Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Tikšanās Jūrmalā: rezultāti un cerības

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Vakar Jūrmalā beidzās PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju tikšanās

Pienākusi tikšanās pēdējā diena. Kad no rīta autobusu kolonas ar viesiem un pārējo mašīnu virtenes devās uz Jūrmalu, debesis virs ceļa parādījās milzīga varavīksne. Visi tikšanās dalībnieki izbrauca cauri šai daudzkrāsainajai arkai, kas sevišķi spilgti izcēlās uz tumšās rudens debess fona. Pēc tam uzspīdēja saule. «Pati daba izvēlējusies simboliskas krāsas mūsu atvadu dienai,» atzīmēja Čatokvas institūta prezidents D. Bratons.

Aiz muguras ir piecas saspringta, grūta un ļoti svarīga darba dienas. Notika dedzīgas diskusijas, sadūrās dažādi viedokļi, ritēja ieinteresēta domu apmaiņa, tikšanās dalībnieki meklēja sadarbības un savstarpējās saprašanās ceļus. Ko viņi cits citam atvadoties gribētu teikt?

Florensa Rosa, amerikāņu māksliniece: lai izdzīvotu uz mazās planētas Zemes, mums jāiepazīst citam citu. Jo vairāk mēs kontaktēsimies, jo labāk sāksim saprast savus kaimiņus mūsu kopīgajās mājās. Atgriezusies Amerikas Savienotajās Valstīs, es pastāstīšu saviem draugiem par šo tikšanos, par to, ka padomju cilvēki, tāpat kā amerikāņi, grib mieru.

Olga Bruka, juriste no Rīgas: tikšanās pirmajā dienā man šķita, ka mūsu viesu sejās vīd pārliecība, ka viņiem visur ir taisnība. Šodien es redzu citu noskaņojumu — skatieni kļuvuši vērīgi pētoši. Jūtama vēlēšanās ieklausīties mūsos. Tas vieš cerību, ka mūsu viesi, šķērsojot Padomju Savienības robežu, neatstās uz tās to racionālo, konstruktīvo un labo, kam viņi šeit noticējuši.

Roberts Plailers, skolotājs no ASV: es gribētu novēlēt mums visiem vispirms domāt par mūsu bērnu dzīvi.

Uldis Skuja, kolhoznieks no Latvijas: amerikāņu folklorā ir asprātīgs sižets. Jātnieks prasa vietējam fermerim: «Saki, vai es esmu izvēlējies pareizu ceļu?» «Ceļš ir pareizs,» atbild fermeris, «tikai labāk tava zirga asti un galvu samainīt vietām, citādi nekad nenokļūst tur, kur vajag.» Es novēlu dažiem Baltā nama pārstāvjiem, kuri apgalvo, ka bruņošanās sacensība ved uz mieru, sekot zemnieka padomam.

Tādas pašas domas un jūtas tikšanās dalībnieku runās dominēja arī oficiālajā tās noslēguma ceremonijā.

Čārlzam Robam ir raiba biogrāfija. Viņš ir bijušais flotes kājnieks, karojis Vjetnamā, līdz nesenam laikam bijis Virdžīnijas štata gubernators. Kā lepni teica Robs, tur atrodoties Pentagons un Centrālā izlūkošanas pārvalde. Savā runā viņš pateica daudz laba par mūsu zemi. Viņš sajūsminājās par varonīgo padomju tautu, kas izcīnīja uzvaru Lielajā Tēvijas karā, atzīmēja panākumus ekonomiskajā un sociālajā attīstībā.

Robs vērsās pret kodolbruņošanās sacensību, lika pat noprast, ka viņam ir negatīva attieksme pret Reigana «stratēģisko aizsardzības iniciatīvu». Tomēr viņa runa bija ieturēta skolmeistara tonī, atgādināja notāciju. Viņš vērtēja mūsu dzīvi, deva instrukcijas un pat centās pamācīt, kā attīstu ekonomiku un lauksaimniecību. Kaut gan Č. Robs, kas pretendē uz izvirzīšanu par prezidenta amata kandidātu, centās neradīt tādu negatīvu reakciju kā B. Votenbergs, viņa runai aizplīvurotā veidā audās cauri kategoriska ASV politikas un dzīvesveida apoloģētika, tajā bija jūtama tā pati tiekšanās risināt problēmas no spēka pozīcijām. Atliek vienīgi cerēt, ka amerikāņu tautai piemītošais veselais saprāts, draudzīgums un prāts ļāvuši viesiem šo runu novērtēt tāpat, kā to uzņēma auditorijas padomju puse.

Pretmetā amerikāņu runātājam padomju puses pārstāvji izteicās savaldīgi un konstruktīvi.

Iedomājieties, vai nebūtu pievilcīga šāda situācija pasaulē: joprojām paliek domstarpības, un ne jau mazas, taču mēs gribam dzīvot kopā, un mēs jūtamies kā viena kosmosa kuģa apkalpe, kuras galvenais uzdevums ir kopīgiem spēkiem, neraugoties uz raksturu, ieradumu un aizraušanos dažādību, garantēt lidojuma drošību. Neviens nemāca otru, kā viņam dzīvot, kādus ideālus sludināt, nepārvērš sava tuvākā trūkumus par nāves grēku, bet ciena viņu par to, kas viņā ir patiešām labs. Protams, ir novērsti kara draudi, pārvarēta konfrontācija, un aizvien vairāk un vairāk ieroču no uzkrātajiem arsenāliem tiek likvidēti.

