Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Fakti un viedokļi. Igaunijas KP CK laikraksts «Rahva Hääl»

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

21. augustā laikrakstā «Cīņa» ievietotajā LATINFORM korespondenta V. Smirnova sarunā ar PSRS Zinātņu akadēmijas Vispārējās vēstures institūta direktoru vēstures zinātņu doktoru profesoru A. Čubarjanu tika skarts jautājums par PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līguma noslēgšanu 1939. gada 23. augustā.

Profesors A. Čubarjans intervijā uzsver:

«Diemžēl Latvijā un citās Baltijas republikās ir maz tādu speciālistu, kas pievērsušies šiem jautājumiem. Par tiem galvenokārt tiek runāts atsevišķos rezumējošos darbos. Es domāju, ka tieši pētnieciskā ziņā Baltijas padomju republiku vēsturnieki varētu dot lielāku ieguldījumu otrā pasaules kara priekšvakara starptautisko attiecību izpētē. Pirmkārt, jāteic, ka jums taču ir savi dokumentāri materiāli un, otrkārt, jāpiebilst, ka jums ir kvalificēti vēsturnieki, kas varētu piedalīties šajā darbā.

Šobrīd kopumā var teikt, ka Latvijas un visas Baltijas vēsturniekiem jāpalielina savs ieguldījums pasaules vēstures problēmu pētīšanā. Pēdējos gados mēs varam vērot zināmu atpalikšanu vispārējās vēstures izpētē vairākos mūsu zemes reģionos, varam redzēt, ka samazinājušies pētnieku kadri. Patlaban, pārkārtošanās laikā, aktīvāk jāizstrādā vēstures metodoloģijas vispārīgie teorētiskie jautājumi, jārisina vēsturiskās attīstības alternatīvās problēmas.

Ir vajadzīgi pētījumi tajā sfērā, ko Rietumos dēvē par «veidola priekšstatu», proti, pētījumi, kas attiecas uz vienu tautu vērtējumu citu tautu un zemju acīs.

Pašlaik pasaules historiogrāfijā aktīvi tiek risināts «Baltijas jautājums». Ir dažādi Baltijas projekti, Baltijas pētījumi, Baltijas institūti vairākās valstīs, piemēram, mums zināmais institūts Stokholmā. Latvijas vēsturnieku ieguldījums šo jautājumu izpētē varētu būt nozīmīgāks. Tas pats sakāms arī attiecībā uz pētījumiem, kas saistīti ar starptautiskajām attiecībām otrā pasaules kara priekšvakarā.»

Pasaules sarežģītajiem procesiem 1939. gadā un it īpaši tā gada augustā aktīvāk pievēršas mūsu ziemeļu kaimiņi. Viņu pēdējā laika publikācijas guvušas arī ārvalstu vēsturnieku plašu ievērību un tiek komentētas daudzu zemju presē.