Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Kā Rīgā rajona nosaukumu mainīja

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Tātad lēmums pieņemts. Tautas deputātu padomes pirmās sesijas nobeiguma sēdē Kirova rajona deputāti nolēma mainīt rajona nosaukumu un to Rīgas daļu, ko ierobežo Daugavas krastmala, Brīvības iela līdz gaisa tiltam, A. Čaka un Marijas iela, turpmāk dēvēt par Centra rajonu.

Jaunais nosaukums sākotnēji liekas pārāk sauss, no tā dveš kaut kas administratīvs un pārlieku racionāls. It kā gribētos mums mīļo Rīgas centra daļu nosaukt siltāk, dvēseliskāk, jo tā taču ir Rīgas sirds.

Kā tad deputāti tomēr nonāca pie gandrīz vienprātīgā lēmuma par Centra rajona nosaukumu?

Jau pirmajā Tautas deputātu padomes sesijas sēdē jaunie deputāti, ievērodami vēlētāju izteikto ierosinājumu, pieņēma principiālu lēmumu par rajona pārdēvēšanu un izveidoja deputātu komisiju šā lēmuma realizēšanai. Rīdzinieki ļoti aktīvi atsaucās uz komisijas aicinājumu iesniegt priekšlikumus jaunā rajona nosaukuma sakarā. Sirsnīgs paldies visiem par to! Ļoti palīdzēja arī aptauja, ko jau agrāk bija izdarījusi Kirova rajona Tautas frontes nodaļa, izvēloties sev nosaukumu (kā zināms, to tagad dēvējam par lekšrīgas TF nodaļu). Īsā laikā izdevās savākt vairāk nekā piecdesmit dažādu priekšlikumu. Tos analizēja un izvērtēja komisija, kurā bija rajona deputāti — pazīstami kultūras, izglītības un mākslas darbinieki, filologi. Tās priekšsēdētājs bija deputāts Jānis Sīlis — Konservatorijas valodas un literatūras katedras vadītājs. Komisijas darbā tika uzaicināts un aktīvi piedalījās šobrīd, šķiet, viserudītākais «pārdēvēšanas speciālists» — akadēmiķis Jānis Stradiņš.

Vispirms komisija vienojās par vairākiem pamatprincipiem nosaukumu izvēlē, kas vienkāršoja turpmāko darbu. Pirmkārt, tika izlemts atbrīvoties no personu vārdiem rajona nosaukumā, jo šai jomā ne tikai Rīgai vien ir pietiekami bēdīga pieredze. Tādējādi nācās šķirties no tādiem iespējamiem nosaukumiem kā Aspazijas, Raiņa, arhitekta Jāņa Baumaņa, Blaumaņa, K. Barona, Māras rajons un citiem. Otrkārt, nolēma, ka šā Rīgas rajona nosaukumā nevajag būt vārdam «Rīga» (lekšrīga, Rīgvidus, Vecrīgas, Senrīgas u. c). Lai atvieglotu vārda izrunu un rakstību citās valodās (ne tikai krievu, bet arī angļu, vācu utt.), nolēma izvairīties no tādu vārdu lietošanas, kuros ir daudz šņāceņu (Lāčplēša, Trīszvaigžņu u. c). Tika atmesti vārdi, kuri teritoriāli raksturo mazāku Rīgas daļu, nekā aptver pašreizējās robežas (Matīsa, Ģertrūdes, Vērmaņa), ir pārāk patētiski (Ausekļa, Spīdolas, Atmodas) vai kuros ietverti skaitļa vārdi (11. novembra, 18. novembra).

Apspriešanai deputātu sesijām komisija ieteica piecus rajona nosaukuma variantus (Senatnes, Brīvības, Vēstures, Rīdzenes, Centra), dodot katram detalizētu pozitīvo un negatīvo īpašību raksturojumu. Deputāti balsojot nolēma neatlikt galīgā lēmuma pieņemšanu, bet izlemt šai pašā sesijā. Pēc šā saraksta apspriešanas atlika divi nosaukumi (Brīvības un Centra). Brīvības rajons — pozitīvais: rajonā atrodas Brīvības piemineklis, Brīvības bulvāris, tas vēsturiski saistīts ar brīvības cīņām, rajonu var uzskatīt par latviešu tautas trešās atmodas šūpuli, nav grūtību ar vārda izrunu citās valodās. Negatīvais: vajadzētu izvairīties no šā vārda devalvācijas un nevajadzīgas tiražēšanas, tas ir ļoti patētisks. Vēl nācās atbildēt uz jautājumu: ja šis rajons ir Brīvības, tad kādi ir pārējie? Jāņem vērā arī tas, ka pats vārds «rajons», domājams, ar laiku izzudīs. Citu Rīgas rajonu iedzīvotājiem nav grūti atbildēt uz jautājumu, kur tu dzīvo, — Pārdaugavā, Mežaparkā, Purvciemā vai Juglā, bet ko lai atbild Brīvības rajona iedzīvotāji? Brīvībā? Centra rajons — pozitīvais: rajons ir Rīgas ģeogrāfiskais (topogrāfiskajam vietvārdu radīšanā ir izšķirīga nozīme), kultūras (opera, teātri, izstāžu zāles, cirks), administratīvais (Augstākā Padome, Ministru Padome, dažādas iestādes, ministrijas, baznīcas), izglītības (Latvijas Universitāte, Rīgas Politehniskais institūts, Valsts konservatorija, Latvijas Valsts mākslas akadēmija u. c.) centrs. Rajona nosaukums ir īss, saprotams un viegli lietojams arī svešvalodās, grūtības nerodas, atmetot vārdu «rajons». Bet viens no svarīgākajiem argumentiem par labu šim rajona nosaukumam bija tas, ka Rīgas centra apzīmējums ir izveidojies dabiski. Rīgas iedzīvotāji jau sen pie tā ir pieraduši un to pieņēmuši, lieto ikdienā.

Bet, ja kādam vārds «centrs» šobrīd vēl saistās ar Maskavas diktātu, tad jāņem vērā, ka rajona nosaukums netiek radīts vienai dienai vai īsam laikposmam.

Un nav vairs aiz kalniem tas brīdis, kad mēs atraisīsimies no «stiprā centra» pakļautības. Tāpēc būsim dabiski un pieņemsim šo rajona nosaukumu, ko mēs, visi rīdzinieki, savstarpējās sarunās lietojam bez jebkādām negatīvām asociācijām.

Lai neradītu sarežģījumus iestādēm un organizācijām (ar veidlapu, zīmogu pasūtīšanu utt.), deputāti nolēma ar rajona oficiālā nosaukuma stāšanos spēkā pārāk nesteigties (turpinās arī vairāku citu pārdēvēšana) un lūdza Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomi noteikt termiņu, kad jaunā rajona nosaukums oficiāli stāsies spēkā. Sadzīvē jauno rajona nosaukumu varam lietot jau šodien.

 

ILMĀRS KREITUSS,

Rīgas pilsētas Centra rajona

Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs