http://www.barikadopedija.lv/api.php?action=feedcontributions&feedformat=atom&user=Edgars 2026-04-20T08:18:05Z Dalībnieka devums MediaWiki 1.32.0 http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=746969&diff=30908 2024-12-01T21:51:44Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Memoir<br /> |Article in=Varas patvaļa<br /> |Published on=2024<br /> |Original title=Varas patvaļa. Represīvo iestāžu nelikumības un noziegumi Latvijā. 1944. - 1953.<br /> |Custom title=Varas patvaļa. Represīvo iestāžu nelikumības un noziegumi Latvijā. 1944. - 1953.<br /> }}<br /> <br /> &lt;pdf width=&quot;850&quot; height=&quot;1000&quot;&gt;File:Varas_patvala.pdf&lt;/pdf&gt;</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=746969&diff=30907 2024-12-01T21:47:48Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Memoir<br /> |Article in=Varas patvaļa<br /> |Published on=2024<br /> |Original title=Varas patvaļa<br /> |Custom title=Varas patvaļa<br /> }}<br /> <br /> &lt;pdf width=&quot;850&quot; height=&quot;1000&quot;&gt;File:Varas_patvala.pdf&lt;/pdf&gt;</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=746969&diff=30906 2024-12-01T21:23:04Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Memoir<br /> |Article in=Varas patvaļa<br /> |Published on=2024/01/01<br /> }}<br /> <br /> {{Memoir<br /> |Article in=Varas patvaļa<br /> |Published on=2024<br /> |Original title=Varas patvaļa<br /> |Custom title=Varas patvaļa<br /> }}<br /> <br /> &lt;pdf width=&quot;850&quot; height=&quot;1000&quot;&gt;File:Varas_patvala.pdf&lt;/pdf&gt;</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=746969&diff=30905 2024-12-01T21:21:02Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Varas patvaļa |Published on=2024/01/01 }}</p> <hr /> <div>{{Memoir<br /> |Article in=Varas patvaļa<br /> |Published on=2024/01/01<br /> }}</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=Att%C4%93ls:Varas_patvala.pdf&diff=30904 2024-12-01T21:17:57Z

<p>Edgars: tttt</p> <hr /> <div>== Kopsavilkums ==<br /> tttt</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=746817&diff=30903 2024-12-01T21:09:51Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Memoir<br /> |Article in=Latvijas pārkrievošana 1940-1990<br /> |Published on=2024<br /> |Original title=Latvijas pārkrievošana 1940-1990<br /> |Custom title=Latvijas pārkrievošana 1940-1990<br /> }}<br /> <br /> &lt;pdf width=&quot;850&quot; height=&quot;1000&quot;&gt;File:Latvijas parkrievosana.pdf&lt;/pdf&gt;</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=746817&diff=30902 2024-12-01T21:07:36Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Latvijas pārkrievošana 1940-1990 |Published on=2024/01/01 }}</p> <hr /> <div>{{Memoir<br /> |Article in=Latvijas pārkrievošana 1940-1990<br /> |Published on=2024/01/01<br /> }}</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=Latvijas_p%C4%81rkrievo%C5%A1ana_1940-1990&diff=30901 2024-12-01T21:05:12Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Book}}<br /> [[File:Parkriev.png|250px|right]]<br /> <br /> Autors: J.Riekstiņš<br /> <br /> Dokumentu krājums<br /> <br /> Grāmatas autors Jānis Riekstiņš (1942) ir vēsturnieks, daudzu dokumentu krājumu, t.sk. „Migranti Latvijā” (2002) autors. Pētīj­is masu deportāci­jas Latvijā un represij­as pret latviešiem Padom­ju Savienībā 1937. un 1938. gadā.<br /> <br /> '''Lejuplādēt [[Media:Latvijas_parkrievosana.pdf|PDF formātā]]'''<br /> <br /> {{Book content}}</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=Varas_patva%C4%BCa&diff=30900 2024-12-01T21:04:26Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Book}}<br /> [[File:Nelik.png|250px|right]]<br /> <br /> Autors: J.Riekstiņš<br /> <br /> Dokumentu krājums<br /> <br /> Grāmatas autors Jānis Riekstiņš (1942) ir vēsturnieks, daudzu dokumentu krājumu, t.sk. „Migranti Latvijā” (2002) autors. Pētīj­is masu deportāci­jas Latvijā un represij­as pret latviešiem Padom­ju Savienībā 1937. un 1938. gadā.<br /> <br /> '''Lejuplādēt [[Media:Varas_patvala.pdf|PDF formātā]]'''<br /> <br /> {{Book content}}</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=Att%C4%93ls:Latvijas_parkrievosana.pdf&diff=30899 2024-12-01T21:02:38Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div></div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=Latvijas_p%C4%81rkrievo%C5%A1ana_1940-1990&diff=30898 2024-12-01T21:00:52Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Book}}<br /> [[File:Parkriev.png|250px|right]]<br /> <br /> Autors: J.Riekstiņš<br /> <br /> Dokumentu krājums<br /> <br /> Grāmatas autors Jānis Riekstiņš (1942) ir vēsturnieks, daudzu dokumentu krājumu, t.sk. „Migranti Latvijā” (2002) autors. Pētīj­is masu deportāci­jas Latvijā un represij­as pret latviešiem Padom­ju Savienībā 1937. un 1938. gadā.<br /> <br /> '''Lejuplādēt [[Media:Latvijas parkrievosana.pdf|PDF formātā]]'''<br /> <br /> {{Book content}}</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=Latvijas_p%C4%81rkrievo%C5%A1ana_1940-1990&diff=30897 2024-12-01T20:10:43Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Book}}<br /> [[File:Parkriev.png|250px|right]]<br /> <br /> Autors: J.Riekstiņš<br /> <br /> Dokumentu krājums<br /> <br /> Grāmatas autors Jānis Riekstiņš (1942) ir vēsturnieks, daudzu dokumentu krājumu, t.sk. „Migranti Latvijā” (2002) autors. Pētīj­is masu deportāci­jas Latvijā un represij­as pret latviešiem Padom­ju Savienībā 1937. un 1938. gadā.<br /> <br /> '''Lejuplādēt [[Media:Latvijas attīrīšana no pretpadomju elementiem.pdf|PDF formātā]]'''<br /> <br /> {{Book content}}</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=Varas_patva%C4%BCa&diff=30896 2024-12-01T20:10:22Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Book}} right Autors: J.Riekstiņš Dokumentu krājums Grāmatas autors Jānis Riekstiņš (1942) ir vēsturnieks, daudzu dokumentu krājumu, t.sk. „Mig...</p> <hr /> <div>{{Book}}<br /> [[File:Nelik.png|250px|right]]<br /> <br /> Autors: J.Riekstiņš<br /> <br /> Dokumentu krājums<br /> <br /> Grāmatas autors Jānis Riekstiņš (1942) ir vēsturnieks, daudzu dokumentu krājumu, t.sk. „Migranti Latvijā” (2002) autors. Pētīj­is masu deportāci­jas Latvijā un represij­as pret latviešiem Padom­ju Savienībā 1937. un 1938. gadā.<br /> <br /> '''Lejuplādēt [[Media:Latvijas attīrīšana no pretpadomju elementiem.pdf|PDF formātā]]'''<br /> <br /> {{Book content}}</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=Att%C4%93ls:Nelik.png&diff=30895 2024-12-01T20:10:04Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div></div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=Latvijas_p%C4%81rkrievo%C5%A1ana_1940-1990&diff=30894 2024-12-01T20:08:16Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Book}}<br /> [[File:Parkriev.png|250px|right]]<br /> <br /> Autors: J.Riekstiņš<br /> <br /> Dokumentu krājums<br /> <br /> Par finansiālu atbalstu autors pateicas MK Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai<br /> <br /> Grāmatas autors Jānis Riekstiņš (1942) ir vēsturnieks, daudzu dokumentu krājumu, t.sk. „Migranti Latvijā” (2002) autors. Pētīj­is masu deportāci­jas Latvijā un represij­as pret latviešiem Padom­ju Savienībā 1937. un 1938. gadā.<br /> <br /> '''Lejuplādēt [[Media:Latvijas attīrīšana no pretpadomju elementiem.pdf|PDF formātā]]'''<br /> <br /> {{Book content}}</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=Att%C4%93ls:Parkriev.png&diff=30893 2024-12-01T20:07:46Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div></div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=Latvijas_p%C4%81rkrievo%C5%A1ana_1940-1990&diff=30892 2024-12-01T19:53:47Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Book}} right Autors: J.Riekstiņš Dokumentu krājums Par finansiālu atbalstu autors pateicas MK Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupāc...</p> <hr /> <div>{{Book}}<br /> [[File:Pretpadojmu.jpg|250px|right]]<br /> <br /> Autors: J.Riekstiņš<br /> <br /> Dokumentu krājums<br /> <br /> Par finansiālu atbalstu autors pateicas MK Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai<br /> <br /> Grāmatas autors Jānis Riekstiņš (1942) ir vēsturnieks, daudzu dokumentu krājumu, t.sk. „Migranti Latvijā” (2002) autors. Pētīj­is masu deportāci­jas Latvijā un represij­as pret latviešiem Padom­ju Savienībā 1937. un 1938. gadā.<br /> <br /> '''Lejuplādēt [[Media:Latvijas attīrīšana no pretpadomju elementiem.pdf|PDF formātā]]'''<br /> <br /> {{Book content}}</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=964608&diff=30891 2024-12-01T19:19:17Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/20<br /> |Issue number=123<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Aicinājums<br /> }}<br /> {{Source image|articles/964/608/964608.jpg}}<br /> {{About topic|Krievijas atbalsts Baltijas valstīm}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About organization|Latvijas Jaunatnes progresa savienība}}<br /> {{About year|1990}}<br /> KPFSR TAUTAS DEPUTĀTU AUGSTĀKAJAI PADOMEI UN LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKAJAI PADOMEI<br /> <br /> Latvijas Jaunatnes progresa savienības Centrālā komiteja un KPFSR Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā komiteja vēršas pie Krievijas Federācijas un Latvijas Augstākajām Padomēm, pie to pilnvarotajām delegācijām un apsveic sakarā ar abu republiku parlamentu un valdību sarunu sākumu. <br /> Mēs uzskatām, ka tiešais kontakts sekmēs Krievijas Federācijas un Latvijas politiskās un ekonomiskās suverenitātes nostiprināšanos, palīdzēs atjaunot abu suverēno valstu līdztiesīgas partnerattiecības, kam pamatus pirms septiņdesmit gadiem bija licis KPFSR un Latvijas Republikas līgums.<br /> <br /> Domājams, ka sarunās tiks skarta mūsu republiku attīstība un savstarpējās attiecības daudzos aspektos. <br /> Ceram, ka to vidū būs arī jautājumi, kas saistiti ar jaunatnes problēmu risināšanu, tās līdzdalību Krievijas Federācijas un Latvijas atdzimšanā. <br /> Nepretendējam uz monopoltiesībām paust visu republikas jauniešu intereses, taču, apzinādamies savu atbildību par tās likteni un apbruņojušies ar nepieciešamo pieredzi un tradīcijām, mēs paziņojam, ka esam gatavi piedalīties abu valdību līgumu izstrādēšanā un istenošanā valsts jaunatnes politikas jomā.<br /> <br /> Mūsu republiku un tautu tuvināšanās nolūkā Latvijas JPS un KPFSR LKJS noslēgušas tiešu līgumu par abu mūsu organizāciju sadarbibu. <br /> <br /> Uzskatām, ka tas sekmēs jaunatnes draudzību un saprašanos.<br /> <br /> Vēlam abu republiku delegācijām panākumus gaidāmajās sarunās un ceram uz Krievijas Federācijas un Latvijas tautām labvēlīgu iznākumu.<br /> <br /> LATVIJAS JPS UN KPFSR LKJS CENTRĀLA KOMITEJA</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=964608&diff=30890 2024-12-01T19:18:43Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/20 |Issue number=123 |Page number=1 |Original title=Aicinājums }} {{Source image|Aicinājums}} {{About topic|K...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/20<br /> |Issue number=123<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Aicinājums<br /> }}<br /> {{Source image|Aicinājums}}<br /> {{About topic|Krievijas atbalsts Baltijas valstīm}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About organization|Latvijas Jaunatnes progresa savienība}}<br /> {{About year|1990}}<br /> KPFSR TAUTAS DEPUTĀTU AUGSTĀKAJAI PADOMEI UN LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKAJAI PADOMEI<br /> <br /> Latvijas Jaunatnes progresa savienības Centrālā komiteja un KPFSR Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā komiteja vēršas pie Krievijas Federācijas un Latvijas Augstākajām Padomēm, pie to pilnvarotajām delegācijām un apsveic sakarā ar abu republiku parlamentu un valdību sarunu sākumu. <br /> Mēs uzskatām, ka tiešais kontakts sekmēs Krievijas Federācijas un Latvijas politiskās un ekonomiskās suverenitātes nostiprināšanos, palīdzēs atjaunot abu suverēno valstu līdztiesīgas partnerattiecības, kam pamatus pirms septiņdesmit gadiem bija licis KPFSR un Latvijas Republikas līgums.<br /> <br /> Domājams, ka sarunās tiks skarta mūsu republiku attīstība un savstarpējās attiecības daudzos aspektos. <br /> Ceram, ka to vidū būs arī jautājumi, kas saistiti ar jaunatnes problēmu risināšanu, tās līdzdalību Krievijas Federācijas un Latvijas atdzimšanā. <br /> Nepretendējam uz monopoltiesībām paust visu republikas jauniešu intereses, taču, apzinādamies savu atbildību par tās likteni un apbruņojušies ar nepieciešamo pieredzi un tradīcijām, mēs paziņojam, ka esam gatavi piedalīties abu valdību līgumu izstrādēšanā un istenošanā valsts jaunatnes politikas jomā.<br /> <br /> Mūsu republiku un tautu tuvināšanās nolūkā Latvijas JPS un KPFSR LKJS noslēgušas tiešu līgumu par abu mūsu organizāciju sadarbibu. <br /> <br /> Uzskatām, ka tas sekmēs jaunatnes draudzību un saprašanos.<br /> <br /> Vēlam abu republiku delegācijām panākumus gaidāmajās sarunās un ceram uz Krievijas Federācijas un Latvijas tautām labvēlīgu iznākumu.<br /> <br /> LATVIJAS JPS UN KPFSR LKJS CENTRĀLA KOMITEJA</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=900585&diff=30889 2024-12-01T19:12:51Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/20<br /> |Issue number=123<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Vai vajag palīdzēt Maskavai?