Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Top jauna zinātnes vadības koncepcija

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

 Nevar noliegt, ka sabiedrībā par zinātni un zinātniekiem valda ne tikai suminoša attieksme. Nerunājot par galvenajiem iemesliem, jāatzīst, ka vaina šai situācijā jāuzņemas līdzšinējai zinātnes vadīšanas sistēmai. Lai to būtiski mainītu, tiek domāts par jaunu koncepciju, kuras apspriešanai nesen bija veltīta LPSR ZA kopsapulces sesija. Pēc lielā apmeklētāju pieplūduma spriežot, šķita, ka šie jautājumi satrauc ikkatru, kas darbojas zinātnē.

Sanāksmes dalībnieki vairākkārt uzsvēra nepieciešamību attīstīt gan lietišķos, gan fundamentālos pētījumus.

Sasāpējis jautājums ir zinātnieku un ražotāju attiecības. Traucē agrākais princips: zinātnieks, ko jaunu izgudrojis, iet un meklē, kurš ražotājs vēlētos viņa ideju «materializēt». Protams, šādos apstākļos zinātnieka radošās spējas nebūt neraisās.

Pasaules prakse rāda, ka «zinātnieku armiju» nevar atjaunināt bez konkursu un kontraktu sistēmas, tāpēc to domā ieviest arī pie mums.

Ne mazāk mūsdienīga šķiet ideja — zinātniekus, kuri šais konkursa un kontrakta apstākļos paliktu «bezdarbniekos», kādu laiku (līdz trim gadiem) materiāli atbalstīt, maksājot noteiktus pabalstus. Šai laikā zinātnieks sagatavos jaunus pētījumus vai projektus citiem konkursiem.

Tika spriests arī par Latvijas zinātnes budžeta radīšanu. To veidotu gan republikas, gan vissavienības, gan atsevišķu nozaru un uzņēmumu maksājumi, banku aizdevumi u. tml. (ar piebildi — vissavienības daļai budžetā jābūt nelielai, lai atkal nerastos atkarība no centra.) Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis LVU rektors Juris Zaķis uzsvēra: nevaram runāt par republikas budžetu, ja no Maskavas pasaka, kam kurš rublītis jāizlieto. Zinātnē strādāt jaunā veidā nevarēs. Ja Latvija iegūs tikai «pussuverenitāti», tad attiecībā uz zinātni joprojām darbosies pārpalikuma princips.

Sapulcē pārsprieda arī Zinātņu akadēmijas suverenitātes problēmu. LPSR ZA jābūt patstāvīgai vienībai, nevis attiecīgās PSRS organizācijas sastāvdaļai. Man diezgan nepārliecinoša likās ideja par Latvijas Zinātnes padomes (LZP) radīšanu un tās funkcionēšanu vecās sistēmas ietvaros. LZP darbosies ievēlēti zinātnieki, tāpēc sastāvs nemitīgi atjaunosies. LZP lems par republikai un zinātnei atvēlētā budžeta sadali. Līdzekļus sadalīt uzreiz institūtiem palīdzēs neatkarīgas ekspertu komisijas, kurās darbosies augstas klases speciālisti. Domāts šais komisijās iesaistīt gan mūsu tautiešus no ārzemēm, gan citu Baltijas republiku un ārvalstu speciālistus. Tiesa gan — galavārdu par finanšu sadali tomēr saka padome.

Zinātnieki izteica bažas, ka padomē esošie zinātnieki būs pārāk atrauti no tiešā — radošā — darba un ka viņiem tiks piešķirtas pārāk lielas pilnvaras. Tāpēc daudzi runātāji uzsvēra: minētā iemesla dēļ LZP sastāvs jāveido ļoti uzmanīgi.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš sapulcē izteica, liekas, ļoti pamatotu domu: kur ir garantija, ka padome nesāks birokratizēties? Kā no tā izsargāties?

Tās radīšana nes līdzi vēl vienu problēmu: kā veidosies padomes un ZA prezidija attiecības? Tika spriests, ka abu funkcijas būtu jānorobežo.

Vai nebūtu vērts izmantot pašreizējo struktūru (ZA prezidijs), neradot neko no jauna? Būtībā šāda «jaunradīšana» taču ir pārvaldes aparāta paplašināšana.

Pilnīgi citādas iecerēts veidot Zinātņu akadēmijas attiecības ar augstskolām un pakļautības institūtiem. Pašreiz visi šie zinātnes centri darbojas nepiedodami izolēti. Nepieciešama ir zinātnes integrācija, augstskolu pētījumu atbalstīšana. ZA institūtiem jāveidojas par bāzi, kur studenti strādātu praktiski.

 

IEVA STRAZDIŅA