Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Zelta zirgs, Karaļmeita, Gaismas pils...

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Šonedēļ Gunārs Birkerts strādāja Rīgā

Šonedēļ Rīgā strādāja Gunārs Birkerts. Arhitekts atvedis uz Latviju jaunās bibliotēkas projektu, lai parādītu to Latvijas valdībai, arhitektiem un visai sabiedrībai. (Visi interesenti projektu var apskatīt Arhitektu savienībā Torņa ielā 9.) Projekts ir grandiozs, tas saņēmis pilnīgu atbalstu gan arhitektūras speciālistu, gan valdības pārstāvju vidū. Ja bieži vien labprāt pārspīlējam dažādu notikumu ietekmi uz Latvijas tālāko nākotni, tad šoreiz droši varam teikt: šī nedēļa Latvijai bijusi vēsturiska.

Neliels fragments no Gunāra Birkerta runas otrdien Kultūras ministrijā, sniedzot projekta koncepcijas izklāstu:

— Šīs ēkas svarīgums ir tik liels, ka tā kļūst jau par simbolu. Tā ir simboliska mūsu mākslai, mūsu kultūrai, mūsu arhitektūrai, un tā es pret to esmu izturējies. Arhitektoniska ziņā šī ēka ir moderna konstrukcija, un es domāju, ka tai būs paliekoša vērtība un iespaids.

Šo ēku vērojot, var būt divas pieejas. Viena — redzēt to kā modernu arhitektūras pieminekli. Latvietim var būt otra pieeja: viņš var skatīties uz to tādām acīm, ar kādām citi to neredz. Es gribētu runāt par metaforu, kas šai projektā lietota. Šo ēku dziļi ietekmējusi Latvijas etnogrāfija, mūs folklora, Latvijas literatūra un mūsu senču arhitektūra. Es varu minēt Zelta zirgu — un jums kaut kas tur ir jāredz. Es var minēt Karaļmeitu — jums kaut kas jāredz. Es varu minēt Gaismas pili — jums kaut kas jāredz, Es varu minēt arī klēti vai riju. Šai projektā viss ir metaforiski reprezentēts. Par projektu un veicamajiem darbiem izteicas arī klātesošie.

Gunārs Asaris, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts:

— Par būvlaukuma sagatavošanu mums jādomā īpaši, jo tehniskie noteikumi tur diezgan smagi. Pilsētai vajadzētu būt speciālai pasūtītājai šīs teritorijas sagatavošanā. Acīmredzot vajadzētu arī pieņemt kā īpašu valdības lēmumu par šā objekta būvniecību.

Andris Vilks, Valsts bibliotēkas direktors:

— Gribētu uzsvēri, ka šī konstrukcija ietilpina sevī ārkārtīgi pārdomātu un ļoti labi izstrādātu funkcionālo risinājumu. Gunārs Birkerts iedziļinājās vissīkākajās detaļās, viņam bija svarīgi zināt, kas notiek gandrīz vai katrā bibliotēkas telpā. Šī detalizētā informācija un tās apstrāde deva šo rezultātu, kas mani kā bibliotekāru ļoti apmierina.

Un vēl — kad 1929. gadā, Latvijas pirmās neatkarības laikā bija jāizvēlas celt — Brīvības pieminekli vai Latvijas valsts bibliotēku, jautājums tika izlem par labu piemineklim. Šoreiz, otrās neatkarības laikā, mums vajadzētu realizēt otro ideju.

Raimonds Pauls, Latvijas kultūras ministrs:

— Mēs visi zinām, ka mūsu kultūras objektu stāvoklis ir vairāk nekā nožēlojams. Ļoti lēnām izdodas kaut ko darīt Valdības programmā objekts numur viens ir Nacionālā opera. Pēc operas — Leļļu teātris, vecais Dailes teātris. Šajā saraksta starp trešo un ceturto vietu stabilu pozīciju ņem bibliotēka, šī nākotnes celtne, kuru mums pēc diviem trijiem gadiem obligāti jāsāk būvēt. Esmu ļoti pateicīgs Birkerta kungam, ka viņš nācis mums palīgā. Negribu lietot mūsu veco terminoloģiju komjaunatnes «triecienceltne», bet es domāju, ka bibliotēkai katrā ziņā jābūt valsts celtnei, tautas celtnei. To uzcelt ir mūsu pienākums. Skaidrs ir arī tas, ka nebūs viegli.

Projektēšanas institūta "Pilsētprojekts" galvenais arhitekts Modris Ģelzis vada arhitektu grupu, kas strādās pie bibliotēkas projekta Latvijā. Lūdzu arhitektu pastāstīt, kā notiks sadarbību ar Gunāru Birkertu, kādi ir Latvijā darāmie darbi. Modris Ģelzis pastāstīja:

— Drīzumā daži mūsu arhitekti brauks pie Gunāra Birkerta pastrādāt viņa birojā, lai kopīgi izstrādāta projekta zīmējumus pēc mūsu standartiem. Mūsu institūts nodarbosies ar bibliotēkas inženieru komunikācijām, izstrādās dokumentāciju, rūpēsies par visa projekta noformēšanu atbilstīgi mūsu standartiem.

Divas no šābrīža svarīgākajām problēmām — materiāli un projekta realizācijas iespējas. Ļoti ceru, ka republikai atradīsies valūta, lai iegādātos ārzemēs materiālus būves ārējai apdarei, inženieriekārtām un gaisa kondicionēšanas iekārtām. Par celtniecības darbiem runājot — ir jau paraugi, ka arī mūsu celtnieki, ja labi grib, var darbu izdarīt kvalitatīvi.

