Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Spīdolas stipendija — atbalsta zīme iesāktam darbam

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Latvijas Kultūras fondā

Spīdolas stipendija. Tās iegūšana nav tikai sevis apliecināšana, tā ir vērtību izzināšana, atrašana un atdošana tautai. Tā ir — darba dziļums un daudzveidība.

Varbūt šī saruna ar Spīdolas padomes locekli, muzikologu Arnoldu Klotiņu, rosinās jūs apzināt savu varēšanu un aicinās kļūt par Spīdolas stipendiātu kandidātu.

— Atgādiniet lasītājiem vēlreiz, kas ir Spīdolas padome un ar ko tā nodarbojas?

— Spīdolas padome ir dažādu specialitāšu cilvēku kolēģija. Padomes kompetencē ir Spīdolas stipendiju piešķiršana par darbiem kultūrā, kultūrzinātnē, kultūras vēsturē.

— Kā Spīdolas padome ietekmē kultūrsituāciju Latvijā?

— Spīdolas padome cenšas finansiāli atbalstīt tās personas, kuras nodarbojas ar kādu kultūras jautājumu izpēti, apzināšanu, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir palikušas ārpus Zinātņu akadēmijas, Universitātes vai citu kultūras iestāžu uzmanības loka. Varētu teikt, ka mēs mīlam cilvēkus, kas ar kultūras pētniecību nodarbojas neformāli, nevis neprofesionāli. Saskaņā ar Kultūras fonda koncepciju, arī Spīdolas padome nodarbojas ar «lielās kultūras piramīdas» augšējo slāni, tas ir, ar dažādām elitāram lietām, piemēram, ar japāņu, grieķu, latīņu valodas mācīšanos un tekstu tulkošanu. Tās ir elitāras parādības. Un arī ar piramīdas zemāko slāni. Tas ir — ar tiem jautājumiem, kas skar vidi, mājas kultūru, jaunsaimniecību apkārtni utt… Jo tas kultūras sektors, kas savulaik veidojās ap kultūras namiem, atslābst, vai mainās mūsu sabiedrības struktūra.

— Kādam nolūkam kalpo Spīdolas stipendija?

— Šogad Spīdolas stipendija iegūst plašāku vērienu vai vismaz — papildu jēgu. Pirmkārt, tāpēc, ka par Spīdolas stipendiātu kandidātiem tiek uzaicināti arī ārvalstu pilsoņi, otrkārt, sākot ar 1992. gadu, savu atbalstu neliegs arī Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonds. Protams, šī valūta netiks izmantota pašām stipendijām, bet gan tādiem iespējamiem mērķiem kā izdevuma iespiešana ārzemēs, kāda kultūras cilvēka uzturēšanās ārzemēs u.tml. PBLA KF aicina stiprināt tās Spīdolas stipendijai pieteiktās tēmas, kas skar latviešu kultūras popularizāciju ārzemēs. Aktuāls kļūst jautājums par dažādu tautu ieguldījumu Eiropas kultūrā, tostarp arī latviešu kultūras eiropeisko kontekstu. Tas ir saistīts ar to, ka 1992. gadā Rietumeiropa cer atvērt robežas, un mazās Eiropas tautas domā par to, kur tās nonāks un kā būs ar viņu pašu kultūru. Tāpēc būtu ļoti svarīgi pētīt, kā latviešu kultūra agrāk izskanējusi Eiropas kontekstā un kāda tā būs turpmāk. Kāds būs Baltijas valstu pienesums Eiropas kultūrai pašreizējos apstākļos…

— Vai stipendijas tika piešķirtas tikai entuziastiem vai tomēr arī profesionāļiem?

— Kultūras fonda koncepcija ir piramīdas smaile un pamats — augstākais un zemākais. Zināmā mērā arī Spīdolas stipendijas tiek piešķirtas divām kategorijām — viena ir entuziastiem, tie galvenokārt ir novadpētnieki, entuziasti kāda atsevišķa Latvijas kultūras jautājuma izpētē. Tiek piešķirtas stipendijas arī zinātniekiem, ja viņi izstrādā tēmu, kā jau teicu, kas nav izpelnījusies kādas zinātnes iestādes atzinību.

— Cik liels ir risks, piešķirot stipendijas? Vai ir bijuši gadījumi, kad tēma nav izstrādāta un ieguldītie līdzekļi palaisti vējā?

— Tādi gadījumi ir ļoti reti. Bet vispār audzināšanā un kultūrā vienmēr ir risks.

— Kādām tēmām būs prioritāte šogad?

— Spīdolas padome apspriedās: prioritāte būs mācību grāmatām, jo padome uzskata, ka mūsu pamatizglītības līmenis joprojām ir ļoti zems, bērnu zināšanas ir paviršas. Otrkārt, prioritāte būs tiem autoriem, kas pēta latviešu kultūras identitāti, tātad Latvijas kultūras specifiku. Arī tiem, kas cenšas izstrādāt vides kultūras, mājas kultūras, ģimenes un novadpētniecības jautājumus. Protams, arī tiem, kas nodarbojušies ar retu valodu studijām. (Spīdolas stipendijas tiks piešķirtas arī par studijām, nevis tikai par darbiem vien.) Ļoti nepieciešami Latvijai ir cilvēki, kas prastu retas valodas. Pirmkārt, no vēsturnieku interešu viedokļa raugoties, tā būtu lejasvācu valoda, kādā uzrakstīta lielākā daļa Latvijas arhīvu. Arī tādas valodas kā ķīniešu, arābu, hindi, spāņu un Baltijas tautu valodas. Runājot par Baltijas valstu kultūras kopību, ļoti neliels ir to cilvēku skaits, kuri runā visās trijās (latviešu, lietuviešu un igauņu) valodās. Vēlams, lai šādu cilvēku būtu krietni vairāk.

— Cik lielai jābūt iestrādei?

— Tas var būt dažādi, viss ir atkarīgs no tēmas, protams, Spīdolas padome raugās, lai cilvēks neatnāk kā fantazētājs un sapņotājs, ko viņš tik visu varētu darīt, bet lai viņam būtu zināms, kas līdz šim ir darīts — tēmas izpētes vēsture. Stipendiātiem ir jāzina, ko viņi grib un var.

— Kādi ir pabalsti un stipendijas un kāds ir to apjoms?

— Stipendija «Atbalsts» paredzēta Latvijas pilsoņiem un arī ārzemju pilsoņiem, kas izstrādā Latvijai svarīgas tēmas. Stipendija «Ceļamaize» domāta tiem Latvijas pilsoņiem, kas dodas ārpus Latvijas. «Sālsmaize» — ārvalstu pilsoņiem, kuri iebrauc mācīties un strādāt Latvijā. Ceturtā stipendija ir «Cerība», ko piešķiram jauniešiem līdz 35 gadu vecumam, lai palīdzētu apgūt Latvijā nepieciešamas specialitātes.

Spīdolas padome var piešķirt arī pabalstu, sevišķi tas attiecas uz ārvalstu pilsoņiem, kas iebrauc Latvijā un vēlas pētīt kādu kultūras jautājumu.

Šogad kopējais naudas fonds ir 70000 rubļu. Tā kā izmaksas ir pieaugušas un algas tāpat, tad stipendijas ir paredzētas 250 — 600 rbļ. mēnesi. Tās liek piešķirtas uz laiku līdz diviem gadiem. Vienreizējie pabalsti svārstās no 500 līdz 5000 rbļ.

— Kāda būs konkursa norise?

— Sakarā ar to, ka konkursu palīdzēs finansēt Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras Fonds, lūdzam iesniegt darbu pieteikumus līdz 21. septembrim. Konkursa pirmā kārta notiks 25. septembrī, tā būs slēgta Spīdolas padomes sēde, kurā padome iepazīsies ar iesniegtajiem materiāliem un izraudzīsies pieteikumus, kas startēs otrajā kārtā. Otrā kārta paredzēta 12. un 13. novembrī, arī tā būs slēgta Spīdolas padomes sēde, tajā žūrija noklausīsies īsus pretendentu ziņojumus par saviem projektiem un atbildes uz jautājumiem. 20. novembrī žūrija rezumēs konkursa rezultātus un pieņems galīgo lēmumu, ko pēc tam apstiprinās Kultūras fonda valdes prezidijā sanāksmē.

— Cik stipendijas tiks piešķirtas?

— Es vienmēr uzsveru, ka nevajag noteikt stingras skaitliskās robežas, bet vajag balstīties uz to, cik nozīmīgi ir tēmu pieteikumi. Var teikt, ka aptuveni tiks piešķirtas piecpadsmit stipendijas.

— Kā notiks pieteikumu izvēršana?

— Lai to uzzinātu, pretendentiem vajadzētu zvanīt pa tālruni 228315, Guntim Kalniņam (atbildīgajam par konkursu). Kultūras fondā, Basteja bulv. 12 ceturtdienās no 16 līdz 18 un piektdienās no 10 līdz 12 varat saņemt Spīdolas pabalstu un stipendiju nolikumu. Saskaņā ar šo nolikumu Spīdolas padome izraugās stipendiātus.

— Kāds ir jūsu vēlējums nākamajiem Spīdolas stipendiātiem?

— Es aicinātu visus cilvēkus atmest latviešiem piemītošo flegmatismu un kautrību, bet vienlaikus prast novērtēt savas spējas un iesniegt pieteikumus.

Gribētu apelēt tiklab pie sabiedrības, kā pie Kultūras fonda. Ja gribam sadarboties ar personām ārpus Latvijas, ar latviešiem ārzemēs, tad mums jāpalīdz viņiem pārvarēt psiholoģisko un valodas barjeru. Ārzemju latviešu jaunieši atbrauc uz Latviju un neatrod kultūras jomās savu vietu, jo mums pašiem ir pietiekami daudz kultūras darbinieku. Ļoti gribētos, lai Kultūras fonds reiz sarīkotu Spīdolas padomes latviešu jauniešu vasaras nometni Latvijā. Tad mēs redzētu, kāds latviešu jauniešu kultūras potenciāls ir ārzemēs un kā tas varētu kalpot Kultūras fonda mērķiem. Tas arī palīdzētu pārvarēt robežu, kas pagaidām ir starp viņiem un mums…

Uz tikšanos Spīdolas padomē! 

 

Edīte Valtere

 

Attēlā: Spriež muzikologi Arnolds Klotiņš un Ingrīda Zemzare