Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Par Latvijas PSR 1989. gada valsts budžeta projektu un par Latvijas PSR 1987. gada valsts budžeta izpildi. Latvijas PSR finanšu ministra J. Blektes referāts

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
[[CN19881123|]]

Godājamie biedri deputāti!

Republikas Ministru Padome iesniedz jums izskatīšanai Latvijas PSR 1989. gada valsts budžeta projektu.

Saskaņā ar PSKP XXVII kongresa, partijas XIX Vissavienības konferences un PSKP Centrālās Komitejas 1988. gada jūlija Plēnuma lēmumiem republikā aktīvi norit pārbūves un radikālās ekonomiskās reformas process, tiek atveseļota ekonomika, pieņemas spēkā jaunās saimniekošanas metodes.

Tomēr pārbūves gaita nav viegla, dažādās ekonomikas jomās izveidojies daudz nopietnāks stāvoklis, nekā likās sākumā. No pagājušā gada mantotā finanšu problēmu nasta izrādījusies visai smaga. Pagaidām neizdodas panākt, lai nozaru un reģionālās finanses un naudas apgrozība sasniegtu izvirzīto prasību līmeni. Diezgan grūts stāvoklis izveidojies saimniecības sistēmas pamatposmu — uzņēmumu un apvienību — finansēs. Daudzi no tiem, neskatoties uz prāvo finansiālo palīdzību, jaunajos apstākļos ir sākuši saimniekot ar novājinātu finanšu bāzi. Šā gada deviņos mēnešos katrs vienpadsmitais rūpniecības uzņēmums nav izpildījis plānoto peļņas uzdevumu. Daļa no tiem strādā ar zaudējumiem, dzīvo uz to uzņēmumu rēķina, kas saņem peļņu. Laika posmā no janvāra līdz septembrim rūpniecībā vien 13 nerentabli uzņēmumi sagādājuši 800 tūkstošus rubļu zaudējumu.

Produkcijas pašizmaksā ieskaitīti zudumi, kas radušies sakarā ar neražīgajām izmaksām un brāķa ražošanu. Šā gada deviņos mēnešos tie republikas rūpniecībā pārsniedza 7 miljonus rubļu. Pret uzņēmumiem un organizācijām noteikto ekonomisko sankciju soda naudu, nokavējuma sodu un līgumsodu veidā samaksāti 34 miljoni rubļu. Lopu nobeigšanās gadījumi lauksaimniecībai radījuši zaudējumus 16 miljonu rubļu apmērā.

Pašu apgrozāmo līdzekļu iztrūkums republikas Ministru Padomei pakļautajā saimniecībā 1988. gada sākumā kopumā sasniedza 120 miljonus rubļu. Tā segšanai piesaistīti un iesaldēti prāvi kredīta resursi. Termiņā neatmaksātie uzņēmumu savstarpējie parādi, kā arī uzņēmumu parādi bankām oktobra sākumā kopsummā bija 28 miljoni rubļu. Kaut gan salīdzinājumā ar attiecīgo pagājušā gada laika posmu parādi ir samazinājušies par 169 miljoniem rubļu, to summa tomēr ir ļoti liela. Šī iemesla dēļ savukārt veidojas tāda situācija, ka pat labi strādājošiem uzņēmumiem to maksātnespējīgie partneri rada smagu finansiālo stāvokli.

Šādos apstākļos ministrijām, resoriem un vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām jārealizē vesels pasākumu komplekss, pirmām kārtām jāpaaugstina ekonomikas efektivitāte, jāuzlabo tās galarezultāti, tad arī būs iespējams panākt manāmas pozitīvas pārmaiņas finanšu jomā. Šo mērķu sasniegšanu lielā mērā sekmēs to pasākumu īstenošana, ko saskaņā ar PSKP Centrālās Komitejas 1987. gada jūnija Plēnuma lēmumiem izstrādājušas ministrijas un resori finansiālā stāvokļa uzlabošanai tautas saimniecības kompleksos, uzņēmumos un apvienībās.

Paredzētos pasākumus neapšaubāmi palīdzēs izpildīt jaunā saimniekošanas mehānisma priekšrocības. Tā orientācija pret izmaksām, tāpat arī uzņēmumu patstāvība un ieinteresētība galarezultātu nodrošināšanā palīdzēs krasi samazināt neražīgos izdevumus un zudumus, izskaust iespēju strādāt ar zaudējumiem un panākt strauju peļņas palielināšanos. Turklāt svarīgi ir panākt, lai peļņas pieaugumu nodrošinātu lielākoties produkcijas pašizmaksas pazemināšana.

