Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Lai tu pats Zālamans būtu, uzklausi arī skudru!

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Tauta spriež - kas būs Tautas fronte un kādai tai jābūt.

  Agrāk teica: patiesība dzimst strīdos. Tagad saka: sociālistiskais plurālisms, jāprot uzklausīt visus viedokļus. Arī laikraksts dod iespēju uzklausīt. Šoreiz — jūsu domas un ieteikumi par Tautas fronti.

 

* * *

Daudzi jauni cilvēki atsakās lasīt avīzes. Jo vēl joprojām tām netic. Šī neticība nav bez iemesla. Tāpat jaunības maksimālisms daudziem «aktīviem» pusaudžiem liedz skatīties televīzijas politiskos raidījumus. Tas nebūt neveicina viņu nacionālo un politisko jūtu izaugsmi.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ uzskatu, ka nepieciešams tūlīt un nekavējoties izvērst Tautas frontes darbību. Tautas frontes dalībniekiem ir jābūt politiski nobriedušiem, tādiem, kuri atzīst ne tikai latviešu tautas, bet arī citu tautu pastāvēšanu. Kuri saprot un ir informēti par pašreizējo situāciju republikā. Tautas frontes dalībniekiem ir jābūt masu noskaņojuma noteicējiem. Viņiem jānovada visi aktuālie notikumi līdz katram cilvēkam.

Masām vajag līderi. Pašreiz tautā ir tik daudz neformālu līderu, ka ar tiem pilnīgi pietiktu tautas masu vadīšanai, taču daudziem no viņiem pietrūkst politiskās intuīcijas un galvenokārt zināšanu. Tautas frontei ir jābūt informētai par neoficiālo līderu pastāvēšanu un jāmēģina tos iesaistīt savā kustībā. Savukārt katrs no šiem līderiem var organizēt ap sevi domubiedru pulciņus. Katram taču no mums ir neskaidrības par kādu sabiedrībā notiekošu procesu, par ko mēs vēlētos ar kādu aprunāties.

Nepieciešama kompetentu cilvēku komisija vai biedrība, kur varētu aiziet un noskaidrot interesējošus jautājumus.

Balstoties uz visu iepriekšminēto, uzskatu, ka galvenie Tautas frontes uzdevumi ir: celt tautas pašizglītības līmeni, vest sabiedrisko aktivitāti republikas attīstībai nepieciešamā virzienā, atraisīt rokas jaunatnei, arī pusaudžiem. Tikai ar jaunatnes palīdzību mēs spēsim atrisināt starpnacionālo jautājumu.

Lielāku cieņu pret tiem citu tautību iedzīvotājiem, kuri prot latviešu valodu un no tā nekaunas. Lai katrs runā savā valodā, bet lai saprot arī latviešu valodu. Katram cittautībniekam labi jāapzinās savas saknes. Tikai tādam jābūt Tautas frontes cīnītājam.

D. Amoliņa,

20 gadus veca

 

* * *

Esmu vienkāršs strādnieks, strādāju Valmieras mēbeļu kombinātā un esmu stingri pārliecināts, ka mums nevajag nekādu Tautas fronti. Svarīgi ir, lai strādnieki visā pilnībā varētu izteikt savas domas un ierosinājumus un pārveidot partijas organizācijas. Lai katrs strādnieks un kolhoznieks bez ierobežojumiem un stāža varētu iestāties partijā un tur veidotu savas grupas pieredzējušu partijas darbinieku vadībā. Šīs partijas grupas noturētu sanāksmes katrā rūpnīcas cehā vai kolhozā, un to norādītie trūkumi un ierosinājumi rūpnīcas vadībai būtu obligāti izpildāmi.

L. Jēkabsons

 

* * *

Ar lielu interesi noskatījos kārtējo raidījumu par Tautas fronti. Sekoju arī publikācijām presē par šo jautājumu. Kaut arī pašreiz noteikta kopīga viedokļa nav, situācija ir tāda, kas ļoti atgādina Orvela pasaku «Dzīvnieku ferma». Es to domāju pavisam nopietni un mēģināšu savu domu argumentēt.

Vairākos izteikumos skanēja apgalvojums, ka Tautas fronte (kustība, organizācija) būs kaut kas gluži vienprātīgs, tur nebūs nekādu vadītāju un izpildītāju, bet visi būs it kā vienlīdzīgi (gluži kā «Dzīvnieku fermā»…

  Kustība cīnīsies pret visādu veidu pašreizējiem «birokrātiem», aparātu, bet nav skaidri diferencēts, pret ko tieši, paliek iespaids, ka pret visiem, kas pašreiz ieņem kaut kādus vadošus amatus, jo jauá priore tiek it kā uzskatīts, ka visi šie cilvēki rīkojas aplami un kaitīgi (kā Dzīvnieku fermā — cīņa pret visiem cilvēkiem).

Cīnītāju starpā būs pilnīga vienlīdzība un vienprātība (gluži kā fermā, kamēr izrādīsies, ka «visi ir līdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki»). Diemžēl šāda veida apspriešanas iet tukšgaitā, jo rodas jau daži simptomi, kas liecina, ka var sākt veidoties «paši vienlīdzīgākie». Tā, piemēram, telegramma no Maskavas, kas gan ir šie cilvēki, kas jau apbraukājuši vairākas vietas (brīvajā laikā? par saviem līdzekļiem?), lai… koordinētu kustību. Vai tikai jau nerodas maskavieši, kas taisās koordinēt vēl neradušos kustību?!

