Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Vēl kā Jāņunakts janvārī

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

 Pirmā nakts

 

 — Mājās nav iespējams palikt. Visiem ir jābūt līdzās. Kopā uzturētais noskaņojums ir pirmais, kas jauj palikt nosvērtiem, izturēt. Ar to mēs varam pretoties.

Sacītais izskanēja pirms pirmās nomoda nakts, kuru radiopārraidē kāds Zemgales rajona padomes pārstāvis novērtēja kā Jāņu nakti janvārī. Tā tāpat kā šīs dienas paliks vēsturē. Arī ar uzklausīto cilvēku domām.

23.45. Brīvības piemineklis. Cilvēki noliek svecītes Lietuvā bojā gājušo piemiņai. Šeit arī Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultātes 3. kursa studenti.

Dace Lodziņa: — Ceru, ka nekas nenotiks. Baiļu gan nav. Mūsu draugi, arī viņi ir no akadēmijas, visu dienu Vecrīgā cēla barikādes. Teica, lai meitenes braucot mājās. Bet mēs nespējam aiziet. Mums rīt ir eksāmens. Tagad taču nav iespējams koncentrēties mācībām.

(Pievakarē tika paziņots, ka mācības visās skolās un augstskolās ir atceltas.)

00.05. Ministru Padomes ēka, kuru no iespējamā uzbrukuma aizsargā lielie traktori, smagās automašīnas ar smiltīm un baļķiem.

Ausma Magone: — Mēs ar savu mašīnu atvedām maizītes. Katram ir kaut kas jādara. Kad šo tēju izdzers, brauksim uz māju un vedīsim atkal.

Uldis Banga, zvejnieku kolhoza «Carnikava» galvenais mehāniķis:

— Mēs atvedām lielo traktoru ar smiltīm, divus pašizgāzējus. Smiltis nepieciešamas, lai tehniku būtu grūtāk izkustināt. Noskaņojums ir normāls. Grūtāk izturēt ir tiem, kas neko nedara. Arī koordinācija ir laba. Zinām, kurai saimniecībai kur un cikos jāierodas.

00.15. Rīgas tālsatiksmes telegrāfa un telefona centrāle, kas tāpat kā citi objekti ir nobloķēta ar tehniku un barikādēm.

Gunārs Bitmanis, centrāles priekšnieks:

— Par ēkas aizsardzību vienmēr esam domājuši. Jebkuros apstākļos mums ir attiecīgais nodrošinājums. Ēku sargā liela daļa sakaru darbinieku, vienlaikus gribu teikt paldies arī visiem pārējiem, kas šeit ieradušies. Vairākas reizes dienā sazinoties ar Viļņas centrāles priekšnieku, pamainījāmies ar informāciju. Ir nerakstīts likums: ja mums vai lietuviešiem vajadzēs kādu palīdzību, tā tūlīt tiks sniegta. Tātad, ja nevarēsim vairs uzturēt sakarus ar ārzemēm, mums būs iespēja izmantot Tallinas centrāles palīdzību.

00.30. Pie ugunskura centrāles tuvumā. Rīgas 1. internātskolas audzēknis, 13 gadus vecais Dzintars Kleķeris:

— Es atnācu kopā ar draugu. Viņam ir deviņi gadi. Kas te notiek? Nē, to mēs nezinām. Kaut kāda demonstrācija. Te ir ugunskurs un cilvēki dzied. Tas ir interesanti.

00.35. Ģirts Bormanis, 33 gadi, autoatslēdznieks:

— Mēs esam nesagatavoti tik konkrētai rīcībai, nezinām iespējamos paņēmienus, kurā vietā, piemēram, bruņumašīnas ķēdē ir jāliek lauznis, lai būtu kāds efekts. Ja nesagatavota cilvēku masa nostāsies pretī tankam, viņi pirmā spiediena ietekmē var sakrist cits citam virsū. Ir nepieciešamas speciālas, instruētas vienības, kas izietu, kā mēdz sacīt, pirmajās rindās.

01.10. Ministru Padomes ēka. Cēsu rajona deputātu padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Niklass:

— Šorīt sešos no rīta izskanēja Daiņa Īvāna aicinājums. Pulksten astoņos uz Rīgu no Cēsīm izbrauca pirmais autobuss. Plkst. 11.45 — pēdējais, ar kuru brauca arī deputāti. Mājās palicēji gatavo tehniku. Rīt no rīta cēsniekiem ieradīsies maiņa — 300 cilvēku no Priekuļiem, Jaunpiebalgas… Pateicoties Cēsu autotransporta apvienībai, mums nebija nekādu problēmu — uzreiz saņēmām 20 autobusus, tika sagādāts benzīns.