Īpaši jāpievēršas naudas apgrozības jautājumiem. Mazumtirdzniecības apgrozījuma un maksas pakalpojumu plāni tiek izpildīti, bet naudas apgrozība norit ar grūtībām. Latvijas PSR ministrijas, resori, rajonu un pilsētu izpildkomitejas un Savienības pakļautības uzņēmumi nav darījuši visu iespējamo, lai vēl vairāk palielinātu tautas patēriņa preču izlaidi un iedzīvotājiem sniedzamo maksas pakalpojumu apjomu. Rezultātā aug iedzīvotāju nenodrošinātais pieprasījums un pasliktinās naudas apgrozības stāvoklis.

Nepieļaujami pavājinājusies kontrole pār ekonomiski pamatotu attiecību izveidi starp darba algas un darba ražīguma pieauguma tempiem. Vidējā darba alga rūpniecībā šā gada deviņos mēnešos palielinājusies par 8 procentiem, bet darba ražīgums pieaudzis par 7,5 procentiem. Darba algas pieaugums apsteidz darba ražīguma celšanos celtniecībā, kur šo tempu starpība sasniegusi 3,4 procentpunktus. Tai skaitā bijušajā Latvijas PSR Celtniecības ministrijā — 9,3, Baltijas jūras hidrotehniskās celtniecības un montāžas darbu trestā — 9,3 un PSRS Montāžas darbu un speciālo būvdarbu ministrijas uzņēmumos — 13,7 procentpunktus.

Lai varētu kompleksi risināt ekonomiskos, sociālos un dabas aizsardzības uzdevumus un nodrošinātu reģionālo un visas valsts interešu optimālu saskaņotību, darītu visu nepieciešamo tautas saimniecības vadības efektivitātes paaugstināšanai, kā arī lai sagatavotos pārejai uz teritoriālo pašfinansēšanos. nākamajā gadā turpināsies republikāniskā saimnieciskā aprēķina modeļa izstrādāšana.

Republikas 1989. gada valsts budžeta projektā ir ietverta finanšu un budžeta plānošanas tālāka pārbūve, kas pamatojas uz stabiliem ilglaicīgiem normatīviem, kuri nodrošina finanšu politikas vienotību, paplašina uzņēmumu (apvienību) un Tautas deputātu padomju tiesības plānošanā un naudas uzkrājumu izmantošanā.

Republikas 1989. gada valsts budžets izstrādāts, balstoties uz ekonomiskās un sociālās attīstības plānotajiem rādītājiem. Tas noteikts ieņēmumos 3 miljardu 150 miljonu 209 tūkstošu rubļu kopsummā un izdevumos 3 miljardu 149 miljonu 229 tūkstošu rubļu kopsummā.

REPUBLIKAS VALSTS BUDŽETA IEŅĒMUMI

Salīdzinājumā ar šā gada precizēto plānu kopsummā budžeta ieņēmumi ir noteikti ar 157 miljonu rubļu vai 5,3 procentu pieaugumu.

Principiāli mainīta pieeja nākamā gada budžeta ieņēmumu veidošanai. Pilnīga saimnieciskā aprēķina un pašfinansēšanās apstākļos strādājošo uzņēmumu attiecības ar valsts budžetu pamatojas uz ilglaicīgiem stabiliem normatīviem. Plānojamā gada budžetā pēc minētās kārtības tiks ieskaitīti 360 miljoni rubļu maksājumu. Uzņēmumu un organizāciju maksājumi no peļņas salīdzinājumā ar šā gada plānu palielināsies par 1,4 procentiem, kaut gan uzņēmumu peļņa un saimnieciskā aprēķina ienākums pieaugs par 3 procentiem.

Mainot proporciju peļņas sadalē starp uzņēmumiem un budžetu, rodas iespēja samazināt finanšu līdzekļu pretēja virziena plūsmu, paaugstināt tautas saimniecības nozaru pašnodrošināšanos ar finanšu resursiem. Tiek radītas reālas iespējas pilnīgāk ieviest saimnieciskā aprēķina principus, efektīvāk veidot savus finanšu fondu un rezervju līdzekļus, kā arī operatīvāk ar tiem manevrēt.