Visi ir vienlīdzīgi, un pareizi, ka jārunā visiem saprotamā valodā, tātad — arī turpmāk netiks raidīts sinhrons tulkojums, bet (kā jau tas pierasts un parasts) arī visas šis kustības sanāksmes notiks demokrātiski, visiem saprotami, tas ir — krieviski? Par ideālu variantu uzskatu to, kas tika realizēts raidījumā par Latvijas vēsturi — raidījums notika latviski, bet radio pārraidīja sinhrono tulkojumu.

Manuprāt, jāsāk ar pašu svarīgāko (vismaz man, kaut arī sekoju presei, tas nav vēl skaidrs) — kādi būs šīs kustības dalībnieku pienākumi un tiesības?

Ja runa ir par pašu būtiskāko — pašreizējās pārbūves aktīvu atbalstīšanu, vienlaikus cīnoties ar pārkārtošanās pretiniekiem, tad pozitīvu rezultātu varēs panākt tikai tad, ja arī šai Tautas frontei (kustībai) būs reāls spēks, kas būs juridiski pamatots, garantēts!

Kā, piemēram, Tautas frontes dalībnieks (īsumam — frontinieks) ieies pie rūpnīcas (iestādes) vadītāja, lai noskaidrotu, kur paliek ražošanas atkritumi — toksiski produkti. Tūlīt būs jāatbild uz jautājumu: kas jūs tāds esat? Frontinieks... pārstāvu tautu... Bet ar to arī saruna beigsies, ja vien nebūs konkrētas, valstiskā līmeni atzītas tiesības (bet vai tādas tiks dotas un cik plašas būs?) iet un pārbaudīt administrācijas darbu.

Cita iespēja. Vadītājs nevēlēsies ar frontinieku sarunāties. Par to tūlīt īpašā izdevumā tiks publicēts ziņojums, un tāda nekorekta vadītāja nostāja kļūs zināma visiem iedzīvotājiem, tādējādi vadītājs riskēs saņemt vispārēju morālu nosodījumu. Bet arī tam nolūkam ir vajadzīgs kāds noteikts organizācijas statuss ar savām tiesībām (šajā gadījumā — tiesībām izdot savu laikrakstu, kas nav pakļauts galvenajai literatūras pārvaldei, pašreizējai vadībai).

Kā jau minēju, šādai organizācijai noteikti vajag arī vadību, pie tam vadītājam jābūt atbrīvotam no citiem darbiem. Nevar taču kritizēt savu vadītāju cilvēks, kas strādā rūpnīcā un ir direktora tiešā pakļautībā, ministra vietnieks savukārt nevarēs Tautas frontē kritizēt ministru par nepareizu rīcību. Tātad vadīt fronti varētu būt pamatdarbs, nevis vaļasprieks.

Pagaidām nav skaidrs, kādi varētu būt citi reāli frontes ieguldījumi. Pašreiz par lielāko sasniegumu laikam var uzskatīt kolektīva grāvja rakšanu, kas tika veikts Igaunijā un par ko rakstīja pat centrālā prese. Latvijā pašreiz sasniegtais (nacionālās simbolikas atjaunošanas centieni, gājieni uz Brāļu kapiem un pie Brīvības pieminekļa) nav frontes nopelns, jo frontes gluži vienkārši vēl nav.

Ieteikums, lai frontinieki dežurētu slimnīcās par sanitāriem (to darīšot ticīgie), ir visai problemātisks — vai tad neiznāks paradokss, ka fronte uzņemsies izpildīt darbus, ko nevēlēsies darīt štata darbinieki? Tā, piemēram, runājot par slimnieku kopšanu, var rasties paradoksāls stāvoklis, kad vienā un tajā pašā nodaļā strādās sanitārs, kas par slimnieka kopšanu vai nekopšanu) saņems algu, strādās ticīgie (frontinieki) — par velti, un vēl iespējams, ka strādās kāds no kooperatīva — par ļoti lielu naudu. Šis paradokss ir reāls, un tas rada citu jautājumu — vai fronte negatavojas darīt tos darbus, ko negrib (un ko nevar piespiest) izdarīt štata darbinieki, kas par savu darbu saņem apmaksu?

Šie visi jautājumi, manuprāt, ir ārkārtīgi aktuāli.

I. Eglītis,

 profesors

 

* * *

 

Izlasīju «PJ» izteiktos viedokļus par Tautas fronti. Esmu pret dažām A. Šablovska domām un piekritu V. Turina domām. A. Šablovskis raksta, ka viņu biedē Valda Turina izteikums «mēs to noorganizēsim ļoti ātri». Kāpēc gan ne? Uz ko mums gaidīt?

A. Šablovskis saka, ka fronti nedrīkst noorganizēt, tai ir jāizveidojas pašai. Bet kā tad tā ņems un pati izveidosies? Kādam tik un tā ir kaut kas jāorganizē. Nepietiek, ka pa televizoru vai radio kāds pateiks: «Biedri, apvienojieties Tautas frontē!» Tā, piemēram, es gribu iesaistīties, palīdzēt Tautas frontei. Bet kā? Ja jau to nedrīkst neviens organizēt, tad mēs līdz pastarai dienai varēsim gaidīt, kad tā pati izveidosies. Atļaujiet darboties Vides aizsardzības kluba biedriem, atļaujiet viņiem organizēt! Tautas fronte mums ir vajadzīga jau tagad, nevis pēc gada vai diviem. Nevajag vilcināties, vajag darīt!

