Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Jaunie PSKP Statūti

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Šo PSKP Statūtu, projektu sagatavojusi Maskavas partijas kluba «Komunisti — reformatori par demokrātisku platformu PSKP» programmas sekcija un tas pieņemts par pamatu kluba sapulcē 1989. gada 22. novembrī.

Projekts sastādīts, ņemot par pamatu sekojošus Statūtu dokumentus: visu redakciju PSKP Statūtus; sociālistisko valstu komunistisko un strādnieku partiju Statūtus: nesociālistisko valstu (Austrijas, Lielbritānijas, Rietumvācijas, Itālijas, Nīderlandes, Francijas, Zviedrijas (divas partijas), Japānas, Beļģijas, Kanādas, Portugāles, Šveices) kompartiju Statūtus; Tautas frontu un citu valsts demokrātisko kustību un organizāciju Statūtu dokumentus; Latvijas universitātes, Maskavas Valsts universitātes, MAI . . . komunistu, konkrētus priekšlikumus, publikācijas presē.

Izstrādājot šos Statūtus, to sastādītāji par pamatu ņēma Maskavas partijas kluba pamatmērķi, kas formulēts tā platformā PSKP XXVIII kongresam: PSKP būtiska reforma parlamenta tipa modernas demokrātiskas partijas virzienā, kas darbojas daudzpartiju sistēmas apstākļos. Atbilstoši šim mērķim Statūtu projektā izstrādāti principiāli jauna partijas modeļa organizatoriskie pamati un darbības mehānisms, par šādu partiju. PSKP jākļūst reformas gaitā, noteikta "pārejas perioda laikā. (Skat. Statūta projekta vispārējas tēzes.) Atbilstoši partijas jaunajam skatījumam pašos pamatos mainīts PSKP Statūtu saturs un struktūra. Pamats partijas uzbūves un darbības jaunās koncepcijas izpratnei ir Statūtu projekta III sadaļa, kur pārstāvēta partijas dzīves vispārdemokrātisko principu un tos nodrošinošo normu sistēma, kas dota demokrātiskā centrālisma principa vietā.

Šie principi:

— visu vadošo orgānu ievēlējamība no apakšas līdz augšai;

— pilnīgs atklātums visu līmeņu partijas organizāciju darbā;

— komunistu uzticību neattaisnojošo partijas komiteju sekretāru un locekļu atsaukšana;

— mazākuma pakļaušanas vairākumam, garantējot mazākuma tiesības;

— plašs partijas iekšējās dzīves plurālisms;

— PSKP veidošana kā savienoto republiku suverēnu un līdztiesīgu komunistisko partiju savienību (federatīvais princips).

Atbilstoši šiem principiem Statūtu projektā ir divi principiāli jaunievedumi. Pirmkārt, PSKP Statūtos nostiprināti tikai visas partijas darbības pamati, tās tiesības, ko centram deleģējušas savienoto republiku komunistiskās partijas. Visu pārējo nosaka pašas komunistiskās partijas un fiksē savos Statūtos. Otrkārt, Statūtu projektā ne tikai PSKP vertikāla struktūra (partijas pirmorganizācijas — vietējās organizācijas — savienoto republiku komunistiskās partijas), bet arī horizontālā struktūra (komunistu funkcionālās apvienības, mērķapvienības, profesionālās un citas apvienības, partijas pirmorganizācijas — partijas pirmorganizāciju starpreģionālās apvienības — partijas organizāciju sekretāru padomes utt.).

Tāpēc Statūtu projekta galvenā uzmanība pievērsta partijas pirmorganizācijas (partijas pamata) un centrālo partijas orgānu pilnvaru noteikšanai. Turklāt stingri tiek ievērots funkciju sadales princips starp partijas «likumdošanas» orgāniem, izpildorgāniem, un kontroles un revīzijas orgāniem.

Statūtu projekta VI un VII sadaļa veltīta partijas parlamentārai darbībai, kas, mūsuprāt, drīz būs PSKP pamats.

Šis Statūtu projekta variants nav pabeigts dokuments. Tāpēc lūdzam priekšlikumus un vēlējumus tā pilnveidošanai sūtīt pēc adreses: 113209, Maskava, Sevastopoles prospekts 28/4, 101. istaba, Maskavas partijas klubam.

 

I VISPĀRĒJĀS TĒZES

PSKP ir politiska sabiedriska organizācija, kas savās rindās uz brīvprātības pamata apvieno dažādu tautas slāņu un grupu pārstāvjus, kas iestājas par demokrātiska sociālisma iedibināšanu mūsu valstī.

PSKP ir reformu partija. Tā par savu stratēģisko mērķi izvirza visu sabiedrības pušu būtiskas reformas (pārbūves) realizēšanu, kuras rezultātā tiks radīti apstākļi demokrātiskā sociālisma attīstībai, kas pamatosies uz vispārcilvēcisko interešu un vērtību prioritātes, īpašuma formu daudzveidības un tirgus ekonomikas, demokrātijas, humānisma, plurālisma, sociālā taisnīguma, nevardarbības, solidaritātes, iecietības pret citiem pasaules uzskatiem un sabiedriskām sistēmām principiem.

