Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Par aizvadītās nedēļas «naglu» Igaunijā kļuva vietējo padomju vēlēšanas (uz 4209 vietām kandidēja 9200 cilvēku). Pat nedaudz simbolisks bija fakts, ka vēlēšanas notika 10. decembrī, ANO pasludinātajā cilvēktiesību aizsardzības dienā.

Priekšvēlēšanu kampaņa rajonos noritēja dažādi — sākot ar zināmu apātiju līdz pat pārmērībām, taču, neskatoties uz visu, vēlēšanas var uzskatīt par veiksmīgām, jo, pēc pirmajām ziņām, pārsvaru guvusi Vēlēšanu savienība (tajā iekļāvās Igaunijas Tautas fronte, Igaunijas Strādnieku darba kolektīvu padome, vēstures pieminekļu aizsardzības biedrība «Memento», Kristīgi demokrātiskā savienība un citi progresīvie spēki). Vēl zināms, ka pierobežas pilsētā Valgā uzvaru guvusi Zemnieku partija, bet Sāremā salas pilsētā Kuresārē — tikai vīriešu dzimuma deputātu kandidāti.

Viena no priekšvēlēšanu cīņas aktīvistēm bija Igaunijas interkustība, kas izplatīja lapiņas ar uzsaukumu boikotēt vēlēšanas, jo tās diskriminē homo sovieticus jeb, kā viņi paši saka, krieviski runājošos iedzīvotājus. Taču šis aicinājums īpašu atsaucību neguva, jo tādās republikas pilsētās kā Kohtla-Jerve un Narva, kur dzīvo daudz cittautībnieku, vēlēšanas notika. Narvā, piemēram, balsot devās 63,4 procenti, un, ja to salīdzina ar Dienvidigaunijas pilsētu Viru, kur pārsvarā dzīvo igauņi un kur balsot devās 75 procenti iedzīvotāju, tad redzam, ka starpība ir neliela. Tiesa, Tallinas četros vēlēšanu apgabalos nāksies organizēt atkārtotas vēlēšanas, jo tajās piedalījās mazāk par pusi no kopējā vēlētāju skaita. Taču uz notikumu vispārējo gaitu tas īpašu ietekmi neatstāja, un, kaut gala rezultātus uzzināsim tikai nedēļas beigās, jau tagad var teikt, ka vietējās pašpārvaldes orgāni ir izveidoti.

Pēdējā laikā politiskā dzīve kļuvusi tik vētraina, ka visāda veida informācijas plūdi kļūst nogurdinoši. Kaut vai pagājušajā nedēļā: 6. decembrī darbu turpināja Igaunijas Augstākās Padomes sesija, 7. decembrī notika Igaunijas Komunistiskās partijas plēnums. Atkal avīzes pārpildītas ar likumiem, likumprojektiem un lēmumiem.

IKP CK plēnumā runāja par politisko stāvokli republikā un nolēma IKP 20. kongresu sasaukt nākamā gada martā. Sākusies diskusija par Konstitūcijas 6. pantu, un plēnumā vairākums CK locekļu un kandidātu uzskata, ka turpmāk republikas Konstitūcijā šādam pantam nav jābūt. Tika arī izveidota CK komisija, kas izstrādās un nodos AP likumdošanas iniciatīvu par partiju lomu un funkcijām.

Igaunijas AP sesijā runāja par republikas pāreju uz saimniecisko aprēķinu. Sesijā tika pieņemti likumi par cenām, par Igaunijas PSR valdību, par zemnieku saimniecībām. Likumu par preču ievešanu un izvešanu pirmajā lasījumā nepieņēma.

Īpaši jāpiemin AP lēmums par valsts aizsardzību un karadienestu, kuru pieņēma ar 173 balsīm «par» un 10 «pret». Lēmumā teikts, ka republikas līdzdalība PSRS Bruņoto Spēku reorganizācijā un valsts aizsardzības sistēmas organizēšanā ir svarīga republikas suverenitātes garantija. Norādīts, ka Konstitūcijā jāatjauno tiesības uz savām teritoriālajām karaspēka daļām. Jauniesaucamajiem jādien Igaunijā vai Baltijas kara apgabalā, bet iekšējās un robežapsardzes karaspēka daļas jākomplektē no vietējiem puišiem.

Pēdējos gados Igaunijā strauji augusi noziedzība. Tā kā vairākums organizēto noziedznieku iebrauc no citurienes, uz Igaunijas austrumrobežas atvērti 20 caurlaides punkti. Dažos lauku rajonos šajā rudenī noziedznieki masveidā dedzināja siena vālus, tāpēc šo rajonu iedzīvotājiem aizsardzības nolūkos iespējams saņemt medību ieročus bez speciālas medību atļaujas.

Laikrakstos publicēta republikas tiesiskās nodrošināšanas koncepcija. Plānots izveidot valsts un municipālo policiju, bet vietējo Valsts drošības komiteju pārdēvēt par drošības organizāciju, kas nodarbosies ar republikā bīstamiem noziegumiem.

 

REINS SPICS,

politiskās nodaļas korespondents