S. Kozlovska

 

* * *

 

Attiecībā uz krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju daļu. Uzskatu, ka tā ir ļoti liela rezerve republikas atjaunošanas kustībai. Krievi pēc dabas ir daudz impulsīvāki. Cik esmu novērojis latviešus, viņi lielākoties ir pabikli. Ko es gribu teikt — ja «iešūpotu» Latvijas krievu daļu, tā būs milzīga enerģija lietas labā. Krieva karstums un latvieša apdomīgums ir spējīgs radīt labus augļus.

Visiem masu informācijas līdzekļiem te ir jāiegulda sava artava. Nevajag žēlot televīzijas un radio laiku, avīžu laukumus, lai parādītu krievu tautības iedzīvotājiem, par ko lauž šķēpus republikā. Protams, būtu daudz labāk, ja visi, kas dzīvo republikā, prastu runāt latviski, bet jārēķinās ar reālo situāciju. Skatīsimies uz dzīvi tādu, kāda tā ir, un attiecīgi rīkosimies!

V. Trofimovs

 

* * *

 

Mans priekšlikums ir šāds. «PJ» publicēt uzsaukumu visiem republikas iedzīvotājiem un izsludināt noteiktu dienu un stundu par Tautas frontes dibināšanas stundu. Tajā laikā Tautas frontē darboties gribošie cilvēki sanāktu pie savām ciemu izpildu komitejām laukos un ciematos un dzīvokļu ekspluatācijas rajonu kantoriem pilsētās. Tālākais ir pašu rokās.

L. Sedlers

 

* * *

 

1. Noteikti FRONTE, nevis kustība. Kustība turpu-šurpu. paralēli FRONTES līnijai, bet fronte ir aktīvas darbības (!) forma. Nav jāaizstāv pārbūve: nav tas spēku samērs: ir jāuzbrūk pārbūves pretestības mehānismam.

2. Nav jādomā un publiski jādiskutē par to, kādai jābūt TF: tas jau ir mēģinājums to «vadīt»; ir jāskatās, kāda tā ir. Ka tā jau ir — par to nav šaubu: Daugavpils HES, metro, kalendāra notikumi utt…)

3. No kā sastāv TF. No dažādiem grupējumiem un no neorganizētas tautas visā tās dažādībā un reizē pretrunīgumā. Pārstāvēti visi sabiedriskās domas veidi atbilstoši, proporcionāli (!) to paudēju sabiedriskajai aktivitātei. Tā nav anarhija — tā ir īsta demokrātija: katrs piedalās pēc paša vēlēšanās.

4. TF nav formāla sabiedriska organizācija. Tā ir unikāla sabiedriska izpausme, un šis vienreizīgums ir ne tikai jāsaglabā, bet pat jāaizstāv.

5. Par vadītājiem. Katrai kustībai jābūt saviem vadītājiem. Šajā gadījumā TF vadītāju uzdevums ir koordinēt kustību, lai apvienotu tautu savās prasībās un panāktu to izpildīšanu pastāvošajos valsts institūtos.

6. TF nav jādublē neviens no pastāvošajiem valsts institūtiem. Tai jāpanāk to NORMĀLA funkcionēšana atbilstoši visas tautas (pārbūves) prasībām un nepieciešamībai.

7. Par TF vadības organizāciju —

a) neveidot nekādu TF biedra statusu. Nav biedra karšu un biedra naudu. Par TF biedru automātiski kļūst katrs, kura sociālā aktivitāte liek darboties savas tautas labā vai nu individuāli — atklājot kādu nebūšanu un darot to zināmu sabiedrībai caur TF vadību (piedaloties arī šīs konkrētās problēmas konstruktīvā izrisināšanā), vai kolektīvi — piedaloties TF rīkotajās akcijās uz brīvprātības pamatiem. TF biedrs ir vienreizēja izpausme, kas, protams, neliedz piedalīties, lasi — cīnīties) vēl un vēl;

b) tautas aktivitātes vadīšanai jāizveido padome (7—9 cilvēku sastāvā, nepārskaitlī, bez prezidenta, ģenerāļa vai kā citādi nosaukta viena vadītāja). Šis skaitlis var šķist pārāk mazs. bet 11.07. TV raidījums par TF, mūsuprāt, apliecināja lielāka cilvēku skaita nespēju apvienoties kopējā domā; laikam jau nav daudz to cilvēku, kuriem vēlēšanās «paspīdēt» būtu mazāka par pilsonisko atbildību. Padomi ievēl vistautas vēlēšanu ceļā, neformāli — bez biļeteniem. Tauta pazīst savus līderus. Vēlēšanas šodienas straujo pārmaiņu laikā jārīko reizi gadā (par to atbildīga pati padome). Padomē nedrīkst būt nomenklatūras amatpersonas. Nekādu citu ierobežojumu, politisku, nacionālu, šķirisku, reliģisku, nevar būt.

Paralēli padomei jādibina TF informācijas centrs ar adresi un telefonu. Šajā centrā saplūst informācija par TF prasībām. Tā tiks noskaidrotas padomes galvenās vadlīnijas. Katra konkrētā jautājuma risināšanai padome rada speciālu komiteju vai norīko speciālistus, kuri ziņo sabiedrībai par problēmas risināšanas gaitu.

Katrs padomes loceklis personiski atbild par vienu vai vairākām problēmu grupām, to risināšanu. Padomes locekļi un tehniskais personāls var pēc savas vēlēšanās strādāt savā darbavietā vai arī būt «atbrīvotie» TF štata darbinieki.