<br /> }}<br /> {{Source image|articles/900/585/900585.jpg}}<br /> {{Written by|A. Rozenbergs}}<br /> {{About topic|Tirgus ekonomika}}<br /> {{About domain|Ekonomika un finanses}}<br /> {{About place|PSRS}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Jautājumi par Rietumu ekonomisko palīdzību Padomju Savienībai jau vairākas nedēļas neatstāj ārzemju preses slejas. <br /> Tas bija viens no pašiem svarīgākajiem ari «lielā septiņnieka» virsotņu konference Hjūstonā. <br /> Ekonomiski attīstīto rietumvalstu vaditāji šajā forumā izteica principiālu atbalstu padomju valsts vadītāja centieniem pārkārtot padomju ekonomiku un būtībā piekrita ekonomiski atbalstīt šo programmu. <br /> Taču arī palīdzības oponentiem ir daudz spēcīgu argumentu, piemēram: vai ir derīgi palīdzēt PSRS, kamēr tā nav pilnīgi atteikusies no marksisma-ļeņinisma dogmām, kamēr nav nodibināta īsti demokrātiska daudzpartiju iekārta un atzīta privātīpašuma neaizskaramība? <br /> Vai var izsniegt subsīdijas un kredītus valstij, kas nevēlas atzīt okupētās Baltijas neatkarību? <br /> Taču, no otras puses, pilnīgs Padomju Savienības boikots var novest pie neparedzamām sekām. <br /> Paralēles vēsturē nav tālu jāmeklē — palasot 1940. gada Vācijas presi, mēs tur nebūt neatradīsim slavinošus opusus «Tūkstošgadīgajam reiham» un tā uzvarām. <br /> Gluži otrādi — visi vācu komentētāji šajā laikā runāja par «apspiesto un pazemoto» Vāciju, ko aplenkuši angļu, franču un žīdu imperiālisti, kuri neko nevēlas darīt vācu tautas labā. <br /> Ar ko tas beidzās, visiem ir labi zināms. Protams, Rietumos neviens nevēlas, lai Padomju Savienībā nodibinātos militārs režīms, taču šādu iespēju nevajadzētu aizmirst. <br /> Jāatzīst, ka krīzes situāciā nonākusi PSRS ekonomika vairs nespēj pabarot padomju tautu un humanitārajā aspektā viss ir skaidrs: ja ārzemju palīdzība būs vajadzīga, lai glābtu cilvēkus no bada, Rietumi palīdzēs — līdzīgi kā ASV šobrīd palīdz Irānas zemestrīcē cietušajiem. <br /> Tomēr šādā gadījumā nav isti skaidrs, kāpēc Padomju Savienibai būtu jāieņem īpaša, privileģēta vieta starp citām trešās pasaules valstīm, kurām ari ir milzīgas problēmas? <br /> Daudzi eksperti Rietumos uzskata, ka lielas petēriņpreču un pārtikas piegādes var novērst briestošo sodālo eksploziju Padomju Savienībā, samazināt cilvēku neapmierinātību ar ieilgušajām «perestroikas» ekonomiskajām neveiksmēm. <br /> Citiem vārdiem runājot, Rietumu piegādes kritiskā brīdī var noturēt pie varas pašreizējo valsta aparātu ar Gorbačovu priekšgalā, taču šāda «palīdzība» nekādā veidā nevarētu sekmēt tirgus ekonomikas drīzāku ieviešanu Padomju Savienībā, turklāt cik gan ilgi Rietumi būs ar mieru barot 280 miljonus liekēžu? <br /> Pašreizējai padomju valdībai subsīdijas no Rietumiem būs kaut kas līdzigs negaidītai dāvanai, ko var izmantot budžeta deficīta segšanai, neatņemot ne rubli militārajam budžetam. Ja iespējami drīz netiks reorganizēta sadales sistēma, nav grūti iedomāties, kādus ienākumus gūs «ēnu ekonomika» un Maskavā sēdošie birokrāti. <br /> Rietumi gan var piešķirt miljardiem lielas subsīdijas, taču nevar piespiest tās sadalīt taisnīgi. <br /> Vai tiesām rietumvalstis neko nav mādjušās no Armēnijas zemestrīces bēdīgās pieredzes, kad labi domātā palīdzība tika izšķērdēta un pazuda nezināmā virzienā?<br /> <br /> Kāda ir izeja? Palūkosimies vēsturē. Pēc Otrā pasaules kara izpostītā Rietumeiiopa daudz pateicības parādā ir tā sauktajam Maršala plānam — plašai palīdzības programmai, ko sniedza Amerikas Savienotās Valstis. <br /> Šīs programmas galvenā īpatnība bija tā, ka Eiropas valstis darīja zināmu, kas un cik daudz tām vajadzīgs konkrētu projektu īstenošanai. <br /> Šis ir ceļš, kas būtu ejams šodien, — ja Maskava grib saņemt ekonomisko palīdzību, tai jānodrošina rietumvalstis ar konkrētiem plāniem, kuriem tiks izmantota Rietumu nauda, tai jāpaziņo, kādiem nolūkiem tiks tērēti investētie līdzekli. <br /> Tādai pašai politikai būtu jābūt ari patēriņpreču un pārtikas sadalē. <br /> Tas piespiedis Maskavu sākt nopietnus pārveidojumus ekonomikā, jo Rietumi, protams, nebūs ar mieru izsviest savu naudu vējā.<br /> <br /> Pēc ārzemju preses materiāliem sagatavojis<br /> <br /> A. ROZENBERGS</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=900585&diff=30888 2024-12-01T19:11:43Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/20 |Issue number=123 |Page number=1 |Original title=Vai vajag palīdzēt Maskavai? }} {{Source image|Vai vajag...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/20<br /> |Issue number=123<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Vai vajag palīdzēt Maskavai?<br /> }}<br /> {{Source image|Vai vajag palīdzēt Maskavai?}}<br /> {{Written by|A. Rozenbergs}}<br /> {{About topic|Tirgus ekonomika}}<br /> {{About domain|Ekonomika un finanses}}<br /> {{About place|PSRS}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Jautājumi par Rietumu ekonomisko palīdzību Padomju Savienībai jau vairākas nedēļas neatstāj ārzemju preses slejas. <br /> Tas bija viens no pašiem svarīgākajiem ari «lielā septiņnieka» virsotņu konference Hjūstonā. <br /> Ekonomiski attīstīto rietumvalstu vaditāji šajā forumā izteica principiālu atbalstu padomju valsts vadītāja centieniem pārkārtot padomju ekonomiku un būtībā piekrita ekonomiski atbalstīt šo programmu. <br /> Taču arī palīdzības oponentiem ir daudz spēcīgu argumentu, piemēram: vai ir derīgi palīdzēt PSRS, kamēr tā nav pilnīgi atteikusies no marksisma-ļeņinisma dogmām, kamēr nav nodibināta īsti demokrātiska daudzpartiju iekārta un atzīta privātīpašuma neaizskaramība? <br /> Vai var izsniegt subsīdijas un kredītus valstij, kas nevēlas atzīt okupētās Baltijas neatkarību? <br /> Taču, no otras puses, pilnīgs Padomju Savienības boikots var novest pie neparedzamām sekām. <br /> Paralēles vēsturē nav tālu jāmeklē — palasot 1940. gada Vācijas presi, mēs tur nebūt neatradīsim slavinošus opusus «Tūkstošgadīgajam reiham» un tā uzvarām. <br /> Gluži otrādi — visi vācu komentētāji šajā laikā runāja par «apspiesto un pazemoto» Vāciju, ko aplenkuši angļu, franču un žīdu imperiālisti, kuri neko nevēlas darīt vācu tautas labā. <br /> Ar ko tas beidzās, visiem ir labi zināms. Protams, Rietumos neviens nevēlas, lai Padomju Savienībā nodibinātos militārs režīms, taču šādu iespēju nevajadzētu aizmirst. <br /> Jāatzīst, ka krīzes situāciā nonākusi PSRS ekonomika vairs nespēj pabarot padomju tautu un humanitārajā aspektā viss ir skaidrs: ja ārzemju palīdzība būs vajadzīga, lai glābtu cilvēkus no bada, Rietumi palīdzēs — līdzīgi kā ASV šobrīd palīdz Irānas zemestrīcē cietušajiem. <br /> Tomēr šādā gadījumā nav isti skaidrs, kāpēc Padomju Savienibai būtu jāieņem īpaša, privileģēta vieta starp citām trešās pasaules valstīm, kurām ari ir milzīgas problēmas? <br /> Daudzi eksperti Rietumos uzskata, ka lielas petēriņpreču un pārtikas piegādes var novērst briestošo sodālo eksploziju Padomju Savienībā, samazināt cilvēku neapmierinātību ar ieilgušajām «perestroikas» ekonomiskajām neveiksmēm. <br /> Citiem vārdiem runājot, Rietumu piegādes kritiskā brīdī var noturēt pie varas pašreizējo valsta aparātu ar Gorbačovu priekšgalā, taču šāda «palīdzība» nekādā veidā nevarētu sekmēt tirgus ekonomikas drīzāku ieviešanu Padomju Savienībā, turklāt cik gan ilgi Rietumi būs ar mieru barot 280 miljonus liekēžu? <br /> Pašreizējai padomju valdībai subsīdijas no Rietumiem būs kaut kas līdzigs negaidītai dāvanai, ko var izmantot budžeta deficīta segšanai, neatņemot ne rubli militārajam budžetam. Ja iespējami drīz netiks reorganizēta sadales sistēma, nav grūti iedomāties, kādus ienākumus gūs «ēnu ekonomika» un Maskavā sēdošie birokrāti. <br /> Rietumi gan var piešķirt miljardiem lielas subsīdijas, taču nevar piespiest tās sadalīt taisnīgi. <br /> Vai tiesām rietumvalstis neko nav mādjušās no Armēnijas zemestrīces bēdīgās pieredzes, kad labi domātā palīdzība tika izšķērdēta un pazuda nezināmā virzienā?<br /> <br /> Kāda ir izeja? Palūkosimies vēsturē. Pēc Otrā pasaules kara izpostītā Rietumeiiopa daudz pateicības parādā ir tā sauktajam Maršala plānam — plašai palīdzības programmai, ko sniedza Amerikas Savienotās Valstis. <br /> Šīs programmas galvenā īpatnība bija tā, ka Eiropas valstis darīja zināmu, kas un cik daudz tām vajadzīgs konkrētu projektu īstenošanai. <br /> Šis ir ceļš, kas būtu ejams šodien, — ja Maskava grib saņemt ekonomisko palīdzību, tai jānodrošina rietumvalstis ar konkrētiem plāniem, kuriem tiks izmantota Rietumu nauda, tai jāpaziņo, kādiem nolūkiem tiks tērēti investētie līdzekli. <br /> Tādai pašai politikai būtu jābūt ari patēriņpreču un pārtikas sadalē. <br /> Tas piespiedis Maskavu sākt nopietnus pārveidojumus ekonomikā, jo Rietumi, protams, nebūs ar mieru izsviest savu naudu vējā.<br /> <br /> Pēc ārzemju preses materiāliem sagatavojis<br /> <br /> A. ROZENBERGS</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=826288&diff=30887 2024-12-01T19:01:48Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/20<br /> |Issue number=123<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Izdzīvosim—redzēsim!<br /> }}<br /> {{Source image|articles/826/288/826288.jpg}}<br /> {{Written by|Juris Laksovs}}<br /> {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About person|Ivars Godmanis}}<br /> {{About person|Raimonds Krūmiņš}}<br /> {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Tā kā Tautas frontes sevis apēšanas precedents var kļūt par bīstamu paraugu ne mazāk izsalkušajai tautai (sk. «LJ» iepriekšējo numuru), aizvakardien Augstākās Padomes plenārsēdē tika piedāvāts cits mūsu izdzīvošanas variants. <br /> Proti, Ministru Padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis nolasīja valdības izstrādāto republikas tautsaimniecības attīstīšanas programmas projekta lielāko dalu (beigās nācās izlīdzēties ar konspektīvu atstāstu). <br /> Viņa uzstāšanās izskaņā dažiem deputātiem radās pamatoti vaicājumi par šā lasījuma mērķtiecību, jo 113 lappuses plašā projekta teksts iepriekš tika izsniegts visiem deputātiem. <br /> Tiesa, tas tika izdarīts tās pašas dienas rītā. <br /> Tā vai citādi, ieilgušajai deputātu lasītprasmes pašpārbaudel bija sava pozitīva nozīme, jo par valdības apņēmību padarīt mūsu dzīvi skaistāku varēja pārliecināties plašais radioklausītāju pulks.<br /> Domājams, neviens nešaubās, ka šī programma ir ļoti fundamentāls un rūpīgs darbs. <br /> Acīmredzot tieši tāpēc tas tika nolasīts tikai dažas stundas pirms referenta prombraukšanas vairākos atbildīgos komandējumos. <br /> (Ivars Godmanis devās uz Maskavu, lai apspriestos ar KPFSR premjerministru I. Silajevu un PSRS ārlietu ministru E. Sevardnadzi. Viņš teicās šķērsot arī Atlantijas okeānu, lai apspriestos ar atbildīgiem ASV darbiniekiem). <br /> Tādējādi deputātiem tika dots laiks un iespēja iepazīties ar šo dokumentu lidz premjerministra atgriešanās brīdim. <br /> Jā gan — tiem, kas cerēja uz tūlītējām debatēm, nācās vilties (tostarp arī diskutētalkstošajam Anatolijam Aļeksejevam). <br /> Vairākums nobalsoja par to, lai projekts turpmāk tiktu izstrādāts komisijās ar attiecīgo ministru piedalīšanos, bet debates plenārsēdēs nolemts sākt pirmdien, 23. jūlijā. <br /> Galīgais, pilnīgotais un ar jauniem priekšlikumiem bagātinātais variants varētu tikt pieņemts augusta sākumā, dažas dienas pirms parlamenta brīvdienām.<br /> <br /> Jau programmas ievadā atrodam informāciju par pašreizējo problēmu un turpmāko risinājumu būtību: <br /> «Panākt tautsaimniecības atveseļošanu, ieviešot «precu un naudas» attiecības un pārejot uz tirgus attiecībām, <br /> nodrošinot dažādu īpašuma formu līdztiesīgu darbību, sekmējot privātsaimnieciskā sektora attīstību.» <br /> Jebkādas neskaidrības kliedē apgalvojums, ka «valsts varas primārais un galvenais uzdevums ir personu tiesību un īpašuma aizsardzība». <br /> Daudz vietas programmas politiskajā sadaļā atvēlēts mūsu attiecībām ar ārvalstīm — PSRS (sadarbībai ar šo republiku saimi tiek ierādīta prioritāra nozīme) un Eiropas, it īpaši Skandināvijas, zemēm. <br /> Starptautisko atzīšanu Latvijas Republikas valdība sekmēs, īstenojot aktīvu ārpolitiku. Starp citu, valdiba paredz, ka tā spēs nodrošināt savu līdzdalību Helsinku II apspriedē Maskavā.<br /> <br /> Jāpiebilst, ka ekonomisko risinājumu sadaļā ir atzīts, ka pašreizējās krīzes galvenais cēlonis — bezsaimnieka īpašuma attiecibu sistēma. <br /> Tiek paredzēts īstenot īpašuma konversiju, bet jau drīzāko četru piecu gadu laikā privatizēt lielu nacionālās bagātības daļu. <br /> Valdība savā ekonomiskajā politika par pamatu uzskatīs uzņēmēju darbības tiesību aizsardzību, brīvu iniciatīvu, īpašuma līdztiesību un konkurenci.<br /> <br /> Domās dalīties palūdzu vienu no jaunākajiem parlamentāriešiem — AP Lauksaimniecības komisijas sekretāru '''Raimondu Krūmiņu'''.<br /> <br /> '''— Mēs nekādā ziņā nedrlkstam mainīt naudu, nepastāvot tirgus attiecībām, jo tas var izraisīt jaunās Latvijas naudas devalvāciju. Manuprāt, pirmais, kas Ir reāli jāizdara, — jālegalizē tirgus attiecības. '''<br /> '''Pašlaik gan iedzīvotāji, gan kooperatīvi, gan citas organizācijas šīs attiecības īsteno, taču valsts joprojām ir vienīgais īpašuma un ekonomisko attiecību subjekts, kas ietiepīgi un — es pat teiktu — bailīgi ignorē tirgus attiecību iespēju. '''<br /> '''Tiklīdz valsts to sāks darīt, mēs varēsim uzskatīt, ka tirgus ir legalizēts, taču, kamēr tas nav noticis, par naudas maiņu runāt ir pāragri.'''<br /> <br /> —Ko jūs šodien vaicātu premjerministram, ja vien viņš tik steidzīgi nekravātu ceļasomas?<br /> <br /> '''— To vienā teikumā nemaz nevar formulēt. Līdz šim es jau gribēju ar viņu tikties un personiski izrunāt naudas maiņas un tirgus attiecību jautājumu. Ceru, ka šo problēmu mēs vēl pagūsim iztirzāt.'''<br /> <br /> — Varbūt parunāsiet ari par jums tuvo lauksaimniecibu ...<br /> <br /> '''— Šeit ir vajadzīga pilnīgi skaidra koncepcija. Nav šaubu, ka pašreizējā ražošanas sistēma lauksaimniecībā nespēj nodrošināt radikālu produkcijas ražošanas paātrināšanu, tirgus piesātināšanu, tāpēc ir nepieciešama koncepcija, ar kuras izstrādi pašlaik nodarbojas mūsu komisija. Domātu, ka drīzāko divu mēnešu laikā šajā jautājumā varētu tikt ieviesta skaidrība un, beidzoties šāgada lauksaimniecības sezonai, koncepcija jau reāli varētu darboties. Agrāk acīmredzot mēs nevaram uzsākt būtiskus pārkārtojumus.'''