person|Arnolds Ģelbaks}}
{{About person|Kristaps Kaugurs}}
{{About person|Mirdza Kārkliņa}}
{{About person|Jānis Brencis}}
{{About person|Rihards Treijs}}
{{About person|Voldemārs Krustiņš}}
{{About person|Ēvalds Vilks}}
{{About person|Zigmunds Skujiņš}}
{{About person|Juris Brežģis}}
{{About person|Ēriks Lejietis}}
{{About person|Ēriks Kehris}}
{{About person|Alfrēds Leiterts}}
{{About person|Olga Lisovska}}
{{About person|Laima Līvena}}
{{About person|Imants Auziņš}}
{{About person|Andris Bergmanis}}
{{About person|Māris Čaklais}}
{{About person|Kārlis Reimanis}}
{{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}
{{About place|Rīga}}
{{About place|Viesīte}}
Domādams par šo vēsturisko avīzes numuru, pārlūkoju savu arhīvu. Secināju, ka pirmo rakstu par divām Oļģerta Grāvīša grāmatām «Jaunatne» man ievietojusi 1954. gada 9. maijā un par to saņemti 166 rubļi honorāra...

Tas nozīmē, ka līdz iekļūšanai apsolītajā zemē — redakcijā — vēl vajadzēja aizritēt trīsarpus gadiem, kaut gan izvēle jau bija notikusi. Rakstītā un drukātā vārda maģija, šķiet, mani savā varā pārņēma jau agrā zēnībā, kad trīsdesmito gadu beigās dabūju savās rokās 1938. gada Preses kalendāru. Tā pēdējā lappusē izlasīju, ka tekstu salicis mašīnburtlicis Arnolds Ģelbaks. Retā uzvārda dēļ nebija grūti sazīmēt attālu radinieku, kaut gan ar viņu pašu pirmoreiz vaigu vaigā tikos piecdesmito gadu otrajā pusē. Meistars joprojām strādāja tajā pašā tipogrāfijā, kas nu zināmā mērā līdz ar redakciju bija arī mana darbavieta. Avīžnieki gan saprot, kādas ir atbildīgā sekretāra funkcijas.

Sešpadsmit (ar pārtraukumiem — astoņpadsmit) gadi redakcijas sekretariātā. Pamatskola, vidusskola un augstskola laika ziņā un arī pēc būtības. Kad toreizējais redaktors Kristaps Kaugurs mani pieņēma darbā, par avīzes reālo tapšanu nezināju gandrīz neko. Bet ar piekto redaktoru (tādi man bijuši arī Mirdza Kārkliņa, Jānis Brencis un Rihards Treijs) Voldemāru Krustiņu sapratāmies pusvārdā.

Citiem vārdiem, pieredzēts un pārdzīvots daudz. Tur nupat bija strādājusi Ēvalds Vilks un Zigmunds Skujiņš, manā klātienē savas pirmās grāmatiņas laida klajā Juris Brežgis un Ēriks Lejietis, arī Ēriks Kehris un Alfrēds Leiterts (Liepa). Svētīgs rādījās tas kabinets, kurā savus literārā konsultanta pienākumus veica Olga Lisovska un Laima Līvena, Imants Auziņš un Andris Bergmanis. Pieredzēju to kauna dienu, kad tika vētīts un par vieglu atrasts Māris Čaklais. Tāpat to, kad tika «izsvilpts» Kārlis Reimanis. kurš bija uzdrošinājies uzticēt savas rūgtās piecdesmito gadu otrās puses pārdomas «Pravdai». Galu galā «stingras rokas» trūkuma dēļ tika padzīts arī Kristaps Kaugurs. Arī es lasīju pirmo reizi atklātībā nodotās Latvijas KP CK 1959. gada jūlija plēnuma stenogrammas. «Jaunatnei» tajās veltītas šādas rindas: «Mums daudzi žurnālisti vienkārši izlaidusies un nejūt nekādu atbildību par to, ko viņi raksta. Par nožēlošanu ir tādas redakcijas, kas viņus publicē.» Un vēl: «Piemēram, «Padomju Jaunatne» izraudzījusies jautājumu loku, kuri nepavisam neskar jaunatnes audzināšanu, tā raksta par visiem jautājumiem — gan vispārpolitiskajiem, gan kadru, gan padomju, gan partijas jautājumiem, raksta brīvi, raksta mietpilsoniskā garā, taču neviens neprasa atbildību. Un šo laikrakstu lasa pieaugušie, turklāt biežāk pieaugušie, nekā jaunieši.»

Cik reizes šādi pārmetumi «Jaunatnei» plēnumu un citos līmeņos lasīti un dzirdēti šajos trijos gadu desmitos! Daži šķiet kā vakar teikti. Nemitīgi augošā lasītāju atsaucība un neviltota atklātība ir svaru kausa otrā pusē. Tagad man pat grūti iedomāties, kā savulaik nekādi nespēju kādai Liepājas puses dziedāšanas skolotājai ieskaidrot, ka strādāju Blaumaņa ielā, kur toreiz atradās mūsu redakcija, nevis kaut kur citur. Vai to, ka Viesītē, kur biju vienā no pirmajiem komandējumiem, man vietējā vadība uzstāja, lai sarunā būtu klāt viens no komjaunatnes rajona komitejas sekretāriem. Vislabāk, ja pats pirmais. Drošs paliek nedrošs. Tie, kuri izturējām, kurus tieši neskāra dažāda kalibra iznīcinoši vai citādi satriecoši triecieni, palikām. Piecpadsmit, dažs pat divdesmit un vairāk gadus. Varbūt, ka arī mēs laika gaitā esam kaut ko izdarījuši, lai ar šo dienu mums būtu «Latvijas Jaunatne». Apsolītā zeme jau citai paaudzei.
'''MINTAUTS ĢEIBAKS''', laikraksta «Izglītība» redaktora vietnieks

900630

2020-11-13T03:12:46Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/11
|Issue number=7
|Page number=1
|Original title=Māra Kiope ziņo no Viļņas
}}
{{Source image|articles/900/630/900630.jpg}}
{{Written by|Māra Kiope}}
Vakar Lietuvā

PSKP CK sekretārs V. Medvedevs intervijā Lietuvas radio korespondentam teica, ka «LKP autonomijas jautājums ir partijas iekšējā lieta». Visas tautas interese par to, pēc V. Medvedeva domām, ir komunistiskās partijas joprojām lielās autoritātes pierādījums.

Vakar notikušajā preses konferencē V. Landsberģis, atsaucoties uz šo izteicienu, paziņoja: pagaidām nekas neliecina, ka PSKP apzinātos savas attiecības ar LKP — ar citu partiju. Tāpat, teica V. Landsberģis, ir ar Lietuvas un PSRS attiecībām. Tās mums vienmēr bijušas problemātiskas, bet tagad nepieciešams to politisks, nevis militārs risinājums. Tas nozīmē PSRS ārpolitikā pasludināto principu pielietojumu iekšpolitikā. Būtībā Baltijas jautājums ir starptautisks jautājums, turpināja V. Landsberģis, bet ne visi to vēl ir sapratuši.

Savukārt LKP otrais sekretārs V. Berjozovs preses konferencē paziņoja, ka par ceturtdien paredzamajām plašajām akcijām, ko organizē «Sajūdis», LKP CK locekļi uzzina no masu informācijas līdzekļiem. Saprotams, CK locekļi varētu tikai priecāties par tautas atbalsta izpausmēm, bet, no otras puses, atbildība par augstā viesa drošību vizītes laikā ir smags slogs. Jau tagad milicijas darbinieki guļot tikai trīs četras stundas dienā.

Pēc V. Berjozova un J. Paļecka vizītes «Sajūdis» mītnē tautas kustības vadība aicināja uz Viļņu doties tikai atsevišķu rajonu pārstāvjus.

Vakar notikušajā «Sajūdis» organizētajā mītiņā Ģedimina laukumā piedalījās vairāk nekā 20 000 Viļņas iedzīvotāju. Patlaban, kad visas pasaules uzmanība piesaistīta Lietuvai — te «Sajūdis» taktika ir labi pārdomāta — prasība pēc «nepaklausamybe», tas ir, pēc neatkarības, kas latvietim skaniski asociējas ar drastisko nepaklausību, protams, ir sevišķi pārliecinoša tautas gribas izpausme.

Sabiedriskās domas pētīšanas centra apkopotajā reitingā M. Gorbačovs ir ļoti populārs Lietuvā, un šajā vērtējumā visās nacionālajās grupās valda vienprātība. Filmkameras, fotoaparāti, magnetofoni ir iedarbināti — žurnālisti kāri tver baumas par iespējamo Gorbačova ierašanās laiku. Domājams, ka TAS notiks šodien ap plkst. 11 kādā no lidlaukiem, kas atrodas ārpus Viļņas.

Redakcijas piebilde. Mums piezvanīja «Sajūdis» sekretāre Vida Laukmainīte un pastāstīja, ka šodien manifestācijā Viļņā varētu piedalīties apmēram miljons Lietuvas iedzīvotāju.
'''Māra Kiope'''

889766

2020-11-13T03:12:44Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/03
|Issue number=1
|Page number=2
|Original title=Balstiet un sargājiet cits citu!
}}
{{Source image|articles/889/766/889766.jpg}}
{{Written by|Monika Zīle}}
{{About topic|Preses nams}}
{{About domain|Žurnālistika}}
{{About person|Monika Zīle}}
{{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}
{{About media|«Sieviete», («Padomju Latvijas Sieviete»), žurnāls}}
{{About place|Rīga}}
Liktenim labpatikās mani ievest «Jaunatnes» kolektīvā pašā stagnācijas laika spicē. Un tagad, kad dažs nepaguris stāsta, kā tajos gados spaidīts un cietis, kā ar pēdējo elpu tomēr uzpūtis perestroikas liesmiņu, arī manī tā kā velniņš palecas: o, par to dīdīšanu un regulēšanu varētu biezus sējumus pierunāt... Bet kāda otra balss mani vēsi pajautā: priekš kam, vai tad bijis tikai TAS?

Nē, par laimi, ne. Bija arī cilvēki, kuri, augstos krēslos sēdēdami, šo laikrakstu mīlēja un visādi sekmēja tās sociāli asās publikācijas, ar kurām «Jaunatne» uzspīdēja. Būtu negodīgi šo atbalstu noliegt un visos nopelnus pievākt vienīgi sev.

Lai gan, «Jaunatnē» ienākot, jutos gana dzīvē pieredzējusi, tomēr tie gadi man iemācīja ļoti daudz. Vispirms jau — pacietību un iecietību, īpašības, kuras daba manā raksturā diezgan skopi iemērījusi...

«Latvijas Jaunatnes» nākotnes metiem pievēršoties, domāju, ka redakcijas kolektīvs labāk par visiem novēlējumu autoriem zina — kādu avīzi gribētos izveidot. Tāpēc lieki nebārstīšu padomus. Saku tikai vienu, kas personiski man šķiet visgalvenais: balstiet un sargājiet cits citu!
'''MONIKA ZĪLE,'''žurnāla «Sieviete» galvena redaktore

863842

2020-11-13T03:12:41Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/16
|Issue number=10
|Page number=1
|Original title=Vēl viena saruna ar Vītautu Landsberģi
}}
{{Source image|articles/863/842/863842.jpg}}
{{Written by|Māra Kiope}}
Tikšanās Viļņā

Vēl viena saruna ar Vītautu Landsberģi

«Latvijas Jaunatne»:

'''— Jūsu koncepcija — M. Gorbačova vizīte Lietuvā ir kaimiņvalsts vadītāja vizīte — kā tā ir īstenojusies? '''

— Ļoti vienkārši — visas sarunas par partijas dzīves jautājumiem tā vai citādi pārvērtās sarunās par Lietuvas un PSRS attiecībām. Tātad par divu valstu attiecībām. Galu galā pats M. Gorbačovs atzina, ka LKP atdalīšanās ir solis ceļā uz Lietuvas neatkarību.

'''— Vai lietuvieši jau apzinās sevi kā brīvu nāciju?'''

— Vakar notika «Sajūdis» mītiņš — kā jums pašai likās?

'''— Man gribētos domāt, ka tie bija brīvi cilvēki...'''

— Tiešām, no vienas puses jau tā ir... Bet no otras — Lietuvā vēl daudzi cilvēki jūtas nomākti, nododas dzeršanai, netic nākotnei un dzīvo tikai šodienai. Tas ir staļiņisma un brežņevisma desmitiem gadu ilgās valdīšanas rezultāts.