PSKP ir patiesi demokrātiska partija. Tā sevi vērtē kā vispārdemokrātiskās kustības, pilsoņu sabiedrības sastāvdaļu Padomju Savienībā. Partija noliedz jebkuru varas, īpašuma, ideju monopolizāciju, iestājas par sabiedrisko problēmu risināšanas demokrātiskām, reformistiskām metodēm.

PSKP ir tiesiska partija. Tā savu darbu organizē atbilstoši PSRS Konstitūcijai, savā darbībā ievēro PSRS likumu par sabiedriskajām organizācijām, vadās no likumdošanas aktiem un PSRS ratificētiem starptautiskiem nolīgumiem. Partija atzīst visu to politisko organizāciju līdztiesību, kas darbojas sabiedrībā. Tā aizstāv savas tiesības uz politiskā līdera pozīciju tikai vēlēšanās un apliecina ar savu teorētisko un praktisko darbību. Tā ciena tautas gribu un ir gatava politisko varu atdot tiem politiskajiem spēkiem, kas brīvās parlamentārās vēlēšanās iegūs vēlētāju balsu vairākumu.

Atjaunināmā politiskā sistēmā partija koncentrē uzmanību uz šādām galvenajām funkcijām:

— programmu izstrādes funkciju, kas sevī iekļauj sabiedrības attīstības vispārējās koncepcijas, sociāli ekonomisko, politisko, ekoloģisko un citu programmu izstrādi, kuras kā alternatīvas iesniedz tautas apspriešanai, valsts parlamentā;

— politisko funkciju: cīņa par mandātu vairākuma iegūšanu visu pakāpju varas orgānu vēlēšanās un, uzvaras gadījumā. valdības, vietējo izpildorgānu veidošanu nolūkā realizēt savu priekšvēlēšanu programmu;

— ideoloģisko funkciju: ideoloģiskā plurālisma apstākļos savu idejisko pozīciju un uzskatu aizstāvēšana, savu ideju propaganda un aģitācija par tām, pilsoņu iesaistīšana PSKP pusē vai tās rindās;

— organizatorisko funkciju: partijas iekšējo attiecību organizēšana uz patiesi demokrātiskiem pamatiem.

PSKP sadarbojas dažādu filozofisko un reliģisko pārliecību cilvēki. Partijas garīgās saknes ir Marksa, Engelsa, Pļehanova, Ļeņina, Gramši un citu marksisma teorētiķu atjauninātās idejas, strādnieku šķiras, komunistiskās un sociāldemokrātiskās kustības pieredze, Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas mantojums, cilvēces izstrādātās, humānās idejas un koncepcijas.

PSKP savas attiecības ar citām pasaules asociācijas politiskajām partijām veido uz neatkarības, vienlīdzības, neiejaukšanās cits cita iekšējās lietās principiem. PSKP solidaritātes saites saista ar mūsdienu pasaules komunistiskajām, sociālistiskajām, sociāldemokrātiskajām un citām progresīvajām partijām un kustībām.

 

II. PSKP PIEDERĪBA

PSKP ir partija, kur darbības sākumpunkts un galamērķis ir cilvēka cieņa. Partija nepiekļauj un neapspriež savus biedrus, partija viņus apvieno humānam mērķim un humāniem līdzekļiem, ar kādiem šis mērķis var tikt sasniegts. Partijas un atsevišķa komunista interešu harmonisks apvienojums ir dažādi domājošu un vienprātīgi darbojošos PSKP biedru stabilas, brīvprātīgas savienības pamats.

1. § Par PSKP biedru var kļūt katrs PSRS pilsonis neatkarīgi no profesijas, filozofiskajām pārliecībām, ticības, rasu un nacionālās piederības, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, atzīst partijas pamatprincipus un vērtības, tās Statūtus, aizstāv šos principus un partijas politiku, darbojas vienā no partijas organizācijām un maksā biedru naudu.

2. § PSKP biedru tiesības.

1. p. Visiem partijas biedriem neatkarīgi no sociālā statusa un ieņemamā posteņa ir vienādas tiesības. 2. p. Katram partijas biedram atbilstoši demokrātijas principiem ir tiesības:

a) piedalīties partijas politikas un darbības noteikšanā:

— iesniedzot priekšlikumus;

— izklāstot savus uzskatus un piedaloties visu izskatāmo jautājumu brīvā apspriešanā kā pirms, tā arī pēc lēmuma pieņemšanas;

b) izvirzīt, vēlēt un tikt ievēlētam (vai deleģētam) jebkurā partijas orgānā, jebkurā postenī;

c) kritizēt jebkuru partijas orgānu, jebkuru komunistu neatkarīgi no viņa ieņemamā posteņa;

d) sastādīt platformas, organizēt grupas un frakcijas, kuru mērķis saliedēt partijas biedrus, kam ir viens viedoklis jebkurā politikas jautājumā un partijas praktiskā darbībā;

e) veikt brīvus pētījumus filozofijas, zinātnes, mākslas un kultūras sfērā;

f) saņemt informāciju, kas ir partijas orgānu rīcībā;

g) personiski piedalīties jebkurā tā darbības apspriešanā;

h) brīvi izstāties no partijas, iesniedzot paziņojumu par izstāšanos;

i) izstāties no savas pirmorganizācijas un iestāties citā pirmorganizācijā ar tās piekrišanu vai kopā ar citiem PSKP biedriem izveidot jaunu pirmorganizāciju;

j) piedalīties citās politiskās, sabiedriskās organizācijās un kustībās, kuru principi un darbība nav pretrunā PSKP Programmai un Statūtiem;

k) nepiedalīties pasākumos, kas ir pretrunā ar viņa pārliecībām;

1) uz partijas finansiālu palīdzību un juridisku aizstāvību, ja nelikumīgi PSKP biedra tiesības aizskāruši kā partijas, tā arī nepartijas orgāni.