02.00. Doma laukums. Ļoti jauni cilvēki.

— Vai jūs, lūdzu, nevarat mums iedot Rubika telefonu?

— Ko jūs viņam vaicātu?

- Lai ir tik laipns un savāc tos papīrus, kas no helikoptera tika izkaisīti pilsētā.

- Kas jūs esat?

- Kultūras fonda vēstures kopa.

02.10. Pie Doma baznīcas tiek metinātas dzelzs konstrukcijas.

Dainis Grantskalns, kolhoza «Ezerciems»  restaurators:

— Šeit tiek būvēti tā sauktie «āži», kas ir vecs un pārbaudīts aizsarglīdzeklis pret tankiem. Ja izveido tādu 10 metrus platu šo konstrukciju valni, tanks to nepāriet. Tādus ap desmitiem vakarā sākām celt visās šķērsielās, kur nav iespējams novietot automašīnas.

02.35. Doma baznīca. Bērnudārza audzinātāja Inguna Vanaga:

— Šo lielo tējas katlu cilvēki no tuvējām mājām sanesa. Nesa arī pankūkas, cepumus un sviestmaizes. Es redzēju, ka te var palīdzēt, kaut vai krūzītes mazgāt, un tāpēc paliku. Tā ir fantastiska sajūta, visi ir tik laipni, devīgi, nevienam nekā nav žēl.

02.55. LR AP deputāts Ģirts Kristovskis:

— LR AP aizsardzības štābs darbu uzsāka šorīt (13. janvārī), pievakarē tas sāka funkcionēt oficiāli ar Augstākās Padomes lēmumu. Štābu vada Andrejs Krastiņš, vietnieks — Tālavs Jundzis, vietnieks operatīvajos jautājumos — Odisejs Konstanda, man jākoordinē darbs ar masu informācijas līdzekļiem. Štāba darbā piedalās Iekšlietu ministrijas, valdības apsardzes dienesta, Strēlnieku apvienības, brīvprātīgo kārtības sargu vienību, Ārstu biedrības pārstāvji…

Štābs vada ielu bloķēšanas, svarīgo objektu aizsardzību, dežūru grafiku utt. Šodien mēs vēl nezinām, cik ilgam laikam — pāris dienām, nedēļai… — vajadzēs mobilizēt spēkus…

03.00. Augstākās Padomes ēku ieradušies aizsargāt arī trīsdesmit divi Liepājas kārtības sargu vienības vīri, kurus vada Gaidis Ošenieks. Liepājnieki radīja drošības izjūtu — ne tikai ar nopietno attieksmi pret iespējamo agresiju. Arī ar fizisko sagatavotību, priekšzināšanām, kā šādā situācijā rīkoties, ar iekšējo disciplīnu, radot iespaidu, ka patiešām viņi ir gatavi doties arī uz pirmajām rindām.

Andra Jauce, Ināra Egle

Otrā nakts

Divos naktī Doma laukumā sastapu Dailes teātra aktieri Juri Strengu.

— Esmu šeit jau otro dienu. Biju arī Zaķusalā. Tā jocīgi ir, šķiet, būs, ko pastāstīt mazbērniem. Baznīca, kurā runā mācītājs, un turpat ēd sviestmaizes, atpūšas cilvēki, sēž māsiņas un dakteri ar pārsienamajiem… Diezgan savāda kombinācija — kā mēra laikos, kā viduslaikos ielenktā pilsētā. Bet man liekas — cauri ir, šis ir pēdējais kauls komunistu rīklē, ar to viņi arī aizrīsies.

Vienā ziņā šis ir viens no laimīgākajiem brīžiem mūsu tautas dzīvē, jo šī nelaime beidzot ir panākusi mūsu vienotību. Cilvēki sākuši smaidīt, svešinieki viens otram pasniedz tēju, aicina savā dzīvoklī sasildīties… Kaut kas ir izmainījies šajās dienās mūsos.

— Ko šajās dienās dara Dailes teātris?

— Esam atcēluši gan mēģinājumus, gan izrādes, jo mums jābūt kopā ar visiem tagad, kad viss izšķiras.