7. Par TF līdzekļiem. TF jābūt juridiskai personai ar savu kontu bankā. TF līdzekļi sastāv no visu formu un personu ziedojumiem TF līdzekļi izmantojami tehniskā personāla uzturēšanai (šajā gadījumā arī padomes locekļi jāuzskata par tehnisko personālu — viņi ir realizētāji, tautas gribas izpildītāji, ne vairāk) un TF akciju organizēšanai, kā arī informācijas centra darbības nodrošināšanai (piemēram, skaitļotāju iegāde informācijas apstrādei), kā arī sava laikraksta izdošanai.

8. Par birokrātiju TF. Katra organizācija, jau piedzimstot, satur sevī birokrātisma bacili. Kādas ir garantijas, ka TF nesaslims un nenomirs no šī baciļa?

a) tās ir tās pašas garantijas, kāpēc Jānis Peters, strādādams RS valdes priekšsēdētāja amatā, nav kļuvis par birokrātu;

b) nav birokrātismam vitāli nepieciešamo pakļauto: nevis TF pakļaujas padomei, bet padome — TF. Padomei jāpilda tautas griba, pretējā gadījumā tā, loģiski, zaudēs TF uzticību un atbalstu. Tātad -TF nav jākontrolē. Tāpat kā vēju nevar piespiest pūst visu laiku tieši dzirnavu spārnos, tāpat nevar piespiest tautu darīt to, ko tā nevēlas (šodien!). Līdz ar to nav nekādas vajadzības pēc speciālas kontroles.

9. Par atklātumu TF. TF nepieciešama sava avīze, kā arī plašas iespētas publicēties TF vārdā republikas preses izdevumos. Tikai tā var nodrošināt patiesi efektīvu darbu demokratizācijas un pārbūves labā. Tas ir principiāls jautājums.

10. Ierosinām plaši publicēt laikrakstos anketu par iespējamiem TF darbības virzieniem (atbildes: «Jā», «Nē»). Saņemto anketu rezultāti būtu dokumentāls pamats TF NEpagaidu iniciatīvas grupas darba uzsākšanai un TF juridiskai reģistrācijai

 

Amatieru apvienības «Teātris — studija»

 

* * *

 

Kurš gan cits, ja ne mēs paši, latvieši, uzņemsimies savu nacionālo tiesību un interešu aizstāvību savā zemē. Negaidīsim taču, lai to darītu Baškīrijas vai Tomskas latvieši, vai ārpus PSRS dzīvojošie. Nosaukt to par nacionālismu nav nekāda pamata, jo tādā gadījumā par nacionālistiem būtu jānosauc arī tie, kas apstiprinājuši tādus nosaukumus kā Nacionāla olimpiskā komiteja u. tml.

J. Tenteris

* * *

 

Pilnībā atbalstu ideju par Tautas fronti, bet, manuprāt, visas tās funkcijas būtu jāpilda padomēm. Saprotu, ka nevar gaidīt, kamēr padomes patiešām kļūs varas orgāns. Taču vēlāk Tautas fronti varētu apvienot ar padomēm, kaut gan nezinu, kādā formā. Vai arī — Tautas fronte varētu būt pagaidu vara, kamēr padomes kļūst par patiesu tautas pārstāvi ar ekonomisku varu

J. Bāra

 

* * *

 

Dažādos līmeņos jau ir pietiekoši runāts un pierādīts, ka daudzu jautājumu risināšanā esam dilemmas «vai nu tagad, vai nekad!» priekšā, ka jāmobilizē un jāapvieno visi sabiedrības spēki partijas ierosinātās pārbūves veikšanai.

Vai ir iespējams apvienot visus visdažādākos, pat savstarpēji pretrunīgos demokrātiskos spēkus un grupējumus vienotā kustībā jeb frontē? Vēsturnieki apliecinās — ir iespējams, ja pastāv kopīgs ienaidnieks un ir vismaz daži kopīgi mērķi.

Nepretendējot uz absolūtu patiesību, domāju, ka Latvijā visiem demokrātiskajiem slāņiem, apvienībām un grupējumiem (neatkarīgi no partijiskās pārliecības, tautības, materiālā stāvokļa, reliģiskiem uzskatiem un arī savstarpējām pretrunām) KOPĪGI ir šādi MĒRĶI:

1) tiesiskas valsts radīšana (ar visu zināmo demokrātisko institūtu un cilvēktiesību ievērošanas garantu izveidošanu) un tālākā visas varas nodošana tautas pašpārvaldei, nodrošinot visu republika dzīvojošo tautu interešu pilnīgu ievērošanu;

2) birokrātijas kā šķiras likvidācija, resoru ekspansijas izbeigšana un Latvijas (kā jebkuras citas savienotās republikas) pilnīgas suverenitātes nodrošināšana;

3) miera nodrošināšana, militāro izdevumu un karabāzu samazināšana;

4) ekoloģiskās katastrofas novēršana, tautas fiziskās veselības un izdzīvošanas nodrošināšana;

5) partijas izvirzītās ekonomiskās reformas īstenošana, republikas pašfinansēšanas apstākļos nodrošinot visu iedzīvotāju materiālas labklājības augšanu.

Jau šo mērķu saturs, virziens un ilglaicība, kā arī kopīgais ienaidnieks — staļinisms un birokrātija — izsaka izsmeļoši visas kustības būtību: FRONTE (salīdzini ar militārā termina skaidrojumu!), tātad arī visprecīzākais nosaukums ir Tautas demokrātisko spēku vienotā fronte jeb īsāk — TAUTAS FRONTE.

Paplašināt Tautas frontes mērķu pārskaitījumu nozīmētu dot priekšroku kādu šaurāku slāņu politiskajai platformai, ignorējot savādākus uzskatus, atbaidīt no līdzdalības daudzus godīgus cilvēkus (piemēram, citas nacionalitātes). Savukārt atšķirīgos mērķus un intereses pilsoņu grupas var censties sasniegt caur citām apvienībām, kuru darbību Tautas fronte nevis likvidē, bet gan — tieši otrādi — aktivizē.

Strīdi par partijas virsvadību Tautas frontē vai arī par Tautas frontes pretstatīšanu partijai ir bezauglīga laika šķiešana. Atcerēsimies — PSKP XIX konferencē tika atgādināts: partija nav virs tautas; un arī: partijas aparāts un partija nav gluži viens un tas pats.

Šobrīd vairums partijas ierindas biedru ir arī tautas aktīvākā daļa; esmu pārliecināts, ka ar savu darbību viņi noteiks toni (un tātad arī partijas virsvadību) arī Tautas frontes atbalsta grupās un komitejās. Būs arī atgriezeniskā saikne: aktīva līdzdalība Tautas frontē vienos partijas ļeņinisko daļu, sekmēs iekšējās demokrātijas un ļeņinisko normu atjaunošanu partijā.

Neizplūstot mērķos, Tautas frontei jābūt konkrētai arī DARBĪBAS FORMĀS, manuprāt, ne vairāk kā sekojošās:

1) atklātuma, likumu un demokrātisma procedūras konsekventas ievērošanas nodrošināšana jebkuru jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā visās valsts, saimnieciskajās un sabiedriskajās organizācijās un iedzīvotāju sapulcēs;

2) demokrātisku vēlēšanu nodrošināšana (ar vairākiem kandidātiem, plaši reklamējot viņu pirmsvēlēšanu platformu) gan darba kolektīvos un sabiedriskajās organizācijās, gan padomēs vēlēto amatpersonu un deputātu atskaišu nodrošināšana vēlētājiem;

3) dažādu jautājumu tautas apspriešanas un referendumu organizēšana, sabiedriskās domas un priekšlikumu apkopošana un izvirzīšana izskatīšanai attiecīgos valsts, saimnieciskajos vai pašpārvaldes orgānos (to skaitā arī par vēlamām pārmaiņām likumdošanā), plaša tautas informēšana;

4) publiskas sirdsapziņas tiesas organizēšana dažādās ĻAUNPRĀTĪBĀS (ne kļūdās!) VAINĪGO ierakstīšanai Kangara grāmatā.

Tautas frontes izveidošanai, manuprāt, nevajag noteikt ne speciālu procedūru, ne gaidīt tās organizēšanu no «augšas». Tautas frontei jārodas tāpat kā savā laikā marksistiskajiem pulciņiem — tautā, domubiedru grupās vienojoties visiem, kas atzina Marksa mācību.

Domāju, ka pilsoņiem jāizrāda iniciatīva pašiem un dzīves vai darba vietās (t. i., tur, kur viņus pašus pazīst, sākumā kaut vai savu paziņu lokā) jāmeklē domubiedri, PSKP XIX konferences lēmumu atbalstītāji. Šādu domubiedru pulciņš jau ir Tautas frontes atbalsta grupa. Ar preses starpniecību augustā jāsasauc ciemu, ciematu, mazpilsētu visu Tautas frontes atbalsta grupu konferences, bet septembrī — apvienotās rajonu un lielpilsētu konferences. Tajās attiecīgi jāievēl Tautas frontes ciema, pilsētas, rajona komitejas, kuras septembra beigās koprepublikāniskā konferencē izveidotu Tautas frontes prezidiju un pieņemtu statūtus, noteiktu galīgo organizatorisko struktūru. (Pie tam svarīgi komiteju pirmo pilnvaru termiņu noteikt īsu — trīs četrus mēnešus.)

Nekādu ierobežojumu pilsoņu līdzdalībai Tautas frontes atbalsta grupās nedrīkst būt, vajadzētu būt tikai INDIVIDUĀLIEM BIEDRIEM pēc stingra brīvprātības principa. Toties Tautas frontes komitejās vajadzētu ievēlēt godīgus, iniciatīvus cilvēkus, kuri pārstāvētu visus ieinteresētos politiskos, reliģiskos, nacionālos, kultūras u. c. strāvojumus. Komitejās nedrīkstētu būt personas, kuras jelkad agrāk

1) vērsās pret konkrētām progresīvām idejām, darbiem vai to autoriem;

2) izgudroja vai aktīvi propagandēja klaji demagoģiskas idejas vai kampaņas:

3) tika pieļāvušas politisko hameleonismu.

Organizatoriskajā periodā Tautas frontes atbalsta grupās un komitejās nevajadzētu tērēt laiku mazsvarīgu lietu risināšanai (piem., biedra karšu, nozīmīšu u. tml.), bet visu enerģiju pievērst konkrētas rīcības programmas izstrādāšanai, visu demokrātiski noskaņoto iedzīvotāju pilsoniskās apziņas celšanai un iesaistīšanai tautas deputātu padomju darbā.

Visus sīkos un lielos organizatoriskos jautājumus galīgi noteiks Tautas frontes republikāniskā konference. Līdz tam vienu no būtiskākajiem jautājumiem — finansiālo — risināt ar Tautas frontes atbalstītāju brīvprātīgajiem ziedojumiem.

Kā Tautas frontes atbalsta grupu dibināšanas laikā izturēties partijas biedriem? Noslēdzot PSKP XIX konferenci, b. M. Gorbačovs teica: aizbraukuši mājās, sāciet rīkoties paši. Nekādu instrukciju no augšas nebūs. Te varu piebilst tikai vienu: daba tukšumu nemīl. Ja partijas biedrs izvairīsies no iešanas tautas vidū, viņa vietā to izdarīs cits. Vai tā būs labāk?

 

I. Redisons,

jurists, PSKP biedrs

 

* * *

 

Lai man piedod biedri, kas runā par frontes štatiem, — man to nesaprast. Vēl labā atmiņā V. I. Ļeņina Padomju bērnu fonda veidošanās ar šķērmo salūtu finālā.

Tomēr laikam, lai likumdevēju un finanšu krēsli kādu uzklausītu un ņemtu vērā, tad arī noteikti jāieņem kāds krēsls. Ak mūžs, lai vismaz tie krēsli izskatītos pēc kaujas zirgiem, citādi birokrātijas putekļi vien gaisā vējos! Ja mēs gribam savu Tautas fronti nostādīt pretī formālajām organizācijām, vai arī tad mums noteikti jāveido savs formālisms? Ja mēs gribam, lai mūs saprot, vai tad noteikti jālieto tikai kancelejas frāžu valoda?

Jā, piedodiet, es saku — mums, kaut gan mani vēl neviens nav ne iedibinājis, ne uzņēmis, ne zvaigznītes pie krūtīm spraudis. Bet ja nu es kādu zvaigzni gribētu, tad vienīgi auseklīti, kas atgādinātu Krogzemju Mikus pseidonīmu, citus viņa gara radiniekus un simbolizētu šā brīža būtību — ausmu, atmodu.

Gribētu tāpēc, ka visu mūžu esmu bijusi bezpartijiskā komuniste, kā visi mūsu ģimenē. To arī ar vienu spārnu skāra staļinisms un sakompromitēja partijas ideju uz vairākām paaudzēm. Komjaunatnes gadi sen aiz muguras, arodbiedrības darbs acu priekšā «noiet uz grunti»... Bet «ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek» — un es to gribu.

Tieši tāpēc esmu pateicīga Arnim Šablovskim, ka viņš atradis tik vērtīgu B. Karašvili citātu, kas izsaka pilnībā arī manas domas par pārkārtošanās pretinieku gudrību un iespēju kompromitēt katru jaunu soli.

 

M. Deķe

 * * *

Mūsuprāt:

1. Par Tautas frontes rīcības programmu jāuzskata PSKP Vissavienības 19. konferences un mūsu republikas radošo savienību 1988. gada 1. un 2. jūnija plēnuma rezolūcijas.

2. Jāpanāk, lai Tautas frontei tiktu noteikts sabiedriskas organizācijas statuss ar tiesībām organizēt aptaujas par vitāli svarīgām problēmām, izvirzīt deputātu kandidātus valsts un vietējiem pārvaldes orgāniem, piedalīties vēlēšanu organizēšanā un kontrolēt to gaitu, kā arī veikt citus sabiedrības dzīvē nozīmīgus pasākumus.

3. Tautas frontē var iestāties visi republikas pilsoņi, kas sasnieguši 14 gadu vecumu. Uzņemšanai jānotiek individuāli — pēc iepazīšanās ar organizācijas rīcības programmu un pēc apņemšanās to ar savu praktisko darbību atbalstīt, parakstoties sarakstā.

4. Tautas frontes pārvaldes orgāniem jābūt aizklāti ievēlētiem, nosakot to darbības laiku ne ilgāku par 2 — 3 gadiem.

5. Organizācijas nosaukums varētu palikt «Tautas fronte», jo tas ir pietiekami īss, viegli uztverams un jau ieviesies tautas valodā. Bet pieņemams varētu būt arī nosaukums «Tautas Pārbūves Fronte», jo tas vairāk atbilst organizācijas būtībai.

Saldus rajona Tautas frontes iniciatīvas grupa:

J. RUBULIS, kolhoza «Druva» priekšsēdētājs,

 G. ŠTERNS, komjaunatnes rajona komitejas pirmais sekretārs,

T. KALNIŅŠ, RARA valdes priekšsēdētāja vietnieks,

U. BRIEDIS, rajona centrālās slimnīcas galvenais ārsts,

E. BLUĶIS, rajona galvenais veterinārārsts,

I. RAĻĻA, epizootiskās daļas un veterinārās laboratorijas vadītājs.

J. VĪTOLIŅŠ, kolhoza «Rosme» galvenais agronoms,

I. VINKLERS, Lauktehnikas mehāniķis,

S. VĪTIŅA, pensionāre,

I. ALUTIS, pensionārs

V. ANCĪTIS, pensionārs, RS biedrs

 

* * *

 

Vai Vissavienības pakļautības uzņēmumi — šīs klusi lienošās laika mīnas — vēlreiz nav jānacionalizē?

Latviešiem ir jābūt internacionālistiem. Pareizi. Viņiem ir jāciena un jārespektē citi. Pareizi. Viņiem ir pienākums pret tiem, kas dodas uz dzīvi Latvijā. Arī  pareizi. Bet kas tad ir nepareizi? Un cik ilgi būs nepareizi? No kuras puses nepareizi?

Vai pret kopīgo māju — Latviju — visi izjūt Mājas Saimnieka pienākumu? Kāpēc četri miljoni to nebija izjutuši? Ja kādam nepatīk nosaukums «migranti», vai labāk teikt «emigranti»? Vai te, Latvijā, ilgāku vai īsāku laiku pabija četri miljoni kulturālo? Tūristu? Tūristi ekoloģijā, kultūrā, saimniecībā, internacionālismā?

