Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Juris Freibergs. Runa LTF 1. kongresā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Draugi, domubiedri, latviešu tauta! Esmu pilnvarots runāt Ogres rajona un Taurupes ciema frontinieku vārdā. Es gribētu sākt ar ekoloģiju. Baldonē gatavojas ierīkot četras šahtas, pa 1600 kubikmetriem katru. Ir izstrādāts grandiozs projekts par republikas eksperimentālā toksisko atkritumvielu pārstrādes un glabāšanas poligona celtniecību Taurupē. Projekts, kuram nav un nevar būt vietas mūsu republikā, mūsu mazajā Latvijā. (Aplausi.)

Šī nav lokālpatriotiska noskaņa par sava kaktiņa, sava stūrīša zemes saglabāšanu. Tas ir visas Baltijas jautājums un ne tikai Baltijas jautājums. Atbildot uz taurupiešu sašutumu par poligona celtniecību, bijušais Ministru Padomes priekšsēdētājs biedrs Rubenis teica: «Mums pašiem arī savi atkritumi jāglabā.»

Bet es gribētu jautāt, vai tad tie ir mūsu atkritumi? Izejvielas ievedam, darbaspēku ievedam, produkciju izvedam, atkritumi — mūsu? (Aplausi.)

Būsim godīgi un ievērosim arī ekoloģijā vienlīdzīgās sadales principu, jo pamatā indīgo atkritumu ražotāji ir Vissavienības resoru pakļautības uzņēmumi, un tātad arī toksisko atkritumu uzglabāšana jāorganizē nevis pēc teritoriālā, bet gan pēc resoru principa. Un te nu jāatzīst, ka Latvija nekādā veidā nevar uzņemties vēl vienu laipnību un labprātīgi kļūt par Vissavienības, es pat gribētu teikt — Eiropas mēroga miskasti. (Aplausi.)

Taurupes poligona jauda plānota 120 tūkstošiem tonnu atkritumu gadā. Bet pēc aptuveniem aprēķiniem republikas atkritumu pārstrādes jauda gadā ir 20 tūkstoši tonnu. Tātad simttūkstoš tonnas tiks ievestas. No kurienes? Izrādās, gan no austrumiem, gan rietumiem jau interesējas par Taurupes poligona celtniecību.

Un šeit neviļus nāk prātā prakse, kādu lieto tā kapitālisma pasaule, kura savus ķīmiskos atkritumus par zināmu atlīdzību noglabā bijušajās kolonijās un mazattīstītajās zemēs. Vai tiešām arī Latvijai tiek piedēvēts tāds kolonijas statuss, un vai tā ir pelnījusi tādu likteni? (Aplausi.)

Poligona dārdzība sastāda 150 miljonus rubļu. Vai tiešām vēl simt gadu republikas uzņēmumi nedomā ieviest daudznozaru bezatlikumu tehnoloģiju, kuru jau tagad pakāpeniski realizē attīstītās pasaules valstis? Un vai joprojām leposimies ar šādiem simtgadu plāniem? Poligona teritorija aizņem 4163 hektārus. Tā ir puse no Taurupes ciema teritorijas. Projektu realizējot, jālikvidē 50 lauku viensētas, jāpārveido, es pat gribētu teikt, jāizsūta 190 cilvēki no savām dzimtajām vietām, jālikvidē piecas fermas, bērnudārzs, reāli ir apdraudētas izcilā latviešu ainavista Vilhelma Purvīša dzimtās mājas «Vecjauži», kopējie materiālie zaudējumi sastāda 17 miljonus, bet zemi mēs taču vispār nevaram vērtēt. Vai tiešām tas var realizēties tagad, kad visa uzmanība tiek veltīta Latvijas kultūrainavas un vides saglabāšanai un Latvijas viensētas atdzimšanai?

Un tādēļ, ņemot vērā visus šos argumentus, es Ogres rajona delegātu vārdā gribētu ieteikt: pirmkārt, nodrošināt efektīvu kontroli pār ražošanas atkritumu glabāšanu un izplūdēm. Nepieļaut jaunu, nepārdomātu toksisko atkritumvielu poligonu celtniecību.

