Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Aizvadītajā nedēļā igauņu preses izdevumos visai plaši un detalizēti atspoguļoti 1940. gada vasaras notikumi Igaunijā un citās Baltijas valstīs. Mūsu avīzē trijos turpinājumos ievietots vēstures zinātņu kandidāta Evalda Lasi apcerējums un toreizējā Igaunijas vēstnieka Maskavā Augusta Reja atmiņas. Diplomāts sīki stāsta par to, kā un kas piedalījās procesos, ko apzīmē par sociālistisko revolūciju 1940. gada 21. jūnijā, un kāda tajos bijusi Sarkanās Armijas, un Staļina emisāra A. Ždanova loma. A. Reja atmiņas ņemtas no 1956. gadā Stokholmā izdotas grāmatas.

Igaunijā ieradusies liela grupa tautiešu no dažādām rietumvalstīm, kurp tos aiznesuši otrā pasaules kara vēji. Valgas rajonā sarīkota īpaša svešatnes igauņu vasaras nometne, kur lekcijās, nodarbībās un diskusijās piedalās arī Tartu universitātes vadība, mācībspēki un audzēkņi. Dažādu sabiedriski politisko organizāciju pārstāvji nometnē sarīkoja preses konferenci par republikas ekonomikas attīstību un IME (Igaunijas saimnieciskais aprēķins) perspektīvām. Notikušas ciemiņu ekskursijas pa dzimtenes ciematiem un pilsētām. Vasaras nometnes nobeigumā ieplānota diskusija «Visas pasaules igauņu sadarbības izredzes».

Beigušās Kultūras dienas lielākajā Igaunijas salā Sāremā, izskanējuši koncerti, kora mākslas vakari, vokāli instrumentālo grupu un «country» mūzikas ansambļu uzstāšanās. Demonstrētas vairākas izstādes, noticis simpozijs par salas nākotnes veidolu. Īpašu nokrāsu Kultūras dienām piešķīra Sāremā igauņu starptautiskā tikšanās — salā pēc 45 gadiem atkal satikās tuvinieki, radi un draugi, ciemos atbrauca 500 bijušie sāremieši no 9 valstīm.

23. jūnijā Igaunijā atjaunota tradīcija atcerēties tos, kuri 1919. gada vasaras kaujās pie Cēsīm kopā ar latviešu nacionālās armijas spēkiem atvairīja vācu landesvēra karagājienu.

1939. gada 25. jūnijā Pērnavas tuvumā, Tahkurannā, tika atklāts piemineklis Igaunijas Republikas prezidentam K. Petsam. Gadu vēlāk to nopostīja, bet pagājušovasar pirmo reizi pēc kara atkal ieskanējās balsis, aicinot kopīgiem spēkiem piemiņas vietu atjaunot. No republikas organizācijām un iedzīvotājiem ziedojumu veidā tika savākts 113 000 rubļu, un radās iespēja izgatavot nopostītā pieminekļa kopiju. Piemineklis K. Petsam atkal atklāts 25. jūnijā, piedaloties 40 000 cilvēku.

Šajās dienās Igaunijā atskanējusi sēru vēsts — 83. mūža gadā aizsaulē aizgājusi pazīstamā un mīlētā dzejniece Beti Alvere. Cienītā kultūras darbiniece apbedīta Tartu.

Visas tautas apspriešanai publicēts IPSR likuma projekts par vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanām. Daži projekta noteikumi neatbilst pašlaik spēkā esošās IPSR Konstitūcijas pantiem, tāpēc, pieņemot likumu, būs jāizdara attiecīgi grozījumi un papildinājumi republikas pamatlikumā. Ieteikumus un piezīmes Igaunijas PSR Augstākā Padome izskatīs savā sesijā 24. jūlijā.

Arī Igaunijā nedēļas beigās bija redzamas jāņugunis un dzirdamas dziesmas. Republikā plaši atzīmēja Jāņu dienu (Jaanipäev). Šajā sakarā saistošu programmu Tallinas televīzija sagatavojusi kopīgi ar Somijas TV pirmo kanālu un svētku vakarā to pārraidīja kaimiņos.

INGRIDA EILANDE,

politikas nodaļas vadītāja