Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Deputāti atstāj «smilšu kasti»

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
PAGĀJUŠAJĀ TREŠDIENĀ NOTIKA JAUNIEVĒLĒTĀS MASKAVAS RAJONA TAUTAS DEPUTĀTU PADOMES PIRMĀ SESIJA

No simt deputātu krēsliem 16 pagaidām vēl nav aizņemti — cīņa par šiem mandātiem vēl priekšā. Taču 82 ievēlētajiem (divi izpalika attaisnojošu iemeslu dēļ) ir visas tiesības, lai sāktu risināt rajona problēmas. Tās ir ārkārtīgi akūtas, jo pat uz vispārējā nolaista Rīgas fona Maskavas rajons ir sevišķi sliktā stāvoklī. Tādējādi jaunajam rajona padomes sastāvam ir jāpieņem nopietns izaicinājums, un tikai nākotne rādīs, vai deputāti spēs rast izeju no sociāli ekonomiskā strupceļa, kādā nokļuvuši 258 000 rajona iedzīvotāju, kuri dzīvo teritorija, kas veido ceturtdaļu Rīgas, gandrīz vai vesela pilsēta.

Par šo un citām problēmām gluži neviļus jādomā, pārlapojot deputātiem sagatavotos uzziņu materiālus. No tiem var uzzināt, piemēram, ka rajona teritorija atrodas 26 nozīmīgi rūpniecības uzņēmumi, vairāk nekā 20 celtniecības organizāciju, 9 zinātniskās pētniecības un projektēšanas institūti un arī tāds varens zinātnes centrs kā republikas Zinātņu akadēmija. Rajona rūpnieciskās produkcijas gada apjoms pārsniedz 625 miljonus rubļu. (Darbspējīgo iedzīvotāju skaits ir 104 000.) Interesanti atzīmēt, ka viss rajona gada budžets ir 20 miljoni rubļu, kas ir apmēram 3 procenti no ražojamās produkcijas kopapjoma. Rajona reģistrēti apmēram 700 kooperatīvu, no kuriem 470, lietpratīgi izvērsuši savu darbību, pērn saražoja patēriņa preces par 30 miljoniem rubļu.

Bēdīgi rajonā ir ar veikaliem: esošās tirdzniecības platības ir tikai puse no nepieciešamajiem normatīviem, bet jaunajos mikrorajonos (Dārzciems, Pļavnieki) pārsniedz pat 10 procentus. Diemžēl laikā netika uzcelts pašapkalpošanās universālveikals «Rāzna» un sabiedriskais un tirdzniecības centrs Dzeržinska ielā. Trūkumi, tirdzniecības organizācija rada pārtraukumus apgādē pat ar tām precēm, kuru faktiski pietiek.

Risināmās problēmas atklājas, arī izlasot uzziņu par izpildkomitejas darbu ar rajona iedzīvotāju priekšlikumiem un iesniegumiem. Pērngad saņemti 2754 iesniegumi, taču tikai 0,58 procenti no tiem ir pilsoņu priekšlikumi. Vēstuļu un mutvārdu iesniegumu lauvas tiesa tā vai citādi saistīta ar dzīvokļu jautājumu, pie tam, lielākoties diez vai cilvēki bija apmierināti ar atbildēm. Piemēram, sūdzības dzīvojamā fonda ekspluatācijas un remonta jautājumos pozitīvu risinājumu guvušas tikai 7,8 procentos gadījumu, tāpat kā no katriem 100 lūgumiem piešķirt dzīvojamo platību tikai astoņi ir apmierināti. Aiz šiem datiem slēpjas drūma realitāte: tikai divās trešdaļās no rajona 2737 dzīvojamiem namiem ir centrālapkure un karstais ūdens. Neapmierinoša situācija ir arī ar dzeramo ūdeni. Apmēram 12 000 dzīvokļu (augšējos stāvos) nepietiekama spiediena dēļ ūdeni saņem ar pārtraukumiem. Rajona rūpniecības uzņēmumi nav ieinteresēti ūdens taupīšanā.

Taču atgriezīsimies pie akūtā dzīvokļu jautājuma. Ko rajonam devusi savā laikā plaši izreklamēto programmu «Dzīvoklis—2000» un «Dzīvoklis—90» realizācija? Par divām trešdaļām to iecerēts realizēt saimnieciskā kārtā. 76 uzņēmumi un organizācijas patiešām nedarbojas ar to pilsoņu uzskaiti, kam nepieciešama dzīvokļu apstākļu uzlabošana. Programmas izstrādāšanas laikā šajā resoru rindā stāvēja 4382 ģimenes. Pēc datiem uz pērnā gada 1. augustu rinda… pagarinājās vēl par 42 ģimenēm. Vēl viens fakts pārdomām: atbilstoši apakšprogrammai «Dzīvoklis—90» saimnieciskā kārtā vajadzēja uzcelt 32 namus ar 1772 dzīvokļiem. Uzcelti 10 nami ar 312 dzīvokļiem.

Gribas nosaukt uzņēmumus, kas kaut ko darījuši lietas labā: Baltijas dzelzceļa Rīgas nodaļa, šūšanas apvienība «Latvija», maizes kombināts, bioķīmisko reaktīvu rūpnīca, hidrometeoroloģisko rīku rūpnīca. Tomēr arī te uzceltie dzīvokļi nav mazinājuši rindas pieaugumu, un informācijas materiālu gatavotāji skumji konstatē, ka «programmas šajos uzņēmumos acīmredzot tika sastādītas bez perspektīvas». Ko teikt par pašu apakšprogrammu «Dzīvoklis—90»? Es neesmu deputāts un tāpēc atļaušos ne gluži parlamentārisku izteicienu: tā ir acu apmānīšana. Bet,  ja emocijas izsaka skaitļu valodā, tad var aprēķināt, ka apakšprogrammas kopējais deficīts būs 17 nami ar 894 dzīvokļiem, t. i., dzīvokļu celtniecības plāni saimnieciskā kārtā tiks realizēti apmēram par 50 procentiem.

Uzmanību prasa arī administratīvās ēkas. Rajonā ir vairāk nekā 30 skolu, gandrīz pussimts bērnudārzu, tehnikumu, medicīnas skola. To kapitālajam un kārtējam remontam iztērēti apmēram 3 miljoni rubļu, bet sakarā ar saimnieciskā aprēķina ieviešanu šefības uzņēmumi kļuvuši krietni vien skopāki un visa pērnajā gadā piešķīruši šiem nolūkiem tikai 71 500 rubļu. Neērti pat uzskaitīt visus tos trūkumus, par kuriem sūrojas skolotājas un audzinātājas. Ir runa par krēsliem un galdiem, skapjiem, ziepēm, sodu, hlorkaļķi, krāsām, logu stiklu, spuldzēm...

Nav iepriecinoša aina arī sociālās nodrošināšanas sfērā. Saprotams, ne jau no labas dzīves 60 rajona iedzīvotāji pusdieno labdarības ēdnīcās, kas ir atvērtas mājās apkalpošanas biroja un žēlsirdības biedrības paspārnē.

Vai Maskavas rajona sarežģītās problēmas var atrisināt bez ciešas koordinācijas  ar citiem rajoniem un it īpaši — ar pilsētas padomi? Maskavas rajona padomes deputāti uzskata, ka nevar. Lūk, kāpēc, nosakot pirmās sesijas pirmās dienas darba kārtību, viņi aprobežojās ar ievēlēto deputātu pilnvaru izskatīšanu un rajona padomes prezidija priekšsēdētāja vēlēšanām. (Rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs tiks ievēlēts vēlāk.) Līdz tam rajona padomes sesija ritēja ierastā stilā, pat mazliet garlaicīgi. Taču jautājumā par priekšsēdētāja vēlēšanām pašā sākumā iezīmējās domstarpības. Daļa deputātu uzskatīja, ka šis jautājums jārisina tūlīt, daļa — ka jāpagaida vēlēšanu rezultāti pārējos 16 apgabalos, jāizveido deputātu: grupa, kas sagatavos priekšlikumus, un tikai tad jābalso. Rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs E. Birkāns, kurš vadīja sesijas darbu, ieteica par abiem priekšlikumiem balsot. 51 deputāts balsoja par to, lai jautājumu par priekšsēdētāja vēlēšanām iekļautu darba kārtībā, bet par otro variantu balsoja 29 cilvēki. Tādējādi darba kārtība tika pieņemta.

Šajā brīdī sesijas gaitā iezīmējās negaidīts pavērsiens: 24 deputāti, protestējot pret lēmumu, kas bija pieņemts pilnīgā atbilstībā likumam un vispārpieņemtajām demokrātijas normām, atstāja zāli. Tomēr 57 deputāti (viens slimības dēļ sesiju atstāja agrāk) palika savās vietās, kas ļāva turpināt darbu. Rajona padomes prezidija priekšsēdētāja amatam izvirzīja trīs kandidātus, no kuriem divi atsauca savas kandidatūras. Par trešo — Latvijas universitātes laboratorijas vadītāju Arnoldu Ūbeli balsoja 53 cilvēki, 4 bija pret. Tādējādi A. Ūbelis kļuva par Maskavas rajona padomes prezidija priekšsēdētāju. Sesijas otrā sēde notiks nākamtrešdien. Paliek jautājums, vai Maskavas rajona iedzīvotāji var cerēt uz stāvokļa uzlabošanos, ja daļa rajona padomes deputātu no pirmās dienas tā vietā, lai pacietīgi meklētu saskarsmes punktus un elastīgus kompromisus, nostājās uz sīvas konfrontācijas ceļa? Vai tie deputāti, kas izmantoja aizvainota puišeļa «taktiku» smilšu kastē, apzinājās to, ka tūkstošiem iedzīvotāju nav iespēju tā vienkārši «iziet no rajona», aizcērtot aiz sevis durvis? Nezinu. Varbūt kāds no šiem deputātiem ir gatavs pamatot savu rīcību? Kopīgās lietas labad «RB» ir gatava atvēlēt savas slejas šādam materiālam.

 

Rūdolfs VĪKSNIŅŠ