Tautai, protams, arvien bijusi dabiskā imunitāte, bet tā ir ļoti novājināta...

Psiholoģiski tas tomēr bijis ļoti smagi — cilvēkiem tika liegts viņu tradicionālais dzīvesveids, atņemta zeme un ticība nākotnei.

Taču, domāju, Lietuvai, visai Baltijai nedraud Rumānijas notikumu atkārtošanās. Citur Padomju Savienībā, iespējams, var notikt kaut kas līdzīgs. Jo tur demokratizācijas procesi attīstās ļoti lēnām.

'''— Austrumeiropas kompartijas, PSKP — kādu vietu jūs piešķirat Lietuvas KP?'''

— Protams, LKP nav apsteigusi Austrumeiropas kompartijas — tā būtu ilūzija. Bet LKP rīkojusies ļoti noteikti, apliecinot savu vēlēšanos spēlēt reāla politiskā spēka lomu sabiedrības atjaunotnes procesā.

LKP ir tikusi tālāk par visām Padomju Savienības republiku kompartijām.

'''— Vai «Sajūdis» ir izstrādājis taktiku attiecībā pret «nakts partiju»?'''

— Nē, lai jau viņi darbojas! Viņi negūs atbalstu tautā un viņiem nav nākotnes, ja nu vienīgi būs kāds «Prāgas — 68» variants, bet es nedomāju, ka būs...

'''— Bet padomju bruņotie spēki?'''

— Tas, ka Lietuvas puišiem jādien Padomju armijā, nekad nav bijusi Lietuvas vēlēšanās, bet gan tās nespēja aizsargāt savus dēlus. Galu galā jautājumu jau nākamajā iesaukumā var risināt kardināli — lieta var nonākt līdz pilnīgai nepaklausībai un jauniešu atteikumiem dienēt.
'''MĀRA KIOPE'''

852789

2020-11-13T03:12:39Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/03
|Issue number=1
|Page number=2
|Original title=Viņi un mēs...
}}
{{Source image|articles/852/789/852789.jpg}}
{{Written by|Viesturs Serdāns}}
{{About topic|Prese}}
{{About domain|Žurnālistika}}
{{About domain|Sports}}
{{About person|Miķelis Rubenis}}
{{About person|Andris Staģis}}
{{About person|Imants Ziedonis}}
{{About organization|Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, LĻKJS CK}}
{{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}
{{About place|Rīga}}
«Padomju Jaunatne» ir manas tēva mājas lielajā žurnālistikā. Laiks no 1979. gada līdz 1985. gadam sporta nodaļā bija ārkārtīgi saspringts. Reizēm no pieciem laikrakstiem nedēļā sporta tematikas materiāli aizņēma vesela «PJ» numura apjomu. Kultūra un sports bija jomas, par ko rakstījām visvairāk. Un arī visgodīgāk. Viena paša Miķeļa Rubeņa «Kas futbolā jauns?» gargabalos bija vairāk patiesības par mūsu dzīvi nekā visos to gadu partijas un valdības dokumentos kopā. Godprātīga rīcība, mahinācijas, atsevišķu personu subjektīvisms, pat nelietība... Sporta laukumos un ap tiem bija visa mūsu greizā politiskā un ekonomiskā dzīve. Vajadzēja to tikai prast saskatīt un veikli uzlikt uz papīra.

Viengad tieši pirms futbola sezonas ārštata autors atnesa feļetonu par zaķbolu. Par to, kā zaķi nospriež aicināt jaunu treneri — Lāci — no lielā meža un kā tas sāk saviem audzēkņiem dot burkānus: par iesistiem vārtiem — divus, par precīzu piespēli — vienu... Nodrukājām, un tikai tad kāds acīgs lasītājs no mazās (komjaunatnes) CK sāka uztraukties. Tāpat kā toreiz, kad izlēmu: vajadzētu pārdrukāt fragmentus no rietumvācu sporta ārsta Doizera grāmatas par sportistu veselību. Kādi trīs vai četri turpinājumi arī izdevās. Un tad redaktorei piezvanīja Viņš no Turienes. Kāpēc dezinformējat sabiedrību, kropļojat priekšstatu par padomju sportu? Kā drīkstat rakstīt, ka peldētājiem pirms došanas olimpiskajā cīņā iepumpē gaisu un lodes grūdējs bez anaboliskajiem stimulatoriem nevar sasniegt vairāk par 19 metriem! Nelīdzēja mūsu protests, ka šie taču ir fakti no «riebīgas kapitālisma pasaules», Viņš no Turienes bija viltīgāks. Norādīja, ka pirms katra turpinājuma neesot uzsvērts: tā notiek tikai un vienīgi tur — pie viņiem, padomju valsti nekad nekas tāds nav pat iedomājams. Doizera grāmatas pārpublicēšanu vajadzēja pārtraukt.

Pirms olimpiskajām spēlēm, kas 1984. gada notika ASV un kurās sociālisma nometnes sportisti nepiedalījās, A. Staģis teicās sagatavot pārskatu par vieglatlētikas olimpisko vēsturi. Tikai — vai esot vērts? Teicu: raksti, gan jau «nodriķēsim». Nopublicēt izdevās tikai pirmās septiņas lappuses, jo Viņš no Turienes pēkšņi izlēma, ka olimpiskās spēles vairs pat pieminēt nedrīkst...

Imantam Ziedonim kādā epifānijā ir teiciens: ja tev čurā uz galvas, tu taču neteiksi, ka tas ir lietus. Bet Viņš no Turienes it bieži centās iestāstīt: redz, cik skaisti līst!.

Esmu pateicīgs to gadu «PJ» kolektīvam, kuri, cits citu visdažādākajās ķibelēs balstīdams, tomēr gāja pie sava lasītāja ar vairāk vai mazāk paceltu galvu un taisnu mugurkaulu.
'''VIESTURS SERDĀNS,'''«Lauku Avīzes» redaktora vietnieks

850167

2020-11-13T03:12:38Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/04
|Issue number=2
|Page number=1
|Original title=Darba atsākums
}}
{{Source image|articles/850/167/850167a.jpg}}
{{Source image|articles/850/167/850167b.jpg}}
{{Written by|Egons Rusanovs}}
{{About domain|Reliģija, baznīca}}
{{About domain|Milicija un kārtības sargi}}
{{About person|Vitolds Zahars}}
{{About person|Egons Rusanovs}}
{{About person|J. Černoštans}}
{{About organization|Latvijas PSR Prokuratūra}}
{{About organization|Latvijas evanģēliski luteriskā baznīca}}
{{About organization|Latvijas PSR Iekšlietu ministrija}}
{{About place|Rīga}}
{{About year|1990}}
Pateicoties LPSR IeM Labošanas darbu pārvaldes priekšnieka vietnieka pulkveža V. Zahara atsaucībai, sākot ar 1990. gada janvāri, republikas brīvības atņemšanas vietās pēc gandrīz piecdesmit gadu ilga pārtraukuma atsāksies Latvijas ev. luteriskās Baznīcas garīgās aprūpes darbs ar ieslodzītajiem. Par to, kā arī par citiem ļoti svarīgiem savstarpējās sadarbības un rīcības koordinācijas jautājumiem tika spriests, tiekoties ar pieminēto LPSR leM atbildīgo darbinieku un ar LPSR Prokuratūras daļas uzraudzībai par likumu ievērošanu labošanas darbu iestādēs priekšnieku vecāko tieslietu padomnieku J. Černoštanu. Svarīgākais šķiet tas, ka sarunas gaitā tika noārdītas savstarpējo aizspriedumu barjeras.

Neraugoties uz visai atšķirīgajiem viedokļiem par Latvijas penitenciārās sistēmas konceptuālajiem jautājumiem, secinājums par konfrontācijas izbeigšanu un par kopīgas atbildības nastas uzņemšanos par satraucošo situāciju ar noziedzības līmeni republikā kopumā bija visnotaļ viennozīmīgs.

Kā nākamais praktiskais kopējās sadarbības solis (par to tika panākta konkrēta vienošanās) būs kopīgi organizēta informatīvi koordinējoša konference 1990. gada janvāra beigās. Piedalīties tajā tiks aicināti attiecīgi LPSR Prokuratūras, IeM darbinieki, citi juristi, visu konfesiju garīdznieki, kristīgo misiju pārstāvji, ārsti, pedagogi, psihologi, žurnālisti, rakstnieki u. c. profesiju pārstāvji. Konferences uzdevums būtu lietišķi izvērtēt pašreizējo situāciju brīvības atņemšanas vietās, tikt skaidrībā par to, kas darāms turpmāk un kā to paveikt. Iespējams, ka varētu tikt izveidota sabiedrības plaši pārstāvēta patstāvīga koordinējoša padome, bet varbūt pat nodibināta jauna sabiedriska organizācija — Latvijas penitenciārā biedrība, kas regulāri un elastīgi strādātu pie republikas soda izciešanas modeļa. Arī republikas Augstākajai Padomei nebūtu tālu jāmeklē attiecīgi speciālisti kompetentas komisijas sastāvam, kas izstrādātu atbilstošos likumprojektus...
'''EGONS RUSANOVS,'''Latvijas ev. luteriskās Baznīcas garīgā semināra students

839602

2020-11-13T03:12:36Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/04
|Issue number=2
|Page number=1
|Original title=Projekts Latvijas PSR Augstākās Padomes DEKLARĀCIJA
}}
{{Source image|articles/839/602/839602.jpg}}
{{Written by|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
{{About topic|Latvijas PSR Konstitūcijas grozīšana}}
{{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}}
{{About year|1990}}
'''PAR LATVIJAS KOMUNISTISKAS PARTIJAS DARBĪBU REPUBLIKAS TERITORIJĀ'''

Sakarā ar jautājumu par Latvijas PSR Konstitūcijas 6., 7. un 49. panta grozīšanu Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome deklarē:

Latvijas Komunistiskās partijas pirmsākums ir 1904. gada 9. (22.) jūnijs, kad nodibinājās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) — viena no vecākajām strādniecības partijām;

1906. gadā partijas kongresā tika izlemts jautājums par LSDSP apvienošanu ar KSDSP ar nosaukumu «Latvijas novada sociāldemokrātija» kā KSDSP autonoma teritoriāla organizācija;

pēc Latvijas sociāldemokrātijas sašķelšanās (1917. gada jūlijā kongresā tika precizēts partijas nosaukums — LSD) divos spārnos (frakcijās) boļševiku frakcija 1919. gadā kļuva par patstāvīgu politisku partiju un pieņēma Latvijas Komunistiskās partijas nosaukumu;

Latvijas Komunistiskā partija divdesmitajos un trīsdesmitajos gados darbojās Latvijas Republikā kā nelegāla patstāvīga politiska partija un 1940. gadā pēc VK(b)P CK lēmuma tika iekļauta Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas sastāvā;

Latvijas Komunistiskā partija, kura mūsdienu pārbūves apstākļos PSKP sastāvā darbojas Latvijas teritorijā, uzskatāma par 1904. gadā dibinātās Latvijas Komunistiskās partijas tiesisko mantinieci, un uz to tāpat kā uz jebkuru citu partiju vai sabiedrisko organizāciju attiecināma suverēnās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūcija un likumi.

'''LATVIJAS PSR AUGSTĀKA PADOME'''

837270

2020-11-13T03:12:34Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/27
|Issue number=17
|Page number=2
|Original title=Kamēr TV ekrānos demonstrē VDK telpu iekšskatus
}}
{{Source image|articles/837/270/837270.jpg}}
{{Written by|Bez paraksta}}
Kamēr TV ekrānos demonstrē VDK telpu iekšskatus, revolūcijas bruņinieki, Dzelzs Fēliksa gvarde, neguļ.

VDK vadītāji sniedz intervijas laikrakstiem un žurnāliem, cilvēki priecājas par žurnālistu drosmi un atklātības panākumiem, bet, tajā dienā, kad visi būs gana izlīksmojušies par iegūto neatkarību un vaicās pēc visas iespējamās patiesības. Jā, tajā dienā slaveno Čekas arhīvu telpās būs iespējams vairs atrast tikai dažas pelnu plēksnītes.

No Viļņas esam saņēmusi informāciju par to, ka 24. janvārī Lietuvas TV pārraidē viens no «Sajūdis» līderiem R. Ozols paziņojis, ka notiekot VDK arhīvu likvidācija (sadedzināšana?) un aicināja piketēt pie VDK mītnes Viļņā. Naktī no 24. uz 25. janvāri norādītajā vietā pulcējās cilvēki ar svecēm, lozungiem. Pikets turpinājās līdz pat 25. janvāra naktij.

Lietuvas VDK priekšnieks atteicies sniegt kādus publiskus paskaidrojumus. Tāpat nekas konkrētāks nekļuva zināms pēc viņa uzstāšanās LKP CK biroja apspriedē, kur Kultūras Glābšanas Biedrības . . . piedodiet, VDK vadītājam vajadzēja atskaitīties par to, kas tiks darīts ar arhīviem . . .

Jā, kā saka, tas viss jau reiz ir bijis: sākumā kāds slepens pakts pazūd, ej nu pierādi, ka nenotika sociālistiska revolūcija!

827114

2020-11-13T03:12:32Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/10
|Issue number=6
|Page number=3
|Original title=LZP dibināšanas kongress —13. un 14. janvārī
}}
{{Source image|articles/827/114/827114.jpg}}
{{Written by|Ivars Ošiņš}}
Visas tās Latvijas Zajās partijas atbalsta grupas, kuras, sūtot dalībnieku sarakstus, nav minējušas savu tālruņa numuru, lūdzam līdz 12. Janvārim (leskaitot) piezvanīt koordinācijas centram pa tālruni 277041 laikā no pulksten 10 līdz 14.

Pa 5o pašu tālruni aicinām zvanīt žurnālistus, kuri vēlas tikt akreditēti kongresā. lepriekš nepletelkušles preses pārstāvji kongresa darbā piedalīties nevarēs.

Kongress notiks Lielupē, Vikingu lelā 3, konferenču zāle, 13. un 14. Janvāri.

PROBLĒMU KAMOLS ZIEMEĻVIDZEME

Izrādās, ka Latvijā lr vl sal daudz sargājamu dabas teritoriju, ar ko lt kā vajadzētu lepoties. Taču būtībā — nav iemesla, Jo ar aizsargājamas vietas statusa noteikšanu lr par maz. Vajadzīgi efektīvi līdzekli praktiskai aizsardzībai, un to )otl trūkst. Daudzas teritorijas turpinās saimnieciska darbība (un tā nevar neturpināties), taču svarīgi lr — ka tā notiek. levērojot dabas aizsardzības, racionālas resursu izmantošanas noteikumus vai ari — dzīvojot vienai dienai, grābjot abām rokām. Tāpat aizsargājamās teritorijas noteikti letekmē apkārtējie, sargājamo letverošie novadi. Pasaules praksē tiek apvienota racionāla, saudzējoša apsaimniekošana ar dabas aizsardzību.

Ņemot vērā lepriekš minēto, Zlemeļvldzemes dabas aizsardzības reģionālais komplekss nav uzpūsts milzīgs ziepju burbulis (kā dažam varbūt šķiet), bet gan — Jau vakardienas nepieciešamība. Piemēra pēc atcerēsimies, ka tika sargāta Salaca. Vispirms — tikai upe pati kā lhtloloģlskals rezervāts. Tad tika Izveidots Salacas upes kompleksais liegums. Vēlāk radās doma, ka Jāveido piekrastes un Salacas nacionālais parks. Tomēr ari ar to nevar atrisināt visa Salacas baseina problēmas. Piesārņojums aizsākas Burtnieku ezera krastos, ar minerālmēsliem pārsātinātajos laukos un nevīžīgi uzturētajās fermās, kuru notekūdeņi nonāk Burtniekā un vienīgajā no ta iztekošajā upē — Salacfi. Sargājot tikai upi, neko nevar panākt, Jo tā savu ceju sāk Jau sagandēta . ..

Reģionālais komplekss aptver prāvu Limbažu, Valmieras un Valkas rajonu teritoriju. Tā visa. pamatojoties uz reālajiem apstākļiem un nepieciešamību, tiek sadalīta dažāda režīma iecirkņos. Uz Jau esošo liegumu bāzēs tiek veidotas rezervātu teritorijas, upju plekrastu liegumi, aizsargājamās teritorijas ap Burtnieku ezeru. Ir ari dabas parki.

Kā Jau allaž, padzirdot vārdus «rezervāts» un «liegums», skan visskaļākie protesti pret lauksaimniecības lerobežošanu. Vienlaikus gan lauksaimnieki, vismaz vārdos, ari aizstāv ekoloģiski tīru saimniekošanu. Tad varbūt beidzot būs lespējams to Izmēģināt, atsakoties no ķīmijas Zlemeļvldzemes dabas aizsardzības reģionāla kompleksa teritorijā, kur. protams, neviens nedomā pārtraukt lauku apsaimniekošanu pašreizējās robežās.

Visgrūtākais Ir – panākt, lai paredzētā reģionālā kompleksa teritorija darbotos harmoniski, cilvēkam esot saskaņā ar dabu. dabai — ar saprātīgu cilvēka saimniecisko rīkošanos. Uzsvērsim nevis aizliegumus, bet gan ceļus, pa kuriem sasniedzams kopīgais mērķis. Tas lr daudz grūtāk nekā kritizēt un pukoties. Reģionālā kompleksa teritorijā esošajām kolektīvajām un valsts, ari Individuālo zemnieku saimniecībām, tāpat nāksies piedalīties sava novada dabas sargāšanā — katram savu spēju robežās. Tā var būt atpūtas Joslu izveidošana, skatpunktu attīrīšana, taku Izkopšana, ari savas mājas apkopšana tā. lai tā kļūtu par kultūrvides cienīgu sastāvdaļu. Tā ir mūsu dabas aizsardzībā vēl nepierasta darbība, Jo līdz šim visvairāk esam nodarbojušies ar aizliegumu noteikšanu un pārkāpēju vajāšanu.

Tagad ir laiks veidot Īle tlšķas. abpusējas izpratnes attiecības ar ikvienu zemes lietotāju reģionālā kompleksa teritorijā. Tas Jādara, vienojot kopīgam mērķim, apzinoties viena* vai otras savas rīcības sekas dabā. apkārtnē. Tas nozīmē pārvarēt vecos stereotipus no «attīstītā sociālisma» laikiem, kad mans bija tas. kas dārziņā aiz žo ga, bet mūsu — Itin viss pārējais, ciktāl vien varēja sasniegt, nolauzt, piegānīt Ja to nedarīji pats, tad garām gan pagāji. Izlikdamies neko nerediot. . .

Topošo Zajo partiju kultūras un izglītības, it sevišķi dvēseles izglītošanas Jomā galda milzīgs, ar nezālēm pieaudzis lauks.
'''IVARS OŠIŅŠ'''

826207

2020-11-13T03:12:30Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/11
|Issue number=7
|Page number=1
|Original title=Tautfrontiešu frakcija Pierīgā
}}
{{Source image|articles/826/207/826207.jpg}}
{{Written by|Ivars Redisons}}
Sestdien, Rīgas rajona 47 deputāti ar parakstiem apliecināja savu vienotību TF ideju īstenošanā padomes darbā.

Tika nolemts gaidāmajā rajona padomes pirmajā sesijā izjaukt birokrātu ieceres un neapspriest ne izpildkomitejas sastāvu, ne rajona budžetu. Tik svarīgus jautājumus nedrīkst risināt steigā bez pamatīgas analīzes. Bet pirmajā sesijā var nobalsot par reālu lēmējvaras atdalīšanu no izpildvaras. Ja Augstākā Padome turpinās laipot ap LTF Domes (30.11.89.) stingro viedokli par atalgotu padomes priekšsēdētāja amatu ieviešanu mazpilsētās, rajona deputāti to izlems paši. Trīsdesmit tūkstošus rubļu šim nolūkam sadalīs Olainei, Siguldai, Saulkrastiem un Salaspilij. Rajona vairākmiljonu budžetam tas jūtamas sāpes nenodarīs.

Svarīgākais pirmajā sesijā risināmais jautājums — rajona padomes vadības izveidošana.

Deputātu frakcija, sīki apspriedusi vairākas kandidatūras, vienojās Rīgas rajona padomes priekšsēdētāja amatam izvirzīt LTF domnieku Jāni Ruško, par vietnieku — Ilgoni Šteinbergu (no «Silavas»), par vietnieku ekoloģijas jautājumos — zinātnieku Jāni Ligeru. Apstiprināja arī kandidātus deputātu komisiju priekšsēdētāju posteņiem.

Kandidātu, kas vēlētos konkurēt ar pašreizējo rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju Egonu Kalnciemu, pagaidām nav.

Sanāksmes turpinājumā TF nodalu pārstāvji informēja par sagatavošanos Augstākās Padomes vēlēšanām. Kā atbalstītie kandidāti tika izvirzīti Jānis Biezais (Ķekava), Andris Grūtups (Mālpils, Allaži, Inčukalns, Garkalne), Anatolijs Gorbunovs (Mārupe, Dalbe) un Juris Dobelis (Saulkrasti, Sēja, Krimulda). Pārējos apgabalos TF grupu pārstāvju starpā vienprātības vēl nav. Bet Olainē TF grupām neesot padomā neviena kandidāta. Vai tā var būt?

Sanāksmes gaitā tika apstiprināts pagaidu nolikums par rajona padomes TF deputātu frakciju un lūgums Augstākajai Padomei likumā «Par tautas pašvaldības sistēmas izveidošanu» noteikt kārtību, kādā nomaināmi atsevišķi izpildkomiteju aparāta darbinieki, kuri neatbilst šodienas prasībām. Jādomā arī par štata darbinieku tiesībām, lai «galvas» maiņas gadījumā cilvēks netiktu izmests uz ielas.

Deputātu frakcijā varēs iestāties jebkurš deputāts, arī tie, kuri nesastāv TF. Tiek garantēta arī iespēja brīvi izstāties no frakcijas.

Kā katra latviešu saietā, arī šajā frakcijas sēdē varēja rasties krīze — brīdī, kad eiropiešiem neraksturīgu emociju izpausmi izraisīja kāda runātāja viedoklis par atbalstu Kompartijai. Izglāba Andra Grūtupa sapulces vadītprasme. Pēc nelielā incidenta nokaunējušies, deputāti vienojās, ka frakcijā turpmāk varēs brīvi izteikt un taps uzklausīts jebkurš viedoklis. Tālāk sanāksme ritēja raiti un lietišķi.
'''I. REDISONS'''

821510

2020-11-13T03:12:29Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/12
|Issue number=8
|Page number=3
|Original title=Aicinājums
}}
{{Source image|articles/821/510/821510.jpg}}
{{Written by|Valdis Avotiņš}}
{{Written by|Vladimirs Bespaļko}}
{{Written by|Leonīds Burlakovs}}
{{Written by|Boriss Cilevičs}}
{{Written by|Henriks Danusevičs}}
{{Written by|Aleksejs Grigorjevs}}
{{Written by|Eduards Liepiņš}}
{{Written by|Aleksandrs Maļcevs}}
{{Written by|Dmitrijs Ņekrasovs}}
{{Written by|Andrejs Panteļējevs}}
{{Written by|Igors Pimenovs}}
{{Written by|Vladimirs Stešenko}}
{{Written by|Pāvels Tjurins}}
{{Written by|Elmārs Vēbers}}
Latvijas pašreizējai politiskajai situācijai ir raksturīga dažādu tautību cilvēku politisko aktivitāšu nesakritība, savstarpēja neuzticēšanās. Tas izkropļo un kavē virzību pa republikas sabiedriskās dzīves demokratizācijas ceļu. Šī tendence izpaužas dažādi. Vieni nevar atrast kopīgu valodu vēstures novērtējumos, PSRS likteņgaitas un perspektīvas, neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas, kā arī dažādu etnisko grupu lomas un nozīmes skaidrojumos. Citiem ir atšķirīgi priekšstati par dažādu problēmu aktualitātes pakāpi, to risināšanas kārtību un metodēm. Vēl citi pauž iedzīvotāju nelatviskās daļas bažas par to, ka neatkarīgajā Latvijā viņu vajadzības un tiesības tiks ievērotas un apmierinātas saskaņā ar pārpalikuma principu. Šo viedokli varētu izteikt aptuveni šādi: gadu desmitiem esam gaidījuši «gaišo nākotni», pagaidīsim vēl, taču vismaz neko negrozīsim kardināli, ja tas netiks darīts «cilvēcīgi». Daudzi tagad ar aizdomām skatās uz jebkuru politiķi («Pietiek revolūciju!»), uzskatīdami, ka tiem piemīt kaislība uz manipulēšanu ar cilvēkiem. Pragmatiski orientēti cilvēki vairs nepaļaujas romantiski noskaņoto jaunās revolūcijas entuziastu lozungu un solījumu hipnozei. Krietna nelatviešu daļa izrādījusies «izslēgta» no Latvijas politiskās dzīves.

