Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Vai ir vērts izvirzīt kandidātu?

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
24. janvāris - pēdējā diena, kad var iesniegt pieteikumus deputātu kandidātu izvirzīšanai

Šāds jautājums bieži jādzird LTF vēlēšanu centrā. Pierastākais arguments: «Mūsu kandidāts ir visā Latvijā pazīstams, ļoti populārs cilvēks. Viņš jau ir izvirzīts vienā lielā uzņēmumā. Vai ir vērts arī mūsu nelielajam kolektīvam organizēt izvirzīšanu. Mēs šo cilvēku ļoti cienām un 26. martā visi balsosim par viņu. Un viss būs kārtībā!

Šo vēlētāju, kurš tā paļaujas uz citiem, var sagaidīt nepatīkams pārsteigums - uz biļetena populārā cilvēka uzvārds var nebūt. Mēģināsim noskaidrot, kā tas var notikt.

PĀRSTĀVNIECĪBAS NORMAS PRIEKŠVĒLĒŠANU SAPULCĒ

Kad būs beigusies kandidātu izvirzīšana, daudzos gadījumos radīsies nepieciešamība rīkot vēlēšanu apgabala priekšvēlēšanu sapulci. Tā nolems, kuru izvirzīto kandidātu uzvārdi tiks reģistrēti vēlēšanu biļetenos. Lai cik liels skaits kandidātu būs izvirzīti vienā apgabalā, vēlēšanu komisija centīsies reģistrēt ne vairāk kā divus līdz trīs kandidātus. Kandidātu «atsijāšana» notiek balsojot, tātad ļoti svarīgs ir jautājums par pārstāvniecības normām priekšvēlēšanu sapulcē. Likumā par vēlēšanām 38. pantā teikts: .. «Apgabala priekšvēlēšanu sapulces dalībniekus deleģē tie darba kolektīvi, sabiedrisko organizāciju orgāni, vēlētāju sapulces dzīves vietās un karavīru sapulces karaspēka daļās, kas  izvirzījuši deputātu kandidātus, vienādā skaitā (pasvītrojums - mūsu) saskaņā ar apgabala vēlēšanu komisijas noteiktajām normām. Ne mazāk kā pusei no sapulces dalībniekiem jābūt attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētājiem. Viņus deleģē darba kolektīvi, vēlētāju sapulces dzīves vietās un karavīru sapulces karaspēka daļās.»

Normu noteikšanu ilustrēsim ar piemēru:

Jānis ir ļoti populārs un izvirzīts vienā, turklāt vislielākajā vēlēšanu apgabala uzņēmumā.

Juris un Pēteris ir mazāk pazīstami un katrs izvirzīts divos kolektīvos. Bet Māris vēlēšanu apgabalā nav populārs,  toties veikli noorganizējis, ka  viņa kandidatūra ir izvirzīta piecos mazos darba kolektīvos.

Vēlēšanu komisija, ņemot vērā telpu iespējas, nosaka sapulces dalībnieku skaitu. Šajā gadījumā, pieņemsim, - 200. Puse no sapulces dalībniekiem ir attiecīgā apgabala vēlētāji  (vēlēšanu likuma 38.  pants),  otra puse - 100 dalībnieki - ir to uzņēmumu pārstāvji, kuri izvirzījuši kandidatūras. Šajā piemērā: no uzņēmuma, kurš izvirzījis Jāni, - 10 pārstāvji; no uzņēmumiem,  kuri izvirzījuši Juri, - kopā 20 pārstāvji;  no uzņēmumiem, kuri  izvirzījuši Pēteri, - kopā 20 pārstāvji; Māra izvirzītāji uzņēmumi uz sapulci sūta - kopā 50 pārstāvjus.

No kolektīviem, kas TIKAI ATBALSTĪJUŠI kādu kandidatūru, pārstāvji sapulcē NEPIEDALĀS. Šajā gadījumā Jāņa intereses aizstāv vismazāk pārstāvju, un priekšvēlēšanu sapulcē balsošanas rezultātā Jāņa uzvārds netiek reģistrēts vēlēšanu biļetenos.

Šeit mēs redzam, kādā veidā visā apgabalā labi ieredzētā Jāņa uzvārda vietā vēlēšanu biļetenos parādās pavisam nepopulārā Māra uzvārds.