3. § PSKP biedru pienākumi.

Katra PSKP biedra pienākums:

— būt reģistrētam vienā no partijas organizācijām, — piedalīties partijas organizācijas darbā, — ievērot PSKP Programmas un Statūtu principus, — maksāt biedru naudu, — sargāt PSKP prestižu, godu, cieņu un īpašumu.

4. § Uzņemšana PSKP.

1. p. Uzņemot PSKP, jāvadās tikai no uzņemamā biedru personiskajām īpašībām, partijas sastāva regulēšana pēc sociālās, nacionālās un citām pazīmēm nav pieļaujama. 2. p. Par PSKP biedru uzņem individuāli uz jaunuzņemamā biedra personiska iesnieguma pamata partijas pirmorganizācijās sapulcē.

5. § Partijas piederības pārtraukšana.

PSKP piederība var pārtraukt:

1. p. PSKP biedrs pēc paša vēlēšanās, pēc tam, kad viņš iesniedzis paziņojumu par izstāšanos un nodevis partijas biedru karti. 2. p. Sakarā ar izslēgšanu no partijas.

Izslēgt var partijas biedru, kura rīcība ir pretrunā partijas Programmai_ vai Statūtiem vai ja viņš citādā veidā partijai nodara ļaunumu. Jautājumu par PSKP biedra izslēgšanu no partijas izskata un izlemj tās partijas organizācijas sapulce, kurā viņš ir uzskaitē.

No PSKP izslēgtajam ir tiesības divu mēnešu laikā iesniegt apelāciju augstākstāvošā partijas orgānā, līdz pat PSKP kongresam.

 

III. PSKP UZBŪVES UN DARBĪBAS DEMOKRĀTISKIE PRINCIPI

Partijas Statūti nosaka pamatus, vispārējos demokrātiskos principus, PSKP funkcionēšanas normas un mehānismus.

Partija darbojas uz sekojošu demokrātisko principu pamata:

1. § Visu vadošo orgānu ievēlējamība no apakšas līdz augšai:

1. p. Sekretāru, vēlēto partijas orgānu, delegātu uz partijas forumiem tiešu, alternatīvu, pēc platformām, ar aizklātu balsošanu, ar kandidātu brīvu izvirzīšanu un pašizvirzīšanu sekretāru, vēlēto partijas orgānu locekļu, partijas forumu delegātu vēlēšanas.

2. Pilnīgs atklātums visu līmeņu partijas organizāciju darbā.

1. Partijas masu informācijas līdzekļu neatkarība no partijas izpildorgāniem.

2. Jebkuru partijas dokumentu un arhīvu pieejamība partijas biedriem.

3. Visu līmeņu partijas organizāciju pastāvīgo diskusiju klubu funkcionēšana.

4. Visu partijas forumu atklātība.

3. Partijas komiteju sekretāru un locekļu atsaukšana, ja viņi nav attaisnojuši komunistu uzticību.

1. Vēlēto partijas orgānu locekļus var atsaukt:

a) ar reģiona komunistu referendumu, kuri viņus izvirzījuši;

b) reģiona komunistu pārstāvju (delegātu) partijas forumā.

4. Mazākuma pakļaušanās vairākumam, garantējot mazākuma tiesības.

1. Partijas biedriem, kuru viedoklis nesakrīt ar vairākuma viedokli, jācienī vairākuma lēmums, kas pieņemts demokrātiskā ceļā un iespēju robežās jāveicina šo lēmumu realizēšana, saglabājot sava viedokļa brīvību.

A. (2. variants): nevienam nav tiesību traucēt vairākuma lēmumu izpildi, taču nevienam partijas biedram nav obligāti piedalīties darbībā, kurai viņš nepiekrīt.

B. (3. variants): vadošo partijas orgānu (kongresu, konferenču, sapulču) lēmumu obligātums attiecīgās organizācijas komunistiem. Augstākstāvošā vēlētā un izpildu orgāna lēmumus zemākā partijas organizācija izpilda tad, ja tā piekrīt minētajam lēmumam.

2. Komunistiem, kuri paliek mazākumā:

a) tiek nodrošināta platformu izvirzīšanās, frakciju un grupējumu veidošanas brīvība;

b) tiek dotas tiesības pēc zināma laika pieprasīt atkārtoti izskatīt partijas forumos strīdīgos jautājumus;

c) garantēta proporcionāla pārstāvniecība PSKP orgānos un iespēja izklāstīt savus uzskatus partijas presē.

§ 5. Plašs iekšpartijiskais plurālisms

1. Platformu, frakciju un grupējumu brīvība partijā.

2. Plaša vietējo un pirmorganizāciju autonomija. Augstākstāvošie orgāni nevar atcelt lēmumus, ko pieņēmusi partijas organizācija savas kompetences ietvaros.