<br /> <br /> — Manuprāt, šodien nolasītajā projektā ir visai nepārliecinoša garantiju struktūra ...<br /> <br /> '''— Lai gan dzirdējām daudz mazāk abstraktas jābūtības nekā līdz šim, tomēr neesmu pilnīgi pārliecināts, ka pašos pamatos valdība no šā jābūtības principa ir atteikusies.'''<br /> <br /> — Vai esat pārliecināts, ka šī programma tiks pieņemta, kā paredzēts, 3. augustā?<br /> <br /> '''— Cik man zināms, Godmaņa kungs vēlējās šo programmu izklāstīt pirmajā lasījumā, apkopot deputātu izteiktos priekšlikumus, diskusijas gaitā šo projektu precizēt un rediģēt. Domāju, ka 3. augustā to pieņemt vēl nepagūsim, taču tas nav nekāds lielais grēks — šobrīd mācāmies mēs vīsi. Gan valdība, gan deputāti.'''<br /> <br /> Piebildīšu, ka reizē ar valdību un parlamentu mācāmies ari mēs. Diemžēl lielākoties tā ir ieilgusi knapināšanās un izdzīvošanas māka. Solījumu uzklausīšanas māka. Māka pateikt vadoņiem paldies par to, ka veikalos šis tas vēl nopērkams ari par rubļiem bez attiecīgo talonu uzrādīšanas.<br /> <br /> JURIS LAKSOVS</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=826288&diff=30886 2024-12-01T19:00:20Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/20 |Issue number=123 |Page number=1 |Original title=Izdzīvosim—redzēsim! }} {{Source image|Izdzīvosim—re...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/20<br /> |Issue number=123<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Izdzīvosim—redzēsim!<br /> }}<br /> {{Source image|Izdzīvosim—redzēsim!}}<br /> {{Written by|Juris Laksovs}}<br /> {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About person|Ivars Godmanis}}<br /> {{About person|Raimonds Krūmiņš}}<br /> {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Tā kā Tautas frontes sevis apēšanas precedents var kļūt par bīstamu paraugu ne mazāk izsalkušajai tautai (sk. «LJ» iepriekšējo numuru), aizvakardien Augstākās Padomes plenārsēdē tika piedāvāts cits mūsu izdzīvošanas variants. <br /> Proti, Ministru Padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis nolasīja valdības izstrādāto republikas tautsaimniecības attīstīšanas programmas projekta lielāko dalu (beigās nācās izlīdzēties ar konspektīvu atstāstu). <br /> Viņa uzstāšanās izskaņā dažiem deputātiem radās pamatoti vaicājumi par šā lasījuma mērķtiecību, jo 113 lappuses plašā projekta teksts iepriekš tika izsniegts visiem deputātiem. <br /> Tiesa, tas tika izdarīts tās pašas dienas rītā. <br /> Tā vai citādi, ieilgušajai deputātu lasītprasmes pašpārbaudel bija sava pozitīva nozīme, jo par valdības apņēmību padarīt mūsu dzīvi skaistāku varēja pārliecināties plašais radioklausītāju pulks.<br /> Domājams, neviens nešaubās, ka šī programma ir ļoti fundamentāls un rūpīgs darbs. <br /> Acīmredzot tieši tāpēc tas tika nolasīts tikai dažas stundas pirms referenta prombraukšanas vairākos atbildīgos komandējumos. <br /> (Ivars Godmanis devās uz Maskavu, lai apspriestos ar KPFSR premjerministru I. Silajevu un PSRS ārlietu ministru E. Sevardnadzi. Viņš teicās šķērsot arī Atlantijas okeānu, lai apspriestos ar atbildīgiem ASV darbiniekiem). <br /> Tādējādi deputātiem tika dots laiks un iespēja iepazīties ar šo dokumentu lidz premjerministra atgriešanās brīdim. <br /> Jā gan — tiem, kas cerēja uz tūlītējām debatēm, nācās vilties (tostarp arī diskutētalkstošajam Anatolijam Aļeksejevam). <br /> Vairākums nobalsoja par to, lai projekts turpmāk tiktu izstrādāts komisijās ar attiecīgo ministru piedalīšanos, bet debates plenārsēdēs nolemts sākt pirmdien, 23. jūlijā. <br /> Galīgais, pilnīgotais un ar jauniem priekšlikumiem bagātinātais variants varētu tikt pieņemts augusta sākumā, dažas dienas pirms parlamenta brīvdienām.<br /> <br /> Jau programmas ievadā atrodam informāciju par pašreizējo problēmu un turpmāko risinājumu būtību: <br /> «Panākt tautsaimniecības atveseļošanu, ieviešot «precu un naudas» attiecības un pārejot uz tirgus attiecībām, <br /> nodrošinot dažādu īpašuma formu līdztiesīgu darbību, sekmējot privātsaimnieciskā sektora attīstību.» <br /> Jebkādas neskaidrības kliedē apgalvojums, ka «valsts varas primārais un galvenais uzdevums ir personu tiesību un īpašuma aizsardzība». <br /> Daudz vietas programmas politiskajā sadaļā atvēlēts mūsu attiecībām ar ārvalstīm — PSRS (sadarbībai ar šo republiku saimi tiek ierādīta prioritāra nozīme) un Eiropas, it īpaši Skandināvijas, zemēm. <br /> Starptautisko atzīšanu Latvijas Republikas valdība sekmēs, īstenojot aktīvu ārpolitiku. Starp citu, valdiba paredz, ka tā spēs nodrošināt savu līdzdalību Helsinku II apspriedē Maskavā.<br /> <br /> Jāpiebilst, ka ekonomisko risinājumu sadaļā ir atzīts, ka pašreizējās krīzes galvenais cēlonis — bezsaimnieka īpašuma attiecibu sistēma. <br /> Tiek paredzēts īstenot īpašuma konversiju, bet jau drīzāko četru piecu gadu laikā privatizēt lielu nacionālās bagātības daļu. <br /> Valdība savā ekonomiskajā politika par pamatu uzskatīs uzņēmēju darbības tiesību aizsardzību, brīvu iniciatīvu, īpašuma līdztiesību un konkurenci.<br /> <br /> Domās dalīties palūdzu vienu no jaunākajiem parlamentāriešiem — AP Lauksaimniecības komisijas sekretāru '''Raimondu Krūmiņu'''.<br /> <br /> '''— Mēs nekādā ziņā nedrlkstam mainīt naudu, nepastāvot tirgus attiecībām, jo tas var izraisīt jaunās Latvijas naudas devalvāciju. Manuprāt, pirmais, kas Ir reāli jāizdara, — jālegalizē tirgus attiecības. <br /> Pašlaik gan iedzīvotāji, gan kooperatīvi, gan citas organizācijas šīs attiecības īsteno, taču valsts joprojām ir vienīgais īpašuma un ekonomisko attiecību subjekts, kas ietiepīgi un — es pat teiktu — bailīgi ignorē tirgus attiecību iespēju. <br /> Tiklīdz valsts to sāks darīt, mēs varēsim uzskatīt, ka tirgus ir legalizēts, taču, kamēr tas nav noticis, par naudas maiņu runāt ir pāragri.'''<br /> <br /> —Ko jūs šodien vaicātu premjerministram, ja vien viņš tik steidzīgi nekravātu ceļasomas?<br /> <br /> '''— To vienā teikumā nemaz nevar formulēt. Līdz šim es jau gribēju ar viņu tikties un personiski izrunāt naudas maiņas un tirgus attiecību jautājumu. Ceru, ka šo problēmu mēs vēl pagūsim iztirzāt.'''<br /> <br /> — Varbūt parunāsiet ari par jums tuvo lauksaimniecibu ...<br /> <br /> '''— Šeit ir vajadzīga pilnīgi skaidra koncepcija. Nav šaubu, ka pašreizējā ražošanas sistēma lauksaimniecībā nespēj nodrošināt radikālu produkcijas ražošanas paātrināšanu, tirgus piesātināšanu, tāpēc ir nepieciešama koncepcija, ar kuras izstrādi pašlaik nodarbojas mūsu komisija. Domātu, ka drīzāko divu mēnešu laikā šajā jautājumā varētu tikt ieviesta skaidrība un, beidzoties šāgada lauksaimniecības sezonai, koncepcija jau reāli varētu darboties. Agrāk acīmredzot mēs nevaram uzsākt būtiskus pārkārtojumus.'''<br /> <br /> — Manuprāt, šodien nolasītajā projektā ir visai nepārliecinoša garantiju struktūra ...<br /> <br /> '''— Lai gan dzirdējām daudz mazāk abstraktas jābūtības nekā līdz šim, tomēr neesmu pilnīgi pārliecināts, ka pašos pamatos valdība no šā jābūtības principa ir atteikusies.'''<br /> <br /> — Vai esat pārliecināts, ka šī programma tiks pieņemta, kā paredzēts, 3. augustā?<br /> <br /> — Cik man zināms, Godmaņa kungs vēlējās šo programmu izklāstīt pirmajā lasījumā, apkopot deputātu izteiktos priekšlikumus, diskusijas gaitā šo projektu precizēt un rediģēt. Domāju, ka 3. augustā to pieņemt vēl nepagūsim, taču tas nav nekāds lielais grēks — šobrīd mācāmies mēs vīsi. Gan valdība, gan deputāti.<br /> <br /> Piebildīšu, ka reizē ar valdību un parlamentu mācāmies ari mēs. Diemžēl lielākoties tā ir ieilgusi knapināšanās un izdzīvošanas māka. Solījumu uzklausīšanas māka. Māka pateikt vadoņiem paldies par to, ka veikalos šis tas vēl nopērkams ari par rubļiem bez attiecīgo talonu uzrādīšanas.<br /> <br /> JURIS LAKSOVS</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=835535&diff=30885 2024-12-01T18:43:15Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/18<br /> |Issue number=122<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Pati sevi apēda<br /> }}<br /> {{Source image|articles/835/535/835535.jpg}}<br /> {{Written by|Ināra Egle}}<br /> {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About person|Einārs Repše}}<br /> {{About person|Ita Kozakeviča}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Aizvakar notikusi televīzijas preses konference apstiprināja to, ko sabiedrība jau kādu laiku ir vērojusi un ko sajā lakoniskajā un visnotaļ mierīgajā žurnālistu un Latvijas Tautas frontes pārstāvju tikšanās reizē ar vaicājumu izteica Jānis Rimšāns:<br /> <br /> — Vai pēc spēku koncentrēšanas Augstākās Padomes priekšvēlēšanu posmā un uzvaras vēlēšanās Latvijas Tautas frontes pamatspēki nav atslābuši un tā nav iegājusi latentā stāvokli?<br /> <br /> Uz to Einārs Repše atbildēja:<br /> <br /> — Latvijas Tautas fronte sevi «noēda», jo tās aktīvākie cilvēki ir ievēlēti visu līmeņu padomēs un pašlaik notiek iekšējā frontes sakārtošanās. <br /> Domāju, ka ar laiku parādīsies jauni līderi un LTF darbība atjaunosies.<br /> <br /> Kā Einārs, tā ari Ita Kozakēviča raksturoja iespējamo un nepieciešamo sadarbību starp LTF zemāko posmu — nodaļām — un augstāko — LTF deputātiem Augstākajā Padomē. <br /> Vēl nesen, kad darbojās iepriekšējais parlaments, tautfrontieši bija aktīvi līdzdomātāji un tā rīcības uzmanītāji, pastāvīgi iesniedza priekšlikumus. <br /> Kopš parlamentā ir savi cilvēki, uz tiem paļaujas, un šī tendence ir mazinājusies. <br /> Ierindas tautfrontieši saņem minimālu informāciju, ko LTF deputāti dara Augstākās Padomes komisijās, jo trīs ceturtdaļas no grūtā darba likumprojektu izstrādē paliek aiz kadra. <br /> Tāpēc, no vienas puses, jārosina vietējās LTF nodaļas domāt līdzi un iesniegt AP komisijām savus priekšlikumus. <br /> No otras puses, — ja AP ir labi informēta par valdības darbību un otrādi, tad vēl ne tuvu vēlamajam nav sabiedrības informētība par AP darbību un konkrēto likumprojektu būtību, nepieciešamību. <br /> Ir jāatrisina informētības jautājums. <br /> Vietējām Tautas frontes nodalām jāaktivizē vietējo padomju darbs.<br /> <br /> Pārrunājot jautājumu, vai ir nepieciešams LTF pārveidot par partiju, tika sacits, ka līdzšinējais mērķis — varas pārņemšana — nu ir sasniegts un LTF atdzimšanai ir jānotiek reizē ar jaunas ideoloģijas radīšanu.<br /> <br /> Attiecībā uz partijas izveidi — viens viedoklis: nevajag forsēt, jo partijai ir jādzimst dabiskā ceļā. Otrs: apstākļos, kad par nopietnu spēku veidojas LKP jeb «nakts partija», tai jāliek pretim reāls, progresīvs spēks, kam jābūt pietiekami organizētam. Runa var būt par demokrātisku centra partiju...<br /> <br /> Šī televīzijas preses konference ieskicēja problēmas, kuras nāksies skatīt LTF trešajā kongresā, un, domāju, atgādināja par nepieciešamību gatavoties šim forumam, izskanēja kā aicinājums uz atklātu sarunu par to, kādai jābūt LTF.<br /> <br /> I. EGLE</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=835535&diff=30884 2024-12-01T18:42:33Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/18 |Issue number=122 |Page number=1 |Original title=Pati sevi apēda }} {{Source image|Pati sevi apēda}} {{Wri...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/18<br /> |Issue number=122<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Pati sevi apēda<br /> }}<br /> {{Source image|Pati sevi apēda}}<br /> {{Written by|Ināra Egle}}<br /> {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About person|Einārs Repše}}<br /> {{About person|Ita Kozakeviča}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Aizvakar notikusi televīzijas preses konference apstiprināja to, ko sabiedrība jau kādu laiku ir vērojusi un ko sajā lakoniskajā un visnotaļ mierīgajā žurnālistu un Latvijas Tautas frontes pārstāvju tikšanās reizē ar vaicājumu izteica Jānis Rimšāns:<br /> <br /> — Vai pēc spēku koncentrēšanas Augstākās Padomes priekšvēlēšanu posmā un uzvaras vēlēšanās Latvijas Tautas frontes pamatspēki nav atslābuši un tā nav iegājusi latentā stāvokli?<br /> <br /> Uz to Einārs Repše atbildēja:<br /> <br /> — Latvijas Tautas fronte sevi «noēda», jo tās aktīvākie cilvēki ir ievēlēti visu līmeņu padomēs un pašlaik notiek iekšējā frontes sakārtošanās. <br /> Domāju, ka ar laiku parādīsies jauni līderi un LTF darbība atjaunosies.<br /> <br /> Kā Einārs, tā ari Ita Kozakēviča raksturoja iespējamo un nepieciešamo sadarbību starp LTF zemāko posmu — nodaļām — un augstāko — LTF deputātiem Augstākajā Padomē. <br /> Vēl nesen, kad darbojās iepriekšējais parlaments, tautfrontieši bija aktīvi līdzdomātāji un tā rīcības uzmanītāji, pastāvīgi iesniedza priekšlikumus. <br /> Kopš parlamentā ir savi cilvēki, uz tiem paļaujas, un šī tendence ir mazinājusies. <br /> Ierindas tautfrontieši saņem minimālu informāciju, ko LTF deputāti dara Augstākās Padomes komisijās, jo trīs ceturtdaļas no grūtā darba likumprojektu izstrādē paliek aiz kadra. <br /> Tāpēc, no vienas puses, jārosina vietējās LTF nodaļas domāt līdzi un iesniegt AP komisijām savus priekšlikumus. <br /> No otras puses, — ja AP ir labi informēta par valdības darbību un otrādi, tad vēl ne tuvu vēlamajam nav sabiedrības informētība par AP darbību un konkrēto likumprojektu būtību, nepieciešamību. <br /> Ir jāatrisina informētības jautājums. <br /> Vietējām Tautas frontes nodalām jāaktivizē vietējo padomju darbs.<br /> <br /> Pārrunājot jautājumu, vai ir nepieciešams LTF pārveidot par partiju, tika sacits, ka līdzšinējais mērķis — varas pārņemšana — nu ir sasniegts un LTF atdzimšanai ir jānotiek reizē ar jaunas ideoloģijas radīšanu.<br /> <br /> Attiecībā uz partijas izveidi — viens viedoklis: nevajag forsēt, jo partijai ir jādzimst dabiskā ceļā. Otrs: apstākļos, kad par nopietnu spēku veidojas LKP jeb «nakts partija», tai jāliek pretim reāls, progresīvs spēks, kam jābūt pietiekami organizētam. Runa var būt par demokrātisku centra partiju...<br /> <br /> Šī televīzijas preses konference ieskicēja problēmas, kuras nāksies skatīt LTF trešajā kongresā, un, domāju, atgādināja par nepieciešamību gatavoties šim forumam, izskanēja kā aicinājums uz atklātu sarunu par to, kādai jābūt LTF.<br /> <br /> I. EGLE</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=882796&diff=30883 2024-12-01T18:29:17Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/18<br /> |Issue number=122<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Stokholmas piedāvājums Baltijas jaunatnei<br /> }}<br /> {{Source image|articles/882/796/882796.jpg}}<br /> {{Written by|Roberts Teilors}}<br /> {{About domain|Ekonomika un finanses}}<br /> {{About place|Zviedrija}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Zviedrijas valdība paredz piedāvāt mācekļu vietas uz īslaicīgu termiņu, ne ilgāku par gadu, 18 lidz 30 gadus jauniem cilvēkiem no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.<br /> <br /> Valsts darba ministre Mona Sālina žurnālistiem teica, ka Zviedrijai un Baltijas valstīm esot bijusi ilga sadarbības pieredze pirms Otrā pasaules kara un esot nepieciešams palīdzēt kaimiņiem to pozitīvās augsmes centienos. <br /> Ja iecerētais pasākums sekmēsies, līdzīgs projekts varētu tikt attiecināts arī uz citiem rajoniem ārpus Baltijas<br /> valstīm.<br /> <br /> Sakarā ar nodarbinātības shēmu uz Zviedriju atbraukušie Jaunie cilvēki netiks uzskatīti par viesstrādniekiem. Zviedru varas iestādes paredz, ka iecerētā programma varēšot funkcionēt vienīgi tad, ja tiks izpildīti attiecīgi priekšnoteikumi. Atļauja strādāt un dzīvot Zviedrijā tiks izsniegta vienigi tad, ja zviedru uzņēmējs piekritis maksāt tirgus nosacīto vidējo algu un atbraucējam būs kur apmesties. <br /> Programmas dalībniekiem būs jāzina zviedru vai angļu valoda.<br /> <br /> Zviedrijas valdiba pauž nostāju, ka šī iecere palīdzēs Baltijas valstīm ekonomiskās, kultūras un sociālās pieredzes apmaiņā, nevis atrisinās Zviedrijas darba tirgus jautājumus. <br /> Aplēsts, ka katru gadu varētu tikt uzņemti vairāki simti jaunu cilvēku.<br /> <br /> Minēto ideju martā pirmais izvirzīja premjerministrs Ingvars Karlsons, un jau notikušas apspriedes ar arodbiedrībām un privātuzņēmējiem par šīs programmas īstenošanu.<br /> <br /> Jāpiebilst, ka Baltijas valstu darba plāns iecerēts psiholoģiski grūtā laikā, kad Zviedrijā pasliktinās iedzīvotāju attieksme pret ārzemju bēgļiem. <br /> Vasaras sākumā notika vairāki uzbrukumi un dedzināšanas mēģinājumi bēgļu centros un nometnēs.<br /> <br /> ROBERTS TEILORS, Stokholma, «The Financial Times»</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=882796&diff=30882 2024-12-01T18:28:39Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/18 |Issue number=122 |Page number=1 |Original title=Stokholmas piedāvājums Baltijas jaunatnei }} {{Source ima...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/18<br /> |Issue number=122<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Stokholmas piedāvājums Baltijas jaunatnei<br /> }}<br /> {{Source image|Stokholmas piedāvājums Baltijas jaunatnei}}<br /> {{Written by|Roberts Teilors}}<br /> {{About domain|Ekonomika un finanses}}<br /> {{About place|Zviedrija}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Zviedrijas valdība paredz piedāvāt mācekļu vietas uz īslaicīgu termiņu, ne ilgāku par gadu, 18 lidz 30 gadus jauniem cilvēkiem no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.<br /> <br /> Valsts darba ministre Mona Sālina žurnālistiem teica, ka Zviedrijai un Baltijas valstīm esot bijusi ilga sadarbības pieredze pirms Otrā pasaules kara un esot nepieciešams palīdzēt kaimiņiem to pozitīvās augsmes centienos. <br /> Ja iecerētais pasākums sekmēsies, līdzīgs projekts varētu tikt attiecināts arī uz citiem rajoniem ārpus Baltijas<br /> valstīm.<br /> <br /> Sakarā ar nodarbinātības shēmu uz Zviedriju atbraukušie Jaunie cilvēki netiks uzskatīti par viesstrādniekiem. Zviedru varas iestādes paredz, ka iecerētā programma varēšot funkcionēt vienīgi tad, ja tiks izpildīti attiecīgi priekšnoteikumi. Atļauja strādāt un dzīvot Zviedrijā tiks izsniegta vienigi tad, ja zviedru uzņēmējs piekritis maksāt tirgus nosacīto vidējo algu un atbraucējam būs kur apmesties. <br /> Programmas dalībniekiem būs jāzina zviedru vai angļu valoda.<br /> <br /> Zviedrijas valdiba pauž nostāju, ka šī iecere palīdzēs Baltijas valstīm ekonomiskās, kultūras un sociālās pieredzes apmaiņā, nevis atrisinās Zviedrijas darba tirgus jautājumus. <br /> Aplēsts, ka katru gadu varētu tikt uzņemti vairāki simti jaunu cilvēku.<br /> <br /> Minēto ideju martā pirmais izvirzīja premjerministrs Ingvars Karlsons, un jau notikušas apspriedes ar arodbiedrībām un privātuzņēmējiem par šīs programmas īstenošanu.<br /> <br /> Jāpiebilst, ka Baltijas valstu darba plāns iecerēts psiholoģiski grūtā laikā, kad Zviedrijā pasliktinās iedzīvotāju attieksme pret ārzemju bēgļiem. <br /> Vasaras sākumā notika vairāki uzbrukumi un dedzināšanas mēģinājumi bēgļu centros un nometnēs.<br /> <br /> ROBERTS TEILORS, Stokholma, «The Financial Times»</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=946090&diff=30881 2024-12-01T18:21:12Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/17<br /> |Issue number=121<br /> |Page number=1<br /> |Original title=«SOS» rokkoncerti Latvijā<br /> }}<br /> {{Source image|articles/946/090/946090.jpg}}<br /> {{About topic|Vides aizsardzība, ekoloģija}}<br /> {{About domain|Mūzika}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Cik bēdīgā stāvokli ir mūsu daba, šķiet, šodien nevienam nav jāstāsta — par to mēs visi zinām pietiekami daudz. <br /> Un viena no vissāpīgākajām ir jūras piesārņošanas problēma.<br /> <br /> Tagad, kad parlamentā un Ministru Padomē sākuši strādāt Latvijas Zaļās partijas pārstāvji, radusies cerība, ka šis sarežģītais ekoloģisko problēmu samezglojums pamazām sāks risināties. <br /> Bet tas ir ilgs process, kas prasa daudz laika un līdzekļu. <br /> Kamēr juristi izstrādā atbilstīgus likumus un politiķi nodrošina garantijas šo likumu efektīvai darbībai, nekas netraucē ikvienam no mums savu iespēju robežās censties palīdzēt mūsu dabai.<br /> <br /> Bet jūras pētīšana ir diezgan dārgs prieks. <br /> Pirmo ziedojumu šīs programmas finansēšanai sniedza zviedru komersants, firmas «Brovi Trading» pārstāvis Bjorns Akes-Akesona kungs. <br /> Par labu tradīciju kļuvusi arī rokgiupu piedalīšanās labdarības akcijās Rojas LZP kopa un Talsu VAK uzsāk rokkoncertu «SOS» sēriju iepriekšminētās programmas fondam.<br /> <br /> Hārdroka cienītāji pazīst «Piligrimu» kā vienu no vecākajām šā stila grupām, bet reti kurš zina, ka grupas līderis Dmitrijs Fedotovs ir Latvijas Zaļās partijas biedrs un «SOS» koncertu iniciators. Lūk, ko viņš teica:<br /> <br /> — Tas nebūs milzīgs un dārgs festivāls. <br /> Tie būs nelieli periodiski koncerti ar Ziemeļeiropas rokgrupu piedalīšanos. <br /> Vēlēšanos atbraukt uz labdarības koncertiem izteica Norvēģijas Zaļās partijas rokgrupa, kā ari dažas Holandes grupas. <br /> Akciju atklās kopīgie «Piligrima» un «Marshal Kane» (Norčēpinga, Zviedrija) koncerti Mērsragā, Dundagā un Rigā. <br /> Visus, kas vēlas atbalstīt akciju, aicinām uz koncertu Rigā, Veidenbauma ielā 12a 17. jūlijā pulksten 20.<br /> <br /> Aicinām ari citas rokgrupas piedalīties mūsu «SOS» koncertos. <br /> Interesentus lūdzam rakstīt: 229576, Talsu rajonā, Melnsila «Dzintari», Rojas LZP kopai, Dmitrijam Fedotovam.</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=946090&diff=30880 2024-12-01T18:20:30Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/17 |Issue number=121 |Page number=1 |Original title=«SOS» rokkoncerti Latvijā }} {{Source image|«SOS» rokk...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/17<br /> |Issue number=121<br /> |Page number=1<br /> |Original title=«SOS» rokkoncerti Latvijā<br /> }}<br /> {{Source image|«SOS» rokkoncerti Latvijā}}<br /> {{About topic|Vides aizsardzība, ekoloģija}}<br /> {{About domain|Mūzika}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Cik bēdīgā stāvokli ir mūsu daba, šķiet, šodien nevienam nav jāstāsta — par to mēs visi zinām pietiekami daudz. <br /> Un viena no vissāpīgākajām ir jūras piesārņošanas problēma.<br /> <br /> Tagad, kad parlamentā un Ministru Padomē sākuši strādāt Latvijas Zaļās partijas pārstāvji, radusies cerība, ka šis sarežģītais ekoloģisko problēmu samezglojums pamazām sāks risināties. <br /> Bet tas ir ilgs process, kas prasa daudz laika un līdzekļu. <br /> Kamēr juristi izstrādā atbilstīgus likumus un politiķi nodrošina garantijas šo likumu efektīvai darbībai, nekas netraucē ikvienam no mums savu iespēju robežās censties palīdzēt mūsu dabai.<br /> <br /> Bet jūras pētīšana ir diezgan dārgs prieks. <br /> Pirmo ziedojumu šīs programmas finansēšanai sniedza zviedru komersants, firmas «Brovi Trading» pārstāvis Bjorns Akes-Akesona kungs. <br /> Par labu tradīciju kļuvusi arī rokgiupu piedalīšanās labdarības akcijās Rojas LZP kopa un Talsu VAK uzsāk rokkoncertu «SOS» sēriju iepriekšminētās programmas fondam.<br /> <br /> Hārdroka cienītāji pazīst «Piligrimu» kā vienu no vecākajām šā stila grupām, bet reti kurš zina, ka grupas līderis Dmitrijs Fedotovs ir Latvijas Zaļās partijas biedrs un «SOS» koncertu iniciators. Lūk, ko viņš teica:<br /> <br /> — Tas nebūs milzīgs un dārgs festivāls. <br /> Tie būs nelieli periodiski koncerti ar Ziemeļeiropas rokgrupu piedalīšanos. <br /> Vēlēšanos atbraukt uz labdarības koncertiem izteica Norvēģijas Zaļās partijas rokgrupa, kā ari dažas Holandes grupas. <br /> Akciju atklās kopīgie «Piligrima» un «Marshal Kane» (Norčēpinga, Zviedrija) koncerti Mērsragā, Dundagā un Rigā. <br /> Visus, kas vēlas atbalstīt akciju, aicinām uz koncertu Rigā, Veidenbauma ielā 12a 17. jūlijā pulksten 20.<br /> <br /> Aicinām ari citas rokgrupas piedalīties mūsu «SOS» koncertos. <br /> Interesentus lūdzam rakstīt: 229576, Talsu rajonā, Melnsila «Dzintari», Rojas LZP kopai, Dmitrijam Fedotovam.</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=702886&diff=30879 2024-12-01T18:09:20Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/14<br /> |Issue number=120<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Miera līguma jubilejā<br /> }}<br /> {{Source image|articles/702/886/702886.jpg}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About domain|Vēsture}}<br /> {{About place|Lietuva}}<br /> {{About year|1990}}<br /> {{About year|1920}}<br /> Lietuva<br /> <br /> Ceturtdien, 12. jūlijā, apritēja septiņdesmit gadi, kopš noslēgts Lietuvas Demokrātiskās Republikas un Krievijas Federatīvās Sociālistiskās Padomju Republikas Miera līgums, ar ko uz mūžīgiem laikiem tika atzīta Lietuvas valstiskā neatkarība. <br /> Dokumentā ir deviņpadsmit panti, tajos ir noteiktas Lietuvas pašnoteikšanās tiesības un valsts robežas. <br /> Līgums tika ratificēts 1920. gada 14. oktobrī un praktiski bija spēkā līdz 1939. gada vasarai. <br /> Par godu Lietuvas un Krievijas Miera līguma 70. gadadienai 12. jūlijā Viļņā notika Lietuvas Republikas Augstākās Padomes svinīgā sēde, ko atklāja un ievadvārdus teica Lietuvas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Vitauta Landsbergis. <br /> leskatu Lietuvas un Krievijas vēsturē sniedza Lietuvas Republikas AP priekšsēdētāja vietnieks Broņus Kuzmickis un AP ārlietu komisijas priekšsēdētājs Emanuēls Zingers. Pēc tam spilgtu runu teica KPFSR AP priekšsēdētāja vietnieks Ramzans Abdulatipovs, norādot, ka Krievija nav pārkāpusi 1920. gada Miera līgumu, bet pati kļuvusi par PSRS impērijas diktatoru upuri. <br /> R. Abdulatipovs aicināja nekavējoties noslēgt savstarpējas sadarbības līgumu starp Lietuvu un Krieviju. <br /> Viņš uzsvēra, ka, noslēdzot šādus līgumus ar Lietuvu, Latviju un Igauniju, Krievija neizvirza nekādus politiskus noteikumus. <br /> Un to viņš esot pilnvarots pateikt KPFSR AP priekšsēdētāja Borisa Jeļcina un KPFSR Ministru Padomes priekšsēdētāja Ivana Sllajeva vārdā.<br /> <br /> Lietuvas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājas vietnieks Romualds Ozols un citi runātāji izteica cerību, ka Krievija veicinās Baltijas Republiku suverenitātes atgūšanu un politiskās situācijas stabilizēšanos Vlduseiropā.<br /> <br /> Svinīgās sēdes nobeigumā tika pieņemts Lietuvas Republikas Augstākās Padomes Aicinājums Krievijas Federācijas tautām un KPFSR Augstākajai Padomei, kā ari Aicinājums PSRS Augstākajai Padomei, kurā cita starpā izteikts lūgums pārskatīt 1940. gada 3. augusta lēmumu par Lietuvas iekļaušanu PSRS sastāvā.<br /> <br /> Viesi no Krievijas un Moldovas piedalījās Augstākās Padomes plenārsēdē, tikās ar Viļņas iedzīvotājiem, bet ceturtdienas vakarā Viļņā, Neatkarības laukumā notika Lietuvas un Krievijas demokrātisko kustību pārstāvju solidaritātes mītiņš.</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=702886&diff=30878 2024-12-01T18:08:49Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/14 |Issue number=120 |Page number=1 |Original title=Miera līguma jubilejā }} {{Source image|Miera līguma jub...