Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Vides aizsardzības klubs aicina

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Šā gada 25. februārī TTP kultūras namā tika dibināts Vides aizsardzības klubs. Kluba pamatu veidoja daudzus gadus sev mājvietu un saimnieku meklējušais tā dēvētais Pieminekļu aizsardzības talkas centrs (PATC).

Vides aizsardzības klubs darbosies trīs savstarpēji saistītos pamatvirzienos:

 

VISU VEIDU PIEMINEKĻU, EKOLOĢIJAS UN CILVĒKU ATTIECĪBU AIZSARDZĪBA, GLĀBŠANA UN KOPŠANA

Varētu rasties jautājums, vai nebūtu labāk klubam koncentrēties vienā konkrētā virzienā, lai neiznāk veltīga spēku izšķiešana. Tomēr PATC darbības pieredze liecina, ka darbošanās vienā virzienā bieži vien ir nepietiekama. Svarīgi, lai vakarējie pieminekļu demolētāji ienāktu mūsu talcinieku pulciņā. Svarīgi ne tikai pieminekļu turpmākajam liktenim, bet tieši viņiem pašiem.

«Vide veido cilvēku un cilvēks vidi.» šī sakarība nevienam, cerams, vairs nav jāpierāda.

Lai interesenti varētu labāk orientēties, kur konkrēti var izpausties viņu līdzdarbība, apskatīsim katru VAK darbības pamatvirzienu atsevišķi.

 

VISU VEIDU PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA

Arī te it kā pietiktu darba tikai kāda viena veida pieminekļu glābšanā. Taču, pie šā jautājuma nepakavējoties, varu teikt, ka glābt vienīgi parku ap grūstošu senceltni vai otrādi tik tiešām nebūtu gudri. Un vēl piebildīšu, ka mēs esam vides (nevis tikai pieminekļu) aizsardzības klubs.

Galvenā pieminekļu aizsardzības un glābšanas forma tobrīd vēl ir un paliek talka. Bet tā nav iedomājama bez talciniekiem — jumiķiem, namdariem, mūrniekiem, dārzniekiem, motorzāģeriem utt. un kur nu vēl grābējām, ravētājām un ēdiena gatavotājām!

Tātad tieši talcinieki veidos VAK pamatu. To es gribētu sevišķi uzsvērt, jo ir sakrājies daudz katastrofāli stāvoklī esošu pieminekļu, kurus var glābt tikai praktisks darbs. Ar to nebūt negribu teikt, ka mums būtu jāpārtop par sabiedrisko remonta un celtniecības kantori vai attīrīšanas trestu.

Bez šaubām, talka nevar notikt bez ne mazāk darbietilpīga organizatoriski darba, tādi ar organizatora talantu apveltīti, uzņēmīgi, neatlaidīgi, saprātīgi domājoši un «diplomātijā» zinīgi cilvēki mums ir sevišķi nepieciešami. Pirmstalkas darbībā vēl iekļaujas informācijas vākšana par konkrēto objektu, un būtu ļoti svarīgi pirms tam noorganizēt tikšanos ar  vietējiem iedzīvotājiem vai skolēniem. Tajā jāizskaidro, kas tas par objektu, kāpēc tas pēkšņi glābjama, tādējādi radot pret talciniekiem labvēlīgāku attiekami un varbūt pat līdzdarbību. Uz to gan nevajadzētu sevišķi orientēties, jo mūsu talkas laiki tur būs vai nu sējas, vai siena, vai pļaujas laiks un atbraukušajiem talciniekiem nebūtu jāierodas kā tādiem «gaismas nesējiem», kas sakopj citiem durvju priekšu. Katrs mēs darām to, ko nevaram nedarīt, un ir labi, ka iekārtots tā, lai vieni gādātu dienišķo, bet citi — garīgo maizi. Taču te es jau ieeju cilvēku attiecību sfērā. Vēl pakavējoties pie pieminekļiem, jāatgādina to apzināšana un apsekošana. Tas patiesībā ir darbības sākums. Te var iesaistīties cilvēki no malu malām, atsūtot mums informāciju par visu veidu pieminekļiem, to pašreizējo stāvokli, priekšlikumus utt., tā, ka iestāties mūsu klubā varēs arī neklātienes entuziasti, tie, kas dzīvo citās republikās vai pat ārzemēs.

Par darbības veidiem pieminekļu glābšanas jomā varētu runāt vēl un vēl. Tā, piemēram, par folkloru — mūsu pamatpieminekli, tā saglabāšanu, apzināšanu un aizsargāšanu.

Kā redzat, «spēka pielikšanas punktu» skaits arvien palielinās.

 

EKOLOĢIJA

Šī ir darbības forma, kurā vēl nav uzkrāta nekāda pieredze. Bet ir skaidrs, ka pienācis pēdējais laiks sākt aktīvu darbu. Atcerēsimies, ka te jau ir runa ne tikai par dabas veselību, bet gan par dzīvības glābšanu.