3. Iespēja veidot horizontālas struktūras, t. i., partijas organizācijas un to apvienības pēc teritoriālā, ražošanas mērķa,, funkcionālā un citiem: principiem.

4. Iekšpartijskā diskusija — pastāvīgais pamatmehānisms, lai atklātu, samērotu un tuvinātu komunistu viedokļus.

§6. PSKP uzbūves federatīvais princips PSKP ir brīvprātīga savienoto republiku suverēnu un līdztiesīgu komunistisko partiju savienība.

 

IV PSKP STRUKTŪRA

§1. PSKP galvenie struktūrposmi ir:

1. Pa vertikāli:

— partijas pirmorganizācijas, — vietējās (rajonu, pilsētu, apgabalu, novadu) partijas organizācijas, — savienoto republiku komunistiskās partijas.

2. Pa horizontāli:

— funkcionālās, mērķa, profesionālās un citas komunistu apvienības, partijas pirmorganizācijas, — starpreģionālās partijas; pirmorganizāciju apvienības, — partijas pirmorganizāciju sekretāru padomes utt.

§2. Partijas pirmorganizācijas ir PSKP pamats. Visi citi organizatoriskie veidojumi ir otršķirīgi, to funkcijas — koordinējošas, pilnvaras — izriet no pirmorganizāciju Pilnvarām.

1. Partijas pirmorganizācijas izveido pēc teritoriālā, ražošanas, funkcionālā un citiem principiem.

2. Lēmumu par partijas pirmorganizācijas izveidošanu pieņem dibināšanas sapulce, kur piedalās ne mazāk kā 3 PSKP biedri un to reģistrē augstākstāvošs partijas orgāns,

3. Partijas pirmorganizācijas augstākais orgāns ir kopsapulce vai konference.

4. Bez pilnvarām, kas noteiktas savienotās republikas kompartijas statūtos, partijas pirmorganizācijai ir tiesības:

a) lemt visus partijas pirmorganizācijās kompetencē esošos jautājumus;

b) uzņemt partijā un izslēgt no tas;

c) patstāvīgi noteikt savu struktūru;

d) patstāvīgi izmantot savus finanšu līdzekļus; partijas pirmorganizācijas ir atbildīgas par savām saistībām;

e) veikt izdevēja darbību, izdot savus informācijas orgānus;

f) minēto statūtu noteiktajā kartībā ievēlēt partijas orgānu, sekretāru, kontroles un revīzijas komisiju, partijas preses orgāna redkolēģiju;

g) izvirzīt (deleģēt) savus pārstāvjus augstākajos orgānos un piedalīties to vēlēšanas noteiktajā kārtībā, dot viņiem norādījumus, sniegt pieprasījumus, t noklausīties pārskatus, nepieciešamības gadījumā atsaukt;

h) pieņemt lēmumu par partijas organizācijas darbības pārtraukšanu.

§3. Vietējās partijas organizācijas

1. Vietējās partijas organizācijas, kas izveidotas viena rajona, pilsētas, apgabala, novada, autonomā veidojuma teritorijā, var apvienoties attiecīgās organizācijās vai savienotās republikas kompartijā.

2. Šo organizāciju augstākais orgāns ir konference.

3. Savu darbu vietējās partijas organizācijas veido uz PSKP programmas un statūtu, savienotās republikas kompartijas programmas un statūtu pamata, vadoties no savas organizācijas konferences lēmumiem.

§ 4. Savienoto republiku komunistiskās partijas

Visi iekšpartijiskās darbības principi un normas, izņemot republiku kompartiju PSKP deleģētos, principus un normas, kas fiksēti šajos statūtos, ir savienoto republiku komunistisko partiju kompetencē.

1. Savienoto republiku komunistiskās partijas reģistrējas PSKP sastāvā ar saviem normatīvajiem dokumentiem, kas nav pretrunā PSKP programmai un statūtiem.

2. Savienotās republikas kompartijai var būt sava programma un statūti, savs budžets, tā var patstāvīgi rīkoties ar saviem finanšu ienākumiem, īpašumu, tai ir atbildība par savām saistībām, kā arī par to naudas līdzekļu izmantošanu un tā īpašuma saglabāšanu, kas pieder PSKP kopumā.

3. Savienotās republikas komunistiskajai partijai ir tiesības brīvi izstāties no PSKP.

Lēmumu par izstāšanos no PSKP pieņem pēc referenduma rezultātiem, ja par to nobalsojusi vairāk nekā puse savienotās republikas kompartijas biedru.

4. Tikai savienotās republikas komunistiskas partijas kompetencē ir:

a) pieņemt republikas organizācijas programmu un statūtus, b) noteikt savas organizācijas struktūru, c) ievēlēt partijas orgānu, sekretāru, kontroles un revīzijas komisiju, partijas preses orgāna redkolēģiju, d) izvirzīt (deleģēt) savus pārstāvjus PSKP vadošajos orgānos, e) izveidot dažādus orgānus,, iestādes un uzņēmumus savā organizācijā un vadīt to darbību, f) nodibināt divpusējus un daudzpusējus sakarus ar valsts un sabiedriskajām organizācijām gan PSRS, gan ar valstis, g) izvirzīt dažādu līmeņu deputāta kandidātus, līdz pat republikas parlamentam.

5. Savienotās republikas komunistiskās partijas augstākais orgāns ir kongress, kura termiņu un norises kārtību nosaka republikas kompartijas statūti.

§5. PSKP horizontālās struktūras izveido pēc darbības un citu interešu loka neatkarīgi no teritoriālā izvietojuma.

1. Horizontālās struktūras regulē augstākstāvošais teritoriālais partijas orgāns. Gadījumā, ja tiek atteikta reģistrācija, vadošais horizontālās struktūras orgāns var griezties citās instancēs, līdz pat PSKP CK.

2. Augstākais horizontālās struktūras orgāns ir konference.

3. Horizontālajai struktūrai ir tiesības:

a) pieņemt dokumentus, kas atspoguļo tās pozīciju, b) patstāvīgi noteikt savu struktūru,

c) patstāvīgi rīkoties ar saviem finanšu līdzekļiem, d) veikt izdevēja darbību, izdot savus informācijas orgānus, e) ievēlēt vadošos orgānus, f) izvirzīt savus pārstāvjus uz attiecīgajiem partijas forumiem ar padomdevēja balsstiesībām, g) būt pārstāvētiem attiecīgajos vēlētajos teritoriālajos partijas orgānos.

h) pieņemt lēmumu par horizontālās struktūras darbības pārtraukšanu.

4. Komunisti, kas ietilpst horizontālajā struktūrā, ir divkāršā partijas uzskaitē.

6. Jebkura līmeņa partijas forums ir pilntiesīgs pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse partijas organizācijas biedru vai pilnvaroto delegātu.

Lēmums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja par to nobalsojusi vairāk nekā puse partijas foruma locekļu (delegātu).

 

V PSKP CENTRĀLIE ORGĀNI

PSKP ir atdalītas likumdevējas, izpildu un kontroles funkcijas,

1. PSKP centrālie orgāni ir PSKP kongress, PSKP CK plēnums, Politbirojs, Centrālā kontroles un revīzijas komisija, PSKP centrālais preses orgāns — laikraksts «Pravda».

2. PSKP augstākais orgāns ir PSKP kongress. PSKP kārtējos kongresus sasauc PSKP CK plēnums nepieciešamības gadījumā, taču ne retāk kā reizi divos gados.

Kongresa sasaukšanas datumu, aptuveno darba kārtību un pārstāvniecības normas, ko izstrādājis PSKP CK plēnums, dara, zināmu partijas organizācijām ne vēlāk kā gadu pirms kongresa sākuma.

Pārskata referātu, tēzes, platformas, statūtu, un programmas projektus Centrāla Komiteja dara zināmu partijas organizācijām ar masu informācijas līdzekļu palīdzību; ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms kongresa sākuma.

CK priekšlikumi attiecība uz vadošo partijas orgānu (CK Politbirojs, partijas priekšsēdētājs, revīzijas komisija, centrālais preses orgāns) jauno sastāvu tiek iesniegti partijas pirmorganizācijām ne vēlāk kā mēnesi pirms kongresa.

3. PSKP ārkārtējos kongresus sasauc divu mēnešu laikā pēc PSKP CK plēnuma, Centrālas kontroles un revīzijas komisijas vai ne mazāk kā vienas ceturtās daļas visu PSKP biedru vai organizāciju iniciatīvas. Ja CK atsakās sasaukt kongresu vai neievērota sasaukšanas termiņus, orgāns, organizācija vai PSKP biedri, kas pieprasa to sasaukt, var izveidot organizācijas komiteju, kam ir visas tiesības sasaukt kongresu.

4. Delegātus PSKP kongresam ievēl uz tiešu un vien līdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, pēc platformām, (aizklāti balsojot, brīvi izvirzīt un pašizvirzoties kandidātiem tieši pirmorganizācijās, teritoriālos vēlēšanu apgabalos.

5. Kā delegāti ar padomdevēja balsstiesībām kongresa darbā piedalās:

a) CK, Centrālās kontroles un revīzijas komisijas, Centrālā preses orgāna redkolēģijas locekļi, b) komunisti — PSRS tautas deputāti, c) komunisti, kas ietilpst lielāko PSRS sabiedrisko, pašdarbīgo organizāciju vadībā, d) savienības mēroga horizontālo partijas struktūru pārstāvji.

§ 6. PSKP kongress:

— pieņem PSKP programmu un statūtus un izdara tajos grozījumus, — nosaka PSKP principiālo politiku galvenajos sabiedriskās dzīves jautājumos, — apspriež un izlemj svarīgākos PSKP darbības jautājumus, — noklausās, apspriež un apstiprina PSKP CK, Centrālās kontroles un revīzijas komisijas, Centrālā preses orgāna pārskatus, — piešķir pastāvīgās pilnvaras PSKP kongresa delegātiem.

— ievēl PSKP CK locekļus.

A. Apstiprina PSKP CK locekļu pilnvaras, kuri ievēlēti no katras savienotās republikas kompartijas.

B. Ievēl 50 procentu PSKP locekļu; apstiprina PSKP CK locekļu pilnvaras, kuri ievēlēti no katras savienotās republikas kompartijas (50 procentu).