Republikas dažādo nacionālo grupu kultūras dzīves aktivizēšana un savstarpējās labvēlības pirmais uzplaiksnījums diemžēl nav radis atbilstošu turpinājumu to politiskajā aktivitātē. Tas var nozīmēt, ka pašlaik nevienam no politiskajiem grupējumiem (frontēm, kustībām, savienībām, partijām) nav pietiekami pilnīga priekšstata par patiesajiem šķēršļiem — ārējiem un iekšējiem, kas kavē cilvēkus solidarizēties Latvijas atjaunotnes vārdā. Tas acīmredzot ir izskaidrojams arī ar nepietiekami novērtētu nepieciešamību pastāvīgi pārdomāt un apsvērt tādas demokrātiskas republikas koncepciju, kurā dzīvo dažādu tautību pārstāvji.

Mēs aicinām visus cilvēkus neatkarīgi no viņu piederības dažādām sabiedriski politiskajām savienībām piedalīties '''konferencē, kas veltīta dažādu tautību cilvēku līdzdalības problēmām Latvijas kopīgajā demokrātiskajā kustībā'''. Konferences mērķis ir kopīgas rīcības ceļu meklējumi un to izvērtēšana katra republikas iedzīvotāja labklājības vārdā. Iesakām šādus konferences darba priekšnosacījumus.

1. Vismaz konferences laikā censties nesaskatīt citu organizāciju pārstāvjos «ienaidnieka tēlu», pieņemot, ka viņus patiesi satrauc problēmas, par kurām tie runā, un ka viņu centieni pēc patiesības un taisnīguma ir neviltoti.

2. Katrs cilvēks var būt atbildīgs tikai par to, ko viņš spēja un spēj ietekmēt, bet nevar būt atbildīgs par tiem pagātnes notikumiem, kurus viņš nav varējis ietekmēt.

3. Par kritēriju, pēc kura nosakāms, cik patiesi ir cilvēka centieni veicināt Latvijas labklājību, uzskatāma ne vien nācijas pašnoteikšanās tiesību atzīšana, bet arī «Zālamana principa» ievērošana: izlemjot diskutējamus jautājumus un aizstāvot savu patiesību, nedrīkst pārkāpt humānisma principus, kas uzskatāmi par neatkarīgas Latvijas pamatu pamatu.

4. Censties panākt, lai konferences uzmanības centrā būtu nevis savas organizācijas ideju propaganda, bet tādu pamatvērtību konkretizēšana, kas būtu pieņemamas katram godīgam cilvēkam.

Konferencē paredzēts apspriest jautājumus, uz kuriem dotās atbildes var kļūt svarīgas jebkuras tautības cilvēkam, piemēram:

— ciktāl nacionālas problēmas var tikt identificētas ar vispārdemokrātiskajām problēmām;

— kāda ir nāciju un cilvēka tiesību savstarpēja saistība, kā tās var tikt garantētas;

— privātīpašums kā universāls dažādu tautību cilvēku tiesību ievērošanas garants demokrātiskā republikā;

— vai tas, ka tika atzīta par nelikumīgu Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā, ierobežos pie pamatiedzīvotājiem nepiederošu republikas iedzīvotāju pilsoniskās tiesības; vai tagadējie pie pamatiedzīvotājiem nepiederoši Latvijas iedzīvotāji var uzskatīt sevi par savas dzimtenes «ārlaulības bērniem»;

— kas būs ieguvēji, ja Latvija kļūs neatkarīga un ko viņi iegūs;

— kas būs zaudētāji, ja Latvija kļūs neatkarīga, un ko viņi zaudēs;

— kas un kāpēc no «sociālisma iekarojumiem» «padomju cilvēkiem» šķiet visvērtīgākais.

Minēto un arī citu problēmu apspriešanas procesā mēs ceram atrast domubiedrus arī to cilvēku vidū, kas līdz šim vēl nav atraduši savu vietu republikas sabiedriski politiskajā dzīvē. Mēs gaidām palīdzību no visiem, kurus satrauc tas, ka mēs jaunos vēsturiskos apstākļos varam pieļaut vecās kļūdas, ko mums vēlāk nāksies rūgti nožēlot. Tagad uz katru no mums gulstas atbildība par to, lai mēs nepalaistu garām iespēju pieņemt vispareizāko no potenciāli iespējamiem lēmumiem par mūsu dzīves pārveidošanu uz patiesi cilvēciskiem pamatiem.

Paredzēts, ka konference aptuveni varētu notikt šā gada 10. un 11. februārī. Visus, kuri vēlas piedalīties konferencē un iesniegt jautājumus un priekšlikumus, lūdzam zvanīt iniciatīvas grupai līdz 18. janvārim pa tālruni 467823 no pulksten 16 līdz 19.

Konferences sarīkošanas iniciatīvas grupa: VALDIS AVOTIŅŠ, ķīmiķis, VLADIMIRS BESPAĻKO, elektroniķis, LEONĪDS BURLAKOVS, skolotājs, BORISS CILĒVIČS, matemātiķis, HENRIKS DANUSĒVIČS, ekonomists, ALEKSEJS GRIGORJEVS, žurnālists, EDUARDS LIEPIŅŠ, filozofs, ALEKSANDRS MAĻCEVS, filozofs, DMITRIJS ŅEKRASOVS, programmētājs, ANDREJS PANTEĻĒJEVS, fiziķis, IGORS PIMENOVS, programmētājs, VLADIMIRS STEŠENKO, žurnālists, PĀVELS TJURINS, psihologs, ELMĀRS VĒBERS, filozofs

809251

2020-11-13T03:12:28Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/11
|Issue number=7
|Page number=1
|Original title=Kārtējais atgādinājums no Ventspils
}}
{{Source image|articles/809/251/809251.jpg}}
{{Written by|Ināra Egle}}
9. janvārī no pulksten 12 līdz 15 pie Latvijas PSR Ministru Padomes ēkas piketēja Ventspils sabiedrisko organizāciju pārstāvji, atkal reiz atgādinādami savas prasības un attieksmi pret ķīmisko vielu transportēšanu caur Ventspils ostu.

Piketa dalībnieki izteica savu viedokli.

Juris Igars: — Uzzinājām, ka Augstākās Padomes sesijā pieņemto lēmumu grib atcelt un pārskatīt Ritas Kukaines vadītās komisijas slēdzienu, atzīstot, ka akrilskābes nitrils ir visai nekaitīga viela un nepieciešams turpināt tā transportēšanu. Jau pirms pusgada bija pieņemts lēmums par nepieciešamību pārtraukt šīs vielas transportēšanu, taču alternatīvs variants netika meklēts.

Ventspili kuģos joprojām pilda akrilskābes nitrilu.

Inga Aulmane: — Kad nesu uz republikas Augstāko Padomi Ventspils deputātu grupas un VAK aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem, milicim, kas sēdēja pie ieejas, latviešu valodā paskaidroju sava nāciena mērķi, bet viņš vairākkārt teica: «Ņepoņimaju». Tobrīd gandrīz sāku raudāt, jo kur gan ir pamats kādai cerībai, ja pat Augstākajā Padomē milicis saka: «Ņepoņimaju»!

Valentīna Birzniece: — Atbraucām tādēļ, lai tie, kas lems mūsu jautājumu, saprastu, ka tas nav tikai izpildkomitejas priekšsēdētāja Lemberga un tautas deputāta Eizāna viedoklis. Šai piketā izsakām visu ventspilnieku attieksmi. Prasām tikai to, kas mums pienākas. Bet visvairāk — drošību. Esam par to, lai katra pilsēta kopā ar savu vietējo padomi sāktu ciņu pret resoriem.

795519

2020-11-13T03:12:27Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/04
|Issue number=2
|Page number=1
|Original title=Ar naudas lietām nevajag steigties
}}
{{Source image|articles/795/519/795519a.jpg}}
{{Source image|articles/795/519/795519b.jpg}}
{{Written by|Ligita Liepa}}
{{About topic|Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība}}
{{About topic|Tirgus ekonomika}}
{{About domain|Ekonomika un finanses}}
{{About person|Gundars Ķeniņš-Kings}}
{{About person|Ligita Krūmkalne}}
{{About person|Juris Vīksniņš}}
{{About person|Ivars Godmanis}}
{{About person|V. Paegle}}
{{About organization|Pacific Lutheran universitāte}}
{{About organization|ASV Miera institūts}}
{{About organization|Amerikas Latviešu apvienība (ALA)}}
{{About organization|A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)}}
{{About organization|P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte (LVU) - Latvijas Universitāte (LU)}}
{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
{{About place|Rīga}}
{{About place|ASV}}
{{About year|1990}}
'''Ziemassvētku brīvdienas Latvijā pavadīja mūsu tautietis ASV Pacific Lutheran universitātes Biznesa fakultātes dekāns Gundars Ķeniņš-Kings, RPI pēcdiploma apmācības nodaļas klausītājiem lasot lekcijas par Latvijas ārējo ekonomisko sakaru iespējām un vietējo municipalitāšu nozīmi valsts un sabiedrības attiecībās. (Ja atceraties, ar līdzīgu misiju Ķēniņa kungs šovasar Rīgā jau bija — kopā ar kolēģiem profesoriem Ligitu Krūmkalni un Juri Vīksniņu, par to stāstījām saviem lasītājiem.) Uzturēšanās dzimtenē šoreiz profesoram saistās arī...'''

— ... ar studentu apmaiņu. Februāra sākumā 15 studenti no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas brauks uz mūsu universitāti. Runājamies ar viņiem, novērtējām, ko jaunie māk un var, kādas ir viņu angļu valodas zināšanas. Starp citu, šai ziņā igauņi un lietuvieši ir krietni čaklāki par Jums...

'''— Vai nejūtat zināmu piesardzību, šādu soli sperot?'''

— Nebūt ne. Mēs Amerikā jaunus pasākumus uzņemamies diezgan bieži. Un pa trim mēnešiem, kurus biju savās mājās, daudz tika padarīts, lai toreizējo norunu virzītu uz priekšu.

'''— Kā jums ir klājies pa šo laiku?'''

— Braucot mājās, apstājos Dānijā, kur pa televīziju noskatījos lielo ķēdi Baltijas ceļā. Arī šajā iespaidā, bet ne tikai tāpēc vien, man radās ideja, ko ierosināju Amerikas valdības Miera institūtam: iekļaut tā pētījumu plānā tematu par Baltijas parlamentāro pieeju savu valstu demokratizācijai. Atminos, kad piezvanījām uz šo institūtu un darījām zināmu mūsu priekšlikumu, tur neviltoti brīnījās: Baltijas valstis un miera priekšlikumi? Tās viņiem šķita neloģiskas un nesavienojamas lietas. Svaru kausi par labu mums nosvērās tad, kad apsvēra nebijušo iespēju šis lietas pētīt praktiski, ne tikai teorētiski. Vai šis priekšlikums tiks pieņemts, to uzzināsim pēc kādiem diviem mēnešiem, taču materiālus par šo tematu vāksim arī tad, ja nauda netiks piešķirta.

'''— Paldies Jums par to! Bet vai kādus jaunumus ieviesāt arī savā darbā universitātē?'''

— Es lasu lekcijas, vadu seminārus par aktuāliem saimnieciskās vadības jautājumiem. Tur mēs parasti izspriežam praktiskas lietas, kas saistītas ar jaunām domām, jaunām vajadzībām, jauniem pasākumiem. Par sabiedrības un uzņēmuma vadības attiecībām. Par dažādu — īstermiņa un ilgtermiņa — programmu izveidošanu. Visuzskatāmākais piemērs šai ziņā, protams, ir Gorbačova antialkohola programma. Mani studenti tīri ātri noskaidroja, kāpēc tā neies cauri- šī programma taču ir audzināšanas, cilvēka uzskatu mainīšanas programma, tātad uz ilgu laiku. Nevar tik vienkārši pateikt: šodien svinam jubileju ar iedzeršanu, rīt vairs to negribēsim darīt. Amerikā pagāja dikti ilgs laiks, kādi 15 gadi, līdz sāka mainīties cilvēku attieksme pret smēķēšanu. Toreiz audzēšanas programmas iesaistījās gan valdība, gan skolas, gan sabiedriskās organizācijas un privātpersonas. Tika sekmēti speciāli praktiski pasākumi, finansētas medicīnas nozares. Nu jau kādus trīs četrus gadus strādājam narkotikas izskaušanas virzienā. Saprotam, ka rezultātus dabūsim labi ja pēc 10—15 gadiem. Tur būs vajadzīgas gan ilgtermiņa, gan īstermiņa programmas.