Apmēram šādu ainu iezīmēja PSRS AM īpašo uzdevumu vēstnieks V. Lomeiko, kurš teica, ka tikšanās devusi pozitīvus rezultātus, kas paver jaunas iespējas plaša, vaļsirdīga un rezultatīva dialoga turpināšanai.

Daudz dziļu domu, kas radās un nobrieda Jūrmalā, izteica arī citi runātāji. Maz būtu to amerikāņu, kas gribētu, lai atgriežas neuzticības un naida atmosfēra, ir jāveltī abpusēji pūliņi kodolkonfrontācijas novēršanai. Ir svarīgi nepieļaut pasaules katastrofu un radīt tādus apstākļus, kuros mēs cienītu vieni otrus un sadarbotos visās jomās, meklētu nevis domstarpību, bet saskares punktus, un pret otru pusi izturētos tā, kā gribētu, lai tā izturētos pret mums.

Šīs saprātīgās domas tika skaidri uzsvērtas Oberlinas universitātes prezidenta Freda Stara izteikumos. Viņš uzsvēra nepieciešamību garantēt drošību un izdzīvošanu. Tikai uzticības trūkums neļauj mierīgi dzīvot mūsu tautām. Kā novērst šo sindromu? Jāsamazina bruņojums. Jūrmalas konference, kaut arī ne viss tajā ritēja gludi, kļuva par godīgu dialogu un soli pareizā virzienā. Nevienu problēmu nevar atrisināt bez vienkāršo cilvēku līdzdalības. To vienā no nesenajām runām uzsvēra PSKP CK ģenerālsekretārs M. Gorbačovs, un es tam pilnīgi piekrītu.

Freda Stara runu ar ovācijām uzņēma gan PSRS, gan ASV puse. Auditorija sirsnīgi atsaucās arī uz Eizenhauera institūta izpilddirektores Sjūzanas Eizenhaueres un Čatokvas institūta prezidenta Daniela Bratona izteikumiem. Un visa atmosfēra bija veselīgāka nekā iepriekšējās dienās, kad tribīnē kāpa ASV administrācijas oficiālie pārstāvji. Turklāt mums šķita, ka viņu izlēcieni bija nepatīkami gan F. Staram, gan S. Eizenhauerei, gan D. Bratonam, gan daudziem citiem amerikāņiem, kas piedalījās šajā pasākumā nevis lai sabojātu, bet lai uzlabotu PSRS un ASV attiecības. Pateicoties viņu gudrībai, kā arī Padomju Savienības puses savaldībai. PSRS un ASV tautu draudzības un savstarpējās saprašanās pretinieki savu mērķi nesasniedza.

Taču, kā arī bija gaidāms, Jūrmalas tikšanās gaitā pušu viedokļi daudzējādā ziņā bija atšķirīgi. Un ne jau tāpēc, ka tika teikts ne mazums asu un nesaudzīgu vārdu. Tas būtībā nav bīstami un ir raksturīgi diskusijai, kurā dominē maksimāla vaļsirdība. Nelaime ir tāda, ka dažs labs amerikānis sevī neatzina Freda Stara izvirzītā sadarbības un uzticības kodeksa principus: par faktu uzskatīt to, ka starp mūsu sabiedriskajām formācijām pastāv atšķirības, ka neviens nav pati pilnība, ka vajadzīgs kompromiss un ka pret citiem, kā jau teikts, jāizturas tā, kā gribētos, lai viņi izturētos pret mums. Bet kā šie principi vēl nav apgūti, arī pēdējā tikšanās reizē joprojām tika daudzinātas amerikāņu demokrātijas priekšrocības, izteiktas pamācības un pārmetumi par šķietamajiem cilvēka tiesību pārkāpumiem mūsu zemē un nepareizu izturēšanos starptautiskajā arēnā. Protams, ka PSRS pusei nācās dot pienācīgu pretsparu un uzlikt punktus uz visiem «i».

Zināmā mērā tikšanās rezultāti tika apkopoti jau nedaudz agrāk, sarīkojot improvizētu sabiedriskās domas aptauju. Vairākums ASV puses dalībnieku atklātā balsošanā apliecināja, ka, viesojoties Latvijā, viņu priekšstats par Padomju Savienību un padomju tautu izmainījies uz labo pusi.

Pasākumā runāja Latvijas PSR ārlietu ministra vietnieks N. Neilands, PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas prezidents, biedrības «PSRS un ASV» prezidents N. Blohins un PSRS un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību savienības prezidija priekšsēdētāja Z. Kruglova.

Visi runātāji atzīmēja tikšanās labo organizāciju, ASV pārstāvji — viesmīlību, ar kādu viņi sagaidīti Padomju zemē. Runādams pirmais, to uzsvēra Čarlzs Robs.

— Man gribētos pateikties Latvijas un citu padomju republiku pārstāvjiem par tikšanos, — viņš sacīja.

Nobeiguma sēdē sirsnīga pateicība tika izteikta tikšanās organizatoriem — PSRS un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību savienībai, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrībai, Čatokvas institūtam un Eizenhauera institūtam.

Tikšanās vadītājs no Padomju Savienības puses. PSRS Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas politiskais komentētājs V. Pozners teica, ka tikšanās dalībniekiem adresēts daudz telegrammu. Vienu no tām, kas saņemta no Dņepropetrovskas apgabala Višņovojes vidusskolas skolēniem un pedagogiem, viņš nolasīja: lūdzam jūs darīt visu, lai triumfētu miers, lai vienmēr būtu saule un tīras debesis. Šiem vārdiem sekoja 320 paraksti…

 

LATINFORM korespondenti