— ievēl partijas priekšsēdētāju. Viena un tā pati persona var tikt ievēlēta par PSKP priekšsēdētāju ne vairāk kā uz diviem termiņiem, — ievēl, pēc partijas priekšsēdētāja ieteikuma, Politbiroja locekļus.

— ievēl Centrālo kontroles un revīzijas komisiju un partijas Centrālās preses orgāna redkolēģiju, — izveido pastāvīgas komisijas (programmas, tiesisko, organizatorisko, vēlēšanu u. c.), — pieņem lēmumu par PSKP pašlikvidēšanos.

§7. Pastāvīgo centrālo orgānu vēlēšanas notiek:

A. Pēc mažoritārās relatīvā vairākuma sistēmas, t. i., katram delegātam, ir tiesības atstāt biļetenā aizklātajai balsošanai jebkuru kandidātu skaitu, bet par ievēlētiem uzskata tos, kuri, salīdzinājumā ar citiem, guvuši lielāko balsu skaitu.

B. Pēc pārstāvniecības sistēmas, kad katrai grupai, delegātu frakcijai, kam ir minimālais skaitliskums (pastāvot pašreizējām kvotām uz partijas kongresu — apmēram 17 delegāti), ir tiesības atbilstoši savam skaitliskumam ievēlēt centrālajos orgānos savus pārstāvjus.

§8. Laikposmā starp PSKP kongresiem vadošās pilnvaras tiek sadalītas šādi:

— CK izstrādā partijas darba normatīvos dokumentus,

— Politbirojs veic izpildfunkcijas,

— Centrālā kontroles un revīzijas komisija veic kontroles funkcijas.

§9. PSKP СК ir augstākais PSKP pārstāvniecības orgāns starp kongresiem.

§ 10. PSKP CK plēnumus sasauc Politbirojs vajadzības gadījiumā, bet ne retāk kā reizi pusgadā, pēc savas iniciatīvas, pec ceturtās daļas PSKP biedru prasības vai pēc ne mazāk kā vienas ceturtās daļas savienoto republiku kompartiju priekšlikuma.

§11. PSKP CK plēnums:

— nosaka konkrētus PSKP kongresa lēmumu realizācijas ceļus, — koordinē savienoto republiku kompartiju darbu,

— ievēl no sava sastāva partijas priekšsēdētāja vietnieku un sekretariātu,

— izskata jautājumus par savienoto republiku kompartiju reģistrāciju, — izskata un apstiprina PSKP CK budžetu,

— apstiprina PSKP CK aparāta struktūru un štatus,

— sasauc PSKP kongresus un konferences, nosaka to norises vietu un laiku, delegātu pārstāvniecības normas,

— pieņem lēmumu par vissavienības iekšpartijisko referendumu un diskusiju rīkošanu,

— pieņem lēmumus, kas saistīti ar īpašuma un materiālo vērtību izmantošanu, finanšu ienākumu izmantošanu no uzņēmumu, izdevniecību, saimniecisko organizāciju darbības, kas pieder PSKP kopumā,

— apstiprina centrālo partijas sarakstu PSRS tautas deputātu vēlēšanām teritoriālajos apgabalos,

— koordinē centrālo partijas masu informācijas līdzekļu darbu.

С К pārstāv partiju kontaktos ar citām organizācijām valsts iekšienē, tā ārzemēs.

§12. Pārtraukumos starp plēnumiem PSKP darbības kārtējo koordināciju un organizāciju realizē PSKP CK Politbirojs.

1. Politbirojs ir pastāvīgais PSKP izpildorgāns.

2. Politbirojs pulcējas uz savām sēdēm vajadzības gadījumā, bet ne retāk kā reizi nedēļā.

3. Politbiroja lēmumus paziņo PSKP biedriem ne vēlāk kā nedēļu pēc sēdes.

4. Politbiroja locekļiem ir tiesības uzstāties PSKP vārdā bez īpašām pilnvarām pieņemto lēmumu ietvaros.

5. Politbirojs:

— organizē PSKP kongresa, konferences un С К plēnumu lēmumu izpildi, 41

— rīkojas ar PSKP finansēm apstiprinātā budžeta ietvaros,

— sagatavo, organizē, vada kongresus, konferences un PSKP CK plēnumus,

— sasauc PSKP CK plēnumus.

6. Politbiroja tehniskais orgāns ir sekretariāts. Tas uzskaita un reģistrē PSKP biedrus un organizācijas, un ienākošos naudas līdzekļus,

— salīgst kalpotājus centrālajā partijas aparātā,

— nodrošina ritmisku centrālo partijas orgānu darbu.

§12. Laikposmā starp PSKP kongresiem pēc PSKP CK plēnuma lēmuma vai pēc ne mazāk kā 5 procentu partijas biedru iniciatīvas var sarīkot vissavienības partijas referendumu, lai risinātu svarīgākās problēmas partijas dzīvē, to skaitā tādas, attiecībā uz kurām kongress vai PSKP konference nav varējusi pieņemt lēmumu.

1. Vissavienības partijas referendums ir pilntiesīgs izdarīt grozījumus programmā, statūtos un citos partijas dokumentos

2. Vissavienības partijas referendums uzskatāms par pilntiesīgu, ja tajā piedalījusies vairāk nekā puse PSKP biedru. Referenduma lēmums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja par to balsojusi vairāk nekā puse PSKP biedru, kas tajā piedalījušies.

3. Partijas referendumus var rīkot arī visos zemākajos līmeņos atbilstoši augstāk noteiktajam normām.

§13. Laikposmā starp PSKP kongresiem, lai rezumētu starpposmu darbu vai risinātu aktuālas politiskas un iekšpartijiskas problēmas, tiek sasaukta PSKP vissavienības konference. Konferenci sasauc reizi divos gados.

1. Konferences delegāti ir iepriekšējā PSKP kongresa delegāti.

2. PSKP vissavienības konference var izdarīt grozījumus PSKP programmā, un statūtos, par vienu trešo daļu atjaunot centrālo partijas orgānu sastāvu, izlemt citus jautājumus, kas ir PSKP kompetencē.

§14. Atsevišķas organizācijas vai visas partijas ietvaros, lai plaši apmainītos domām par dažādām politiskajām un partijas dzīves problēmām, tiek organizētas partijas diskusijas.

Partijas diskusijas rīko:

a) obligātā kārtā pirms partijas forumiem. Pirms PSKP kongresa partijas diskusija tiek sarīkota ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms kongresa sākuma,

b) pēc PSKP CK plēnuma lēmuma vai vienas savienotās republikas kompartijas iniciatīvas vai 5 procentu komunistu ierosmes,

c) diskusijā tiek nodrošināti brīvi dažādu uzskatu, pozīciju, platformu izklāsti, lai katrs PSKP biedrs varētu noteikt, kādu pozīciju apspriežamajā jautājumā ieņemt.

§15. Kontroles orgāni partijā

1. Laikposmā starp kongresiem PSKP orgānu, iestāžu un uzņēmumu darbību kontrolē Centrālā kontroles un revīzijas komisija. To izveido PSKP kongress, tā ir pastāvīgs kontroles, orgāns un savā darbībā pakļaujas tikai kongresam.

Šīs komisijas locekļiem, ir tiesības piedalīties jebkuru PSKP orgānu sēdēs.

2. Centrālā kontroles un revīzijas komisija:

— seko, kā organizācijas, orgāni, iestādes, uzņēmumi, PSKP biedri, amatpersonas izpilda programmu, statūtus un citus normatīvos dokumentus,

— atceļ partijas organizāciju un to orgānu lēmumus, ja tie pieņemti, pārkāpjot atbilstošo kompetenci,

 — kontrolē vēlēšanu gaitu partijā,

— izskata PSKP orgānu strīdus attiecībā uz to kompetenci un PSKP biedru protestus attiecībā uz PSKP orgānu vai amatpersonu izdarīto viņu tiesību aizskaršanu un pieņem šajā sakarībā saistošus lēmumus,

— pārbauda, kā organizācijas, orgāni, iestādes, PSKP uzņēmumi izmanto ienākošos naudas līdzekļus,

— izskata no PSKP izslēgto personu apelācijas.

§16. Partijas masu informācijas līdzekļi

1. PSKP centrālais orgāns ir laikraksts «Pravda». Laikraksta redkolēģiju ievēl PSKP kongresā, un tā pakļaujas tikai kongresam.

2. PSKP CK koordinē masu informācijas līdzekļu darbu. Tai ir tiesības ārpus kārtas ievietot savus oficiālos materiālus PSKP piederošajos masu informācijas līdzekļos.

3. Redakcijas pilnvarotie žurnālisti var piedalīties jebkura partijas orgāna sēdē.

4. Partijas organizācijām, kur ir vairāk par tūkstoti PSKP biedru, ir tiesības publicēt presē dokumentus, ko pieņēmis vairākums. Tādas pašas tiesības ir jebkurām partijas biedru grupām, kas savākušas vairāk par tūkstoti komunistu parakstu.

5. Partijas masu informācijas līdzekļiem ir tiesības paust jebkurus uzskatus un kritiku partijas ētikas ietvaros par programmu, statūtiem, politiku un personiski partijas biedriem, neatkarīgi no viņu stāvokļa.

6. Katra partijas organizācija, kā arī jebkura komunistu grupa var izdot savu preses orgānu vai izmantot citus, masu informācijas līdzekļus.

 

VI PARTIJA UN PSRS – TAUTAS DEPUTĀTU VĒLĒŠANAS

1. Partijas kandidātu sarakstus valsts parlamenta vēlēšanās sastāda teritoriālajos vēlēšanu; apgabalos atbilstoši šādiem noteikumiem: organizācijām un atsevišķiem partijas biedriem ir tiesības iesniegt apgabala partijas vēlēšanu komisijā savus priekšlikumus par kandidatūrām.

2. Konference, kurai vēlēšanu apgabala teritorijā esošās partijas organizācijas ievēl savus delegātus atbilstoši tām pašām pārstāvniecības normām, kādas ir partijas konferencei, sastāda un apstiprina kandidātu sarakstus uz iesniegto (priekšlikumu pamata.

3. Centrālo partijas sarakstu, ka4 sastādīts uz vietām izteikto priekšlikumu pamata tiek apstiprināts konference vai PSKP CK.

4. Izvirzot kandidātus komunālo orgānu vēlēšanās, spēkā ir kārtība, kādu noteikusi vietējā partijas organizācija vēlēšanu apgabalā.

5. Kandidātu sarakstos var ierakstīt arī tos, kas nav PSKP biedri.

6. Gadījumā, ja pieņemts: lēmums vēlēšanās sadarboties ar citām organizācijām, un grupām, kandidātu izvirzīšanas un sarakstu sastādīšanas kārtību nosaka uz pušu vienošanās pamata.

 

VII PARTIJAS FRAKCIJA PARLAMENTĀ

1. Deputātiem, komunistiem jāizveido partijas frakcija parlamentā.

2. Deputāti komunisti ir autonomi, savā parlamentārajā darbībā un pakļaujas ,tikāt kongresa vai PSKP konferences lēmumiem.

3. Deputāti komunisti ir atbildīgi par savu parlamentāro darbību pirmām kārtām savu vēlētāju priekšā.

4. Lai koordinētu partijas frakcijas darbību parlamenta, frakcija un PSKP CK organizē kopīgas sēdes, ja viena no pusēm to pieprasa.

5. Partijas parlamenta frakcijas vadītāji piedalās; partijas kongresā ar padomdevēja balsstiesībām.

Republikānisko un vietējo varas orgānu deputāti — komunisti arī ir autonomi savā darbībā un pakļaujas tikai kongresu; un PSKP konferenču lēmumiem un attiecīgā līmeņa partijas organizāciju, kongresu un konferenču lēmumiem.

 

VIII PSKP UN TAS ORGANIZĀCIJU TIESISKAIS STATUSS

1. PSKP īpašums kā patstāvīga īpašuma forma, ir naudas līdzekļi, ēkas, citas materiālās, vērtības.

A. PSKP īpašums ir partijas organizācijām un PSKP kā vienotam veselumam piederošie naudas līdzekļi un īpašums, kas nepieciešams programmas mērķu un uzdevumu realizēšanai. Partijas organizācijas patstāvīgi rīkojas ar tām piederošo īpašumu.

B. PSKP organizācijas savu vēlēto orgānu personā ir juridiskas personas, tām ir sava bilance un, tās atbild pēc savām saistībām par to īpašumu un naudas līdzekļiem, par kuriem pēc PSRS likumdošanas var tikt izvirzīta prasība.

Pie mazākuma pašnoteikšanās jautājumu par īpašuma sadali izlemj atbilstošās organizācijas augstākais orgāns.

2. Savu statūtos paredzi to uzdevumu realizēšanai partijas orgāni var izveidot uzņēmumus un citas saimnieciskas vienības.

 

IX PSKP NAUDAS LĪDZEKĻI

§1. Līdzekļi veidojas no biedru naudām, līdzekļiem, kas ienāk no vietējām partijas organizācijām, atskaitījumiem no izdevniecību, uz ņēmumu un partijas saimniecisko organizāciju peļņas, citu veidu darbības. PSKP budžeta ienākumi var veidoties arī no brīvprātīgiem padomju un ārvalstu pilsoņu, ārvalstu, nacionālo, starptautisko organizāciju, darba kolektīvu, valsts, kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju ziedojumiem u. c. avotiem.

A. Partijas pirmorganizācijas patstāvīgi nosaka savām vajadzībām izmantojamo naudas līdzekļu apjomu, PSKP budžets veidojas no apakšas uz augšu no pirmorganizāciju, rajonu, pilsētu, apgabalu, novadu partijas organizāciju, savienoto republiku kompartiju budžetiem.

B. Biedra naudas PSKP sadalās šādā veidā:

— 30% paliek partijas pirmorganizācijām,

— 10% nodod vietējām partijas organizācijām,

— 30% nodod savienoto republiku kompartijām,

— 30% nodod PSKP CK.

§2. Augstākstāvošo partijas orgānu atbrīvoto darbinieku darba apmaksa notiek tikai uz to ienākumu rēķina, kas saņemti no zemākajām partijas organizācijām.

§3. Ikmēneša iemaksu apjomu PSKP biedriem:

A. Nosaka savienoto republiku kompartijas.

B. Nosaka PSKP statūti (kongress).

C. Nosaka partijas pirmorganizācija un izmanto pēc saviem ieskatiem.

 

X PSKP HIMNA, KAROGS, SIMBOLIKA

1. PSKP himna ir «Internacionāle».

2. PSKP karogs — sarkans audekls.

3. PSKP biedri var nēsāt simboliku, ko apstiprinājis kongress.

4. PSKP biedriem izsniedz biedra kartes.

 

XI NOSLĒGUMS

Tiesības oficiāli traktēt PSKP statūtus pieder kongresam un PSKP CK. Uz šo statūtu pamata PSKP kongress pieņem, šādas instrukcijas:

— par vēlēšanu kartību PSKP,

— par uzticību zaudējušo partijas vadītāju atsaukšanas, kārtību,

— par PSKP kongresa delegātu pastāvīgajām pilnvarām,

— par partijas referendumu sarīkošanu,

— nolikums par Centrālo kontroles un revīzijas komisiju.