Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

— Vai tankus redzējāt? — Jā, tos smukos ar puķītēm...

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Franči vienmēr laikam paliks uzticīgi sev — pat situācijā, kad notiek septiņpadsmitā gada atraugu mēģinājums. Parīzes sieviešu basketbola komandas «Racing» galvenais treneris Indulis Vanags pirms Rīgā notiekošā turnīra finālspēles atļāvās pa pāris jociņiem:

— Būs jābrauc pie jums biežāk… Vismaz tad kaut kas notiek. Pērn pagadījos šeit 4. maijā, tagad — nu… šitajā… nu…

— Laikam tā bija revolūcija vai kas tamlīdzīgs?

— Jā, apmēram tā. Labi, ka bija turnīrs un nācās koncentrēties tam…

— Bet komandā taču bija satraukums?

— Kā tad! Bija ļoti grūts brīdis. Meitenes bija nobijušās, jo kaut kas tāds taču katru dienu neatgadās. Viņas gribēja braukt mājās, arī es biju ar mieru to darīt, bet mēs netikām…

— Vai jums pašam bija ļoti bail?

— Man, nē! Esmu taču citas zemes pavalstnieks. Neomulīgi gan. Ja tie Kremļa veči būtu tikuši pie šprices, tad viss, kas bija uzbūvēts vai sasniegts pēdējos gados, būtu pazudis vienā rāvienā… Jeļcins jau tagad būs karalis. Baltijas valstīm šīs trīs dienas ir devušas neaptverami daudz…

— Vai tagad jūsu dāmas aptver notikušo?

— Par šī vēsturiskā brīža nopietnību viņas noteikti vēl neapjauš…

— «Racing» komandā bija arī ārzemnieces...

— Vai, viņas šīs dienas panesa visgrūtāk, it īpaši ungāriete, jo viņai taču par komunismu bija saglabājušās visai svaigas atmiņas… Arī izraēliete bija gatava jebkurā brīdī laisties prom.

— Kā esat apmierināts ar turnīru?

— Zināmā mērā esmu vīlies, jo pretinieces bija ļoti vājas. Mazliet nožēloju, ka esam atbraukuši… Taču iegrozījās viss beigu beigās tin labi — vairākas spēlētājas guva treniņos savainojumus un, tā kā spēles nebija visai nopietnas, tad šī bija reize, kad spēlētājas varēja atlabt. Bet vēl jau kādreiz pie jums atbrauksim…

 

Armands Puče