Un vēl — latviešu tautas internacionālisms man nav nevienam jāpierāda, to papilnam ir rādījusi Māte Vēsture.

Lūk, ko saka turkmēņi savos Tēvu vārdos: «Lai tu pats Zālamans būtu, uzklausi arī skudru!»

Un ko Krišjāņa Barona «Latvju Dainas»:

«Daugaviņa, melnacīte,

Melna tek vakarā.

Kā tā melna netecēs,

Pilna dārgu dvēselīšu.»

Sirds, dvēsele un vārdi. Vai tā būtu svētā trīsvienība, harmonijas pamats virs zemes ik cilvēkbērnam?

Vārdi un darbi, agrāk un tagad, mūžīgi mūžos, āmen.

Apstājies, roka, nedrebi, sirds, pateikts ir gana,

Un tāpēc es parakstos… par kaunu.

Jo kauns turpinās. Parakstos cerībā, ka pavisam drīz mums nevajadzēs kaunēties.

Jurejs Čapiņš Leinasars

 

Vēstuļu kopu sagatavojusi INGA HELMANE

 

* * *

 

 Kustība vai organizācija

 

Jautājums par Tautas frontes nepieciešamību visiem ir skaidrs, turpretī jautājumā par tās organizāciju, darbības mērķiem un uzdevumiem vienprātības nav. Pastāv divi uzskati. Pirmais — Tautas fronte jāveido kā kustība, otrais — Tautas fronte jānoformē kā organizācija. Acīmredzot jānoskaidro, kas ir kustība un kas – organizācija.

Kustība izpaužas kā tautas masu darbība kādas organizācijas vai personas vadībā vai arī kā masu reakcija uz ārēju sociāli politisku vai ekonomisku kairinājumu. Tādējādi kustība var būt divējāda — stihiska un organizēta.

Organizācijas būtību atklāj jau pats nosaukums, kas norāda uz organizētību un vienotību rīcībā. Neviena masu organizācija nerodas tukšā vietā, pirms tās izveidošanās paiet īsāks vai garāks laika posms, kurā nobriest organizācijas rašanās nepieciešamība. Tādējādi jebkura masu organizācija rodas uz tautas masu kustības bāzes, pārvarot masu kustības stihiskumu. Kustība bez organizācijas ir stihiska un, kā pierāda vēsture, lemta ne veiksmei. Organizācija bez kustības atbalsta tāpat ir lemta neveiksmei, jo faktiski tas nozīmē, ka ir zudusi saikne ar masām. Tiklīdz kustība izveido savu koordinējošu vai vadošu orgānu, tā sāk pārvērsties par organizāciju. Kā redzams, nevar aplūkot kustību atrauti no organizācijas un otrādi. Iniciatīvas grupa, kas uzstājas par Tautas fronti kā masu kustību, faktiski jau ir organizācija, kas organizē un vēlas vadīt Tautas fronti.

Iniciatīvas grupa savā aicinājumā, kas publicēts «PJ» 19. jūlija numurā, ir nonākusi pretrunā pati ar sevi. Tās izvirzītie centieni (mūsuprāt, labāk būtu teikt — darbības pamatvirzieni) nav pa spēkam ne stihiskai, ne arī daļēji organizētai kustībai. Tos var realizēt vienīgi organizācija.

Birokrātija savas sociālās eksistences un darbības dēļ ir vienota. Tāpēc tai pretī jāliek līdzvērtīgs vienots spēks. Arī tas ir iespējams tikai organizācijai, nevis kustībai.

Izlasot aicinājumu, var rasties doma, ka Tautas fronte varētu būt kustība, kas atbalsta tādu organizāciju kā partija. Taču, lai pilnīgi realizētu demokratizācijas un pārkārtošanās procesus mūsu republikā, ir nepieciešams apkopot vienotā masu pašdarbīgā sabiedriskā organizācija gan partijas biedrus, gan bezpartijiskos, visus pārkārtošanās piekritējus. To nosaka vairāki apstākļi. Pirmkārt, daudzi pārkārtošanās piekritēji ir bezpartijiskie. Otrkārt, partijā ir daudz konservatīvi noskaņotu cilvēku, kuri, izlikdamies par pārkārtošanās piekritējiem, dara visu, lai bremzētu un apturētu tās procesus. Treškārt, tas palīdzētu partijai būt tautas interešu gultnē un dot pienācīgu pretsparu konservatīvismam un birokrātijai.

Pēc mūsu domām, Tautas fronte savā darbībā varētu balstīties uz šādu programmu:

1. Tautas fronte ir masveidīga politiska pašdarbīga sabiedriska organizācija, kas apvieno aktīvus pārkārtošanās piekritējus un veic aktīvu sabiedriski politisku darbību, lai nodrošinātu pārkārtošanās procesu neatgriezeniskumu.

2. Darbības mērķis — administratīvi birokrātiskās sistēmas likvidēšana un pilnvērtīgas demokrātiskas un tiesiskas sistēmas radīšana.

3. Darbības pamatvirzieni: politiskās sistēmas pilnveidošana: darbība, kas vērsta uz republikas ekonomiskās patstāvības un valstiskuma nodrošināšanu; ideoloģijā — veicināt sociālistiskā plurālisma attīstību, atmaskot pseidorevolucionāras tēzes un sociālo demagoģiju, tautas masu konsolidācija valsts sociāli politisko un ekonomisko problēmu risināšanā; nodrošināt partijas saikni ar masām, izveidojot reālu partijas un bezpartijisko bloku.