* * *

Neatkarīgā teātra «Kabata» pagrabs Krāmu ielā 4 arī otrajā naktī bija viena no daudzajām vietām, kur varēja iedzert tēju un sasildīties!

Vai tas ir dzīves teātris? Uz spēles laukuma — milzīgs galds ar tējas traukiem, maizītēm, gan ap galdu, gan skatītāju vietās — nosaluši ar kūpošām tasītēm rokās. Aktieris Valdemārs Karpačs nemitīgi aicina meitenes doties mājās… Bet meitenes neiet.

Juris Abramenko: — Tas nav dzīves teātris. Te notiek viss patiesākais, kas ar cilvēkiem var būt.

— Jūsu prognoze?

— Mani jau sen ir mulsinājusi bezjēdzība no tumšo spēku puses, tāpēc esmu pilnīgi pārliecināts, ka nekas nenotiks. Ja arī kaut kas notiks, tad — šī ir mana pēdējā intervija, jo citādos laikos jebko runāt būs bezjēdzīgi.

* * *


Vēl viena nakts pagājusi. Kas zina, cik nakšu vēl gaidāmas. Mēs esam uzcēluši barikādes. Tās var nojaukt. Taču to, ko šīs dienas un naktis ir uzcēlušas mūsos, to nojaukt nevarēs neviens. Nekad.

Ieva Raiskuma

Trešā nakts

Kā jūtas Brasas tilta aizstāvji? Divi no šoferiem, kas aci pret aci tikušies ar «melnajām beretēm» — Andris Šteinbergs no stadiona «Daugava» un Māris Pildiņš no agrofirmas «Valgums».

— Pulkstenis bija apmēram puspieci. Bijām tikai trīs šoferi. Piebrauca pelēka volga GAZ-24, no tās izkāpa četri vīri. «Pazūdiet, brauciet prom, citādi sadedzināsim mašīnas!» Mēs pabraucām pāris metru — un tad viņi sašāva riepas.

— Otrreiz, viņiem atbraucot — diviem milicijas bobikiem ar 10 cilvēkiem, stāvēja jau vienpadsmit mašīnas. Jau kāpdami ārā, viņi izšāva gaisā. Mūs nostādīja pie sētas. Katrs metās pie vienas mašīnas, ar automāta laidi sadauzīja stiklu un iemeta pudeli ar degmaisījumu. Pēc tam sasēdās mašīnās un aizbrauca.

Tagad viss ir mierīgi.

* * *


Mangaļu tilts. Tilta vienā malā smagās automašīnas ar sašautām riepām.

— Mans vārds ir Juris. Esmu no Rīgas, no Pļavniekiem. Nakts no pirmdienas uz otrdienu mums bija ļoti smaga un nepatīkama. Jau vakarā tika sašautas mašīnas — radiatori, riepas, motors. Pa nakti palikām tikai piecpadsmit cilvēku, no tiem astoņas sievietes.

— Kāpēc bijāt tik mazā skaitā?

— Nezinu. Neviens šurp nebrauca. Vairākas reizes zvanījām uz štābu, kur mums atbildēja: turieties, vīri! Diez cik patīkami nebija, kad piebrauca trīs milicijas mašīnas ar «melnajām beretēm».

— Vai bijāt klāt, kad tika sašautas smagās mašīnas?

— Es piebraucu brīdi pēc tam. Neviens nezina, kur palika tie šoferi, kas bija mašīnās. Daži saka, ka «beretes» viņus aizveduši līdzi.

Naktī atnāca sievietes no Jaunciema, kas, nezinādamas, ka šoferu nav, bija nesušas viņiem ēdamo. Pa ceļam «beretes» šīs sievietes bija piekāvuši, ēdienu izmētājuši, termosus sadauzījuši.

* * *


Deglava tilta galā ir šoferi no Valmieras rajona Dikļu pagasta. Uz Rīgu atbraukuši četrdesmit trīs vīri.

— Vai krievu cilvēki pie jums arī nāk?

— Runāju ar vienu. Viņš brīnījās, vai tiešām mums nav cita, ko darīt. Es savukārt prasu, vai viņš zina, kas noticis Lietuvā, viņš atbild: zinu gan labi, ka tā noticis. Ko lai ar viņu vēl runāju?

Inese Kalveite

 

Visa Latvija — par Rīgu

Viens no stratēģiski svarīgākajiem punktiem Rīgā ir Vanšu tilts. Arī uz tā vairāk nekā desmit smago traktoru un automašīnu.

— Labdien! No kurienes jūs esat?

— No Limbažu puses. Darbā izteica aicinājumu braukt uz Rīgu un palīdzēt sargāt Latviju.

— Vai brauca brīvprātīgie?

— Jā, tie, kas paši gribēja.

— Cik sen jau esat šeit?

— Kopš 13. janvāra.

— Vai ēdamā un dzeramā pietiekami?

— Mums ir ļoti labi, rīdzinieki nekad nav tādi redzēti. Ar to, kas sanests, varētu mēnesi iztikt.

— Vakar televīzijā stāstīja par «melno berešu» uzbrukumiem smagajām automašīnām un to šoferiem. Jums tepat blakus ir Preses nams —  «melno berešu» perēklis. Vai nav bail?

 — Nē, nav.

— Kā jums liekas, cik ilgi te vēl būs jāpaliek?

— Vajadzētu šīs nedēļas laikā iekļauties.

— Nē, es gan domāju, ka vismaz divas nedēļas.

Šajā brīdī mūsu sarunu pārtrauc sievietes, kas vīriem atnesušas maizītes un cigaretes.

— No kurienes jūs esat?

— No tabakas fabrikas, atvedām viņiem smēķus.

— Bet mēs — no Bauskas ceļojumu un ekskursiju biroja. Piezvanījām, uzzinājām, kur vajag visvairāk, un atvedām ēdamo.

— Mēs no šejienes aizbrauksim tad, kad būs skaidrs, ka nekādas briesmas no armijas puses vairs nedraud.

— Vai jūs ticēsit, ja to apgalvos pati armija?

— Nekādā ziņā. Tikai tad, ja to teiks Gorbunovs.

— Vai viņam jūs ticēsit?

— Jā, tikai viņam. Ja Gorbunovs teiks, ka var braukt mājās, tad arī brauksim.

— Paldies! Turieties!

Ieva Zvīdre

Ir vakars vēls…

13. janvāra rītā tika organizētas RTU darbinieku un studentu dežūras pilsētas aizsargājamos objektos. No 14. janvāra RTU rektorāts aicināja pārtraukt mācības. Koordinācijas punkts darbojas Kaļķu ielā 1a, 126. telpā (tālrunis 211779). Īpaši kopā sanākt aicināti Radio un sakaru fakultātes pārstāvji…

Latvijas universitātē visi koordinācijas darbi norit studentu arodkomitejā Raiņa bulvāri 19 (tālrunis 223066). Arodkomitejā var arī saņemt izplatīšanai B. Jeļcina uzrunu karavīriem. Visu diennakti Universitātes centrālajā ēkā darbojas ēdnīca, auditorijās ierīkotas naktsmītnes, studentiem tiek izsniegti pusdienu taloni.

— Palīgā ieradušies arī Daugavpils Pedagoģiskā institūta studenti. Zīmīte pie LU ziņojumu dēļa vēstī, ka daži diemžēl spiesti doties mājup, jo viegli neklājas pašā Daugavpilī. Rīgā ir arī Liepājas un Jelgavas studenti. Ne mazāk aktīvi ir topošie mediķi, mākslinieki, fizkultūrieši. Kopā pulcējas studentu pašdarbības kolektīvi, notiek nakts koncerti…

— Nepaļaudamies provokācijai, īpašu izturētību un savaldību parādījuši Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiāles audzēkņi.

— Talkā studentiem nākuši arī vispārizglītojošo skolu audzēkņi. Kuldīgas humanitārā skola organizējusi sviestmaižu piegādi, Rīgas 3. vidusskolas telpās ierīkota atpūtas vieta un medicīniskais punkts. No Jelgavas ar vilcienu uz Rīgu atbraukuši Jelgavas 2. vidusskolas skolēni. Viņi teic, ka reizumis sastopamās skolēnu un skolotāju konfrontācijas vietā nu iestājusies pilnīga vienotība. Zaķusalā izdevās sastapt arī krievu vidusskolu audzēkņus.

Šonedēļ Rīgā bija paredzēta vispārizglītojošo skolu pārstāvju konference. Avīzē «Izglītība» publicēts deviņgadīgās vispārizglītojošās skolas paraugnolikuma projekts. Diemžēl šķiet, ka Latvijas PSR nacionālās glābšanas komitejas aktīvistiem tautas izglītības jautājumu vietā gribētos nodarboties ar militārās apmācības stundu organizēšanu cauru diennakti.

V. Vizule