Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Vēlreiz par valsts valodu

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
[[RB19900521|]]

«PSRS Augstākajā Padomē it kā pieņemts likums par PSRS oficiālo valodu atzīt krievu valodu. Lūdzu komentēt, vai šis «unikālais» jaunievedums atstās kādu iespaidu uz latviešu kā valsts valodu republikā?» tā savā vēstulē vaicā rīdzinieks Uldis VĒRSIS. Uz jautājumu lūdzām atbildēt ZA Valodas un literatūras institūta speciālistus: «Jā, lēmums par krievu valodu kā PSRS oficiālo valodu PSRS Augstākajā Padomē 1990. gada 24. aprīlī tiešām pieņemts. Pieņemts klusi un aši, negaidot ne visas tautas apspriešanu, ne referendumu, pat nepublicējot lēmuma projektu vai kā citādi iepazīstinot vairāk nekā simt valodās runājošos padomju pilsoņus par viņu valodām gaidāmo likteni. (Starp citu — šī lēmuma pilns teksts vēl līdz šim nav publicēts.)

Lai kādas būtu PSRS Augstākās Padomes pieņemtā lēmuma nianses, tas ir neapšaubāms trieciens visu laiku sludinātajai visu valodu līdztiesībai plašajā PSR Savienībā, kur vienas republikas lielākās nācijas valoda tiek padarīta arī par visu citu «suverēno» republiku vienīgo oficiālo valodu. Līdz šim gan pasaules valodniecībā un jurisdikcijā nav noteiktas definīcijas terminam «oficiāla valoda», bet no termina loģiski izriet, kā tā ir valoda, kurā kārtojami visi oficiālie darījumi, tātad tā ir arī valsts pārvaldes, oficiālo iestāžu, dienesta darījumu valoda visā Padomju Savienībā. Citiem vārdiem — pasludināta oficiāla rusifikācija. Atmest un aizmirst savu mātes valodu — vai arī tas nav mankurtisms, pret kuru savā laikā tik asi nostājās jaunā lēmuma izstrādes komisijas vadītājs Čingizs Aitmatovs? Protams, padomju republikām atliek arī iespēja šo centra lēmumu savās republikas neratificēt — tas viņu pašu ziņā.

Par laimi, latviešu valodas kā valsts valodas likteni šis PSRS Augstākās Padomes lēmums nevar ietekmēt, jo Latvija ir nostājusies uz neatkarības ceļa. Un varbūt tieši jaunais lēmums par PSRS oficiālo valodu ir viens no spilgtākajiem pierādījumiem, ka Latvijai nav cita ceļa, kā glābt savu tautu un valodu. Neatkarīgās Latvijas Republikas valsts valoda ir latviešu valoda, un jaunajos apstākļos tai būs visas iespējas dzīvot un plaukt. Būs, protams, vajadzīgas arī dažas izmaiņas mūsu Valodu likumā, taču tie ir tehniski jautājumi. Latvijā valsts valoda ir un paliek latviešu valoda.

Aina BLINKENA,

profesore