4. Organizatoriskie principi:

Tautas fronte organizējas pēc individuālo biedru principa. Tajā iestāties var jebkurš Latvijā dzīvojošs PSRS pilsonis, kas atbalsta pārkārtošanās politiku un vēlas aktīvi piedalīties tās realizēšanā. Vadošus amatus nevarētu ieņemt pilsoņi, kuri jau ir vadošos amatos partijā vai sabiedriskajās organizācijās.

Tautas frontes augstākais orgāns būtu konvents (sākotnēji — kopsapulces veidā, vēlāk, kad biedru skaits pieaug, — delegāciju veidā). Konventa lēmumi ir obligāti visiem Tautas frontes biedriem. Konvents izveido pastāvīgu koordinācijas komiteju, kuras darbinieki, ja iespējams, ir atbrīvoti.

Sīkāk izstrādāt šos pamatprincipus pagaidām nav nozīmes, jo galavārds šai jautājumā paliek tautai.

 

LVU Juridiskās fakultātes studenti

INĀRS LASMANIS un AIGARS STRUPIŠS

 

* * *

 

Aicinām līdzdarboties

 

2. augustā Tautas frontes iniciatīvas grupa (sk. publikāciju laikrakstā «Sovetskaja molodež» 14. jūlijā un «Padomju Jaunatne» 19. jūlijā) sapulcē nolēma uzņemties Tautas frontes tapšanas koordinācijas darbu. Tika izvirzīti konkrēti atbildīgie par atsevišķu Tautas frontes programmas projekta nodaļu un TF statūtu projekta izstrādi. Tika izveidota pagaidām nestabila darba grupa, kuras uzdevumos ietilps reģistrēt republikā topošās atbalsta grupas, apkopot visdažādākās iniciatīvas un priekšlikumus, organizēt nepieciešamo konsultāciju sniegšanu, sagatavot reālu augsni TF dibināšanas kongresa sasaukšanai.

LPSR Mākslinieku savienība nesavtīgi piešķīrusi iniciatīvas grupai telpu, kurā KATRU DARBA DIENU NO PLKST. 16 LĪDZ PLKST. 19 dežurēs iniciatīvas grupas aktīvisti.

Interesenti var viņiem zvanīt pa telefonu 284735.

Vēstules lūdzam adresēt: PDP 226400 RĪGA, K. BARONA IELA 12, MĀKSLINIEKU SAVIENĪBA, TAUTAS FRONTES INICIATĪVAS GRUPAI. Minētajā laikā varat ierasties arī personīgi (3. stāvā pa kreisi).

Iniciatīvas grupa ierosina par atbalsta grupu darbības centrējošo pamatu vismaz pagaidām pieņemt Rakstnieku savienības valdes paplašinātā plēnuma Rezolūciju. Taču TF aktivitāti būtībā noteiks katra tās biedra, katras atbalsta grupas pašiniciatīva, prasme saskatīt savu uzdevumu, papildināt un konkretizēt Rezolūcijā pausto praktiskai darbībai savā vidē. Atbalsta grupu, mūsuprāt, veido cilvēki, kuri visasāk jūt nepieciešamību darboties, lai panāktu radikālu stāvokļa uzlabošanos. Tie ir ciemā, kolhozā, skolā, jebkura profila uzņēmumā un iestādē vienotie progresīvie spēki neatkarīgi no viņu tautības, vecuma, ieņemamā amata, partijas piederības. Ir bijuši grūti gadi, un mēs saprotam, ka atsevišķu grupu lietišķās uzņēmības līmenis un vietējās iespējas ir dažādi. Tautas frontes vienība, tā aizmugure, ko TF spēs garantēt atsevišķām cilvēku kopām viņu rīcībā, ir atkarīga no saliedētības, lietišķuma, spējas pašizaugt. Atbalsta grupas jāveido pašiem, uz pašiniciatīvas pamata, negaidot instrukcijas «no augšas». Nekāds «labais onkulis» nenāks risināt mūsu problēmas, ja paši to nedarīsim. Domubiedriem jāsanāk kopā un jāķeras pie darba. Vai tā būs cīņa par piesārņotas upes attīrīšanu, vai par lauku skolas atjaunošanu, vai pret birokrātijas uzliktiem žņaugiem, vai pret ekstensīvu uzņēmuma paplašināšanu, pieaicinot papildu darbaspēku, vai par darba disciplīnas uzlabošanu — to noteiks vietējie apstākļi.

Ļoti aktuāla ir arī gatavošanās vēlēšanām. TF uzdevums vēlēšanās — nodrošināt reālu kandidātu sacensību, jo tikai uzskatu daudzveidībā izkristalizējas problēmu optimāls risinājums. TF atbalsta grupām jārada tas spiediens, kas liks labāk strādāt arī jau ievēlētajiem deputātiem.

Lai varētu sagatavot TF dibināšanas kongresu, kā arī sniegt atbalsta grupām nepieciešamo informāciju, lūdzam visas atbalsta grupas sūtīt ziņas, norādot grupas adresi, skaitlisko sastāvu, darbības virzienu, ierosinājumus kopīgai programmai un statūtiem, kā arī grupas aktīvistu adreses. Aicinām pieteikties arī tos aktīvistus, kas pagaidām ir vēl vieni, bez domubiedriem. Tikai apvienojot visas idejas, varēsim radīt patiesu visas tautas fronti.

 

TAUTAS FRONTES

PAGAIDU INICIATĪVAS

GRUPA