Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Pārpalikuma princips darbībā vai varbūt atkal uz papīra?

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Ir problēma! - Patiesībā laikraksts iznāca 21. novembrī, bet kļūdaini datēts kā 21. oktobrī!
«Padomju Jaunatnes» šā gada 18. jūnija numurā bija publicētas republikas kultūras ministra J. Barkāna atbildes uz lasītāju un redakcijas jautājumiem. Mūs, V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas jaunos speciālistus, satrauc b. Barkāna vēlme pārlieku vienkāršoti raksturot mūsu bibliotēkas pašreizējo stāvokli un nepamatoti optimistiski raudzīties tās nākotnē.

Atgādināsim lasītājiem, ka Valsts bibliotēka ir vienīgā republikāniskā bibliotēka Padomju Savienībā, kurai nav savas ēkas.

Izvērsti pašreizējo bibliotēkas situāciju aprakstījis J. Lejiņš «Literatūrā un Mākslā» (1986. gada 30. maijā un 1987. gada 13. martā). Valsts bibliotēkas veterānu pārdomas publicētas laikrakstā «Cоветская культура» (1986. gada 4. novembrī).

Atsaucoties uz pirmo J. Lejiņa publikāciju, J. Barkāns paziņoja, ka 12. piecgadē paredzēts izstrādāt Valsts bibliotēkas jaunās ēkas projekta dokumentāciju, bet 13. piecgadē uzsākt celtniecības darbus – tūlīt pēc TV un radio kompleksa Zaķusalā uzcelšanas («Literatūra un Māksla», 1986. gada 8. augustā). Pēc republikas Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja J. Vagra domām, Valsts bibliotēkas cerību piepildījumu 13. piecgadē aizkavēs jaunās Rīgas koncertzāles celtniecība («Cоветская культура», 1987. gada 3. februārī). Uz brīdi mūs spārnoja LKP CK sekretāra A. Gorbunova apgalvojums, ka Valsts bibliotēkas ēkas projektēšanai nepieciešamie līdzekļi ieplānoti 12. piecgadē («Cоветская культура», 1987. gada 21. martā).

Šai informācijai nepārprotami disonēja J. Barkāna teiktais iepriekš minētajā «PJ» publikācijā. Ministrs šeit pavēsta, ka Valsts bibliotēkas ēkas celtniecība piecgades plānā nav iekļauta. Jau vairāk nekā 40 gadus «ceļot» jauno ēku, esam saņēmuši neskaitāmus solījumus, kas darbos diemžēl nav īstenojušies. Bez pārspīlēšanas var teikt, ka, saglabājoties līdzšinējiem grāmatu glabāšanas apstākļiem, drīz nevajadzēs pat solīt.

Savādi lasīt b. Barkāna apgalvojumu, ka bibliotēka grāmatas «pārved no avārijas mājām Vecrīgā». Krātuve Jaunielā 26 straujā tempā tika atbrīvota nevis avārijas stāvokļa dēļ, bet aģentūras LATINFORM spiediena rezultātā. Patiesi, Valsts bibliotēkai tika piešķirti daži korpusi (grausta stāvoklī) P. Stučkas ielā 75, kur agrāk atradās zivju konservu rūpnīcas «Kaija» cehi.

Pēc pirmā korpusa apsekošanas speciālisti konstatēja, «ka esošie starpstāvu pārsegumi neatbilst ugunsdrošības prasībām, ko nosaka pēc telpu izmantošanas programmas (grāmatu krātuve), kā arī nespēj uzņemt projektējamo slodzi».

Tomēr lielu daļu Valsts bibliotēkas pamatfonda vajadzēja novietot neapkurinātās telpās ar neregulējamu mikroklimatu: temperatūras svārstības no —20° līdz +25°C (valsts standarts paredz t° +18° ±2°C), gaisa mitrums no 70 līdz 98 procentiem (valsts standarts: 60 ±5%). Palielinātais putekļu daudzums (5—7 reizes pārsniedz valsts standarta normas) intensīvi ieēdas papīrā, kas kļūst brūngani dzeltens, trausls un pakāpeniski sairst. Eksperimentāli pierādīts, ka mitrais klimats, it īpaši temperatūras svārstības, postoši iedarbojas uz papīra struktūru, ātri un neatgriezeniski mainot tā mehāniskās un fizikālās īpašības. Aktīvas papīra noārdītājas ir arī pelējuma sēnītes, kas inficējušas prāvu daļu fonda. Pēc speciālistu atzinuma, sēnītēm turpinot labvēlīgi attīstīties, grāmatas aizies bojā trīs līdz piecu gadu laikā. Trīs bibliotēkas restauratoru spēkos nav atvairīt arvien pieaugošo bojāto (lasītājiem nepieejamo) grāmatu masu.

Grāmatas — mūsu kopējais nacionālais īpašums — iet bojā ik dienas mūsu acu priekšā. Tas postoši ietekmē ne vien republikas zinātniski tehniskā potenciāla izaugsmi, bet arī visas sabiedrības vērtību sistēmas veidošanos.

Mums kauns katru dienu atbildēt zinātniekiem, speciālistiem un studentiem, ka grāmatas turam sakrautas kaudzē, ka ziemā nevaram strādāt nekurinātās telpās. Nav pieļaujams, ka jaunieši — vidusskolu vecāko klašu skolēni, tehnikumu un PTS audzēkņi — netiek pierakstīti bibliotēkā ierobežoto lasītāju vietu skaita dēļ. Kāpēc mēs paliekam pēdējie aiz visām citām republikām šajā vitāli svarīgajā kultūras dzīves nozarē? Vai mūsu vadībai mazāk rūp tautas sociālais veidols, tās vispusīga attīstība?

Valsts bibliotēkas jaunie speciālisti:

seko 65 paraksti