Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

PSRS Tautas deputātu II kongresā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Mūsu speciālkorespondents Āris Jansons ziņo no Maskavas

Pirmajā PSRS Tautas deputātu kongresā bieži bija dzirdamas replikas — nenovediet mūs no ceļa, pārtrauksim runāt par detaļām, atrisināsim saimnieciskās problēmas, nospraudīsim ekonomikas pasākumus! Šajā kongresā šķiet, ka dziļajās raizēs aizņemtie deputāti guva iespēju palīdzēt šā cildenā mērķa tuvināšanā. Vairākas dienas tika apspriests padomju valdības vadītāja N. Rižkova referāts, 13. piecgades ieceres, ekonomiskās reformas izvēršanas ceļi, stratēģiskie virzieni.

Valdības ieteiktā ekonomikas saimnieciskā reforma Kremļa kongresu pilī izsauca vētrainus strīdus. Man nācies sarunāties ar daudziem deputātiem un visi viņi bija gatavi kongresa rezolūcijas projektu papildināt vismaz ar vienu ierosinājumu. Debatēs par N. Rižkova referātu uzstājās 162 deputāti, bet vairāk nekā 300 runātgribētāju laika trūkuma dēļ pie vārda netika. Viena trešdaļa priekšlikumu tika veltīta ekonomikas reformai un tās tiesiskajiem aspektiem, vēl viena trešdaļa — pārtikas apgādes uzlabošanai. Sakarā ar to, ka deputāti izteica apmēram 1200 piezīmju un priekšlikumu, tika izveidota komisija kongresa lēmuma izstrādāšanai.

Amerikāņu avīze «Baltimore Sun» raksta: «Radikālie deputāti kongresā nolasīto ekonomikas programmu dēvē par vecmodīgu, centralizētu plānošanu, kas ietērpta pārbūves drānās, un atzīmē, ka tikai krass pavērsiens tirgus sistēmas virzienā var glābt nedienās nokļuvušo padomju ekonomiku. Taču vairākums deputātu, pēc visa spriežot, ir vienisprātis ar valdību, uzskatīdami, ka ekonomiskās kontroles atslābināšana izsauks katastrofālu inflāciju un neaptveramu apmēru bezdarbu.

Ne viens vien deputāts iebilda pret pašu kongresa lēmumu projektā formulēto pašreizējās ekonomiskās situācijas raksturojumu, kas nav adekvāts esošajām realitātēm. Dokumentā rakstīts par valsts saimniecībā pastāvošu «grūtu situāciju», taču tā sastādītā ir baidījušies minēt apzīmējumu «krīzes situācija», bet tas vairs pasaulei nav noslēpums. Pauzi pēc lēmuma projekta apspriešanas un komisijas priekšsēdētāja ziņojuma izmantoja deputāts Ogaroks, apsūdzot Starpreģionālo deputātu grupu negodīgā skaitļu falsifikācijā. Ar alternatīvas situācijas risinājuma piedāvājumiem pazīstamā starpreģionālā deputātu grupa mēģinot kongresa dalībniekus aizvest nepareizā virzienā, izmantodama situācijas raksturošanai sagrozītus statistikas datus. «Alternatīvas mūsu valdības projektam nav» «Dodiet valdībai iespēju strādāti» — aicināja enerģiskais deputāts. Līdzīgi izteicās deputāts Matjuhins: «Velti tiek uzkurinātas kaislības, tauta nogurusi!»

Latvijas pārstāvis akadēmiķis A. Kalniņš ieteica izveidot komisiju no visu republiku deputātiem alternatīvu risinājumu meklējumiem strīdīgos jautājumos. Deputāts Romanovs savukārt teica, ka kongresa atbalsts valdībai tai atņems mazvērtības kompleksu. Deputāts Veprevs aicināja izstrādāt pārtikas programmu turpmākajiem gadiem, un to kopā ar 13. piecgades projektu pēc papildināšanas izskatīt un apstiprināt AP. Daži deputāti ieteica sarīkot referendumu par naudas reformu.

Flotes admirāļa Černavina uzstāšanās apliecināja karavadoņa dziļo aizvainojumu pēc akadēmiķa G. Arbatova iepriekšējās dienas runas. Atgādināšu deputāta G. Arbatova runas pamattēzes: neviena valsts pasaulē, pat visbagātākā, neatļaujas sev lieku greznību — aizsardzības mērķiem tērēt 9% valsts nacionālā ienākuma. Pat pēc visiem paredzētajiem padomju armijas samazināšanas darbiem tā skaitliskā ziņā par pusmiljonu pārspēs Ķīnas un par pusotru miljonu — amerikāņu bruņotos spēkus. Godu mums nedara arī ar ASV dalītā 1. vieta ieroču tirdzniecībā pasaulē, — uzsvēra G. Arbatovs.

Tieši tāpēc mēs veselības aizsardzībai gadā izlietojam 25 miljardus rubļu, bet ASV — 250 miljardus dolāru. Flotes admirālis Černavins akadēmiķa Arbatova izteikumus nosauca par tukšu kriticismu, apgalvojot, ka šāda kritizēšana nozīmējot zinātnieka bailes no atbildības. Karavadonis aicināja neslēpties aiz valdības muguras un balsot par «Rižkova plānu». Deputāta Černavina asais uzbrukums padomju valdības konsultantam ASV jautājumos, kurš dodot tikai padomus, bet ne par ko neatbildot, radīja zālē pretrunīgu reakciju.

Deputāts Andrejevs savā runā pauda neuzticību valdības vienpusējiem pasākumiem un izvirzīja priekšlikumu balsot par neuzticību tiem valdības locekļiem, kuri, plānojot nākamo piecgadi, nav tikuši galā ar uzdevumu.

Pateicoties sēdes vadītāja enerģiskai rīcībai, neraugoties uz kritiku, kā jau varēja gaidīt, ekonomikas atveseļošanas valdības programmai deputāti iededza zaļo gaismu.

Igaunijas pārstāvis akadēmiķis M. Bronšteins vīlušos kolēģus mierināja ar secinājumu, ka valdības programmā «esot laba stratēģiskā daļa. Akadēmiķis domā, ka tas ir viceprezidenta ekonomista L. Abalkina nopelns. Programmā teikts, ka tirgum alternatīvas nav. Taču skaidrs, ka ar vienu lēcienu tirgus ekonomikā neielēksim. Otra daļa, ko sagatavojis Valsts plāns un ministrijas, ir vecais resoru diktāta mehānisms, mēģinājums saglabāt veco, labo laiku mantojumu.

Kremļa Kongresu pilī žurnālistiem tiek rīkoti brīfingi ar valdības locekļu un lielāko speciālistu dalību. Tādējādi žurnālistiem tiek liegts pat divu stundu pārtraukums starp dienas un vakara sēdēm. Divreiz iegriezies šādos brīfingos, secināju, ka uzaicinātie runātāji tur ziņo to pašu, ko referātos no augstās tribīnes.

Vakar un šodien risinājās triju Baltijas republiku parlamentāriešu apspriedes. Galvenokārt tika apspriesta mūsu deputātu uzvedības taktika sakarā ar konstitucionālās uzraudzības jautājumu gaidāmo izskatīšanu. Tika izteikti dažādi varianti — neierašanās uz sēdi, demonstratīva piecelšanās kājās, iziešana no zāles un tamlīdzīgi, lai uzsvērtu, ka nav iespējams piedalīties balsošanā par republiku tiesību ierobežojošiem jautājumiem. Konstitucionālās uzraudzības komitejas nodibināšana ar tai piešķirtām neierobežotām «augstāka soģa» funkcijām neapšaubāmi nozīmētu Baltijai tās suverenitātes daļēju zaudēšanu. Taču, lai triju republiku nostāja izpaustos efektīvi, ir nepieciešami sabiedrotie — no balsošanas jāatturas vairāk nekā trešdaļai deputātu. Diemžēl situācija zālē liecina, ka ilūzijas lolot mums nav tiesību.

Maskavā, 19. decembrī