Otrkārt: nodrošināt republikas ekonomisko suverenitāti un absolūti atbrīvoties no Vissavienības resoru ietekmes un iejaukšanās. Brīvību jautājumu izlemšanā par struktūrizmaiņām tajā virzienā, kas atbilst republikas saimnieciskajam modelim un ekoloģiskajai drošībai ar tiesībām nekavējoties slēgt atsevišķus uzņēmumus, kas aktīvi indē vidi. Realizēt jau 1917. gadā Ļeņina pasludināto lozungu «Visu varu padomēm!». Lai padomēm būtu vadošā un noteicošā loma tautas saimniecības pārvaldē, lai tautas deputātu padomes neatrastos arī vietējo resoru aizbildniecībā. Jo mēs taču zinām, ka vara pieder tam, kam ir nauda. To nedrīkst aizmirst. Un, kamēr tautas deputātu padomes būs lūdzēja lomā, absolūti nekas nemainīsies.

Nekavējoties izlemt jautājumu par migrācijas tūlītēju un pilnīgu izbeigšanu. Jo arī Taurupē gatavojas ievest sešsimt cilvēku. Nekavējoties izlemt jautājumu par Latvijas pilsonību. Jo es uzskatu, ka tikai Latvijas iedzīvotājs, kurš apzinās sevi kā pilsoni, var rūpēties par Latvijas saglabāšanu. Un piekrītu visiem tiem, kuri teica, ka par pilsoņiem var atzīt cilvēkus, kuri dzīvojuši Latvijā līdz 40. gadam vai ir šo cilvēku pēcnācēji, bet pārējo Latvijas iedzīvotāju pilsonības jautājumu var izlemt speciālas pilsonības komisijas atkarībā no iedzīvotāju valodas prasmes, Latvijas kultūras un vēstures zināšanas.

Vēl nedaudz par izglītību. Tā kā es pats esmu skolotājs, tad domāju, ka ir nekavējoties jārealizē trīs galvenie jautājumi izglītības jomā.

Pirmkārt, skolas patstāvības nodrošināšana. Ir taču beidzot jāsāk ticēt tiem cilvēkiem, kuri apņēmušies un kuriem sabiedrība uzticējusi jaunās paaudzes audzināšanu. Ir jāizdzen verdziskās atkarības sindroms no skolotāja, skolotājam ir jābūt neatkarīgam un patstāvīgam.

Otrais. Skolas humanitarizācija.

Un trešais — garīguma ieaudzināšana, jo tikai tad mēs varēsim ticēt Latvijas nākotnei. Pašreizējā pedagoģija ar vēl ļoti stiprajām staļinisma, brežņevisma pedagoģijas ievirzēm sistemātiski nodrošina jaunu tehnokrātiņu un birokrātiņu atražošanu. (Aplausi.)

Un nobeigumā es gribētu teikt, ka Ministru Padomes preses konferencē tika solīts toksisko vielu poligonu Taurupē necelt. Taču ir pieņemts Ministru Padomes lēmums par tā celšanu. Un kamēr nebūs lēmuma, kas atceļ iepriekšējo, mēs tam neticam. Izmantojot to, ka šeit atrodas republikas vadība, es tomēr gribētu lūgt Ministru Padomes priekšsēdētāju biedru Bresi dot konkrētu atbildi uz jautājumu par Taurupes poligona celtniecību. (Aplausi.) Tātad — cels to vai nē. Es domāju, tam mēs laiku varētu atrast…

Lūdzu mazu uzmanību. Te ir lapa ar veselu rindu parakstu: «Mēs, apakšā parakstījušies, protestējam pret eksperimentālo neutilizējamo toksisko rūpniecības atkritumu neitralizēšanas un uzglabāšanas poligona celtniecību Taurupē.» Vienā sarakstā 260 parakstu, otrā 198. Tas ir, bez tiem sešsimt parakstiem, kurus Taurupes ciema un apkārtējo ciemu iedzīvotāji iesniedza Ministru Padomei jau vasarā, uz kuriem nav saņemta atbilde… (Zāle viļņojas.) Un vēl uzmanību. Vēl 198 paraksti arī, lūgums par pilnīgu atklātību par Latvijas PSR ekoloģisko stāvokli, precīzu informāciju par ķīmisko atkritumu glabāšanu Baldonē un Salaspils atomreaktora tehnisko stāvokli…

Viļņa Breša atbilde.

Biedri, lēmumu par Taurupes vai kādu citu poligonu celtniecību Ministru Padome nav pieņēmusi. Pavisam nesen, kādas divi nedēļas atpakaļ, šis jautājums tika izvirzīts Ministru Padomē un kā nesagatavots noraidīts. Tika uzdots kompetentām iestādēm sagatavot jautājumu par atkritumu daudzumu un par iespējām kaut kur viņus republikā glabāt. Tuvākā laikā mēs šo jautājumu izskatīsim un dosim sabiedrībai pilnīgu atbildi. (Zālē neapmierinātība.)