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/14<br /> |Issue number=120<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Miera līguma jubilejā<br /> }}<br /> {{Source image|Miera līguma jubilejā}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About domain|Vēsture}}<br /> {{About place|Lietuva}}<br /> {{About year|1990}}<br /> {{About year|1920}}<br /> Lietuva<br /> <br /> Ceturtdien, 12. jūlijā, apritēja septiņdesmit gadi, kopš noslēgts Lietuvas Demokrātiskās Republikas un Krievijas Federatīvās Sociālistiskās Padomju Republikas Miera līgums, ar ko uz mūžīgiem laikiem tika atzīta Lietuvas valstiskā neatkarība. <br /> Dokumentā ir deviņpadsmit panti, tajos ir noteiktas Lietuvas pašnoteikšanās tiesības un valsts robežas. <br /> Līgums tika ratificēts 1920. gada 14. oktobrī un praktiski bija spēkā līdz 1939. gada vasarai. <br /> Par godu Lietuvas un Krievijas Miera līguma 70. gadadienai 12. jūlijā Viļņā notika Lietuvas Republikas Augstākās Padomes svinīgā sēde, ko atklāja un ievadvārdus teica Lietuvas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Vitauta Landsbergis. <br /> leskatu Lietuvas un Krievijas vēsturē sniedza Lietuvas Republikas AP priekšsēdētāja vietnieks Broņus Kuzmickis un AP ārlietu komisijas priekšsēdētājs Emanuēls Zingers. Pēc tam spilgtu runu teica KPFSR AP priekšsēdētāja vietnieks Ramzans Abdulatipovs, norādot, ka Krievija nav pārkāpusi 1920. gada Miera līgumu, bet pati kļuvusi par PSRS impērijas diktatoru upuri. <br /> R. Abdulatipovs aicināja nekavējoties noslēgt savstarpējas sadarbības līgumu starp Lietuvu un Krieviju. <br /> Viņš uzsvēra, ka, noslēdzot šādus līgumus ar Lietuvu, Latviju un Igauniju, Krievija neizvirza nekādus politiskus noteikumus. <br /> Un to viņš esot pilnvarots pateikt KPFSR AP priekšsēdētāja Borisa Jeļcina un KPFSR Ministru Padomes priekšsēdētāja Ivana Sllajeva vārdā.<br /> <br /> Lietuvas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājas vietnieks Romualds Ozols un citi runātāji izteica cerību, ka Krievija veicinās Baltijas Republiku suverenitātes atgūšanu un politiskās situācijas stabilizēšanos Vlduseiropā.<br /> <br /> Svinīgās sēdes nobeigumā tika pieņemts Lietuvas Republikas Augstākās Padomes Aicinājums Krievijas Federācijas tautām un KPFSR Augstākajai Padomei, kā ari Aicinājums PSRS Augstākajai Padomei, kurā cita starpā izteikts lūgums pārskatīt 1940. gada 3. augusta lēmumu par Lietuvas iekļaušanu PSRS sastāvā.<br /> <br /> Viesi no Krievijas un Moldovas piedalījās Augstākās Padomes plenārsēdē, tikās ar Viļņas iedzīvotājiem, bet ceturtdienas vakarā Viļņā, Neatkarības laukumā notika Lietuvas un Krievijas demokrātisko kustību pārstāvju solidaritātes mītiņš.</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=522425&diff=30877 2024-12-01T18:02:18Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/14<br /> |Issue number=120<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Nespļauj uz manām kurpēm!<br /> }}<br /> {{Source image|articles/522/425/522425.jpg}}<br /> {{Written by|D. Kļaviņa}}<br /> {{About domain|Pašpārvalde}}<br /> {{About place|Cēsis}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Nu tad beidzot! — saka cēsinieki, uzzinājuši, ka pilsētas padomes sesijā šonedēļ pieņemti sabiedriskās kārtības noteikumi. <br /> Pagaidām gan tikai uz papira, jo jaunajam Cēsu Municipālās policijas priekšniekam Visvaldim Pūcēm vēl jāsakārtojas darbam.<br /> <br /> Par pamatmodeli izraudzīts Talsu variants, kur kārtībnieki darbojas gan patstāvīgi, gan koordinējot patruļas. <br /> Jādrukā arī kvītis par 1, 3 un 10 rubļiem. <br /> Sodīšana paredzama divos līmeņos — uz vietas un administratīvajā komisijā. <br /> Turklāt atteikšanās maksāt uz vietas nozīmē lielāku sodu administratīvajā komisijā. <br /> Domājams, beidzot būs gals tām dienām, kad varēja nospļauties uz ielas nesodīts. <br /> Ja spļaušana butu pats lielākais netikums, par to, protams, varētu priecāties ...<br /> <br /> Cēsis, pateicoties sagrabējušajam apakšzemes inženierkomunikāciju tiklam, vismaz pašu mājās ir slavenas ar mūžīgajiem rakšanas darbiem.<br /> Pilsētas padomes sesija nolēma iekasēt sodanaudu no iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem par rakšanas darbu termiņu neievērošanu. <br /> Pirmās desmit dienas virs termiņa — 50 rubli par katru dienu, pēc desmit dienam virs teimiņa — 100 rubli par katlu dienu. <br /> Par atkritumu izbēršanu neatļautās vietās — lidz 250 rubļiem pirmajā reizē, par nenovakšanu vai atkārtotu izbēršanu — lidz 500 rubļiem. Stimulējot «stukačus», pilsoņiem, kas noskaidrojuši, kurš ir atkritumu izgāzējs, paredzama prēmija lidz 25 procentiem no iekasētās maksas.<br /> <br /> Cik tīkami gan būtu, ja pēc gaada varētu rakstīt, ka Cēsis atkritumi atrodami tikai izgāztuvē! <br /> Parkos un skvēros izskausta sabiedriskā žūpošana, pilsoņi(?) naktis nebļaustās un izvairās lietot necenzētus vārdus. <br /> Dārdzības dēļ smēķēšanu neatmetušie cigarešu galus met tikai atkritumu tvertnēs vai noglabā kabatā. <br /> Visiem mopēdiem pierīkoti trokšņu slāpētāji, melnstrādnieki nāk no darba kājām, jo baidās autobusā nosmērēt citiem pasažieriem drēbes. <br /> Neviens nebrauc ar laivu reibumā un neraksta uz sienām «Depeche Mode». <br /> Jauki, vai ne?<br /> <br /> D. KĻAVIŅA</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=522425&diff=30876 2024-12-01T18:01:39Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/14 |Issue number=120 |Page number=1 |Original title=Nespļauj uz manām kurpēm! }} {{Source image|Nespļauj uz...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/14<br /> |Issue number=120<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Nespļauj uz manām kurpēm!<br /> }}<br /> {{Source image|Nespļauj uz manām kurpēm!}}<br /> {{Written by|D. Kļaviņa}}<br /> {{About domain|Pašpārvalde}}<br /> {{About place|Cēsis}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Nu tad beidzot! — saka cēsinieki, uzzinājuši, ka pilsētas padomes sesijā šonedēļ pieņemti sabiedriskās kārtības noteikumi. <br /> Pagaidām gan tikai uz papira, jo jaunajam Cēsu Municipālās policijas priekšniekam Visvaldim Pūcēm vēl jāsakārtojas darbam.<br /> <br /> Par pamatmodeli izraudzīts Talsu variants, kur kārtībnieki darbojas gan patstāvīgi, gan koordinējot patruļas. <br /> Jādrukā arī kvītis par 1, 3 un 10 rubļiem. <br /> Sodīšana paredzama divos līmeņos — uz vietas un administratīvajā komisijā. <br /> Turklāt atteikšanās maksāt uz vietas nozīmē lielāku sodu administratīvajā komisijā. <br /> Domājams, beidzot būs gals tām dienām, kad varēja nospļauties uz ielas nesodīts. <br /> Ja spļaušana butu pats lielākais netikums, par to, protams, varētu priecāties ...<br /> <br /> Cēsis, pateicoties sagrabējušajam apakšzemes inženierkomunikāciju tiklam, vismaz pašu mājās ir slavenas ar mūžīgajiem rakšanas darbiem.<br /> Pilsētas padomes sesija nolēma iekasēt sodanaudu no iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem par rakšanas darbu termiņu neievērošanu. <br /> Pirmās desmit dienas virs termiņa — 50 rubli par katru dienu, pēc desmit dienam virs teimiņa — 100 rubli par katlu dienu. <br /> Par atkritumu izbēršanu neatļautās vietās — lidz 250 rubļiem pirmajā reizē, par nenovakšanu vai atkārtotu izbēršanu — lidz 500 rubļiem. Stimulējot «stukačus», pilsoņiem, kas noskaidrojuši, kurš ir atkritumu izgāzējs, paredzama prēmija lidz 25 procentiem no iekasētās maksas.<br /> <br /> Cik tīkami gan būtu, ja pēc gaada varētu rakstīt, ka Cēsis atkritumi atrodami tikai izgāztuvē! <br /> Parkos un skvēros izskausta sabiedriskā žūpošana, pilsoņi(?) naktis nebļaustās un izvairās lietot necenzētus vārdus. <br /> Dārdzības dēļ smēķēšanu neatmetušie cigarešu galus met tikai atkritumu tvertnēs vai noglabā kabatā. <br /> Visiem mopēdiem pierīkoti trokšņu slāpētāji, melnstrādnieki nāk no darba kājām, jo baidās autobusā nosmērēt citiem pasažieriem drēbes. <br /> Neviens nebrauc ar laivu reibumā un neraksta uz sienām «Depeche Mode». <br /> Jauki, vai ne?<br /> <br /> D. KĻAVIŅA</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=448078&diff=30875 2024-12-01T17:53:18Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/12<br /> |Issue number=119<br /> |Page number=1<br /> |Original title=LTF valdes sēde<br /> }}<br /> {{Source image|articles/448/078/448078.jpg}}<br /> {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, Domes valde}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About organization|Latvijas Tautas frontes Domes valde (LTF Domes valde, LTF valde)}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Otrdien, 10. jūlijā, notika LTF Domes valdes kārtējā sēde. <br /> Pārskatu par šogad paveikto un turpmākajām nākotnes iecerēm Latvijas vēstures izpētes darbā sniedza LTF Vēstures dokumentācijas centra vadītājs Aivars Jaunhelzējs. <br /> Centrs nodarbojas ar vēsturiskas informācijas vākšanu un apkopošanu, galveno vērību veltot «melno plankumu» izgaismošanai. <br /> Daudz darba padarīts, lai atklātībai nodotu padomju laika represīvo orgānu pastrādātos noziegumus pret cilvēci. <br /> Diemžēl vēl joprojām nav īstenota LTF II kongresā pieņemtā rezolūcija «Par staļinisma noziegumiem pret Latvijas tautu». <br /> Tikai izveidojuši ārkārtēju valsts komisiju staļinisma noziegumu izmeklēšanai, mēs varam nopietni ķerties pie šā apjomīgā darba.<br /> <br /> Valde uzklausīja informāciju par Maskavas demokrātisko kustību pārstāvju (pavisam 36 cilvēki pārstāvēs aptuveni 15 sabiedriskās organizācijas) gaidāmo viesošanos Latvijā pēc LTF ielūguma laikā no 24 lidz 29. jūlijam. <br /> Mūsu viesi iecerējuši tikties galvenokārt ar nelatviešu auditoriju, informējot to par politisko attīstību Krievijā, kā arī nodibināt sakarus ar sev radniecīgām kustībām Latvijā. <br /> Interesentus lūdzam zvanīt LTF Informācijas centram, tālrunis — 711097 vai 210749.<br /> <br /> Tika apstiprināta LTF Domes sēdes (tā paredzēta 21. jūlijā) darba kārtība. <br /> Tajā iekļauti jautājumi par LTF un LTF parlamenta frakcijas turpmāko sadarbību, <br /> par vietējo padomju darba aktivizēšanu un to sadarbību ar LTF vietējām organizācijām, <br /> par LTF nostāju attiecībā pret Pilsoņu kongresa II sesijas rezultātiem.<br /> <br /> Nolemts atjaunot LTF Demogrāfijas un bērnu tiesību aizsardzības komiteju, par kuras vadītāju apstiprināja Ingunu Ebeli.<br /> <br /> LTF Zviedrijas atbalstgrupas līderis Atis Lejiņš informēja par palīdzību, ko savai brāļu pilsētai Ventspilij sniedz zviedru pilsēta Vestervīka. <br /> Jūnijā zvejnieku saimniecības «Sarkanā bāka» kuģītis «Vaive» Ventspils ostā trijos reisos atgādāja Ventspils slimnīcai inventāru - gultas un medicīnisko aparatūru.<br /> <br /> LTF INFORMĀCIJAS CENTRS</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=448078&diff=30874 2024-12-01T17:52:02Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/12 |Issue number=119 |Page number=1 |Original title=LTF valdes sēde }} {{Source image|LTF valdes sēde}} {{Abo...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/12<br /> |Issue number=119<br /> |Page number=1<br /> |Original title=LTF valdes sēde<br /> }}<br /> {{Source image|LTF valdes sēde}}<br /> {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, Domes valde}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About organization|Latvijas Tautas frontes Domes valde (LTF Domes valde, LTF valde)}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Otrdien, 10. jūlijā, notika LTF Domes valdes kārtējā sēde. <br /> Pārskatu par šogad paveikto un turpmākajām nākotnes iecerēm Latvijas vēstures izpētes darbā sniedza LTF Vēstures dokumentācijas centra vadītājs Aivars Jaunhelzējs. <br /> Centrs nodarbojas ar vēsturiskas informācijas vākšanu un apkopošanu, galveno vērību veltot «melno plankumu» izgaismošanai. <br /> Daudz darba padarīts, lai atklātībai nodotu padomju laika represīvo orgānu pastrādātos noziegumus pret cilvēci. <br /> Diemžēl vēl joprojām nav īstenota LTF II kongresā pieņemtā rezolūcija «Par staļinisma noziegumiem pret Latvijas tautu». <br /> Tikai izveidojuši ārkārtēju valsts komisiju staļinisma noziegumu izmeklēšanai, mēs varam nopietni ķerties pie šā apjomīgā darba.<br /> <br /> Valde uzklausīja informāciju par Maskavas demokrātisko kustību pārstāvju (pavisam 36 cilvēki pārstāvēs aptuveni 15 sabiedriskās organizācijas) gaidāmo viesošanos Latvijā pēc LTF ielūguma laikā no 24 lidz 29. jūlijam. <br /> Mūsu viesi iecerējuši tikties galvenokārt ar nelatviešu auditoriju, informējot to par politisko attīstību Krievijā, kā arī nodibināt sakarus ar sev radniecīgām kustībām Latvijā. <br /> Interesentus lūdzam zvanīt LTF Informācijas centram, tālrunis — 711097 vai 210749.<br /> <br /> Tika apstiprināta LTF Domes sēdes (tā paredzēta 21. jūlijā) darba kārtība. <br /> Tajā iekļauti jautājumi par LTF un LTF parlamenta frakcijas turpmāko sadarbību, <br /> par vietējo padomju darba aktivizēšanu un to sadarbību ar LTF vietējām organizācijām, <br /> par LTF nostāju attiecībā pret Pilsoņu kongresa II sesijas rezultātiem.<br /> <br /> Nolemts atjaunot LTF Demogrāfijas un bērnu tiesību aizsardzības komiteju, par kuras vadītāju apstiprināja Ingunu Ebeli.<br /> <br /> LTF Zviedrijas atbalstgrupas līderis Atis Lejiņš informēja par palīdzību, ko savai brāļu pilsētai Ventspilij sniedz zviedru pilsēta Vestervīka. <br /> Jūnijā zvejnieku saimniecības «Sarkanā bāka» kuģītis «Vaive» Ventspils ostā trijos reisos atgādāja Ventspils slimnīcai inventāru - gultas un medicīnisko aparatūru.<br /> <br /> LTF INFORMĀCIJAS CENTRS</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=672140&diff=30873 2024-12-01T17:43:51Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/10<br /> |Issue number=118<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Miliči mierīgi noskatījās<br /> }}<br /> {{Source image|articles/672/140/672140.jpg}}<br /> {{Written by|Ligita Liepa}}<br /> {{About domain|Milicija un kārtības sargi}}<br /> {{About year|1990}}<br /> <br /> Mārtiņš, Arnolds un Elmārs Tēvzemes apciemojumu iesaka ar oficiālu pienākumu — futbola spēlēšanu Olimpiskās nedēļas mačos Rīgā, Liepājā, Valmierā. <br /> Protams, jaunie un staltie puiši ieguva daudz jaunu draugu un paziņu, kas labprāt izrādīja ari citus Latvijas krāšņos stūrīšus — Bausku, Rundāli, istu zemnieka sētu, lauku pirti. <br /> Divas ciemu nedē|as aizritēja kā sapnī. <br /> Taču brauciena pirmspēdējā diena — sestdiena — visu romantisko jūsmu kā ar nazi nogrieza.