Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Atklāta vēstule Rīgas galvenajam mirabam

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
ATKLĀTA VĒSTULE Rīgas pilsētas galvenajam mirabam

Paskaidrojums: mirabs Austrumos ir persona, kas pārzina ūdens sadali. Galvenais mirabs — visu mirabu priekšnieks. Pie mums par tādu varētu dēvēt ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvaldes priekšnieku Uldi Bambi.

 

Ļoti cienījamais galvenais mirab!

Angļu rakstnieka un dramaturga Bernarda Šova lugā «Pigmalions» kāds profesors lingvists pēc valodas nokrāsām ar absolūtu precizitāti varēja noteikt vietu, kur dzimis un izaudzis viņa sarunas biedrs.

Tiesa, lugā darbojās profesora tautieši. Bet kā rīkoties ar svešzemniekiem? Vai, teiksim, tas pats anglis var nosaukt valsti, no kuras ieradies ārzemju tūrists, ja pēdējais viņam vēl nav stādījies priekšā? Noskaidrojās, ka var gan. Pēc jautājumiem, ko uzdod tūrists. Piemēram, šāds jautājums: «Vai arī pie jums ziepes dod uz taloniem?» Nav jābūt profesoram, lai nojaustu, no kurienes ieradies šis zinātkārais pilsonis.

Stāsta, ka daži angļi šai ziņā guvuši tādus panākumus, ka no mūsu tūristu grupas esot spējīgi nekļūdīgi noteikt rīdziniekus. It īpaši, ja tiek uzdots jautājums: «Vai pie jums piektajā stāvā ir ūdens?»

Tieši te, cienījamais Uldi Bambe, esam nonākuši pie mūsu sarunas galvenās tēmas. Jūs, protams, jau esat nojautis, ka šās vēstules autors dzīvo tieši piektajā stāvā. Pilnīgi pareizi, pašā Rīgas centrā blakus Pēterbaznīcai. Mūsu nams ir eksperimentālais. Tādā ziņa, ka eksperiments, kas saistīts ar ūdens procedūrām, ko ar mums rīko, ilgst jau ne pirmo gadu, Mērķis: pierādīt, ka mūsdienu cilvēks pilnīgi var iztikt bez ūdens.

Personiski es te nekā slikta neredzu. Zinātnieki cits caur citu cenšas pierādīt, ka nākamajā gadsimtā cilvēks tik pamatīgi «tiks galā ar dabu», ka ūdens piemiņa saglabāsies tikai tautasdziesmās un teiksmās, un es pat no visas sirds priecājos par to, ka mūsu nama iedzīvotājiem kritusi patiesi laimīga loze pirmajiem no zemiešiem bez bailēm un šaubām ieiet cilvēces eksistences bezūdens periodā. (Jau par to vien mūs šodien droši var «piestiprināt» pie kāda vēl esoša specveikala vai specbufetes.) Un tomēr dažkārt man liekas, ka cilvēki no jūsu resora attiecībā pret mums izrāda nevajadzīgu humānismu. Tā vietā, lai augu diennakti mūs turētu bez ūdens, viņi naktīs {domājams, no jums to slēpjot!) mūs lutina ar ūdentiņu. Turklāt vēl atļaujas to pievadīt zem kārtīga spiediena: sak, mazgājieties, mazgājiet veļu, vāriet zupu, jūtieties kā normāli cilvēki.

Vispār šajā lietā kaut kas ir. Zinoši ļaudis apgalvo, ka cilvēks trešo daļu sava mūža noguļot. Varat iedomāties: no 60 nodzīvotiem gadiem, 20 tiek aizvadīti tukšgaitā. Un man pat ļoti patīk, ka pilsētas ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvalde šai bezjēdzībai nolēmusi darīt galu, Patiesi: lai nakts darba dzīve kļūst par dienas darba dzīves organisku turpinājumu. Var pat izdomāt attiecīgu lozungu, piemēram: «Par pilnīgu dienas un nakts līdztiesību!» Un nodibināt neformālu biedrību: «Saules un Mēness savienība», vai šāds nosaukums būs piemērots?

Vienīgi slikti, ka ne visi iemītnieki ir pārliecināti, vai nodzīvos līdz XXI gadsimtam, It īpaši veterāni. Tieši no viņu vidus nāk «novecojušie» spriedelējumi par ūdens labumu. Vel sliktāk, kad vecīši sāk risināt graujošas sarunas par šo tēmu jauniešu vidū. Nesen es noklausījos kāda šāda vecīša «atmiņas». Vai zināt, ko viņš teica? It kā pirms gadiem 10 ūdens mūsu mājās tecējis pilnīgi normāli dienu un nakti, ka jebkurā laikā varējis aizdedzināt gāzes degli un lietot karstu ūdeni.

Es, protams, cenšos šādas valodas pārtraukt. Bet, ticiet man, tas ne vienmēr izdodas: šiem. veterāniem ir pārāk daudz domubiedru.

Nesen kāds aktīvists piedāvāja atrisināt, teikšu atklāti, apolitisku uzdevumu. Sak, ja dienā nav ūdens, tas vēl ir saprotams, — to visu paņem rūpnīcas un fabrikas. Bet kāpēc ūdens nav sestdienās un svētdienās, kā arī vakara stundās — nav skaidrs. Kur tad tas tiek patērēts un kam tas ir izdevīgi? Es gribēju viņus visus izdzenāt, bet vēlāk nodomāju: kāda atbilde iznāks šim uzdevumam?

Un atbildi deva tādu (pat neērti atstāstīt): izrādās, visā esot vainojama jūsu resora, cienījamais Uldi Bambe, bezatbildība. Un tas, ka netiekot domāts par cilvēku. Bet viens pat pateica (kaut kāds ekstrēmists!): ka jūs visus vajagot sodīt. Un —ar krietnu naudas sodu. Lai jūs visi uzpurinātos un gādātu par normālu ūdens padevi. Bet pie viena sodīt arī otrā DzER darbiniekus, kam tāpat ne par ko nav daļas.

Redziet, kādas valodas. Un kā jūs domājat, cienījamais biedri Bambe?

 

Viktors KUZŅECOVS,

PSRS Žurnālistu savienības biedrs,

Lietuvas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks