Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Beigsim nodarboties ar politiku, jāstrādā! — liekas, tieši tādā gaisotnē pagāja aizvadītā nedēļa Lietuvā.

Joprojām mūsu oficiālajā un neoficiālajā presē parādās atsauksmes par Lietuvas PSR AP 13. sesiju, tiek izteikts viedoklis, ka sesijas lēmumi varējuši būt daudz noteiktāki. Jautājumu par vēlēšanām, likumu par referendumiem izskatīs nākamajā AP sesijā, kas sāksies 4. novembrī. Presē jau publicēts likumprojekts par referendumiem Lietuvas PSR.

Lietuvas PSR MP priekšsēdētājs Vītauts Sakalausks aicinājis augstskolu pasniedzējus, studentus un skolēnus palīdzēt lauciniekiem, jo citādi var aiziet bojā ne mazums to labumu, kas būs nepieciešami ziemā. Taču — iedzīvotāji ir satraukti arī par šodienu. Saklausījušies baumas, ka no veikalu plauktiem pazudīšot ne tikai ziepes, veļas mazgājamais pulveris utt., viņi no veikaliem izķer putraimus, miltus, cigaretes, sērkociņus, trikotāžu un visas pārējās, pat jau krietni plauktos pagulējušas, preces. 7. oktobrī, PSRS Konstitūcijas dienā, svētku brīvdienā, pārdevēji veikalos pircējiem lika uzrādīt pases. Protams, «melnajā tirgū» šāds dokuments nebija vajadzīgs, tikai — tāds pabiezāks naudas maciņš vai kabatas portfelis. Cigarešu, kafijas, trikotāžas, apavu cenas pieaug vairākkārt, piemēram, «Marlboro» cigarešu paciņa maksā 15 rubļu. Tā pie mums drudžaini tiek krātas rezerves ekonomisko grūtību gaidās, ar kurām republika noteikti saskaršoties, pārejot uz ekonomisko patstāvību. Sak, centrs sāks mūs spēcīgi bloķēt, bet palīdzība no Rietumiem nav paredzama. Tiesa gan, Rietumu politiķi un biznesmeņi, ieradušies Lietuvā, savās runās mēģina mūs noskaņot optimistiski, piemēram, ASV senators Gerijs Hārts, kas aizvadītajā nedēļā piedalījās Viļņā notikušajā apspriedē par transkontinentālas sakaru līnijas «Japāna — Rietumeiropa» iekārtošanu, «Sajūdis» jaunā izdevuma «Respublika» komentētājam sacīja:

— Ko mēs Rietumos un Savienotajās Valstīs gribam? To, lai Baltijas reģiona cilvēkiem būtu plaša demokrātija, brīvas izvēles iespējas.

Arī mēs to vēlamies. Diemžēl — nekā! Daudzas mūsu labās vēlmes un mēģinājumi mums joprojām jāpierāda Maskavai. Starp citu, starptautiskajā apspriedē, kurā piedalījās daudzu valstu pārstāvji un tika debatēts par starptautisko sakaru līniju finansēšanu un iekārtošanu, tika paziņots: telefona sakaru kanālam ir paredzēti trīs atzari: Tokija — Nahodka — Maskava; Kopenhāgena — Kaļiņingrada — Maskava; Palermo — Sevastopole — Maskava. Viens no tiem ies cauri Lietuvai. Paredzēts, ka līniju sāks būvēt 1991. gadā. Pēc tās pabeigšanas arī Lietuvā būs iespējami tieši un mūsdienīgi telefona sakari ar daudzām pasaules valstīm.

Vēl par vienu starptautiskas nozīmes notikumu — Lietuvā pirmoreiz pēckara gados viesojās oficiāla Zviedrijas valdības delegācija, ko vadīja apkārtējās vides un enerģētikas ministre Birgita Dāla. Kopā ar viņu bija ieradies Zviedrijas vēstnieks PSRS Bernera kungs. Delegācijā bija apkārtējās vides aizsardzības speciālisti, kā arī žurnālisti. Brauciena mērķis — iepazīties ar ekoloģisko situāciju Lietuvā, apspriest sadarbības veidus ekoloģisko problēmu risināšanā. Bija domu apmaiņa par darba drošību Ignalinas AES. Tika runāts par zviedru speciālistu ierašanās nepieciešamību republikā. Beidzot!

Skandināvijas un VFR tūristu grupas, kuru elegantie, krāšņie autobusi arvien biežāk sarindojas pie viesnīcas «Lietuva», — tas ir labi, lai gan lietišķie un tirdznieciskie sakari ar ārzemēm Lietuvai ir vēl nozīmīgāki. Daži entuziasti, pat to kolektīvi, kuri izgudro traktorus un citu tehniku, kas ārzemēs tiek lietota jau ikdienā, diezin vai spēs pacelt mūsu tehnikas un rūpniecības prestižu. Šķiet, ka tieši tādas domas iešāvās prātā tiem daudzajiem, kas apmeklēja jaunatnes tehniskās jaunrades izstādi. To atklāja 5. oktobrī Lietuvas izstāžu centrā, kur pieci tehniskās jaunrades centri piedāvāja apskatei vairāk nekā 30 eksponātus, sākot ar apģērbu un beidzot ar kompjūteriem.

Bet ar ko kļuvusi bagātāka republikas kultūras dzīve? Lietuvas Nacionālās filharmonijas orķestris atklājis jauno sezonu ar negaidītiem skaņdarbiem — L. Bernstaina simfoniskajām dejām un E. L. Vēbera «Rekviēmu». «Rekviēms» ir viens no jaunākajiem ievērojamā rokoperas «Jēzus Kristus Superzvaigzne» («Jesus Christus Superstar») autora skaņdarbiem. Starp citu, tas saņemts gandrīz tieši no viņa rokām, jo simfoniskais orķestris un solisti, un koris «Latvija», gatavojot šo skaņdarbu III starptautiskajam mūsdienu mūzikas festivālam Ļeņingradā, tikās ar Vēberu pašu.

Pagājušās nedēļas beigās jaunatnes firma «Gija» aicināja uz Aleksandra Sokurova filmas «Palīdzi un pasargā!» pirmizrādi. Filma ir uzņemta pēc Flobēra romāna «Bovarī kundze». Šī filma ir godalgota šā gada Monreālas festivālā. A. Sokurovs, tiekoties ar skatītājiem, atbildēja uz viņu jautājumiem.

Un vēl viena ziņa — spriežot pēc pasūtītāju skaita, «Komjaunimo Tiesa» arī nākamgad būs līdere starp republikas laikrakstiem. Līdz šai nedēļai to bija pasūtījuši 437 200 lasītāji, laikrakstu «Tiesa» — 191 tūkstotis, «Sovetskaja Ļitva» — 38 tūkstoši lasītāju. Tirāžas ziņā no laikraksta «Komjaunimo Tiesa» atpaliek arī galvenie «Sajūdis» izdevumi: «Atgimimai» — 61 tūkstotis, «Respublika» — 35 tūkstoši un «Mažoi Lietuva» — 12 tūkstoši eksemplāru.

IRENA REVAITIENE