Visos republikas Ministru Padomei pakļauto uzņēmumu un organizāciju tautsaimnieciskās darbības veidos plānots saņemt 1 miljardu 735 miljonus rubļu lielu peļņu un saimnieciskā aprēķina ienākumu. Vairāk nekā 55 procenti tiks atstāti uzņēmumu rīcībā ražošanas attīstīšanai un darba kolektīvu sociālo vajadzību apmierināšanai.

Arvien paaugstinās resursu maksājumu loma, palielinās to īpatsvars peļņas maksājumu kopsummā. Maksa par ražošanas fondiem ir noteikta 123 miljonu rubļu apmērā un par darbaspēka resursiem — 58 miljonu rubļu apmērā. Turklāt nākamajā gadā ir paredzēts, ka 50 procentu apmērā budžetā tiks iemaksāti atskaitījumi no augstākas pakļautības uzņēmumu un organizāciju maksas par darbaspēka resursiem. Šīs summas ieskaitīs vietējos budžetos pēc uzņēmumu atrašanās vietas.

Pieaugs centralizētais ieņēmumu veids — apgrozījuma nodoklis. Republikas teritorijā apgrozījuma nodokļa maksājumi aprēķināti 2 miljardu 12 miljonu rubļu kopsummā, proti, par 173 miljoniem rubļu vairāk, nekā sagaidāms šogad.

Republikas budžeta ieņēmumos no minētās summas tiks ieskaitīts 1 miljards 141 miljons rubļu jeb 56,7 procenti no visa kontingenta salīdzinājumā ar 70,6 procentiem šogad. Republikas rīcībā atstājamās apgrozījuma nodokļa atskaitījumu daļas samazināšanās galvenokārt ir saistīta ar šī maksājumu veida kontingenta palielināšanos, kā arī ar to, ka no Savienības budžeta saņemsim vairāk līdzekļu gaļas un piena cenu starpību izmaksai un pilnā apmērā republikas budžeta ieņēmumos tiks ieskaitītas iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas.

Apgrozījuma nodokļa atskaitījumu īpatsvars republikas budžeta ieņēmumos pārsniegs 36 procentus, un šis ieņēmumu veids ir ļoti cieši saistīts ar iedzīvotāju pieprasīto preču izlaides palielināšanu un sortimenta paplašināšanu. Tāpēc Valsts agrorūpnieciskajai komitejai un Valsts rūpniecības komitejai šajā jautājumā vairāk jāstrādā ar uzņēmumiem. Arī pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomitejas vēl pietiekami neizmanto tām piešķirtās tiesības organizēt patēriņam paredzēto preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Apgrozījuma nodokļa ciešāka sasaiste ar uzņēmumu saimnieciskā aprēķina interesēm veidosies, pakāpeniski tā samaksu pilnā apmērā uzticot pašiem rūpniecības uzņēmumiem. Sākot ar nākamo gadu, tiks palielināta vairāku uzņēmumu ieinteresētība saņemt papildu apgrozījuma nodokli. Vieglās rūpniecības uzņēmumu kolektīvu rīcībā, kā arī specializētu tautas patēriņa preču ražošanas jaudu radīšanai citu profilu uzņēmumos tiks atstāti līdz 30 procentiem no nodokļa pieauguma summas.

Kā visas mūsu valsts budžetā kopumā, tā arī Latvijas PSR budžetā izdevumi pieaug straujāk nekā ieņēmumi. Tāpēc PSRS Augstākās Padomes sesijā apstiprinātajā PSRS 1989. gada valsts budžetā arī Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ir paredzēta iekšējo saimniecisko resursu mobilizācija tautas saimniecības nozarēs 165 miljonu rubļu kopsummā. Republikas budžeta projekta sastādīšanas gaitā atrasti 8 miljoni rubļu papildu resursu. Pārējā summa — 157 miljoni rubļu — projektā iekļauta kā aizdevums no Savienības budžeta.

Šai sakarā republikas Valsts plāna komitejai, Finanšu ministrijai, republikāniskajām bankām, valsts komitejām, ministrijām un resoriem 1989. gada plāna un budžeta, kā arī kredīta un kases plāna izpildes gaitā būs jārod resursi plānoto pasākumu finansēšanai, mobilizējot papildu ieņēmumus un taupīgāk izmantojot valsts līdzekļus.