<br /> <br /> Bet labāk par šo neaizmirstamo vakaru visu pēc kārtas. <br /> Paņēmuši pa draudzenei, viņi tovakar devās nosvinēt atvadas uz viesnīcas «Latvija» mazo bāru. <br /> Meitenes zināja teikt, ka tas esot viens no Rīgas visglaunākajiem krogiem. <br /> Patiesi, visu vakaru skanēja mīlīga mūzika, tika ēsts un dzerts uz to labāko, paklusām dziedātas letiņu dziesmas ... <br /> Līdz pie viņu galda pienāca vairāki jaunekļi un krieviski pieprasīja cigaretes. <br /> Skaidrs, ka šais bada laikos neviens par labdari neveidojas. <br /> Tūlīt pēc atteikuma viņi saņēma spēcīgus daudzskaitlīgus sitienus pa seju, pa muguru, vēderu ar dūrēm, kājām. <br /> Acis tika pūsta apdullinoša gāze. <br /> To neesot varējuši nomazgāt ilgāku laiku. <br /> Bet, kad viņi no tualetes telpām izgājuši gaiteni, sev pretim ieraudzījuši jau kādus 20— 26 naidā pārvērstus ģīmjus. <br /> Sistas un ar kājām spārdītas ari meitenes. <br /> Viens pret pieciem sešiem. <br /> Viņiem neatlicis nekas cits, kā sarauties čokurā un sargāt galvas. <br /> Mārtiņam gan neizdevies ari tas — rentgenuzņēmums apliecina: lauzts žokļa kauls.<br /> <br /> Protams, kautiņi notiekot arī pie viņiem Amerikā. Taču ne cilvēku dauzīšana un tik zvēriskās attiecībās, un kur nu pret sievietēm. <br /> Taču pats briesmīgākais šai situācijā esot bijis tas, ka notiekošo pavisam mierīgi vērojoši ... divi miliči un pilnīgi nereaģējusi uz palīgāsaucieniem. <br /> Līdz Elmārs izmeties ārā no viesnīcas un saucis glābējus uz ielas. <br /> Paldies dievam, izdzirdējušas «melnās beretes» un atsteigušās savaldīt satracinātos Rīgas saimniekus. <br /> Izsaukusi «ātro palīdzību», tā savukārt — miličus. <br /> Ar viņiem, protams, sarunas ritējušas krievu valodā, jo formās tērptie kārtības (cilvēku dzīvību?) sargātāji citu nav pratuši. <br /> To pan zinājuši teikt, ka daži no sitēju bandas esot aizturēti, bet pagaidām atlaisti uz mājām. <br /> Līdz apstākļu galīgai noskaidrošanai.<br /> <br /> ---<br /> <br /> Amerikāņu puiši to visu man stāstīja vakar rītā, kad viņi devās atceļā uz mājām. <br /> Mārtiņam, Arnoldam un Elmāram, protams, nav ne mazākās vēlēšanas iesaistīties kaut kādā apstākļu skaidrošanā un kur nu vēl kopā ar «pogainajiem». <br /> Tāpēc ka viņi šai šausmu nakti apjēguši pašu galveno — padomju sistēmā cilvēks nav nekas. <br /> Cilvēku neviens nesargā un neaizstāv.<br /> <br /> L. LIEPA</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=672140&diff=30872 2024-12-01T17:43:21Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/10 |Issue number=118 |Page number=1 |Original title=Miliči mierīgi noskatījās }} {{Source image|Miliči mie...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/10<br /> |Issue number=118<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Miliči mierīgi noskatījās<br /> }}<br /> {{Source image|Miliči mierīgi noskatījās}}<br /> {{Written by|Ligita Liepa}}<br /> {{About domain|Milicija un kārtības sargi}}<br /> {{About year|1990}}<br /> <br /> Mārtiņš, Arnolds un Elmārs Tēvzemes apciemojumu iesaka ar oficiālu pienākumu — futbola spēlēšanu Olimpiskās nedēļas mačos Rīgā, Liepājā, Valmierā. <br /> Protams, jaunie un staltie puiši ieguva daudz jaunu draugu un paziņu, kas labprāt izrādīja ari citus Latvijas krāšņos stūrīšus — Bausku, Rundāli, istu zemnieka sētu, lauku pirti. <br /> Divas ciemu nedē|as aizritēja kā sapnī. <br /> Taču brauciena pirmspēdējā diena — sestdiena — visu romantisko jūsmu kā ar nazi nogrieza.<br /> <br /> Bet labāk par šo neaizmirstamo vakaru visu pēc kārtas. <br /> Paņēmuši pa draudzenei, viņi tovakar devās nosvinēt atvadas uz viesnīcas «Latvija» mazo bāru. <br /> Meitenes zināja teikt, ka tas esot viens no Rīgas visglaunākajiem krogiem. <br /> Patiesi, visu vakaru skanēja mīlīga mūzika, tika ēsts un dzerts uz to labāko, paklusām dziedātas letiņu dziesmas ... <br /> Līdz pie viņu galda pienāca vairāki jaunekļi un krieviski pieprasīja cigaretes. <br /> Skaidrs, ka šais bada laikos neviens par labdari neveidojas. <br /> Tūlīt pēc atteikuma viņi saņēma spēcīgus daudzskaitlīgus sitienus pa seju, pa muguru, vēderu ar dūrēm, kājām. <br /> Acis tika pūsta apdullinoša gāze. <br /> To neesot varējuši nomazgāt ilgāku laiku. <br /> Bet, kad viņi no tualetes telpām izgājuši gaiteni, sev pretim ieraudzījuši jau kādus 20— 26 naidā pārvērstus ģīmjus. <br /> Sistas un ar kājām spārdītas ari meitenes. <br /> Viens pret pieciem sešiem. <br /> Viņiem neatlicis nekas cits, kā sarauties čokurā un sargāt galvas. <br /> Mārtiņam gan neizdevies ari tas — rentgenuzņēmums apliecina: lauzts žokļa kauls.<br /> <br /> Protams, kautiņi notiekot arī pie viņiem Amerikā. Taču ne cilvēku dauzīšana un tik zvēriskās attiecībās, un kur nu pret sievietēm. <br /> Taču pats briesmīgākais šai situācijā esot bijis tas, ka notiekošo pavisam mierīgi vērojoši ... divi miliči un pilnīgi nereaģējusi uz palīgāsaucieniem. <br /> Līdz Elmārs izmeties ārā no viesnīcas un saucis glābējus uz ielas. <br /> Paldies dievam, izdzirdējušas «melnās beretes» un atsteigušās savaldīt satracinātos Rīgas saimniekus. <br /> Izsaukusi «ātro palīdzību», tā savukārt — miličus. <br /> Ar viņiem, protams, sarunas ritējušas krievu valodā, jo formās tērptie kārtības (cilvēku dzīvību?) sargātāji citu nav pratuši. <br /> To pan zinājuši teikt, ka daži no sitēju bandas esot aizturēti, bet pagaidām atlaisti uz mājām. <br /> Līdz apstākļu galīgai noskaidrošanai.<br /> <br /> ---<br /> <br /> Amerikāņu puiši to visu man stāstīja vakar rītā, kad viņi devās atceļā uz mājām. <br /> Mārtiņam, Arnoldam un Elmāram, protams, nav ne mazākās vēlēšanas iesaistīties kaut kādā apstākļu skaidrošanā un kur nu vēl kopā ar «pogainajiem». <br /> Tāpēc ka viņi šai šausmu nakti apjēguši pašu galveno — padomju sistēmā cilvēks nav nekas. <br /> Cilvēku neviens nesargā un neaizstāv.<br /> <br /> L. LIEPA</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=583648&diff=30871 2024-12-01T15:32:38Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/07<br /> |Issue number=117<br /> |Page number=1<br /> }}<br /> {{Written by|Anatolijs Gorbunovs}}<br /> {{Written by|Arnolds Rītels}}<br /> {{Written by|Vītauts Landsberģis}}<br /> {{Source image|articles/583/648/583648.jpg}}<br /> {{About topic|Eiropas Savienības veidošanās}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Baronam Enrlke Krespo Eiropas Parlamenta prezidentam<br /> <br /> GODĀTAIS PREZIDENTA KUNGS!<br /> <br /> Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Augstākās Padomes griežas pie Jums, godātais prezident, kā arī pie visu Parlamenta frakciju vadītājiem ar lūgumu izveidot oficiālu triju Baltijas valstu <br /> starpparlamentāru delegāciju Eiropas Parlamentā. Tas dotu iespēju.<br /> <br /> — trim Baltijas valstīm konstruktīvi piedalīties Eiropas Parlamenta darbā,<br /> — Baltijas valstīm veiksmigāk koordinēt centienus radīt Eiropas kopējās mājas,<br /> — likvidēt Hitlera—Staļina pakta kaunpilnās sekas, kas ir otrā pasaules kara relikts,<br /> — veiksmīgāk mainīt ekonomisko un sabiedrisko sistēmu, ko padomju okupācija ir uzspiedusi Lietuvai, Latvijai un Igaunijai,<br /> — ātrāk atjaunot Lietuvas, Latvijas un Igaunijas reālo valstiskumu un stiprināt demokrātisko kārtību šinīs valstis.<br /> <br /> Gaidot Jūsu atbalstu,<br /> <br /> VITAUTS LANDSBERĢIS,<br /> <br /> Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, <br /> <br /> ANATOLIJS GORBUNOVS, <br /> <br /> Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs,<br /> <br /> ARNOLDS RITELS, <br /> <br /> Igaunijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs <br /> <br /> 1990. gada 30. jūnijā<br /> <br /> ----------------------------------------------------------------------<br /> <br /> Andersa Bjorka kungam <br /> <br /> Eiropas Padomes<br /> <br /> Parlamentāras asamblejas prezidentam<br /> <br /> GODĀTAIS PREZIDENTA KUNGS!<br /> <br /> Mēs vēlētos izteikt gandarījumu par to, ka kontakti starp Jūsu vadīto Eiropas Padomi un nesen atjaunotajām Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valstīm kļūst aizvien plašāki.<br /> Mēs vēlētos Jums atgādināt, ka mūsu valstis daudzus gadus bija Tautu Savienības oficiālas locekles un ka otrā pasaules kara sākumā tās kļuva par upuriem Hitlera un Staļina laupītāju līgumiem. <br /> Nelaimīgā kārtā kara beigās Rietumu demokrātijas bija pārāk pasīvas sarunās ai militarizēto un tālākai vardarbībai gatavo Padomju Savienību; tādējādi Lietuva, Latvija un Igaunija, <br /> kas de iure ir neatkarīgas valstis, palika padomju okupācijā.<br /> <br /> Tagad ir pienācis laiks atjaunot vēsturisko taisnību. Mūsu valstis ir likumīgi pasludinājušas un sākušas atjaunot savu neatkarību — tās ir gatavas kļūt par Eiropas valstu demokrātiskiem partneriem.<br /> <br /> Tādēļ mēs griežamies pie Jums un visu 23 dalībvalstu ārlietu ministrijām ar lūgumu dot Lietuvai, Latvijai un Igaunijai speciālu viesu delegācijas statusu.<br /> <br /> Tas mums dotu iespēju pakāpeniski iekļauties Eiropas valstu saimē, piedalīties Eiropas aktuālo jautājumu risināšanā, <br /> asimilēt moderno demokrātijas pieredzi un ātrāk virzīties uz priekšu pa sabiedriskā, ekonomiskā un humanitārā progresa ceļu.<br /> <br /> VITAUTS LANDSBERĢIS,<br /> <br /> Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, <br /> <br /> ANATOLIJS GORBUNOVS, <br /> <br /> Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs,<br /> <br /> ARNOLDS RITELS, <br /> <br /> Igaunijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs <br /> <br /> 1990. gada 30. jūnijā</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=583648&diff=30870 2024-12-01T15:31:24Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/07 |Issue number=117 |Page number=1 }} {{Written by|Anatolijs Gorbunovs}} {{Written by|Arnolds Rītels}} {{Writ...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/07<br /> |Issue number=117<br /> |Page number=1<br /> }}<br /> {{Written by|Anatolijs Gorbunovs}}<br /> {{Written by|Arnolds Rītels}}<br /> {{Written by|Vītauts Landsberģis}}<br /> {{About topic|Eiropas Savienības veidošanās}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Baronam Enrlke Krespo Eiropas Parlamenta prezidentam<br /> <br /> GODĀTAIS PREZIDENTA KUNGS!<br /> <br /> Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Augstākās Padomes griežas pie Jums, godātais prezident, kā arī pie visu Parlamenta frakciju vadītājiem ar lūgumu izveidot oficiālu triju Baltijas valstu <br /> starpparlamentāru delegāciju Eiropas Parlamentā. Tas dotu iespēju.<br /> <br /> — trim Baltijas valstīm konstruktīvi piedalīties Eiropas Parlamenta darbā,<br /> — Baltijas valstīm veiksmigāk koordinēt centienus radīt Eiropas kopējās mājas,<br /> — likvidēt Hitlera—Staļina pakta kaunpilnās sekas, kas ir otrā pasaules kara relikts,<br /> — veiksmīgāk mainīt ekonomisko un sabiedrisko sistēmu, ko padomju okupācija ir uzspiedusi Lietuvai, Latvijai un Igaunijai,<br /> — ātrāk atjaunot Lietuvas, Latvijas un Igaunijas reālo valstiskumu un stiprināt demokrātisko kārtību šinīs valstis.<br /> <br /> Gaidot Jūsu atbalstu,<br /> <br /> VITAUTS LANDSBERĢIS,<br /> <br /> Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, <br /> <br /> ANATOLIJS GORBUNOVS, <br /> <br /> Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs,<br /> <br /> ARNOLDS RITELS, <br /> <br /> Igaunijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs <br /> <br /> 1990. gada 30. jūnijā<br /> <br /> Andersa Bjorka kungam <br /> <br /> Eiropas Padomes<br /> <br /> Parlamentāras asamblejas prezidentam<br /> <br /> GODĀTAIS PREZIDENTA KUNGS!<br /> <br /> Mēs vēlētos izteikt gandarījumu par to, ka kontakti starp Jūsu vadīto Eiropas Padomi un nesen atjaunotajām Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valstīm kļūst aizvien plašāki.<br /> Mēs vēlētos Jums atgādināt, ka mūsu valstis daudzus gadus bija Tautu Savienības oficiālas locekles un ka otrā pasaules kara sākumā tās kļuva par upuriem Hitlera un Staļina laupītāju līgumiem. <br /> Nelaimīgā kārtā kara beigās Rietumu demokrātijas bija pārāk pasīvas sarunās ai militarizēto un tālākai vardarbībai gatavo Padomju Savienību; tādējādi Lietuva, Latvija un Igaunija, <br /> kas de iure ir neatkarīgas valstis, palika padomju okupācijā.<br /> <br /> Tagad ir pienācis laiks atjaunot vēsturisko taisnību. Mūsu valstis ir likumīgi pasludinājušas un sākušas atjaunot savu neatkarību — tās ir gatavas kļūt par Eiropas valstu demokrātiskiem partneriem.<br /> <br /> Tādēļ mēs griežamies pie Jums un visu 23 dalībvalstu ārlietu ministrijām ar lūgumu dot Lietuvai, Latvijai un Igaunijai speciālu viesu delegācijas statusu.<br /> <br /> Tas mums dotu iespēju pakāpeniski iekļauties Eiropas valstu saimē, piedalīties Eiropas aktuālo jautājumu risināšanā, <br /> asimilēt moderno demokrātijas pieredzi un ātrāk virzīties uz priekšu pa sabiedriskā, ekonomiskā un humanitārā progresa ceļu.<br /> <br /> VITAUTS LANDSBERĢIS,<br /> <br /> Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, <br /> <br /> ANATOLIJS GORBUNOVS, <br /> <br /> Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs,<br /> <br /> ARNOLDS RITELS, <br /> <br /> Igaunijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs <br /> <br /> 1990. gada 30. jūnijā</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=765279&diff=30869 2024-12-01T15:15:31Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/07<br /> |Issue number=117<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Boriss Jeļcins partijas biedru vidū<br /> }}<br /> {{Source image|articles/765/279/765279.jpg}}<br /> {{Written by|Vitālijs Portņikovs}}<br /> {{About topic|Borisa Jeļcina politiskā darbība}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About person|Boriss Jeļcins}}<br /> {{About place|Maskava}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Jau kongresa vakardienas rīta sēdē kļuva skaidrs, ka par galveno notikumu kļūs KPFSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja Borisa Jelcina uzstāšanās. <br /> Starp citu, no rīta runāja ari vairāki inteliģences pārstāvji. <br /> Bet diezin vai dzejnieks Dāvids Kugultinovs un aktieris Mihails Uljanovs varēja ietekmēt auditoriju, jo viņus uzskatīja par citas nometnes un cita sociālā slāņa cilvēkiem. <br /> Un partokrātijas attieksme pret tiem jau ir zināma.