Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

No 8. līdz 16. jūnijam notika Pirmās vispasaules igauņu jaunatnes dienas. To mērķis — tuvināt nāciju, kas tika sašķelta pirms 50 gadiem. Tā kā «Intūrista» pakalpojumi ir ļoti dārgi, līdz šim daudzi emigrācijā dzīvojošie igauņu jaunieši uz savu senču dzimteni nevarēja atbraukt. Tagad, viesojoties Igaunijā pēc individuāliem uzaicinājumiem, ciemiņi dzīvoja ģimenēs — arī tie, kuriem nebija šeit radu. Iztikām bez «Intūrista» pakalpojumiem. 428 viesi no 26 pasaules valstīm — tāds bija ciemiņu loks. Vēl tūkstotis emigrācijā dzīvojošu igauņu viesosies Igaunijā līdz gada beigām. Viesi devās ekskursijās pa Igaunijas rajoniem un salām, kur «Intūrista» aprūpē esošie tūristi parasti gan netiek vesti.

Pirmo vispasaules igauņu jaunatnes dienu laikā Tallinas pilsētas muzejā tika atklāta informatīva izstāde par igauņu dzīvi Kanādā «Infoesto».

Notika arī semināri, diskusijas, dažādi kultūras pasākumi. Pilsētas centrā pulcējās jaunie biznesmeņi, lai radītu pamatus turpmākiem kontaktiem. Igauņu jauniešu tikšanās beidzās 16. jūnijā Rātslaukumā, kur šajā dienā tika apbalvots visjaunākais ciemiņš — 4 mēnešus vecais Tomass no Anglijas. Viņa vecāki par piemiņu līdzi ņems mākslinieces Aines Untas gleznu.

14. jūnijs arī Igaunijā bija sēru diena. Pirms 48 gadiem igauņu tauta pirmoreiz sadūrās ar Staļina represijām. Vairāk nekā 10 000 Igaunijas pilsoņu šajā dienā tika izsūtīti uz tālām zemēm, no kurām daudzi vairs neatgriezās. Šajā dienā Garajā Hermanī, kur kopš februāra plīvo Igaunijas nacionālais karogs, tas bija nolaists pusmastā un rotāts ar sēru lenti. Vispasaules igauņu jaunatnes dienu laikā to dalībnieki pieņēma paziņojumu, kurā teikts, ka «vienīgā garantija igauņu tautas pastāvēšanai ir Molotova un Ribentropa pakta seku likvidēšana un likumīgās Igaunijas Republikas valdības atjaunošana».

Otrdien, 13. jūnijā, pilsētas Sporta pilī notika politiska sanāksme «Igaunijas tagadne un nākotne». Tās laikā ar vēlētājiem tikās PSRS tautas deputāti. Viņu darbība kongresā tika vērtēta kā koordinēta un argumentēta.

Pie cita viedokļa pieturējās interkustības aktīvisti. Viņi savā saietā atzina, ka Igaunijas deputāti «samīdījuši kājām krieviski runājošo republikas iedzīvotāju intereses».

14. un 15. jūnijā Igauniju apmeklēja Somijas Kristīgās savienības delegācija. Tiekoties ar Igaunijas Kristīgās savienības pārstāvjiem, tika parakstīta kopīga deklarācija par drošības radīšanu Baltijas jūras krastos.

Pagājušajā nedēļā Igaunijā tika atzīmētas divu tautā cienītu mākslinieku jubilejas. Eino Baskins, kuram 17. jūnijā apritēja 60 gadi, ir mūsu populārākais un kolorītākais estrādes mākslinieks. Viņš radīja un daudzus gadus vadīja teātri «Vecpilsētas studija». Vistumšākajos stagnācijas gados viņš nebijās asa politiska humora, un tāpēc viņam tika liegta iespēja izbraukt uz ārzemēm.

Dienu vēlāk 70. dzimšanas dienu svinēja mūsu karalis Līrs — PSRS Tautas skatuves mākslinieks Jiri Jervets.

No 16. līdz 18. jūnijam, vispasaules igauņu jaunatnes dienu noslēgumā, notika festivāls «Rock Summer». Koncerti visas trīs dienas ilga līdz vēlai naktij. Tos klausījās ap 100 000 melomānu. Šāds festivāls Igaunijā notika jau otro reizi. Un tas apliecinājis iespēju satuvināt vienas tautas dažādās pasaules malās dzīvojošo jaunatni, audzināt viņos nacionālo pašcieņu un vienotību, ar mūzikas starpniecību veidot cieņu pret citām tautām. Festivālā piedalījās mūziķi no Somijas, Zviedrijas, Īrijas, Anglijas, ASV un, protams, Igaunijas labākās grupas.

GUNĀRS PRESS,

sporta nodaļas vadītājs