Sākot ar nākamo gadu, republikas valsts budžeta ieņēmumos pilnā apmērā tiks ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no kura iepriekšējos gados ieskaitīja 50 procentus. 1989. gadā valsts nodokļi no iedzīvotājiem veidos 395 miljonus rubļu jeb 12,5 procentus no visiem budžeta ieņēmumiem.

REPUBLIKAS VALSTS BUDŽETA IZDEVUMI

Un tagad par izdevumiem. Salīdzinājumā ar šim gadam apstiprināto budžetu tie palielināsies par 396 miljoniem rubļu jeb par 14 procentiem. Salīdzinājumā ar precizēto šā gada plānu pieaugums veidos 164 miljonus rubļu jeb 5,5 procentus.

Republikas 1989. gada budžetu raksturo pastiprināta sociālā ievirze un atteikšanās no pārpalikuma principa, piešķirot finanšu resursus sociālās sfēras attīstībai. Budžeta asignējumi sociālajiem un kultūras pasākumiem un zinātnes attīstībai 1989. gadā noteikti 1 miljarda 175 miljonu rubļu kopsummā. Tie pārsniedz 37 procentus no visiem budžeta izdevumiem un pieaug par 7,8 procentiem. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā plānotie nacionālā ienākuma pieauguma tempi.

Republikas budžetā iezīmējies arī tautas izglītības, vispārizglītojošo skolu un augstāko mācību iestāžu tālākas pārbūves process. Šiem mērķiem un kultūras iestādēm piešķirti 508 miljoni rubļu.

Veselības aizsardzībai ir paredzēti 256 miljoni rubļu, pieaugums sasniedz gandrīz 14 procentus. Lai uzlabotu slimnieku ēdināšanu un apgādi ar medikamentiem un attīstītu veselības aizsardzības iestāžu materiāli tehnisko bāzi, papildus tiek piešķirti 22 miljoni rubļu, bet veselības aizsardzības darbinieku darba samaksas jauno nosacījumu tālākai pakāpeniskai ieviešanai — 4 miljoni rubļu.

Valsts sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai paredzēti vairāk nekā 400 miljoni rubļu. Lielākā līdzekļu daļa — 367 miljoni rubļu — atvēlēta pensiju izmaksai. Valsts pabalstiem daudzbērnu un vientuļajām mātēm no budžeta piešķirti vairāk nekā 7 miljoni rubļu.

Īpaša uzmanība veltīta veco ļaužu un invalīdu pansionātu tīkla paplašināšanai un vientuļo pensionāru apkalpošanai mājās. Šiem mērķiem paredzēti 17 miljoni rubļu vai par 5 procentiem vairāk nekā šogad.

Kaut gan tiek plānotas prāvas asignējumu summas un to pieauguma tempi, teikt, ka visas iedzīvotāju vajadzības pēc sociālajiem un kultūras pakalpojumiem ir apmierinātas, būtu pāragri. Tomēr iespējas panākt uzlabojumu šajā jomā ir lielas. Pirmām kārtām runa ir par piešķirto resursu racionālu un taupīgu izlietošanu.

Ļoti nozīmīga sociālās programmas sastāvdaļa ir dzīvokļu programmas izpilde. Nākamajā gadā dzīvokļu celtniecībai plānoti 61 miljons rubļu, tai skaitā 29 miljoni rubļu budžeta līdzekļu. Pieaugs vietējo padomju dzīvojamā fonda kapitālremontam atvēlētā summa, un tā būs 37 miljoni rubļu.

Tautas saimniecības kompleksu finansēšanai paredzētie asignējumi no budžeta piešķirti 1 miljarda 891 miljona rubļu kopsummā, bet, ņemot vērā arī pašu līdzekļus un banku kredītus, — pāri par četrarpus miljardiem rubļu. Minēto līdzekļu mērķtiecīga izmantošana jaunajos apstākļos ļaus nodrošināt visu nozaru dinamisku un augšupejošu attīstību.

Agrorūpnieciskā kompleksa tālākai attīstībai un republikas iedzīvotāju labākai apgādei ar pārtikas produktiem atvēlēti vairāk nekā 3 miljardi rubļu. Tie veido divas trešdaļas no visiem ieguldījumiem ekonomikā. Budžeta asignējumi sasniedz 1  miljardu 514 miljonus rubļu jeb par 8 procentiem vairāk, nekā paredzēts šā gada precizētajā plānā.