<br /> <br /> Cita lieta — Jeļcins, kuram ir gan partijas darba pieredze, gan reālas varas pilnvaras. <br /> Viņa runa — pavisam kas cits, jo tajā nebija ne Kugultinova poētiskā traģisma, ne Uļjanova emocionalitātes. <br /> Tas bija tiešs, pārdomāts darbības programmas izklāsts un patiesība par šo kongresu, jo, kā pierādījis KPFSR KP kongress, <br /> ar saucieniem uz konsolidāciju nevar neitralizēt konservatīvos spēkus. <br /> Jeļcins sacīja, ka kongresa sēžu zālē tiek risināts nevis pārbūves jautājums un pat ne partijas tālākā likteņa problēma, bet gan tiek lemts partijas augstākā ešelona – tās aparāta liktenis. <br /> Bet nezin vai partija konservatīvo spēku uzvaras gadījumā varēs saglabāt partijas īpašumu un ar to saistīto varu, jo tauta pieprasīs kompensāciju <br /> un tā var pieprasīt arī tiesāt dažus politiķus, kas vainīgi saimniecības krīzē.<br /> <br /> Jeļcins ierosināja demokratizēt partiju, izveidot demokrātiskā sociālisma partiju, kas varētu kļūt par plašās savienības demokrātisko spēku pamatu. <br /> Borisu Jelcinu no tribīnes pavadīja ar nepārliecinošiem un nervoziem aplausiem, kas sekoja dziļdomīgajam klusumam, kāds valdīja zālē viņa runas laikā. <br /> Cilvēki, kas šeit sapulcējušies, turpinās dzīvot savu ilūziju pasaulē. To uzskatāmi kongresā ilustrē smagās laikrakstu pakas ar «Sovetskaja Ļitva» avīzi un Baltijas <br /> kara apgabala izdevumu «Pribaltika». kas šeit pretendē uz objektivitāti un atgādina šaušanu mērķi no sarūsējuša ložmetēja.<br /> <br /> Pa ceļam uz viesnīcu «Rossija» delegātus «uzrunā» desmitiem piketētāju, kas prasa, lai PSKP atkāpjas no varas. <br /> Bet diezin vai delegāti tos pamana vai arī uzņem kā vēl vienu «sajūdismu», par ko tik daudz viņi var izlasīt kongresa ēkā izplatītajos preses izdevumos.<br /> <br /> VITĀLIJS PORTŅIKOVS<br /> <br /> «LJ» speciālkorespondents PSKP XXVIII kongresā (pa tālruni)</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=765279&diff=30868 2024-12-01T15:14:53Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/07 |Issue number=117 |Page number=1 |Original title=Boriss Jeļcins partijas biedru vidū }} {{Source image|Bor...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/07<br /> |Issue number=117<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Boriss Jeļcins partijas biedru vidū<br /> }}<br /> {{Source image|Boriss Jeļcins partijas biedru vidū}}<br /> {{Written by|Vitālijs Portņikovs}}<br /> {{About topic|Borisa Jeļcina politiskā darbība}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About person|Boriss Jeļcins}}<br /> {{About place|Maskava}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Jau kongresa vakardienas rīta sēdē kļuva skaidrs, ka par galveno notikumu kļūs KPFSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja Borisa Jelcina uzstāšanās. <br /> Starp citu, no rīta runāja ari vairāki inteliģences pārstāvji. <br /> Bet diezin vai dzejnieks Dāvids Kugultinovs un aktieris Mihails Uljanovs varēja ietekmēt auditoriju, jo viņus uzskatīja par citas nometnes un cita sociālā slāņa cilvēkiem. <br /> Un partokrātijas attieksme pret tiem jau ir zināma.<br /> <br /> Cita lieta — Jeļcins, kuram ir gan partijas darba pieredze, gan reālas varas pilnvaras. <br /> Viņa runa — pavisam kas cits, jo tajā nebija ne Kugultinova poētiskā traģisma, ne Uļjanova emocionalitātes. <br /> Tas bija tiešs, pārdomāts darbības programmas izklāsts un patiesība par šo kongresu, jo, kā pierādījis KPFSR KP kongress, <br /> ar saucieniem uz konsolidāciju nevar neitralizēt konservatīvos spēkus. <br /> Jeļcins sacīja, ka kongresa sēžu zālē tiek risināts nevis pārbūves jautājums un pat ne partijas tālākā likteņa problēma, bet gan tiek lemts partijas augstākā ešelona – tās aparāta liktenis. <br /> Bet nezin vai partija konservatīvo spēku uzvaras gadījumā varēs saglabāt partijas īpašumu un ar to saistīto varu, jo tauta pieprasīs kompensāciju <br /> un tā var pieprasīt arī tiesāt dažus politiķus, kas vainīgi saimniecības krīzē.<br /> <br /> Jeļcins ierosināja demokratizēt partiju, izveidot demokrātiskā sociālisma partiju, kas varētu kļūt par plašās savienības demokrātisko spēku pamatu. <br /> Borisu Jelcinu no tribīnes pavadīja ar nepārliecinošiem un nervoziem aplausiem, kas sekoja dziļdomīgajam klusumam, kāds valdīja zālē viņa runas laikā. <br /> Cilvēki, kas šeit sapulcējušies, turpinās dzīvot savu ilūziju pasaulē. To uzskatāmi kongresā ilustrē smagās laikrakstu pakas ar «Sovetskaja Ļitva» avīzi un Baltijas <br /> kara apgabala izdevumu «Pribaltika». kas šeit pretendē uz objektivitāti un atgādina šaušanu mērķi no sarūsējuša ložmetēja.<br /> <br /> Pa ceļam uz viesnīcu «Rossija» delegātus «uzrunā» desmitiem piketētāju, kas prasa, lai PSKP atkāpjas no varas. <br /> Bet diezin vai delegāti tos pamana vai arī uzņem kā vēl vienu «sajūdismu», par ko tik daudz viņi var izlasīt kongresa ēkā izplatītajos preses izdevumos.<br /> <br /> VITĀLIJS PORTŅIKOVS<br /> <br /> «LJ» speciālkorespondents PSKP XXVIII kongresā (pa tālruni)</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=395242&diff=30867 2024-12-01T15:06:42Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/06<br /> |Issue number=116<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Ziņas no Lietuvas<br /> }}<br /> {{Source image|articles/395/242/395242.jpg}}<br /> {{About topic|Lietuvas ekonomiskā blokāde, 1990}}<br /> {{About domain|Ekonomika un finanses}}<br /> {{About place|Lietuva}}<br /> {{About year|1990}}<br /> 4. jūlijā LTF Informācijas centrs no korespondenta Viļņā saņēma ziņu, ka 2. jūlijā no Somijas pilsētas Kotkas atgriezusies X Prunskiene. <br /> Viņa tur bija piedalijusies starpvalstu seminārā «Jaunā Hanza — Ziemeļeiropas atdzimšanu».<br /> <br /> Mažeiķu rūpnīcā jūtamas blokādes sekas, jo rūpnīcu Ir atstājuši 350 speciālisti. <br /> Dažviet speciālistu vairs nav nemaz. <br /> Nav arī skaidrs, vai izdosies dabūt atpakaļ vagonus cisternas, kas bija izvestas no Lietuvas. <br /> Rūpnīcas direktors B. Vainora PSRS Naftas rūpniecības ministrijā vērsies ar lūgumu atsūtīt speciālistus. <br /> Mažeiķos saražoto benzīnu izmantos arī eksporta vajadzībām. Lai ar degvielu varētu apgādāt visus patērētājus, vajadzīgs divreiz ilgāks laika posms, nekā ilga blokāde, t i., apmēram 200 dienas. <br /> Individuālā transporta vadītāji limitētu degvielas daudzumu varēs iegādāties par valsts cenu, bet pārējo — par komerccenām.<br /> <br /> Ražošanas apvienība «Lietuvas gāze» no PSRS Gāzes centrālā dienesta ir saņēmusi telegrammu, kur teikts, ka saskaņā ar Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Masļukova norādījumu <br /> Lietuva trešā ceturkšņa limitus varot izmantot pilnā apjomā.<br /> <br /> LTF Informācijas centrs</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=395242&diff=30866 2024-12-01T15:06:15Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/06<br /> |Issue number=116<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Ziņas no Lietuvas<br /> }}<br /> {{Source image|articles/419/210/419210.jpg}}<br /> {{About topic|Lietuvas ekonomiskā blokāde, 1990}}<br /> {{About domain|Ekonomika un finanses}}<br /> {{About place|Lietuva}}<br /> {{About year|1990}}<br /> 4. jūlijā LTF Informācijas centrs no korespondenta Viļņā saņēma ziņu, ka 2. jūlijā no Somijas pilsētas Kotkas atgriezusies X Prunskiene. <br /> Viņa tur bija piedalijusies starpvalstu seminārā «Jaunā Hanza — Ziemeļeiropas atdzimšanu».<br /> <br /> Mažeiķu rūpnīcā jūtamas blokādes sekas, jo rūpnīcu Ir atstājuši 350 speciālisti. <br /> Dažviet speciālistu vairs nav nemaz. <br /> Nav arī skaidrs, vai izdosies dabūt atpakaļ vagonus cisternas, kas bija izvestas no Lietuvas. <br /> Rūpnīcas direktors B. Vainora PSRS Naftas rūpniecības ministrijā vērsies ar lūgumu atsūtīt speciālistus. <br /> Mažeiķos saražoto benzīnu izmantos arī eksporta vajadzībām. Lai ar degvielu varētu apgādāt visus patērētājus, vajadzīgs divreiz ilgāks laika posms, nekā ilga blokāde, t i., apmēram 200 dienas. <br /> Individuālā transporta vadītāji limitētu degvielas daudzumu varēs iegādāties par valsts cenu, bet pārējo — par komerccenām.<br /> <br /> Ražošanas apvienība «Lietuvas gāze» no PSRS Gāzes centrālā dienesta ir saņēmusi telegrammu, kur teikts, ka saskaņā ar Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Masļukova norādījumu <br /> Lietuva trešā ceturkšņa limitus varot izmantot pilnā apjomā.<br /> <br /> LTF Informācijas centrs</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=395242&diff=30865 2024-12-01T15:05:54Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/06 |Issue number=116 |Page number=1 |Original title=Ziņas no Lietuvas }} {{Source image|Ziņas no Lietuvas}} {...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/06<br /> |Issue number=116<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Ziņas no Lietuvas<br /> }}<br /> {{Source image|Ziņas no Lietuvas}}<br /> {{About topic|Lietuvas ekonomiskā blokāde, 1990}}<br /> {{About domain|Ekonomika un finanses}}<br /> {{About place|Lietuva}}<br /> {{About year|1990}}<br /> 4. jūlijā LTF Informācijas centrs no korespondenta Viļņā saņēma ziņu, ka 2. jūlijā no Somijas pilsētas Kotkas atgriezusies X Prunskiene. <br /> Viņa tur bija piedalijusies starpvalstu seminārā «Jaunā Hanza — Ziemeļeiropas atdzimšanu».<br /> <br /> Mažeiķu rūpnīcā jūtamas blokādes sekas, jo rūpnīcu Ir atstājuši 350 speciālisti. <br /> Dažviet speciālistu vairs nav nemaz. <br /> Nav arī skaidrs, vai izdosies dabūt atpakaļ vagonus cisternas, kas bija izvestas no Lietuvas. <br /> Rūpnīcas direktors B. Vainora PSRS Naftas rūpniecības ministrijā vērsies ar lūgumu atsūtīt speciālistus. <br /> Mažeiķos saražoto benzīnu izmantos arī eksporta vajadzībām. Lai ar degvielu varētu apgādāt visus patērētājus, vajadzīgs divreiz ilgāks laika posms, nekā ilga blokāde, t i., apmēram 200 dienas. <br /> Individuālā transporta vadītāji limitētu degvielas daudzumu varēs iegādāties par valsts cenu, bet pārējo — par komerccenām.<br /> <br /> Ražošanas apvienība «Lietuvas gāze» no PSRS Gāzes centrālā dienesta ir saņēmusi telegrammu, kur teikts, ka saskaņā ar Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Masļukova norādījumu <br /> Lietuva trešā ceturkšņa limitus varot izmantot pilnā apjomā.<br /> <br /> LTF Informācijas centrs</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=576989&diff=30864 2024-12-01T14:59:13Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/06<br /> |Issue number=116<br /> |Page number=1<br /> |Original title=LTF Domes valdes sēdē<br /> }}<br /> {{Source image|articles/576/989/576989.jpg}}<br /> {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, Domes valde}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About organization|Latvijas Tautas frontes Domes valde (LTF Domes valde, LTF valde)}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Otrdien, 3. jūlijā, notiks kārtējā Latvijas Tautas frontes Domes valdes sēde. <br /> Darba kārtības pirmais jautājums bija Latvijas Pilsoņu kongresa II sesijas gaita. <br /> Par to Domes valdes locekļus informēja U. Augstkalns un E. Radziņš. <br /> Situācija nav vienkārša, tāpēc Domes valde nolēma konkretizēt attieksmi pret Pilsoņu kongresu, kad būs iesniegti kongresa rezolūcijas gala varianti.<br /> <br /> Par Gruzijas TF kongresu (tas notika Tbilisi no 27 lidz 29. jūnijam) Domes valdes locekļus informēja D. Dandēns un V Brūvelis, kas bija šā kongresa viesi. <br /> Gruzijas TF II kongresā nolemts Augstākās Padomes vēlēšanās, kuras notiks oktobri, iet Baltijas ceļu un parlamentā iegūt vairākumu. <br /> II kongress ir pieņēmis lēmumu, ka Gruzijas TF biedri nevar būt reizē ari KP biedri. Par GTF priekšsēdētaju atkārtoti ievēlēts Nadars Natadze. GTF ipaši izcēla Baltijas TF darbībai pieredzes pārņemšanu.<br /> <br /> Interesants priekšlikums šajā Domes valdes sēdē nāca no Siguldas pilsētas padomes priekšsēdētāja Redisona. <br /> Viņš lūdza LTF Domes valdi izveidot darba grupu, kas analizētu pašreizējo stāvokli vietējās padomēs un dotu konkrētus priekšlikumus pašpārvaldes darbam. <br /> Domes varde nolēma atbalstīt šo iniciatīvu un izveidot grupu, kas visdrīzākajā laikā uzsāks darbu.<br /> Domes valde nolēma kārtējo Domes sēdi sasaukt 21. jūlijā. <br /> Tika izveidota redakcijas komisija Domes sēdes dokumentu sagatavošanai.<br /> <br /> LTF Informācijas centrs</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=576989&diff=30863 2024-12-01T14:58:42Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/06 |Issue number=116 |Page number=1 |Original title=LTF Domes valdes sēdē }} {{Source image|LTF Domes valdes...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/06<br /> |Issue number=116<br /> |Page number=1<br /> |Original title=LTF Domes valdes sēdē<br /> }}<br /> {{Source image|LTF Domes valdes sēdē}}<br /> {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, Domes valde}}<br /> {{About domain|Politika}}<br /> {{About organization|Latvijas Tautas frontes Domes valde (LTF Domes valde, LTF valde)}}<br /> {{About year|1990}}<br /> Otrdien, 3. jūlijā, notiks kārtējā Latvijas Tautas frontes Domes valdes sēde. <br /> Darba kārtības pirmais jautājums bija Latvijas Pilsoņu kongresa II sesijas gaita. <br /> Par to Domes valdes locekļus informēja U. Augstkalns un E. Radziņš. <br /> Situācija nav vienkārša, tāpēc Domes valde nolēma konkretizēt attieksmi pret Pilsoņu kongresu, kad būs iesniegti kongresa rezolūcijas gala varianti.<br /> <br /> Par Gruzijas TF kongresu (tas notika Tbilisi no 27 lidz 29. jūnijam) Domes valdes locekļus informēja D. Dandēns un V Brūvelis, kas bija šā kongresa viesi. <br /> Gruzijas TF II kongresā nolemts Augstākās Padomes vēlēšanās, kuras notiks oktobri, iet Baltijas ceļu un parlamentā iegūt vairākumu. <br /> II kongress ir pieņēmis lēmumu, ka Gruzijas TF biedri nevar būt reizē ari KP biedri. Par GTF priekšsēdētaju atkārtoti ievēlēts Nadars Natadze. GTF ipaši izcēla Baltijas TF darbībai pieredzes pārņemšanu.