Tāpēc uzticamus, spējīgus cilvēkus nepieciešams izvirzīt pēc iespējas lielākā skaitā darba kolektīvu. Tas nodrošinās viņu piedalīšanos vēlēšanās, un iedzīvotājiem tiks dota iespēja par deputātu ievēlēt cilvēku, kurš vislabāk varēs aizstāvēt savu vēlētāju intereses.

DARBA KOLEKTĪVU SAPULCE

Esat nolēmuši izvirzīt deputāta kandidātu no uzņēmuma vai iestādes, kurā  strādājat, tas ir, no darba kolektīva. Tiesības izvirzīt deputāta kandidātu ir jebkuram patstāvīga uzņēmuma darba kolektīvam, kurš neietilpst kādā lielākā organizācijā kā struktūrvienība (t.i., kuram ir sava grāmatvedība, savs zīmogs). Šim nolūkam jāorganizē darba kolektīva sapulce jeb konference, kuras norisi nepieciešams sīki un rūpīgi protokolēt. Protokola oriģināls, kas paliek darba kolektīva rīcībā, var izrādīties noderīgs tādā gadījumā, ja par izvirzīšanas gaitu vēlāk rodas neskaidrības.

Sapulces vai konferences rezultāti jāfiksē noteiktas formas protokolā uz veidlapas, kuras var saņemt apgabala vēlēšanu komisijās. Šo komisiju priekšsēdētāju, sekretāru, adrešu un tālruņa numuru saraksts  atrodams laikrakstā «Cīņa» 23.12.88. Protokolus aizpilda, stingri ievērojot noteikumus, par kuriem informē apgabala vēlēšanu  komisijas sekretārs. Aizpildītie protokoli jāiesniedz apgabalu vēlēšanu komisijai līdz 24.01.89.

Autobiogrāfiskos datus sniedz paši deputātu kandidāti, uzstājoties darba kolektīvu deputātu kandidātu izvirzīšanas sapulcēs. Daudzi vēlas uzaicināt izvirzāmo kandidātu uz sava kolektīva sapulci. Taču jāņem vērā, ka šie cilvēki priekšvēlēšanu periodā ir visai noslogoti. Ziņas par deputāta kandidātu var saņemt no viņa uzticības personas, no to darba kolektīvu pārstāvjiem, kur šo kandidātu ir jau izvirzījuši, no apgabala LTF vēlēšanu koordinācijas centra.

Protokolu vēlams nogādāt tieši vēlēšanu komisijā. Tas dažkārt var izraisīt neērtības, izvirzot deputātu kandidātus teritoriālajos vēlēšanu apgabalos. Tā, piemēram, Ludzas rajona kāda uzņēmuma kolektīvs izvirza deputāta kandidātu Ludzas 309. nacionāli teritoriālajā apgabalā un Rēzeknes 712. teritoriālajā apgabalā. Protokolu par izvirzīšanu 712. apgabalā vēlams nogādāt Rēzeknē, kur atrodas attiecīgā teritoriālā apgabala vēlēšanu komisija.

Tiesības izvirzīt deputātu kandidātus ir arī iedzīvotāju sapulcēm. Taču gadās, ka neizdodas savākt nepieciešamos 500 dalībniekus. Neraugoties uz to, ir lietderīgi sapulci noturēt, aprobežojoties tikai ar attiecīgo kandidātu platformas, biogrāfisko datu u.tml. izklāstu. Vēl labāk, ja šai sapulcē piedalās kandidāts pats.

Saskaņā ar vēlēšanu likuma 7. pantu, vēlēšanu komisiju darbā jānodrošina pilnīgs atklātums, kura realizēšanā atbalstu sniedz arī rajonu LTF nodaļas, izvirzot savus pārstāvjus apgabalu vēlēšanu komisijās, šiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties komisijas sēdēs, iepazīties ar kandidātu izvirzīšanas protokoliem. Šādas tiesības ir arī darba kolektīvu pilnvarotajiem. Ja ir pamats apšaubīt, vai likumīgs ir darba kolektīva sapulces lēmums par deputāta kandidāta izvirzīšanu (pārkāpts reglaments, nedemokrātiska kandidatūru apspriešana u.tml.), var iesniegt protestu apgabala vēlēšanu komisijā, kura ir tiesīga šo lēmumu atcelt. Par pieļautām nelikumībām vēlēšanu komisiju darbā tās locekļus var saukt pie atbildības saskaņā ar vēlēšanu likuma 13. pantu.

 

M. STEINS, R. BRUNERS

(LTF republikāniskais vēlēšanu koordinācijas centrs, tālrunis - 226838)