Šoruden runājām par tik aktuālām lietām kā ekoloģija un firmu saimnieciskā darbība. Tā, piemēram, par azbesta lietošanu būvmateriālos. Atklāts, ka tā ir ļoti bīstama viela. Maniem studentiem tika dots uzdevums izrēķināt, cik firmām izmaksās šādas ražošanas pārtraukšana vispār, kāda atlīdzība tai būs jāsniedz cietušajiem un vēl — kā dabūt azbestu ārā no jau esošajām mājām. Tas būs gan dārgi, gan sarežģīti. Nu, tad rēķinājām to visu. Starp citu, Ligita, pie jums azbestu lieto ļoti daudz...

'''— Mani antihumānā sociālistiskā sistēma vairs ne ar ko nepārsteidz. Bet atgriezīsimies Rietumu pasaulē! Zinu, ka šai laikā Jums nācās domāt arī par Latviju, turklāt diezgan konstruktīvi. '''

— Jā gan. Vispirms man bija uzaicinājums uz Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Nacionālās stratēģijas darba grupas sēdi Bostonā kur cita starpā runājām arī par saimniecisko darbinieku sagatavošanu Latvijai. Sākot ar vasaras kursiem un beidzot ar speciālas fakultātes atvēršanu Rīgas Politehniskā institūtā vai universitātē. Vairāki šīs grupas dalībnieki izrādīja lielu Interesi par Rīgu un izteica gatavību arī vadīt šādas nodarbības. Piesakot, ka mācībām noteikti vajadzētu notikt angļu valodā. Lai ne tikai pieradinātu Latvijas saimnieciskos vadītājus pie pasaules komercvalodas, bet arī ievestu pavisam citā pasaulē, par kuru Jūs nezināt gandrīz neko.

Vēl man iznāca piedalīties vienā no ALA semināriem, kurā aplūkoja Latvijas politiskās un ekonomiskās attīstības jautājumus, tajā, starp citu, piedalījās Godmaņa kungs no Tautas frontes. Es pie viena varēju virzīt tālāk jautājumus par Latvijas saimniecisko vadītāju izglītošanu. Izklāstīju savus novērojumu un secinājumus par Latvijas perspektīvām. Skaidrs, ka politiskajai attīstībai ir arī ekonomiskā puse. Tā, piemēram, runājot par latviešu naudas lietām. Un tomēr – es neuzskatu, ka būtu sevišķi jāsteidzas ar tās ieviešanu. Ne politiskās puses sava valūta gan būtu liels trumpis. Bet, ja Latvija ieviesīs vāju naudas sistēmu, tad tā parādīs visai pasaulei, cik vāji esat.

'''— Bet Vīksniņa kungs šovasar izteicās daudz optimistiskāk . . . '''

— Jurim ir sava pieeja. Viņš runāja par situāciju, kādas Latvijā vēl nav. Par to, ka tā varētu iesaistīties pasaules biznesa sistēmā. Taču derētu iegaumēt, ka ne Jau pasaules sistēma padarīs jūsu naudu gana stipru. Tas jādara latviešiem pašiem. Lai varētu šajā sistēmā iesaistīties. Neviens nekļūst stiprs, ķeroties otram svārku stērbelē.

'''— Zinu, ka jūs pieteicāties palīdzēt LTF, vērtējot Latvijas ekonomiskās koncepcijas konkursa darbus.'''

— Atklāti sakot, man un Vīksniņam šī ziņa bija diezgan liels pārsteigums. Domāju, ka būs grūti atrast kādus dokumentus par mūsu pieteikšanos. Taču šā vai tā saņēmām sešus darbs. Tā kā nezinājām spēles noteikumus, sākumā bija grūti spriest, par ko ir runa. Līdz sapratām, ka viena daļa priekšlikumu ir par Latvijas saimniecisko attīstību vispār un otra — par situācijas saglābšanu boikota apstākļos. Tātad salīdzināt bija grūti: katrs lidoja uz sava spārna.

Nelaime šiem priekšlikumiem ir tā, ka lielākā daļa no tiem iesāk vai turpina domu par Latvijas strādāšanu plānveida saimnieciskajā sistēmā. Ar kaut ko, protams, ir jāiesāk, tātad ar izeju no šodienas. Taču man ir nelāgas aizdomas, ka daži no priekšlikumu rakstītājiem plānsaimniecību gribētu arī turpināt. Bet tas Latviju var novest tikai līdz katastrofai.

Diezgan neomulīgi bija lasīt naivus priekšlikumus. Tā, piemēram, vēlēšanās atgriezties pie tā saimnieciskā profila, kas bija trīsdesmitajos gados. Tas nav reāli. Pasaule ir mainījusies. Latvijas klienti ir izklīduši pa pasauli, un viņiem jūsu sviesta kalni un bekoncūkas vairs nav vajadzīgas. Nevar taču prasīt, lai arī visa pasaule pielāgotos trīsdesmitajiem gadiem. Nekas tāds tagad nenotiks.

Konkursa darbos pārāk maz bija domāts par to, kādu rūpniecību un kādus uzņēmumus vajadzētu mēģināt attīstīt. Bija priekšlikumi par lielās zinātnes, elektronikas lietošanu. Šķiet, ka tādas «gudrības» var pateikt jebkurš bērns.

Jebkurā saimnieciskā sistēmā tiek attīstītas dažādas nozares un nodarbināti dažādi speciālisti. Par šīm attiecībām būtu nopietnāk jādomā. Tā, piemēram, jūs daudz sapņojat par tūrismu. Taču aizmirstat, ka šajā jomā strādā gan augsti izglītoti cilvēki, gan arī tādi, no kuriem tiks prasīta tikai gultas saklāšana. Tūrisma jautājums — tas ir jautājums arī par to, kādi mums būs sakari ar ārzemju viesiem, kuru prasības un vēlēšanās jūs taču nemaz nezināt. Redzu, ka spriežat diezgan bērnišķīgi: man garšo kefīrs, tātad arī iebraucējam celšu to galdā. Tāpat, piemēram, amerikāņu tūristiem ir apnicis Rīgā apmeklēt tikai kapsētas, neko citu taču jūs nerādāt. Un nekur pasaulē nav tā, ka ārzemju tūrists viesnīcā justos kā skapī ieslēgts... Iebraucis svešā zemē, viņš visupirms grib redzēt vietējos, parunāties ar viņiem, satikties ar citiem tūristiem, tā krājot un veidojot iespaidus par ceļojumu. Var jau būt, ka jūsu pieeja noder viesu skaita samazināšanai viesnīcās, bet tad jau tās nevajag būvēt.

Jūs esat ļoti iedegušies par ārējiem ekonomiskajiem sakariem, taču man pat grūti ir prognozēt, kas tur var sanākt. Jo jums taču pastāv zināmas saistības ar Padomju Savienību. Un otrs jautājums: cik no Latvijas produkcijas ir iespējams eksportēt? Kā teica mana kolēģe Paegles kundze, kas interesējas par biznesu Baltijā, labu preču paraugi un ražošanas iespējas jums ir, netrūkst vēlēšanās ražot un pārdot, bet izrādās, ka kāds kavē, piemēram, transportu. Domāju, ka tas nav tikai «Interlatvijas» inscenējums vien, te vainīgas ir arī pastāvošās transporta problēmas un izvešanas (ne)iespējas.

'''— Ievēroju, ka Jūsu lekcijās piedalās ne tikai ekonomisti, bet arī funkcionāri, Tautas frontes pārstāvji, deputāti. Viņi arī nikni vaicāja, kāpēc jūs nedodot konkrētu vietējo municipalitāšu struktūru.'''

— Struktūra tiešām ilustrē, kā kāda sistēma darbojas: ja mēs par to runājam tādā veidā, tad tas ir lieliski. Bet, ja gribat tikai kopēt.. . Tāpēc jau arī es mēģināju lekcijās Iztirzāt tos politiskos un ekonomiskos momentus, kas veido attiecības starp varu, sabiedrību un tautu. Tā, piemēram, par valdošās konservatīvo partijas attiecībām ar mazākumu, kas pārstāv daudzas provinces Britu karaļvalstī. Attiecībā uz varu jāsaka: centralizētai varai pašlaik visā pasaulē klājas diezgan bēdīgi, jo veidojas nekontrolējami horizontālie sakari starp uzņēmumiem un speciālistiem. Brīvais tirgus nepieļauj nekādu — ne ekonomiskās, ne politiskās — varas monopolu. Tāpēc vietējām pašvaldības un valsts iestādēm rodas pavisam jaunas funkcijas — kaut vai sadarbības veicināšanai.

'''— Vai pa šiem trim mēnešiem, kopš pēdējoreiz bijāt Latvijā, jūsuprāt, kaut kas ir mainījies? '''

— Es ievēroju, ka āboli vairs paši nekrīt no kokiem. Tā, piemēram, man iznāca runāties ar zvejnieku kolhozu vadītājiem. Domāju, ka zvejnieki vispār ir diezgan svarīgi nākotnes Latvijas ekonomikai. Viņi šos gadus vairāk nekā citi Latvijas iedzīvotāji ir braukājuši apkārt, ir sadarbojušies ar ārzemju koncerniem un firmām, skatījušies un vērojuši, ka pasaule citur ir citāda. Un ka tā nebūt negrasās jums piemēroties. Zvejnieki domā, kas būtu pērkams un pārdodams pasaulē. Tāda domāšana būtu ļoti nepieciešama jums visiem Latvijā. Diemžēl, runājoties ar vietējo firmu vadītājiem, kaut ko tamlīdzīgu maz tiku dzirdējis.

Gundaru Ķeniņu-Kingu intervēja LIGITA LIEPA

795398

2020-11-13T03:12:25Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/19
|Issue number=13
|Page number=2
|Original title=«Labu kaimiņattiecību» uzturēšanai
}}
{{Source image|articles/795/398/795398.jpg}}
{{Written by|Ligita Liepa}}
'''Aizgājušā gada spilgtākie (neparastākie) iespaidi? Par tiem liecinot tēzes, rezolūcijas, rekomendācijas, vārdu sakot, funkcionāra cienīgs papīru žūksnis, ko LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks ĒRIKS KUPČE pārvedis no, viņaprāt, stagnācijas gadus visspilgtāk apliecinoša pasākuma, kurā viņam — pirmajam no Latvijas komjaunatnes prēmijas laureātiem — visžēlīgi bija atļauts piedalīties, — VII PSRS un Somijas jaunatnes draudzības festivālā. '''

'''Ēriks noteikti lūdz minēt, ka šādu laimi (nudien, jo uz ārzemēm viņa, mazatalgoto inteliģentu, šķira parasti par velti nebrauc) izgādāja jaunatnes organizāciju komiteja. Varbūt tāpēc, ka pirmā no iepriekš minētajām iestādēm uzklausījusi pārmetumus par to, ka mūsu komjaunatnes aparāts ļoti maz interesējas par jaunajiem zinātniekiem. Šoreiz «baltajām apkaklītēm» paldies! Cerēsim, ka ne par pēdējo bezdelīgu.'''

— Par šādu festivālu, protams, agrāk neko nebiju dzirdējis. — Ēriks stāsta. — tāpēc uzaicinājums bija stipri intriģējošs. Dienu pirms izbraukšanas saņēmu festivāla programmu. Notika arī slavenā instruktāža, kā jāuzvedas kapitālistiskajās valstis. Vēlreiz pārliecinājos, ka visi ceļi uz ārpasauli ved caur Maskavu. Pat tiem, kas atpakaļceļā izkāpa Leņingradā, biļetes tika nopirktas līdz dzimtenes sirdij. (Stājieties komjaunatnē, jo komjauniešiem nauda dzīvē nav galvenais!) Samērā savdabīga bija arī festivāla dalībnieku sagatavošana gaidāmajam pasākumam. Proti, par pilnīgi nevajadzīgu tika uzskatīta iepazīstināšana ar iepriekšējo festivālu darbu un rezultātiem, kā arī šoreiz paredzētajiem pasākumiem. Draudzības jūtas tika iekustinātas, sīki izklāstot somu vēsturiskās pretenzijas uz PSRS teritorijām un īpašos draudus, kādus Somija radīja Padomju Savienībai otrā pasaules kara priekšvakarā.