Republikas budžetā ir plānota dotācija starpības kompensēšanai starp gaļas, piena un citas lauksaimniecības produkcijas mazumtirdzniecības cenām un tās ražošanas izmaksām 861 miljona rubļu kopsummā. Bez tam sakarā ar pāreju uz pilnīgu saimniecisko aprēķinu un pašfinansēšanos kolhoziem un padomju saimniecībām budžeta asignējumu vietā plānoto izmaksu finansēšanai paredzētas diferencētas piemaksas pie lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenām. No budžeta ir paredzēts izmaksāt 407 miljonus rubļu šādu piemaksu. Daudzi kolhozi un padomju saimniecības, prasmīgi izmantojot ražošanas un darba organizācijas jaunās formas, kā arī pāreju uz brigādes un ģimenes darbuzņēmuma metodēm, saimnieko rūpīgi un efektīvi izmanto radīto potenciālu. To darbam ir jākļūst par orientieri agrorūpnieciskā kompleksa saimnieciskā mehānisma tālākā pilnveidošanā.

Tomēr ne visur vēl racionāli izmanto līdzekļus, kas atvēlēti piemaksām pie cenām. Daudzos gadījumos tie pasīvi sedz nesaimnieciska darba rezultātā radušos zudumus, bet dažreiz nepamatoti tiek izmaksāti augsti rentablām saimniecībām, līdz ar to samazinot sabiedriskās ražošanas pilnveidošanas stimulu iedarbību. Saimnieciskais aprēķins, īpaši agrorūpnieciskā kompleksa saskares posmos, vēl joprojām ir jāpilnveido. Lēni norit pārbūves process pārstrādājošajās nozarēs.

Kolhozi un padomju saimniecības ir daudz parādā bankām, īpašu satraukumu rada tas, ka daļa no parādiem ar pagarinātiem atmaksas termiņiem attiecas uz augsti rentablām saimniecībām, kas acīmredzot nav atbrīvojušās no paraduma gaidīt šo aizdevumu norakstīšanu uz valsts rēķina.

Rūpniecības finansēšanai no visiem avotiem nākamajā gadā atvēlēti 282 miljoni rubļu. Pirmām kārtām šie resursi jākoncentrē tehniskā progresa prioritāro virzienu attīstībai, kas ļautu nodrošināt darba ražīguma celšanos, ietaupīt visu veidu resursus, efektīvi izmantot pamatfondus un uzlabot darba finansiālos rādītājus. Jaunās saimniekošanas metodes, rūpniecības pāreja uz pilnīgu saimniecisko aprēķinu un pašfinansēšanos dod iespēju ar iniciatīvu apveltītajiem saimnieciskajiem darbiniekiem iesaistīt ražošanā rezerves. Un tās praktiski ir katrā uzņēmumā.

Ekonomikā liela nozīme ir investīciju procesam. Valsts kapitālieguldījumiem un celtniecības kompleksa nozaru finansēšanai 1989. gadā paredzēti 1 miljards 61 miljons rubļu, tai skaitā 343 miljoni rubļu budžeta līdzekļu. Celtniecības plānu raksturīga iezīme ir līdzekļu piešķiršana, pirmām kārtām tehnikas modernizācijai un rekonstrukcijai Tiek mainīti arī finansēšanas avoti — palielinās ekonomiskās stimulēšanas fondu līdzekļi un banku kredīti Celtniecības kompleksam, uzņēmumiem un pasūtītājorganizācijām jāpanāk maksimāla līdzekļu koncentrācija svarīgākajos iecirkņos, kuros no ieguldītajiem līdzekļiem var iegūt vislielāko atdevi. Kārtības šajā jomā vēl nav. Tas attiecas kā uz darbuzņēmējiem, tā arī uz pasūtītājiem. Objektu celtniecības termiņi saīsinās lēni, turpinās līdzekļu sadrumstalošana daudzos objektos, vēl joprojām ir lieli neuzstādīto iekārtu krājumi.

Transporta un sakaru tālākai attīstībai nākamajā gadā no visiem finansēšanas avotiem paredzēti 316 miljoni rubļu vai par 49 miljoniem rubļu vairāk nekā šogad.