<br /> <br /> Interesants priekšlikums šajā Domes valdes sēdē nāca no Siguldas pilsētas padomes priekšsēdētāja Redisona. <br /> Viņš lūdza LTF Domes valdi izveidot darba grupu, kas analizētu pašreizējo stāvokli vietējās padomēs un dotu konkrētus priekšlikumus pašpārvaldes darbam. <br /> Domes varde nolēma atbalstīt šo iniciatīvu un izveidot grupu, kas visdrīzākajā laikā uzsāks darbu.<br /> Domes valde nolēma kārtējo Domes sēdi sasaukt 21. jūlijā. <br /> Tika izveidota redakcijas komisija Domes sēdes dokumentu sagatavošanai.<br /> <br /> LTF Informācijas centrs</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=951583&diff=30862 2024-12-01T14:52:05Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/06<br /> |Issue number=116<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Laika gars mūs sauc...<br /> }}<br /> {{Source image|articles/951/583/951583.jpg}}<br /> {{Written by|Gunārs Meierovics}}<br /> {{About topic|XX Vispārējie latviešu dziesmu svētki}}<br /> {{About domain|Kultūra un māksla}}<br /> {{About year|1990}}<br /> (Gunāra Meierovica uzruna)<br /> <br /> Kad notika pirmie dziesmu svētki, kad atvērās pirmā tautas atmoda, <br /> Atis Kronvalds sacīja: «Mūsu darbs un pūliņš zīmējās tikai uz to, lai starp latviešiem atkal izplauktu godaprāts, <br /> vīra sirds un cilvēcības likumu cienīšana.» Cilvēcības likumi — šodien tie nozīmē Latvijas neatkarību, demokrātiju un parlamenta suverenitāti. <br /> Godaprāts — tā ir vienība, bez sīkām ķildām un ambīcijām. <br /> Vīra sirds — lai mēs neviens nenobītos un nepiekāptos Maskavas naidīgās pretvaras priekšā.<br /> <br /> Mēs esam vienoti — Latvija un trimda. <br /> Šī diena un šie svētki savieno latviešu tautas dzīvos locekļus, kurus citu no cita centās pretdabiski šķirt. <br /> Visus šos gadus mēs esam bijuši varmācīgi šķirti — un tomēr nešķirami. <br /> Tāpēc no šīs dienas mēs strādāsim un cīnīsimies vienoti Latvijas izglītībā un saimniecībā, un politikā. <br /> Un tieši politika — šodien vārda «politika» vietā var tiklab likt vārdu «neatkarība» – ir cienījama un laba lieta. <br /> Rietumu demokrātijās katrs pilsonis iesaistās «valsts lietā» jeb «politikā». <br /> Latvijas vēstures veidotājiem — Kārlim Ulmanim un Zigfrīdam Melerovicam -- politika bija viss viņu dzives saturs. <br /> «Politika» nozīmē katras tautas spēju valdīt par sevi. <br /> Ja kāda tauta nespēj pati pār sevi valdīt, pati sev likumus dot, tad pār šo tautu valdīs kāds cits. <br /> Kā līdz šai dienai.<br /> <br /> Nākotne būs grūta, un mūs nākotnē māks šaubas. <br /> Bet es jums atgādināšu: šaubas ari māca pirmās tautas atmodas darbiniekus. <br /> Reiz Bernhards Dīriķis jau tajos gados, kad nacionālā kustiba bija spēcīga, <br /> kad pie durvīm bija pirmie dziesmu svētki, vaicāja Atim Kronvaldam <br /> «Ko tu saki, vai latviešu tauta pastāvēs vai ir vērts turpināt?». <br /> Un Atis Kronvalds toreiz atbildēja: «Ko tur vēl šaubīties? Tā tauta ir mūžīgai». <br /> Un es jums šodien atkārtošu: «Ko tur vēl šaubīties? Latviešu tauta ir mūžīga!»<br /> <br /> Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības priekšsēdis</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=951583&diff=30861 2024-12-01T14:51:12Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/06 |Issue number=116 |Page number=1 |Original title=Laika gars mūs sauc... }} {{Source image|Laika gars mūs s...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/07/06<br /> |Issue number=116<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Laika gars mūs sauc...<br /> }}<br /> {{Source image|Laika gars mūs sauc...}}<br /> {{Written by|Gunārs Meierovics}}<br /> {{About topic|XX Vispārējie latviešu dziesmu svētki}}<br /> {{About domain|Kultūra un māksla}}<br /> {{About year|1990}}<br /> (Gunāra Meierovica uzruna)<br /> <br /> Kad notika pirmie dziesmu svētki, kad atvērās pirmā tautas atmoda, <br /> Atis Kronvalds sacīja: «Mūsu darbs un pūliņš zīmējās tikai uz to, lai starp latviešiem atkal izplauktu godaprāts, <br /> vīra sirds un cilvēcības likumu cienīšana.» Cilvēcības likumi — šodien tie nozīmē Latvijas neatkarību, demokrātiju un parlamenta suverenitāti. <br /> Godaprāts — tā ir vienība, bez sīkām ķildām un ambīcijām. <br /> Vīra sirds — lai mēs neviens nenobītos un nepiekāptos Maskavas naidīgās pretvaras priekšā.<br /> <br /> Mēs esam vienoti — Latvija un trimda. <br /> Šī diena un šie svētki savieno latviešu tautas dzīvos locekļus, kurus citu no cita centās pretdabiski šķirt. <br /> Visus šos gadus mēs esam bijuši varmācīgi šķirti — un tomēr nešķirami. <br /> Tāpēc no šīs dienas mēs strādāsim un cīnīsimies vienoti Latvijas izglītībā un saimniecībā, un politikā. <br /> Un tieši politika — šodien vārda «politika» vietā var tiklab likt vārdu «neatkarība» – ir cienījama un laba lieta. <br /> Rietumu demokrātijās katrs pilsonis iesaistās «valsts lietā» jeb «politikā». <br /> Latvijas vēstures veidotājiem — Kārlim Ulmanim un Zigfrīdam Melerovicam -- politika bija viss viņu dzives saturs. <br /> «Politika» nozīmē katras tautas spēju valdīt par sevi. <br /> Ja kāda tauta nespēj pati pār sevi valdīt, pati sev likumus dot, tad pār šo tautu valdīs kāds cits. <br /> Kā līdz šai dienai.<br /> <br /> Nākotne būs grūta, un mūs nākotnē māks šaubas. <br /> Bet es jums atgādināšu: šaubas ari māca pirmās tautas atmodas darbiniekus. <br /> Reiz Bernhards Dīriķis jau tajos gados, kad nacionālā kustiba bija spēcīga, <br /> kad pie durvīm bija pirmie dziesmu svētki, vaicāja Atim Kronvaldam <br /> «Ko tu saki, vai latviešu tauta pastāvēs vai ir vērts turpināt?». <br /> Un Atis Kronvalds toreiz atbildēja: «Ko tur vēl šaubīties? Tā tauta ir mūžīgai». <br /> Un es jums šodien atkārtošu: «Ko tur vēl šaubīties? Latviešu tauta ir mūžīga!»<br /> <br /> Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības priekšsēdis</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=850209&diff=30860 2024-12-01T14:41:19Z

<p>Edgars: </p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/06/30<br /> |Issue number=113<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Sarkandaugavā ar sarkanbaltsarkano karogu<br /> }}<br /> {{Source image|articles/850/209/850209.jpg}}<br /> {{Written by|D. Kukare}}<br /> {{About topic|Latvijas vēsture}}<br /> {{About domain|Kultūra un māksla}}<br /> {{About person|Kārlis Ulmanis}}<br /> {{About person|Gaitis Graudiņš}}<br /> {{About place|Rīga}}<br /> {{About year|1990}}<br /> atkal greznojas Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, taču jaunā statusā — «plaši pieejama darbaļaužu masām». <br /> 1897.—1898. gadā celtajos Dauderos, šajās elegantajās sarkanķieģeļu mājas, nupat atklāts Latvijas Kultūras muzejs.<br /> <br /> Gaidis Graudiņa kungs no VFR, kas dzimis Rankas pagastā un Vācijā nokļuvis piespiedu kārtā, ir šā notikuma galvenais «vaininieks». <br /> Drīz pēc kara viņš sācis krāt visu, kas saistīts ar Latviju, — grāmatas, dokumentus, sadzīves priekšmetus, apbalvojumus. <br /> Gadu gaitā kolekcija ir palielinājusies līdz 7000 vienībām. <br /> Ilgu laiku Rietumvācijā rādīdama mazu Latvijas daļiņu, Graudiņa kunga kolekcija, Kultūras ministrijai piepalīdzot, savu isto mājvietu nu ir atradusi Latvijā.<br /> <br /> Šāgada 1. martā tika pieņemts lēmums nolaistajos Dauderos izveidot Latvijas Kultūras muzeju, un Graudiņa kunga dāvātā kolekcija lr kļuvusi par šā muzeja pamatu.<br /> Greznā ekspozicija ir tikai daļa no plašās kolekcijas. <br /> Latvijas laika ordeņi, amatu zīmes, banknotes, loterijas biļetes, akcijas, markas, fotogrāfijas, trauki, dokumenti — tas viss tika iegūts no tautiešiem, kas dzīvo ārzemēs. <br /> Katrai Dauderu zālei ir dots savs vārds. Amora zāle, kur rozā eņģelīši griestu rotājumos ne tikai raida erotiskas bultas, bet kur virmo arī Tēvzemes, tautas, zemes mīlestības motīvs. <br /> Šeit izstādītās amatu zīmes caurvij ozollapas — tautas spēka simbols. <br /> Liberta zālē redzam fantastiskus profesora Liberta izstrādātus 20 gadu teātra kostīmu metus. <br /> Mājā ir tik laba akustika, ka šajā zālē varētu rīkot pat nelielus kamerkoncertus.<br /> <br /> Iespējams, ka Dauderos ir bijis mājas altāris. <br /> Rožu zālē skatāma Kārļa Ulmaņa ģīmetne, zem kuras kāds ir nolicis puķu pušķīšus. <br /> Bet uz nelielā paaugstinājuma dižojas no Vācijas atvesta izsmalcināta ziedu kompozīcija. <br /> Tepat ir ari dažādi dokumenti — cilvēku mūža, likteņa, ari kultūru liecības. <br /> Skolēnu, studentu, šoferu apliecības, liecības – to īpašniekos kāds apmeklētājs varbūt atpazīs savus draugus un tuviniekus. <br /> Vai daudzi zina, kas ir zirga pase? Latvijai saimnieki to atzina par svarigu dokumentu, kur fiksēja ne vien zirga fiziskos rādītājus, bet arī visus ipašniekus un radurakstus.<br /> <br /> Dauderos tiks iekārtota videozāle, būs iespējas izvietot dažādas ekspozīcijas, bet Graudiņa kunga kolekcija būs pastāvīga. <br /> Lai veicinātu latviskas vides atdzimšanu, Latvijas Kultūras muzeja vadītāja Dzintra Andrušaite iecerējusi rikot ari dažādus pasākumus.<br /> <br /> Svinīgajā atklāšanā klāt bija pats Graudiņa kungs ar ģimeni, Dainis Ivāns, Raimonds Pauls un arī liels ļaužu pulks. <br /> Nu jau bijušais bagātīgās kolekcijas īpašnieks ir teicis: «Es esmu no Latvijas nācis, latviešu skolās gājis, viss, ko mūžā esmu sasniedzis, ir pateicoties Latvijai, <br /> tāpēc visam, kas ir saistībā ar Latviju un man pieder, ir jāatgriežas Latvijā.» <br /> Muzeja svinīgā gaisotne varbūt kādam liks padomāt: ko es esmu devis savai zemei? <br /> Tāpēc apmeklējiet Latvijas Kultūras muzeju «Dauden», kas atrodas Tvaika ielā 44 un kur var nokļūt ar 5. tramvaju (pieturai nosaukums ir «Aldaris»).<br /> <br /> D. KUKARE</div>

Edgars http://www.barikadopedija.lv/index.php?title=850209&diff=30859 2024-12-01T14:40:43Z

<p>Edgars: Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/06/30 |Issue number=113 |Page number=1 |Original title=Sarkandaugavā ar sarkanbaltsarkano karogu }} {{Source imag...</p> <hr /> <div>{{Newspaper Article<br /> |Article in=Latvijas Jaunatne<br /> |Published on=1990/06/30<br /> |Issue number=113<br /> |Page number=1<br /> |Original title=Sarkandaugavā ar sarkanbaltsarkano karogu<br /> }}<br /> {{Source image|Sarkandaugavā ar sarkanbaltsarkano karogu}}<br /> {{Written by|D. Kukare}}<br /> {{About topic|Latvijas vēsture}}<br /> {{About domain|Kultūra un māksla}}<br /> {{About person|Kārlis Ulmanis}}<br /> {{About person|Gaitis Graudiņš}}<br /> {{About place|Rīga}}<br /> {{About year|1990}}<br /> atkal greznojas Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, taču jaunā statusā — «plaši pieejama darbaļaužu masām». <br /> 1897.—1898. gadā celtajos Dauderos, šajās elegantajās sarkanķieģeļu mājas, nupat atklāts Latvijas Kultūras muzejs.<br /> <br /> Gaidis Graudiņa kungs no VFR, kas dzimis Rankas pagastā un Vācijā nokļuvis piespiedu kārtā, ir šā notikuma galvenais «vaininieks». <br /> Drīz pēc kara viņš sācis krāt visu, kas saistīts ar Latviju, — grāmatas, dokumentus, sadzīves priekšmetus, apbalvojumus. <br /> Gadu gaitā kolekcija ir palielinājusies līdz 7000 vienībām. <br /> Ilgu laiku Rietumvācijā rādīdama mazu Latvijas daļiņu, Graudiņa kunga kolekcija, Kultūras ministrijai piepalīdzot, savu isto mājvietu nu ir atradusi Latvijā.<br /> <br /> Šāgada 1. martā tika pieņemts lēmums nolaistajos Dauderos izveidot Latvijas Kultūras muzeju, un Graudiņa kunga dāvātā kolekcija lr kļuvusi par šā muzeja pamatu.<br /> Greznā ekspozicija ir tikai daļa no plašās kolekcijas. <br /> Latvijas laika ordeņi, amatu zīmes, banknotes, loterijas biļetes, akcijas, markas, fotogrāfijas, trauki, dokumenti — tas viss tika iegūts no tautiešiem, kas dzīvo ārzemēs. <br /> Katrai Dauderu zālei ir dots savs vārds. Amora zāle, kur rozā eņģelīši griestu rotājumos ne tikai raida erotiskas bultas, bet kur virmo arī Tēvzemes, tautas, zemes mīlestības motīvs. <br /> Šeit izstādītās amatu zīmes caurvij ozollapas — tautas spēka simbols. <br /> Liberta zālē redzam fantastiskus profesora Liberta izstrādātus 20 gadu teātra kostīmu metus. <br /> Mājā ir tik laba akustika, ka šajā zālē varētu rīkot pat nelielus kamerkoncertus.<br /> <br /> Iespējams, ka Dauderos ir bijis mājas altāris. <br /> Rožu zālē skatāma Kārļa Ulmaņa ģīmetne, zem kuras kāds ir nolicis puķu pušķīšus. <br /> Bet uz nelielā paaugstinājuma dižojas no Vācijas atvesta izsmalcināta ziedu kompozīcija. <br /> Tepat ir ari dažādi dokumenti — cilvēku mūža, likteņa, ari kultūru liecības. <br /> Skolēnu, studentu, šoferu apliecības, liecības – to īpašniekos kāds apmeklētājs varbūt atpazīs savus draugus un tuviniekus. <br /> Vai daudzi zina, kas ir zirga pase? Latvijai saimnieki to atzina par svarigu dokumentu, kur fiksēja ne vien zirga fiziskos rādītājus, bet arī visus ipašniekus un radurakstus.<br /> <br /> Dauderos tiks iekārtota videozāle, būs iespējas izvietot dažādas ekspozīcijas, bet Graudiņa kunga kolekcija būs pastāvīga. <br /> Lai veicinātu latviskas vides atdzimšanu, Latvijas Kultūras muzeja vadītāja Dzintra Andrušaite iecerējusi rikot ari dažādus pasākumus.<br /> <br /> Svinīgajā atklāšanā klāt bija pats Graudiņa kungs ar ģimeni, Dainis Ivāns, Raimonds Pauls un arī liels ļaužu pulks. <br /> Nu jau bijušais bagātīgās kolekcijas īpašnieks ir teicis: «Es esmu no Latvijas nācis, latviešu skolās gājis, viss, ko mūžā esmu sasniedzis, ir pateicoties Latvijai, <br /> tāpēc visam, kas ir saistībā ar Latviju un man pieder, ir jāatgriežas Latvijā.» <br /> Muzeja svinīgā gaisotne varbūt kādam liks padomāt: ko es esmu devis savai zemei? <br /> Tāpēc apmeklējiet Latvijas Kultūras muzeju «Dauden», kas atrodas Tvaika ielā 44 un kur var nokļūt ar 5. tramvaju (pieturai nosaukums ir «Aldaris»).<br /> <br /> D. KUKARE</div>

Edgars