Uz nelielu sarunu lūdzu arī Latvijas arhitektu biedrības prezidentu Andri Rozi:

— Esam turpinājuši tas Latvijas arhitektu biedrības tradīcijas, kādas bija 1945. gada. Kā zināms, divas trešdaļas no biedrības biedriem izbrauca uz ārzemēm. Līdz šim neesam īpaši sadarbojušies — te visādi vēji pūta, vietējā biedrība saucās Latvijas PSR Arhitektu savienība… Uzskatām, ka esam saglabājuši Latvijas arhitektu biedrību dzīvu. Ārzemēs. Tagad daudz kas mainījies nu varam mēģināt sadarboties ar biedrību šeit. Visām trimdas organizācijām jau kaut kad būs jānāk atpakaļ mājās. Šo sadarbošanos domājam realizēt kā kopizdevumu izdošanu, lekciju lasīšanu, bet šeit jau ir kaut kas konkrēts — šis projekts. Gunārs Birkerts ir arhitektūras biedrības goda biedrs. Un tā, kā to dara Gunārs Birkerts — tas varbūt ir viens no labākajiem veidiem, kā nākt mājās.

— Kāds ir jūsu iespaids par Gunāra Birkerta projektu pasaules kontekstā?

— Vispirms — Gunārs Birkerts ir pasaules konteksta arhitekts. Esmu priecīgs ka tieši viņš izraudzīts šim projektam. Ja projekts tiks realizēts apmēram tā, ka viņš to ir iecerējis, tā būs nozīmīga celtne ne tikai šeit, bet arī internacionālā ziņā. Birkerta arhitektūrai pasaulē seko, tas var dot ko pozitīvu visai Rīgai, visai Latvijai.

Šodien Gunārs Birkerts aizbrauc no Rīgas. Ārkārtīgi saspringta bijusi šī darba nedēļa, taču arhitekts atrada laiku, lai sniegtu interviju «Latvijas Jaunatnei".

— Ar ko esat ticies šīs nedēļas laikā un kā esat apmierināts ar tikšanās rezultātiem?

— Runāju ar "Interlatviju", ar ko esmu noslēdzis kontraktu. Mums bija sanāksme, un rezultāti ir pozitīvi, tas ir viss, ko varu teikt. Esam runājuši ar Modri Ģelzi par to, kā turpmāk notiks mūsu sastrādāšanās. Darbā pie projekta nākamais solis būtu no arhitekta Ģelža puses, viņš strādās pie tehnoloģijas struktūrām, celtnes drošības un ugunsdrošības problēmām, kas ir ļoti svarīgi jautājumi. Es strādāju ar procesu — tas nozīmē, ka viss tiek darīts soli pa solim. Tagad priekšā svarīgs brīdis, kad sakām sastrādāties ar Ģelža grupu.

Esmu saticies arī ar valdības pārstāvjiem. Parlamenta ēkā bija izvietoti projekta zīmējumi. Daudzi deputāti bija manāmi ieinteresēti, atsauksmes bija labas es saņēmu atbalstu savai idejai un uzmundrinājumu.

No tā, ko esmu te piedzīvojis un kā esmu te saņemts, man ir tikai pozitīvi vērojumi.

— Sakiet, lūdzu, cik ilgā laikā šāda veida celtni celtu Amerikā?

— Amerikā tādu ēku celtu divus divarpus gadus.

— Vai jūs spētu samierināties, ka šeit droši vien tas tik ātri neies?

— Tā jau ir vienmēr, ka savu koncepciju gribas pēc iespējas ātrāk redzēt realizētu. Pats savā prātā esmu atļāvis kā sev, tā saviem kolēģiem te, Latvijā, izpildīt darba zīmējumus kādus divus gadus. Tad jau hūvprocess varētu sākties. Kopā — pieci, seši gadi, un tad varētu nest grāmatas iekšā.

— Pie kādiem projektiem jūs vēl šobrīd strādājat?

— Strādāju pie viena universitātes kompleksa Turīnā, Itālijā, pie šā projekta esmu strādājis paralēli bibliotēkas projektam. Projektēju arī pāris jurisprudences skolas Amerikā. Tiek būvētas pāris celtnes Kalifornijas universitātes bibliotēkai un viena sporta ēka Mičiganas universitātei. Ar to, es domāju, pietiek…

— Atgriežoties vēlreiz pie mūsu bibliotēkas projekta, – kā jūs saglabājat sevī tādu latviskumu, kas jaušams projektā, strādājot pavisam citā vidē, pie tik daudziem un dažādiem projektiem?

— Domāju, ka man ir ļoti labs pamats. Mans pamats dod man iespēju saprast notikumus šeit arī tagad. Mani pamati nāk no divdesmitajiem gadiem, esmu pietiekami ilgi dzīvojis Latvijā. Mans pamats ir mans mantojums, mani vecāki, kas bija literāti, tas man palīdzējis saprast Latvijas kultūru. Man ir bijusi iespēja atjaunot savus iespaidus — no 1972. gada esmu septiņas reizes bijis Latvijā. Domāju, ka labi esmu apguvis latvisko, kuru es protams uzņemu tieši tā, ka es to saprotu. Dziļie pamati man ir diezgan spēcīgi, kas man arī atļāva radīt šo celtni no šīs bāzes

 

  •          Gunārs Birkerts
  •          Topošās bibliotēkas makets.
  •          Valsts bibliotēkas direktors Andris Vilks un Latvijas arhitektu biedrības prezidents Andris Roze

Ulda Brieža foto

Pierakstījusi

Ieva Raiskuma