Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Aizvadītās nedēļas divas svarīgākās dienas Igaunijā bija 23. un 24. februāris, kad notika Augstākās Padomes pašreizējā sastāva pēdējā sesija. Svarīgākais, kas tika izskatīts: par pārrunu iespējamību ar Maskavu par Igaunijas Republikas atjaunošanu atbilstoši Tartu miera līgumam 1920. gadā. Tika pieņemts lēmums, tajā teikts: tas, kas notika 1940. gadā, nebija Igaunijas tautas brīva izvēle. Izveidota komisija, kas nodarbosies ar Igaunijas saimnieciskās un politiskās patstāvības jautājumiem, tās priekšsēdētājs — Arnolds Rītels.

Par to, lai sāktu sarunas ar Maskavu, balsoja 194 deputāti, pret — 18, atturējās — 15.

Darba gaitā vajadzēja apstiprināt arī jauno ekonomikas ministru Edgaru Savisāru — vienu no IME autoriem. Savisārs Igaunijā pazīstams kā ideju ģenerators, taču ar viņu psiholoģiskajā ziņā esot visai grūti saprasties. Daudzi ir par viņu, un ne mazums ir arī pretinieku. Igaunijas tautas lielākā daļa tomēr negaidīja, ka viņš netiks apstiprināts par ministru. 140 balsoja par, 49 — pret, 50 — atturējās. Šo jautājumu atrisināja Ministru Padomes priekšsēdētājs Indreks Tome, ierosinādams, lai Edgars Savisārs paliek ministra postenī līdz jaunā Augstākās Padomes sastāva ievēlēšanai. Tad jau redzēs.

Beidzot arī pie mums ir atteikušies no Konstitūcijas sestā un septītā panta. De iure kompartija vairs nav privileģēta.

Darba kārtībā bija arī alternatīvā dienesta jautājums. Ierosināts Igaunijas teritorijā dienēt 30 mēnešus. Cerams, ka līdz pavasara iesaukumam likums stāsies spēkā.

Ļoti, ļoti svarīga diena Igaunijā bija 24. februāris — 72. gadadiena kopš Igaunijas Republikas proklamēšanas. Pulksten 7.30, klātesot daudziem cilvēkiem, Garā Hermaņa tornī tika pacelts nacionālais karogs. Pulksten 10 Rātslaukumā notika mītiņš ar Tautas deputātu piedalīšanos. Tur zvērestu nodeva arī Tallinas jaunais mērs 39 gadus vecais Hardo Āsmē. Pulksten 14 Brīvības laukumā notika liels mītiņš, tajā piedalījās aptuveni 100 000 cilvēku. Mākslinieks Heincs Valks teica, ka «šodien nevajag mirt par Igauniju, bet dzīvot Igaunijas vārdā». Igaunijas pilsoņu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Reins Tamme uzsvēra, «ka šo karu mēs uzvarēsim bez ieročiem un vardarbības».

Pēc tam simboliski tika iestaigāts ceļš uz Domkalnu, kur atrodas Igaunijas valdība. Rakstnieks Lennarts Meri izteicās, ka pirms 50 gadiem tauta uz šo namu gāja niknuma pilna. Tagad iet, lai uzzinātu īsto ceļu…

Vakarā televīzijā ar skaistu runu uzstājās Arnolds Rītels. Vēlu vakarā notika tradicionālā balle, ar piebildi — pirmā Igaunijas neatkarības dienā padomju laikā.

Republikā sākusies delegātu izvirzīšana Igaunijas pilsoņu kongresam. Šobrīd jau reģistrēti aptuveni 700 000 pilsoņu. Aptuveni 24 539 cilvēki, pārsvarā citu tautību pārstāvji, vēl grib reģistrēties kā republikas pilsoņi. Interesanti, ka šis process notiek arī Sillamē, Kohtlajervē, Narvā — pilsētās, kur pārsvarā dzīvo krievi. Sillamē, kur ir tikai 1% igauņu, cilvēki balsoja pat ielās, jo iecirkņi bija aizslēgti.

Vēl kādas miniaptaujas rezultāti. Uz jautājumu: ko jūs darīsiet Igaunijas neatkarības pirmajā dienā? — 62 procenti cittautiešu atbildēja — «dzīvosim kā agrāk». Piecpadsmit procenti rakstīs iesniegumu valdībai ar lūgumu atļaut palikt Igaunijas Republikā, 6% ies pie valdības un protestēs, 7% sāks «svēto, svēto karu» par atkalapvienošanos ar Padomju Savienību, 5% sapakos koferus un…

Kādu jūs vēlētos Igaunijas nākotni?

Saglabāt pašreizējo statusu — 0,5% igauņu un 6,1% cittautiešu, lielāka brīvība PSRS sastāvā — attiecīgi 4,6% un 45,1%, uzturēt līgumattiecības ar PSRS — 8% un 23,1%, Ungārijas variants — 3,6% un 3,1%, Somijas variants — 83,3% un 22,4%.

 

EVE OZA