Mūsu darbībā arī te jāsavieno praktiska darīšana ar «runāšanu». Tas ir, ekoloģiskas apziņas veidošana ar visiem iespējamajiem līdzekļiem — izstādēm, koncertiem, aģitācijas braucieniem, publikācijām presē, radio, televīzijā un citur savienojumā ar konkrētu darbību pirmām kārtām pret tiešajiem dabas postītājiem un indētājiem. Skaidrs, ka tiem, kas pieteiksies klubā, lai darbotos tajā spēka pielikšanas punktā, būs arī daudz jāmācās: gan praktiski noteikt ūdens piesārņotības pakāpi, gan iepazīties ar ekoloģisko stāvokli vispār, šajā nolūki klubs uzaicinās lektorus un speciālistus biologus, lauksaimniekus, mežsaimniekus un citus, kas tad arī mums, cerams, ieteiks optimālos darbības virzienus un formas.

Konkrēti ekoloģijas stāvokļa apsekošanā piedalīsies visi kluba biedri. Tas ir, redzot pārkāpumus, nepaiet garām, bet atkarībā no to veida mēģināt noskaidrot iemeslus, prasīt paskaidrojumus no vainīgajiem. Par rezultātiem ziņot kluba sanāksmēs, kur tad pieņems tālāko rīcības plānu.

Tikai kopīgiem spēkiem mēs varēsim cīnīties pret «amonjakomāniem», kas, saindēdami augsni, saindē arī mūsu pārtiku, pret ūdens un gaisa piesārņotājiem visās mūsu republikas malās.

Tādēļ aicinām klubā arī juristus, kas kopīgi ar biologiem, žurnālistiem un citiem neļaus dažādiem resoriem un uzņēmumiem gluži vienkārši «atkratīties» ar soda naudu.

 

CILVĒKU ATTIECĪBU VEIDOŠANA

Risināt ar ekoloģiju un pieminekļu aizsardzību saistītās problēmas nozīmē runāt par cilvēka un vides attiecībām, kas savukārt ir atkarīgas no cilvēku savstarpējām attiecībām.

Proti, pirmkārt, cienīt otra darbu. To darbu, kas ieguldīts, varbūt jau pirms gadu simtiem, attiecīgajā arhitektūras, vēstures, kultūras vai dabas piemineklī.

Un, otrkārt, cienīt citam citu. Ar to arī sākas ekoloģiskas apziņas veidošanās.

Tas, kas cienīs otru, nekad neatļausies izgāzt upē amonjakūdens cisternu. Saudzēt dabu nozīmē saudzēt cilvēkam cilvēku.

Daudzus gadu desmitus popularizēta frāze «Cilvēks — dabas valdnieks» tagad jau sākusi dot augļus. Un tur nu aicinājums «Saudzē dabu!» vairs neko nevar glābt. Par spīti zinātnieku neatlaidīgajiem brīdinājumiem, šķiet, ka ļoti daudzi stāvokļa nopietnību vēl neapzinās. Arī tā izskaidrošana iekļautos kluba kompetencē.

Te savs vārds būtu sakāms radošo profesiju pārstāvjiem. Viņu darbībai klubā tika dotas visplašākās iespējas — aģitācijas braucienu, koncertu, izstātu un dažādu citu akciju un pasākumu rīkošana mācību iestādēs, uzņēmumos, kolhozos.

Tātad redzam, ka VAK darbības rezultāts būs atkarīgs no visu «radošo un darošo» profesiju savstarpējas vienotības un sapratnes.

Klubā tiek uzaicināti visu paaudžu pārstāvji, sākot jau ar skolēniem. Sadarbības spēku nevar nenovērtēt. Katrs mēs savā laikā un vietā esam neaizstājami. Vecāko paaudzi nevar aizstāt vidusskolēni un otrādi.

Tāpēc arī kluba statūtos vienotības idejas kopšana sevī un sabiedrībā ir viens no pamatprincipiem.

Tiek izstrādāts kluba darba plāns, visiem vēl ir iespēja personiski vai rakstveidā, vai pa tālruni iesniegt savus priekšlikumus. Ja kur ir nepieciešama talka (bet kur tad tā nav nepieciešama?) būtu vēlams minēt arī optimālo talcinieku skaitu, vajadzīgos darba rīkus, transporta iespēju un talkas laiku.

INFORMĀCIJU VAR NODOT TTP KN PA TĀLRUNI 277256 GUNTAI RAČAI. NĀKOŠĀ KLUBA SANĀKSME BŪS 24. MARTĀ PLKST. 19 TTP KN A. DEGLAVA IELĀ 1a.

Uz sadarbību!

ARVĪDS ULME