Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Modris Ģelzis: «Sākam intensīvi strādāt!»

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Tanī Daugavas pusē — Nacionālā bibliotēka

Jau pagājis vairāk neka gads, kopš Gunārs Birkerts uz Latviju atveda Nacionālās bibliotēkas projektu. Nesen Birkerta kungs atkal kādu brīdi strādāja Rīgā. I ai uzzinātu, kā veicas darbs pie mūsu gaismas pils projekta, uz sarunu lūdzu darba grupas vadītāju arhitektu Modri Ģelzi.

— Pa šo gadu darbs sevišķi uz priekšu nebija virzījies. Tika sagatavots valdības lēmuma projekts par bibliotēkas celtniecību, bet droši vien janvāra notikumu un citu apstākļu dēļ tas ilgi nogulēja Ministru Padomē. Tikai jūlijā Ministru Padome lēmumu akceptēja. Lēmumā ir minēts termiņš — 1993. gads, kad būtu jāuzsāk būvniecība.

Nodarbojāmies arī ar tehniskām problēmām — ēkas inženiertehnisko aprīkojumu — un konstatējām, ka nevaram projektēt gaisa kondicionēšanu, jo ar mūsu iekārtām to darīt ir diezgan bezjēdzīgi. Meklējam ārzemju firmas, bet konkrētas sarunas nevarējām uzsākt, jo bija vajadzīga valūta. Kad Ministru Padome arī šis jautājums tika akceptēts, spējam brīvi rīkoties. Saņemam trīs priekšlikumus — vienu firmu bija atradis Birkerta kungs Amerikā, bet divus priekšlikumus saņēmām no Somijas. Izrādījās, ka visizdevīgākais darījums iespējams ar amerikāņu inženierfirmu, ar ko tagad jānoslēdz līgums.

Gunārs Birkerts šā gada laikā ir strādājis arī pie ēkas silueta izteiksmīguma un ēkas fasādēm. Nedēļu kopīgi pastrādājam, pārbaudot viņa jaunas idejas, pārspriedām arī dažus konstruktīvas dabas jautājumus par apdares materiāliem utt.

Tāpat sastādījām darba grafiku nākamajam gadam. Tajā paredzējām projekta pirmo posmu pabeigt līdz nākamā gada oktobrim. Tad varētu meklēt būvorganizaciju, varbūt piedāvājot celtniecību izsolē vairākām organizācijām, varbūt citādi, tas vēl nav skaidrs. Pagaidām arī neredzam, kas šo darbu varētu veikt, bet tagad daudz kas mainās, varbūt līdz 1993. gadam tāda organizācija būs.

Principā nākamajā gadā turpmākā projekta izstrāde galvenajos jautājumos būs mūsu ziņā. Jānodarbojas ar ēkas plānojumu, telpu izkārtojumu, kopā ar Nacionālo bibliotēku jāprecizē programma utt. Birkerta kungs pilnīgos vēl dažas mākslinieciskās detaļas.

Mēs tātad gaidām līgumu ar amerikāņu inženicrfirmu, bet neatkarīgi no tā tagad sākam nopietni strādāt.

— Esmu dzirdējusi par kāda bibliotēkas fragmenta būvi pirms lielās ēkas celtniecības…

— Tas ir tāds kā skulpturāls ēkas fasādes fragments, kurā parādītos tie apdares paņēmieni un materiāli, kādi būs vajadzīgi celtnei. Bibliotēkas augšdaļa būs no stikla, to derētu izmēģināt, tāpat kādu akmeni, piemēram, dolomītu, kas arī būs vajadzīgs apdarei. Tā varētu pārbaudīt, ka šie materiāli izturas mūsu klimatā — vējā, saulē, lietū utt. Šis fragments varētu atrasties tiešā būvlaukuma tuvumā.

— Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par koncepciju — ēkas pirmo stāvu nodot sabiedriskām vajadzībām.

— Tada ideja bija jau sen, bet šīs tikšanas laikā nonācām pie galīga secinājuma, ka sabiedriskām vajadzībām jānodod viss pirmais stāvs. Bibliotēka — tā ir slēgta iestāde, tai ir savs režīms, bet pirmajā stāvā būs atklāta pieeja visiem. Te varētu būt konferenču zāle, izstāžu zāle, izvietosies grāmatu veikals, antikvariāts. Tā ir milzīga platība.

— Kad būs nākamā tikšanās ar Birkerta kungu?

— Ir paredzēts, ka mēs brauksim pie viņa. Jāprecizē plāni, programmas. Tas varētu notikt februāra beigās, martā. Mēs tiktos arī ar vajadzīgo inženierfirmu, un kādu nedēļu atkal kopīgi pastrādātu ar Gunāru Birkertu.

 

Jautājusi

Ilze Olšteina