Dabiski, ka tādā pašā garā ritēja festivāla diskusijas par baltajiem plankumiem PSRS un Somijas attiecību vēsturē. Somiem vienīgais baltais plankums šai jautājumā gan bija PSRS valdības oficiālā nostāja pašreiz. To nu izklāstīja profesionāls vēsturnieks, diplomāts, PSRS un Somijas attiecību speciālists. PSRS Ārlietu ministrijas pārstāvis A. Dongarovs. Analizēdams situāciju PSRS rietumos 1938. gadā un attiecības ar robežvalstīm, šis biedrs teica, ka Somija bijusi vienīgā valsts, kura nav simpatizējusi Padomju Savienībai (pie varas bijis reakcionārs režīms, valdījis pretpadomju noskaņojums, kaut gan bijušas arī pamatotas teritoriālas pretenzijas uz Karēliju). Somijai nav bijis nesaskaņu ar Vāciju. Tāds sīkums, ka pie Baltijas jūras 1938. gadā eksistēja vēl trīs neatkarīgas valstis, vispār netika pieminēts. Atzīdams, ka Molotovs ir rediģējis Maskavas izveidotās jaunās Somijas valdības vēstījumu somu tautai, PSRS AM pārstāvis apgalvoja, ka šos pasākumus nevajadzētu uzskatīt par Somijas sovjetizācijas mēģinājumu un jo īpaši par mēģinājumu iekļaut Somiju PSRS sastāvā. (Dīvaini, ka Ņ. Hruščovs savās atmiņās raksta tieši par plānoto Somijas PSR izveidošanu.) Taču vēl dīvaināk ir tas, ka oficiāls PSRS ĀM pārstāvis 1989. gadā Staļina ārpolitiku raksturo kā visumā pareizu un likumīgu un pavēsta, ka no PSRS puses ziemas karu nevar nosaukt par agresiju. Droši vien Molotova un Ribentropa pakts vispār netiktu pieminēts, ja tā eksistenci atkal nebūtu atgādinājuši somu jaunieši.

Te varbūt vietā būtu pastāstīt par 150 cilvēku lielās oficiālās delegācijas sastāvu. Man šķita, ka garajā vilciena vagonu rindā, kas šķērsoja PSRS un Somijas robežu, bija galvenokārt Maskavas «zelta jaunatne», komjaunatnes funkcionāri, viņu radi un draugi, kurus, protams, gaužām maz interesēja festivāla norises.

Oficiāli pārstāvētas bija vairākas grupas — studenti (konkursa «Ko tu zini par Somiju?» uzvarētāji), politiķi, to vidū — pieci jaunie deputāti, kooperatoru jeb «biznesmeņu» grupa. arodbiedrību grupa (tai bija vairākas reizes lielāka dienas nauda nekā mums), kā arī vēsturnieki, kultūras darbinieki (arī divas rokgrupas no Maskavas), militārpersonu grupa (seši allaž formas tērpā ģērbušies cilvēki) un garīdznieki. Analogas grupas bija no Somijas puses. Darbu plānoja pa grupām, taču daudzi atzinās, ka iepriekš par to neko neesot zinājuši un nožēloja, ka neesot varējuši sagatavoties, lai darbotos produktīvāk.

Festivāla programmā tika pieteikta arī vairāk nekā 300 cilvēku lielā delegācija no sadraudzības pilsētām. Kurām? Vai bija pārstāvji arī no Rīgas? Kāda bija viņu programma? Tas palika nezināms. (Acīmredzot nezinošu sabiedrību vieglāk ir pārvaldīt.) Man gan šķiet, ka delegāciju vairākumam tomēr vajadzēja būt no Baltijas. Esam taču somu kaimiņi — ar līdzīgu vēsturi, dzīves izpratni utt. Es oficiāli biju speciālists ekoloģijas jautājumos, bet, tā kā to uzzināju tikai Somijā un gatavojies netiku, nekādu nozīmīgu ieguldījumu, protams, dot nevarēju un gāju visur, kur man likās interesanti.

Pateicoties angļu valodas zināšanām, iepazinos ar jaunajiem zinātniekiem, dažādu jaunatnes organizāciju un partiju līderiem, viesojos Helsinku universitātes Ķīmijas fakultātē. Partiju viņiem ir milzums (komunistiem vien četras), bet īpašu pretrunīgumu neizjutām. Partijas dibināšanai Somijā izvirza divas pamatprasības: lai tajā būtu vairāk nekā trīs biedri un programma, kas virzīta uz sabiedrības labklājības celšanu.

Neviena neaicināts, somu studentu organizācijas līderis izteica priekšlikumu sarīkot apmaiņas braucienus starp somu un latviešu studentu grupām. Šī ideja tika uzņemta ar atsaucību, taču tās īstenošanai vajadzīgi konkrēti priekšlikumi un konkrētas studentu grupas. Tāpēc vienojāmies: ja tādas Latvijā tiks atrastas, nosūtīsim šos priekšlikumus studentu asociācijai Helsinkos. Sīkāku informāciju un konkrētu adresi varat saņemt pie Māra Riekstiņa (JOK) vai arī laikraksta «Latvijas Jaunatne» redakcijā.

Un tomēr – visu laiku mani tirda jautājums: kāpēc vispār bija vajadzīgs šāds pasākums? To vaicāju arī somiem. Viņiem tas izmaksājot aptuveni miljonu marku (ap 200 000 dolāru). Kāds no tā labums? Citu valstu jaunieši, izņemot Poliju un VDR, par tamlīdzīgu draudzēšanos pat nedomājot. Kuluāros dzirdēju, ka somi šādus festivālus rīkojot «labu kaimiņattiecību uzturēšanai ar PSRS» ... Iespējams, ka tādi būs vajadzīgi arī neatkarīgajā Latvijā?

Ēriku Kupči uzklausīja LIGITA LIEPA

793014

2020-11-13T03:12:24Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/20
|Issue number=14
|Page number=2
|Original title=Jūrmalā
}}
{{Source image|articles/793/014/793014.jpg}}
{{Written by|Bez paraksta}}
18. janvārī pulksten 19.40 Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes jaunā sasaukuma pirmajā sesijā tika pateikts stingrs «nē» celulozes vārīšanai Slokas CPF. Cienījamā premjera un citu valdības pārstāvju lūgums balsot par kompromisa variantu netika ņemts vērā. Līdz ar to (kā teica V. E. Bresis) mainīsies Ministru Padomes labvēlīgā nostāja pret Jūrmalu un pilsēta vairs nesaņems no valdības iespaidīgas summas savu sociālo problēmu risināšanai.

Sesija izskatīja jautājumu par laikraksta «Jūrmala» pašreizējo statusu — pilsētas avīze. Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs Jānis Liepiņš pretēji savas priekšvēlēšanu platformas nostājai šajā jautājumā pieprasīja vienīgā Jūrmalas masu informācijas līdzekļa pakļaušanu deputātu korpusam. Ar balsu vairākumu priekšlikums tika noraidīts. Tomēr jautājuma galīgā izlemšana atlikta uz nākamo sesiju, kas notiks 17. februārī.

780413

2020-11-13T03:12:23Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/27
|Issue number=17
|Page number=2
|Original title=Ar asarām acīs
}}
{{Source image|articles/780/413/780413a.jpg}}
{{Source image|articles/780/413/780413b.jpg}}
{{Written by|L. Ziediņa}}
tik tiešām noritēja viena no pirmajām kopā sanākšanām mātēm, kuru bērni ir invalīdi. Latvijas Bērnu fonds viņas (un arī tēvus) šo sestdien bija pie sevis ieaicinājis, lai, šā kantora jaunā priekšnieka Andra Bērziņa vārdiem runājot, izzinātu, kā jūtas šādas ģimenes, kādas ir viņu vēlmes, ierosinājumi, lūgumi. (Vai tiešām tas kādam ir noslēpums?)

— Es dzīvoju tikai ar vienu domu: lai spētu savu meitiņu «izvilkt» tik tālu, līdz viņa pati varēs cīnīties ar šo baismīgi nežēlīgo pasauli, — teica kāda jauna skaista sieviete ar cerību liesmiņu acis. To viņai Gaiļezera specializētās reabilitācijas nodaļas mediķi — vienīgie no līdz šim apstaigātajiem — beidzot iedeguši.

Ne velti tiek domāts par tādas organizācijas (biedrības, asociācijas izveidi, kas varētu praktiski palīdzēt, organizējot konsultācijas vecākiem, kuri grib bērnus mājās ārstēt un izglītot, nodrošinot ar piemērotiem un lētiem medikamentiem, ar jauna tipa specializētām ārstniecības un profilakses iestādēm (bērnudārziem, skolām, poliklīnikām) slimajiem bērniem. Bērnu fonds domā, ka to varētu uzņemties viņi (ar kaut ko praktiski taču šim elitārajam iestādījumam būtu jānodarbojas!). Republikas invalīdu biedrība savukārt aicināja pie sevis. Viņi rūpējoties par slimiem cilvēkiem no šūpuļa līdz kapam.

Tā jau ir. Tikai man šķita — šīs jaunās mātes un tēvi par visu vairāk cer, ka viņu bērni tomēr nekļūs invalīdi. Un darīs visu, lai beidzot arī padomju valstī sāktu rūpēties par jebkuru cilvēku.

Tālab tika nolemts šīs biedrības dibināšanas konferenci sasaukt jau 11. februārī un sākt rīkoties.

Tuvākas ziņas Rīgā, Ļeņina ielā 85, tālrunis 271662.

L. ZIEDIŅA

761736

2020-11-13T03:12:22Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/05
|Issue number=3
|Page number=2
|Original title=Īpašums un likums
}}
{{Source image|articles/761/736/761736.jpg}}
{{Written by|Jānis Rozenfelds}}
{{About topic|Privātīpašums, nomas līgumi}}
{{About topic|Civilkodekss}}
{{About topic|Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība}}
{{About domain|Jurisprudence}}
{{About domain|Ekonomika un finanses}}
{{About place|PSRS}}
{{About year|1990}}
'''Kā zināms, problēmas nostādne ietekmē tās risinājuma iespējas. Likuma «Par īpašumu PSRS» nostādne demonstrēta jau virsrakstā. Vārds «īpašums» var apzīmēt ekonomisko sistēmu kopumā. Tieši tādā nozīmē šis jēdziens lietots tādos vispārīga rakstura sacerējumos kā «Komunistiskās partijas manifests», kurā privātīpašuma iznīcināšana formulēta kā komunistiskās partijas programmatiska tēze. Tieši šādā nozīmē šis jēdziens lietots tad, kad aicinājumu to atjaunot saprotam kā tirgus ekonomikas ietekmes sfēras paplašināšanu.'''

'''Taču konkrēta likumprojekta ietekme uz ekonomisko attiecību sistēmu kopumā var būt tikai pastarpināta un visai nosacīta. To pierāda kaut vai fakts, ka administratīvais sociālisms daudzviet koeksistē ar visnotaļ «buržuāzisko tiesību» stilā ieturētiem normatīviem aktiem: NEPa periodam piemērotais KPFSR Civilkodekss (1922. g.) «netraucēja» ekonomikas maksimālu centralizāciju; abās vācu valstīs ilgstoši (līdz 1975. gadam) pastāvēja viens un tas pats civillikums (1900. g.). Rumānijā vēl tagad pastāv un tiek piemērots civillikums, kas stājies spēki pirms vairāk nekā simt gadiem. Šā iemesla dēļ nav izdevies neko būtisku par īpašumu kā sabiedrisko attiecību sistēmu pateikt arī apspriežamajā likumprojektā.'''

'''Tāpēc acīmredzot nebija nekādas vajadzības lietot virsrakstam tik plašas nozīmes jēdzienu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ar vārdu «īpašums» dažreiz apzīmējam arī lietu, kas pieder konkrētam īpašniekam. Lieki skaidrot, cik nevēlami lietot likumdošanas aktos daudznozīmīgus vārdus.'''

Likuma nosaukums nav pieņemams arī tāpēc, ka tas nepieļaujami paplašina likuma regulējamo attiecību loku. Šā akta uzdevums taču nav jebkādu īpašuma attiecību regulēšana PSRS, bet tikai to, kas nodotas PSRS pārziņā (PSRS īpašuma tiesības). Ja nu reiz likumprojekts pretendē uz visu īpašuma attiecību regulēšanu, kaut pašos vispārīgākajos vilcienos, tajā jāietver atbildes vismaz uz šādiem diviem svarīgiem Jautājumiem: 1) kam piederēs zeme; 2) vai pastāvēs īpašuma formu līdztiesīgums? Ja nepastāvēs — kādas būs atšķirības?