REPUBLIKAS VIETĒJIE BUDŽETI

Republikas budžeta sastāvā ietverto vietējo Tautas deputātu padomju budžetu apjoms ieņēmumos un izdevumos noteikts 625 miljonu rubļu kopsummā. Tiek nodrošināta rajonu un pilsētu attīstības sociāli ekonomisko programmu finansēšana, paaugstinās vietējo Tautas deputātu padomju loma.

Veidojot vietējos budžetus, ievērota republikā izstrādātā pasākumu sistēma pārejai uz teritoriālās pašpārvaldes, pašfinansēšanas un pašnodrošināšanas principiem. Paredzēts manāmi pastiprināt Tautas deputātu padomju atbildību par attiecīgajā teritorijā esošo uzņēmumu darba rezultātiem. Visi uzņēmumi neatkarīgi no to resorpakļautības nākamgad piedalīsies vietējā budžeta ieņēmumu formēšanā. Savienības pakļautības uzņēmumu maksājumi vietējos budžetos plānoti 41 miljona rubļu kopsummā salīdzinājumā ar 15 miljoniem rubļu šogad.

Turklāt palielinās vietējo Tautas deputātu padomju patstāvība savu budžetu veidošanā. Izpildkomitejas saņēmušas tikai apkopotus ieņēmumu un izdevumu aprēķina rādītājus un valsts nodokļu un ieņēmumu atskaitījumu stabilo normatīvu projektus, kas izstrādāti, pamatojoties uz sociālo un kultūras iestāžu finansēšanas normām un normatīviem.

Nosakot budžeta līdzekļu apmērus teritoriju labiekārtošanai un sociālās infrastruktūras uzturēšanai, visnotaļ ievērots normatīvais, nevis pārpalikuma princips. Sociālo un kultūras pasākumu finansēšanai paredzētie līdzekļi salīdzinājumā ar šā gada apstiprināto budžetu pieaugs vairāk nekā par 42 miljoniem rubļu jeb gandrīz par 11 procentiem, tai skaitā izglītībai — par 9 procentiem, veselības aizsardzībai — pāri par 14 procentiem, sociālajai nodrošināšanai par 6 procentiem.

Gada laikā ietaupītie budžeta līdzekļi lielākoties paliek budžeta iestāžu rīcībā ar noteikumu, ka nav pasliktinājušies šo iestāžu darba rādītāji. Tādējādi iestāžu vadītāji tiek orientēti taupīgāk izmantot budžeta līdzekļus, un šo ietaupījumu saskaņā ar darba kolektīvu lēmumu varēs izlietot materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai, kā arī strādājošo sociālās apkalpošanas un sadzīves pakalpo jumu sniegšanas uzlabošanai.

Lai paplašinātu padomju finansiālās iespējas, sākot ar 1989. gadu vietējie budžeti saņems atskaitījumus no apgrozījuma nodokļa plānotajiem, kā arī virsplāna maksājumiem atbilstoši apstiprinātam normatīvam. Turklāt visi sadzīves pakalpojumu, patērētāju kooperācijas un atsevišķu rūpniecības uzņēmumu apgrozījuma nodokļa virsplāna maksājumi tiks atstāti šajos budžetos.

Biedri deputāti!

Republikas Augstākās Padomes sesijai tiek iesniegts apstiprināšanai pārskats par Latvijas PSR 1987. gada valsts budžeta izpildi ieņēmumos 2 miljardu 788 miljonu rubļu un izdevumos 2 miljardu 715 miljonu rubļu kopsummā, ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus par 73 miljoniem rubļu.

Risinot uzdevumus, kas saistīti ar nākamā gada plānu izpildes nodrošināšanu, jāņem vērā, ka republikas budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvaroti saspringti. Daudzi finansiālā nodrošinājuma jautājumi būs jārisina plāna un budžeta izpildes gaitā. Šādos apstākļos ministrijām, resoriem un vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām darbs jāorganizē tā, lai maksimāli atklātu rezerves, jāizstrādā ekonomiski pamatoti priekšlikumi par tautas saimniecības nozaru attīstībā esošo šauro vietu likvidēšanu, saimniecības finansiālā stāvokļa uzlabošanu un budžeta maksājumu plānu izpildi.

 

LATINFORM