Ja atzīstam, ka uz pirmo Jautājumu likumprojekta neskaidrie formulējumi vispār dod atbildi, tad tā katrā ziņa ir nepieņemami konservatīva, balstīta uz sen savu laiku nodzīvojušo «visas tautas īpašumu».

Nav skaidri norobežota federācijas, republikas un vietējās varas kompetence pat zemes lietošanas jautājumos, bet īpašumtiesības nepārprotami atzītas tikai federācijai kopumā. Skaidrs, ka pieņemama var būt tikai tāda koncepcija, kas balstās uz republikas pilnīgu noteikšanu pār visu tās teritoriju. Saskaņā ar likumu «Par Latvijas PSR, Lietuvas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību», republikai piekrīt valsts ekskluzīvās īpašuma tiesības uz zemi, tās dzīlēm un gaisa telpu. Tas, protams, ir liels solis uz priekšu, nepieciešams ekonomiskās patstāvības nosacījums. Tomēr konsekventai tirgus ekonomikas ieviešanai ar to ir par maz. Šīs tiesības jādod tālāk fiziskām personām (zemniekiem) un organizācijām (vietējās varas kontrolē), republikai paturot, pirmkārt, tiesības lemt par jebkura īpašuma tiesisko regulējumu republikā (republikas jurisdikcija) un, otrkārt, īpašuma tiesības uz valsts vajadzībām izmantojamo zemi, rezerves fondu, municipālo (komunālo) īpašumu u. tml.

Pavisam neveiksmīgs likumprojektā ir trešā jautājuma risinājums. It kā pasludināta visu īpašuma formu līdztiesība. Tomēr tas, ka likumprojekts paredz dažādas īpašuma formas, jau norāda uz iespējamām atšķirībām to tiesiskajā regulācijā. Ja tādas atšķirības ir neizbēgamas, tad acīmredzot tieši šāda ranga aktā jānorāda, kāds būs šo atšķirību raksturs.

'''Viena no atšķirībām pilsoņu (fizisku personu) un organizāciju (juridisku personu) īpašuma tiesiskajā regulācijā iespējama jautājumā par to, kādi objekti var būt šo personu īpašums. Šim jautājumam likumprojektā veltīts gandrīz vai visvairāk vietas. Objekti ar nelielām variācijām uzskaitīti likumprojekta 10., 11.. 12., 15., 16., 20., 21., 27., 29. un 31. pantā. Taču, desmit(!) reizes atkārtojot gandrīz vienu un to pašu, likumprojekta autoriem tā arī nav izdevies skaidri noteikt — kas var būt to vai citu personu īpašums. Tā, piemēram, uzsvērts, ka ražošanas līdzekļi var būt gan PSRS, gar ārvalstu pilsoņu īpašums, gan arī piederēt sabiedriskajām organizācijām. Taču tikai attiecībā uz vienu no šīm personu kategorijām — ārvalstu pilsoņiem — likumprojektā norādīts, ka viņiem var piederēt vesels uzņēmums (protams, ja neskaitām pilsoņu tiesības būt par kolektīvā īpašuma līdzīpašniekiem, kuru tiesības formulētas ārkārtīgi izplūdušās frāzēs).'''

Ja projekta autoru mērķis tiešām bija īpašuma formu vienlīdzības nodrošināšana — tas, par ko būtībā cīnās arī privātīpašuma atjaunošanas piekritēji, tad visvienkāršāk šo mērķi būtu bijis sasniegt, vispār nenorādot uz īpašuma tiesību objektiem. Savukārt, ja mērķis bija fiksēt kādas būtiskas atšķirības, piemēram, pilsoņu un juridisko personu īpašuma tiesības, tad tas panākams, tieši un skaidri norādot, kādi objekti (cik lieli utt.) nevar būt, teiksim, pilsoņu vai reliģisku kopienu īpašums. Tā ietaupītos arī vieta un papīrs. Vismaz puse apjomīgā teksta kļūtu nevajadzīga, toties satura skaidrības ziņā likumprojekts tikai iegūtu.

Neraugoties uz to, ka projektā ir visai daudz atkārtojumu un retorikas, nav skartas tādas īpašuma tiesību problēmas, kā īpašnieka tiesību ierobežojumi, tiesību iegūšana un izbeigšanās un citi jautājumi, bez kuru noregulēšanas nevar iztikt. Būtu jau labi, ja šāda noklusēšana atspoguļotu likumdevēju vēlmi atstāt visus šos jautājumus pašu republiku ziņā. Tomēr pašreiz centrā valdošās tendences liecina pavisam ko citu.

Protams, vispieņemamākais variants, kā regulēt īpašuma tiesības, ir noteikt PSRS likumā (ja tāds vispār nepieciešams) PSRS īpašuma tiesības, t. i., tās, ko republikas pēc vienošanās nodod centram, reglamentēt visus šos jautājumus republikas civilkodeksā pietiekami detalizēti. Tad nerastos nepieciešamība ne pēc instruktīva rakstura papildinājumiem uz likuma pamatotos normatīvajos aktos, ne arī pēc šobrīd plaši praktizētajiem izskaidrojumiem, kas nereti ietver pilnīgi jaunus noteikumus.
'''JĀNIS ROZENFELDS,'''juridisko zinātņu kandidāts

761693

2020-11-13T03:12:20Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/25
|Issue number=15
|Page number=2
|Original title=Dārgie brāļi latvieši!
}}
{{Source image|articles/761/693/761693.jpg}}
{{Written by|Lietuvas Komunistiskā partija}}
Lietuvas Kompartijas XX kongresa lēmumi guvuši lielu atbalstu latviešu tautas vidū. Patstāvīgās Lietuvas Kompartijas CK saņem simtiem vēstuļu un telegrammu, kuru autori pauž solidaritāti ar Lietuvas komunistiem, aicina mūs nenovērsties no spraustā mērķa, cīnīties līdz galam par Lietuvas valstiskuma atjaunošanu.

No visas sirds pateicamies brāļiem latviešiem par atbalstu. Tas pierāda mūsu taisnību un vairo spēkus grūtajā cīņā par neatkarību.

LIETUVAS KOMPARTIJAS CK SEKRETARIĀTS

730706

2020-11-13T03:12:19Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/20
|Issue number=14
|Page number=2
|Original title=Latvijas ĻKJS 24. kongresa delegātu grupas platforma
}}
{{Source image|articles/730/706/730706.jpg}}
{{Written by|Alnis Bāliņš}}
{{Written by|Ilmārs Ziedonis}}
{{Written by|Ilze Aizsilniece}}
{{Written by|Andris Legeckis}}
Vērtējot pašreizējo situāciju komjaunatnē, jāapzinās fakts, ka VĻKJS savā būtībā nav sabiedriski politiska organizācija — brīvprātīga domubiedru apvienība, bet gan līdz šim eksistējošā uz PSKP patiesības monopolu balstītā, totalitārā varas mehānisma organiska sastāvdaļa. Komjaunatnes uzdevums ir bijis manipulēt ar jaunatni šis antihumānās sistēmas ietvaros.

Komjaunatnei ir monopols valsts jaunatnes politikas (lai kāda tā būtu) realizēšanā, t.i., tai pieder noteiktas struktūras ar šādiem uzdevumiem:

— jaunatnes preses izdošana,

— jaunatnes ārzemju tūrisma organizēšana («Sputņiks» u. c).

— skolēnu un studentu darba organizēšana,

— jaunatnes sacensību organizēšana («Zelta ripa» u. c.),

ar kuru palīdzību tā faktiski veic noteiktas valstiskas funkcijas.

Ņemot vērā LPSR Konstitūcijas 6.. 7. un 49. panta jauno redakciju, šī situācija faktiski ir antikonstitucionāla.

Komjaunatnes rīcībā ir prāvs īpašums un līdzekļi, ko izmantot tai nav morālu tiesību, jo to avots ir nevis komjauniešu biedru naudas un legālā saimnieciskā darbība, bet gan valsts dotācijas.

Līdz šim vienīgajā jaunatnes organizācijā — komjaunatnē — atrodas cilvēki ar atšķirīgiem, pat diametrāli pretējiem uzskatiem, tāpēc tās pastāvēšana tagadējā masveidībā un monolītumā ir nereāla. Notiek jaunu jaunatnes organizāciju veidošanās paralēli komjaunatnei, gan arī tās ietvaros.

Komjaunatnei sašķeļoties, grupējumi, kas balstās uz dažādām platformām, centīsies kļūt par bijušās komjaunatnes juridiskajiem mantiniekiem, tādējādi nodrošinot savu monopolu daudzās ar jaunatni saistītās dzīves jomās. Tas draud ar nopietniem konfliktiem šo grupējumu starpā, turklāt var pieļaut iespēju, ka tieši komjaunatnes dogmatiskā daļa (kā vairāk ieinteresētā) pārmantos visas komjaunatnes privilēģijas.

Tāpat var rasties konflikti brīdī, kad jaunizveidotās jaunatnes organizācijas pretendēs uz daļu no komjaunatnes īpašuma, uz kuru tām būs pilnīgas tiesības.

Tieši tas, ka valsts politiskā sistēma pieļauj tādu situāciju, kurā jaunatnes politikas realizēšanai paredzētās struktūras un līdzekļi var nonākt kādas vienas sabiedriski politiskas organizācijas kontrolē, ir pamatā daudzām neatrisināmām problēmām un objektīvi kavē demokrātiskas, plurālistiskas sabiedrības veidošanos.

Apkopojot visu iepriekš teikto, mēs uzskatām, ka turpmākajai rīcībai jābalstās uz šādiem principiem.

1. Kamēr komjaunatne veic valsts funkcijas un kontrolē attiecīgās struktūras, komjaunatnes turpmākā attīstībā ir ieinteresēta ne tikai komjaunatne pati, bet gan visa sabiedrība.

2. Svarīgs ir jautājums nevis par Latvijas ĻKJS atdalīšanos no VĻKJS (tādējādi saglabājot pašreizējo sistēmu autonomā variantā), bet gan par totalitārās sistēmas elementu likvidēšanu (valsts funkciju nodošana valsts orgāniem, vienādu apstākļu nodrošināšana visām jaunatnes organizācijām u. c).

3. Latvijas LKJS 24. kongresam jāpieņem lēmums par to, ka VĻKJS darbība tās pašreizējā veidā LPSR teritorijā tiek pārtraukta, tai piederošās struktūras (prese, tūrisma organizācijas v. c.) un manta tiek nodotas Ministru Padomes pagaidu pārvaldījumā.

4. Tikai šinī situācijā var normāli notikt jaunu jaunatnes organizāciju veidošanās un brīva bijušo komjaunatnes biedru izšķiršanās par piederību pie kādas no jaunatnes organizācijām.

5. Jaunizveidotās organizācijas (arī VĻKJS) kļūst legālas pēc to reģistrēšanas Augstākās Padomes (Ministru Padomes) noteiktajā kārtībā. Neviena no jaunajām organizācijām automātiski nemanto bijušos komjaunatnes īpašumus un struktūras. Tie var tikt nodoti šo organizāciju rīcībā tikai AP (MP) noteiktajā kārtībā. (Tā, piemēram, AP (MP) komisija lemj par preses, tūrisma, firmu u. c. valstisku struktūru turpmāko likteni, vietējās padomes piešķir bijušās komjaunatnes telpas un līdzekļus visām pilsētas (rajona) organizācijām, komjaunatnes saimnieciskās organizācijas kļūst patstāvīgas utt.).

6. Lēmuma pieņemšanas gadījumā komjaunatnes organizācijas procesa nodrošināšanai republikas AP jāizveido komisija un jāpieņem attiecīgie lēmumi.

no RPI Alnis Bāliņš

no LVU Ilmārs Ziedonis

no RMI Ilze Aizsilniece

no Maskavas raj. KK Andris Legeckis

P. S. Visus, kas uzskata sevi par domubiedriem un vēlas sadarboties, lūdzam zvanīt pa tālruni 214135 vai 203372.

727791

2020-11-13T03:12:18Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/06
|Issue number=4
|Page number=2
|Original title=Simt dolāru + labas atzīmes ieskaišu grāmatiņā-
}}
{{Source image|articles/727/791/727791.jpg}}
{{Written by|Ligita Liepa}}
{{About domain|Tautas izglītība}}
{{About person|Gundars Ķeniņš-Kings}}
{{About person|Ivars Knēts}}
{{About person|Aivars Akmentiņš}}
{{About person|Ivars Golsts}}
{{About person|Andris Pastars}}
{{About person|Indulis Ābelis}}
{{About person|Einārs Buks}}
{{About person|Igo Calss}}
{{About person|Solveiga Zirnis}}
{{About organization|Pacific Lutheran universitāte}}
{{About organization|A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)}}
{{About place|Latvija}}
{{About place|Lietuva}}
{{About place|Igaunija}}
Simt dolāru + labas atzīmes ieskaišu grāmatiņā - tik vien (?) pagaidām tika prasīts no tiem Latvijas studentiem, kuri šomēnes izbrauks uz ASV mācīties Pacific Lutheran universitātē.

Kā jau ziņojām, šīs augstskolas profesors mūsu tautietis Gundars Ķeniņš-Kings un RPI prorektors profesors Ivars Knēts šovasar principiāli vienojās par Baltijas republiku un ASV augstskolu studentu apmaiņas organizēšanu. No Klusā okeāna krastiem uz Latviju, Lietuvu un Igauniju (un pretējā virzienā) izbrauks 15 jaunieši.

Četriem mēnešiem paredzētā apmācības programma būs ļoti nopietna, jo paredz konkrētas zinātnes un mācību priekšmetus (par ko tiks liktas atzīmes), ne tikai izpriecas braucienus pa svešo zemi. Ziemassvētku brīvdienās Ķēniņa kungs iepazinās ar saviem nākamajiem studentiem. No 20 gribētājiem bija izvēlēti 6 — Aivars Akmentiņš, Ivars Golsts, Andris Pastars, Indulis Ābelis un Einārs Buks no RPI un Igo Calss no LU.

Februāra sākumā savukārt Rīgā ieradīsies 3 puiši un 4 meitenes no Vašingtonas štata (starp citu, arī latviete Solveiga Zirnis). Par šo jauko pasākumu, šķiet, visvairāk norūpējies Ivars Knēts — ko gan latviešu un krievu valodu nezinošie amerikāņi tik ilgu laiku sadarīs mūsu vairs ne pārāk civilizētajā Rīgā?
'''L. LIEPA'''

725775

2020-11-13T03:12:17Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/13
|Issue number=9
|Page number=3
|Original title=Grūti pateikt.
}}
{{Source image|articles/725/775/725775.jpg}}
{{Written by|LTA}}
Grūti pateikt, ko par to domā pats Mihails Sergejevičs, taču daudzi politiskie komentētāji viņa vizīti Lietuvā uzskata par vienu no svarīgākajām visu 1767 dienu laikā, kopš viņš atrodas pie PSKP stūres. Kuģi, kura nosaukums ir PSRS, M. Gorbačovs gandrīz bez grūtībām ir izvedis no stagnācijas ostas bangainajā pārkārtošanās jūrā, tikai, nav paguvis tam pa priekšu ar pilnu ātrumu palaist kuteri, vārdā PSKP. Pārbūves gaitā visa valsts, var teikt, mutuļo, bet partijā, vismaz līdz šim brīdim, ir samērā mierīgi.

Noticis Lietuvas Kompartijas XX kongress. Ziņa par tajā pieņemtajiem lēmumiem acumirklī sasniedza Maskavu, aplidoja visas republikas, par tiem uzzināja ārvalstu kompartijas. Mēs visi atceramies, cik elektrizēta atmosfēra valdīja 25. un 26. decembra PSKP CK plēnumā, kas bija speciāli sasaukts, lai apspriestu Lietuvas Kompartijas kongresa lēmumus. Tad arī tika nolemts, ka par visu, kas notiek Lietuvas partijas organizācijā un visā republikā, savām acīm jāpārliecinās, tas jāredz un jādzird PSKP CK locekļiem, valsts padomju orgānu vadītājiem, vārdu sakot, pēc iespējas lielākam cilvēku lokam.

Kopš nedējas sākuma Lietuvā uzturas divi PSKP CK Politbiroja locekļi, apmēram desmit PSKP CK locekļu, augsta ranga partijas un valsts darbinieki, zinātnes un kultūras darbinieki, sabiedriskie darbinieki. Pēc M. Gorbačova vizītes, kad būs noskaidrojusies viņa un citu augsto viesu attieksme pret stāvokli Lietuvas Kompartijā, var sagaidīt, ka PSKP CK izteiks savu nostāju jautājumā par LKP patstāvību.

Oficiālo novērtējumu acīmredzot dos PSKP CK plēnums. Aizsteidzoties priekšā, var teikt, ka plēnumu rīkot paredzēts februāra pirmajās dienās.

LTA

725089

2020-11-13T03:12:16Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/03
|Issue number=1
|Page number=3
|Original title=Patiesība ir risks
}}
{{Source image|articles/725/089/725089.jpg}}
{{Written by|Juris Blaumanis}}
{{About topic|Prese}}
{{About person|Juris Blaumanis}}
{{About person|Jānis Vahers}}
{{About person|Anatolijs Kašpirovskis}}
{{About person|Alans Čumaks}}
Pašiem savu vēsturi pārrakstīt Lielais Tautu Tēvs mums ir iemācījis pamatīgi.

Par «savu vietu pagātnē» strīdēties tagad ir modē: kurš bijis visdrosmīgākais, kurš žņaugos visvairāk patiesības pateicis, kurš pirmais izrunājis vārdu «mafija». Lai gan to varētu noskaidrot vienkāršāk: pašķirstot padzeltējušos drukas darbus un apskatoties.

Es gan nekad neesmu varējis... piedodiet, gribējis pateikt VISU patiesību, jo līdzās ideoloģiskajai cenzūrai patiesības devas vienmēr regulējušas ne tikai pilsoniskas, cilvēciskas vai ētiskas barjeras (iedomājieties — arī tādas ir pastāvējušas!), bet arī — un galvenokārt — masu sociālais pasūtījums.

Visos laikos cilvēki ir pieprasījuši tikai PUSI patiesības: to pusi, kura parocīgāka un komfortablāka, jo visa patiesība ir dzelkšņaina, skaudra un netīkama. Tā, piemēram, «tīši nodzirdītā tauta» nekad nav pieļāvusi varbūtību, ka ir iespējams arī atteikties un nedzert. Savukārt «sausā likuma» ierobežojumi allaž vērtēti kā sistēmas uzbrukumi cilvēktiesībām.

Pirms kāda gadu desmita visu sabiedrības laiku un telpu bija paralizējusi veiklu afēristu sagudrota «piecrubļu spēle»: cilvēki sūtīja cits citam naudu, būdami svētā pārliecībā, ka tādējādi viņi visi kļūs bagāti, nevienam gluži neko neatņemot. Savā taisnīguma vientiesībā es nolēmu apšaubīt šādu teoriju, uzrakstīdams repliku «Kā slaistam tikt uz Eldorado».

Ak, naivais! Kādas vēstules es saņēmu! Es taču nebiju ņēmis vērā to, ka pārāk ilgi no sabiedrības apziņas ticis ārā deldēts Antiņa «buržuāziski nacionālistiskais» darba tikums, tāpēc cilvēkiem daudz vilinošāks likās muļķīša Ivanuškas «dialektiskais» princips: neatejot no kases, tas ir, nenokāpjot no krāsns, pēc līdakas pavēles ar visu sildāmguļamierīci jāšus doties pretim saulainajai nākotnei.

Mani vienkārši izlamāja.

Un ko nu par sabiedrību — pat kolēģi neticīgi grozīja galvas. Sporta komentētājs Jānis Vahers man ticēja, bet viņš pa pastu jau bija saņēmis ap 90 rubļu, kas inflācijas sākumā vēl bija krietna nauda. Ko tu pret faktiem iesāksi?

Noskaitos un uzrakstīju otru repliku, kurā atklāju ģeniālo, bet tāpēc vienkāršo mehānismu: kādā veidā jūsu nosūtītā nauda nonāk galvenokārt blēžu kabatās.

Īsu laiku bija klusums. Un tad: «Cien. korespondent! Viss jau ir pareizi, kā Jūs rakstāt. Bet Jūsu noziegums ir tas, ka atmaskodams esat atņēmis cilvēkiem cerību.»

...Lūk, tā! Un punkts. Ak, rožainie miti!

Saka: tas jau bija toreiz. Tagad viss ir citādi.

Nekā! Mēs visi esam sistēmas upuri. Un, jo trakāk iet, jo aktīvāk meklējam ienaidnieku.

Ja pravietim dzērumā ir atgadījusies kļūme un viņš nejēdzīga misēkļa dēļ ir aizgājis bojā, tad tik banāls notikuma izskaidrojums nevienu neapmierina. Ir vajadzīgs vismaz mocekļa oreols. Protams, varam teikt, ka viņu ir aprijusi sistēma. Taču sistēmu pie lietas piešūt nevar. Bet kā tu banālu pataisīsi par diženu? Ir vajadzīgs mīts. Un ir vajadzīgs, lai Pravieti būtu iznicinājuši ja ne «šķīvīši», tad vismaz «krievu parašūtisti» (arī šāda versija tikusi izvirzīta visā nopietnībā!). Un šī nopietnība un vēlēšanās ir tik stipra, ka neviens vēl, ieskaitot mani, nav iedrošinājies pateikt VISU patiesību. Tā nevienam nav vajadzīga.

Mums ir vajadzīgs neparastais, ir vajadzīgs brīnums, ir vajadzīgs mīts. Tā vārdā — lai dzīvo sabrukums, lai dzīvo mafija! Mums ir Čumaks un Kašpirovskis, kas nabagiem liks justies paēdušiem un grūtdieņus darīs laimīgus, kas izārstēs vēzi un kropļus iecels saulītē! Tāpēc neuzdrošinieties stāties ceļā masu psihozei vai, pasargdies, modināt pūli ar apnikušo jautājumu: kam tas ir izdevīgi?

Lai gan izdevīgums nebūtu tālu jāmeklē.

Vēl pēc gadiem pieciem, kad sabiedrība tikai tā īsti sāks apjaust Černobiļas katastrofas seku latentās briesmas, visvisādi čumaki, kašpirovski un viņiem līdzīgi brīnumdari būs vienkārši zelta vērtē: nekādas masu neapmierinātības un nekādu problēmu — ja varai vajadzēs, tad, visuvarošo «magu» sauktas, šīs masas organizēti un ar dziesmām pašas labprātīgi saplūdīs koncentrācijas nometnēs aiz dzeloņstieplēm, pa ceļam saplosot ietiepīgos individuālistus, kuri uzdrošinājušies pūlim atņemt brīnumu.

Cik labi, ka mums patiesība nav vajadzīga!

Laimīgu Jauno gadu!
'''JURIS BLAUMANIS,'''Latvijas Detektīvžanra asociācijas topošā biļetena «Pilnīgi Atklāti» redaktors

724681

2020-11-13T03:12:14Z

Ilmars: Set original images

{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/01/10
|Issue number=6
|Page number=1
|Original title=Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» seimam, augsti godātam «Sajūdis» priekšsēdētājam Vitautam Landsberģa kungam
}}
{{Source image|articles/724/681/724681.jpg}}
{{Written by|Dainis Īvāns}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Vītauts Landsberģis}}
{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}
{{About organization|Sajūdis}}
{{About place|Lietuva}}
{{About place|Latvija}}
{{About year|1990}}
Dārgie brāļi un māsas, draugi un domubiedri! Latvijas Tautas fronte ar dziļu cieņu un simpātijām seko pēdējā mēneša straujajiem demokrātijas procesiem atdzimstošajā Lietuvā. Arī Latvija dzird tās Austrumeiropas zvanu skaņas, kas nu ir atskanējušas Lietuvā.

Mēs apsveicam jūsu drosmi, konsekvenci un brīvības alkas! Mēs apbrīnojam jūsu panākumus cīņā par savas valsts neatkarību, mēs apzināmies, ka Lietuvas brīvība — tā ir arī Latvijas brīvība. Mēs atceramies, ka esam saslēgušies vienotā ķēdē un nostājusies uz mūsu kopējā brīvības ceļa. Tāpēc šajā brīdī, kad impēriskā lielvara cenšas to aizšķērsot vai pagriezt pretējā virzienā, vēlreiz izsakām savu atbalstu jūsu rīcībai un centieniem, izsakām savu gatavību celties un pastāvēt par jūsu un mūsu brīvību.

Turieties stingri un ziniet, ka aiz jums ir Latvija un Latvijas Tautas fronte! Lai plaukst brīva un neatkarīga Lietuvas valsts!

Latvijas Tautas frontes vārdā — LTF priekšsēdētājs DAINIS ĪVĀNS