Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Latvijas ĻKJS CK birojā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja 1988. gada 18. novembra lēmumā teikts: «Pamatotu sašutumu darbaļaudīs izraisījusi laikraksta «Padomju Jaunatne» (redaktors A. Cīrulis) 10. novembra numurā ievietotā publikācija «Otrdien», kurā bez jebkāda pamata PSRS likumu projekti nosaukti par «PSKP jaunā kursa revīziju, pat atklātu kontrrevolūciju, būtisku soli atpakaļ uz stagnācijas periodu».»

Biroja kārtējā sēdē tika izskatīts jautājums par laikraksta «Padomju Jaunatne» darbu.

Propagandas un kultūras masu darba nodaļas vadītājs A. Grīnbergs pastāstīja, ka laikraksta analīzes uzdevums bijis noskaidrot, kā «PJ» ar sabiedriski politiskas tematikas atklāsmi spēj pārliecināt lasītājus par pārbūves procesa nepieciešamību. Viņš izteica pateicību ekspertiem, kas palīdzējusi šajā darbā, — LVU žurnālistikas katedrai, lietišķās socioloģijas un sociālās psiholoģijas katedrai un valsts tiesību teorijas un politoloģijas katedrai. Izmantotas arī daudzās vēstules, ko saņēmusi LĻKJS CK un redakcija, īpaši pēc LKP CK biroja 15. novembra sēdes lēmuma publicēšanas, t. i., ap 120 vēstuļu ar 2954 parakstiem.

A. Grīnbergs uzsvēra, ka, vērtējot jebkura masu informācijas līdzekļa darbību, nevar to darīt atrauti no republikā notiekošajiem procesiem. Tāpēc eksperti ieteikuši lietot alternatīvo metodi, t. i, situācijas apskatīt no šāda viedokļa: kas būtu noticis, ja «PJ» nebūtu bijis vienas vai otras publikācijas.

Gada laikā avīze ir mainījusies pēc formas, satura un dinamikas.

Turpmāk uzmanība vairāk jāpievērš tam, ka laikraksts zaudējis mērķa lasītāju. Taču to nevar viennozīmīgi vērtēt kā trūkumu, jo tikai tagad ir izveidojušies priekšnosacījumi, lai skatījumu uz sabiedrības problēmām rādītu caur jaunatnes prizmu.

Kā atzīst lauku jaunieši, viņi no «PJ» gūst daudz tādas informācijas, kuras nav citos izdevumos, bet tikpat kā neredz savu vietu notiekošajos procesos.

Sociologi ļoti atzinīgi novērtējuši to, ka pat visasākie materiāli tiek publicēti ar konkrētu parakstu, nav anonīmi.

Laikraksta «Sovetskaja molodež» redaktors A. Bļinovs sacīja, ka bieži vien jaunatnes laikraksti ir spiesti uzņemties arī tādu materiālu publicēšanu, kas varbūt domāti citai auditorijai, bet pārējie izdevumi to nedara.

«PJ» redaktors A. Cīrulis pastāstīja, ka viņi abi ar «SM» redaktoru A. Bļinovu kopā apspriež publicējamos materiālus un nonākuši pie secinājuma: lai sasniegtu vienu mērķi, katram laikrakstam bieži vien jāiet pa dažādiem ceļiem.

Z. Čevers, LĻKJS Rīgas pilsētas komitejas sekretārs, atzina, ka «PJ» popularitāte republikā ir ļoti liela. Dažkārt komjaunatnes darbinieki ir neapmierināti, ka maz lasāms par komjaunatnes ierosmēm, taču arī paši nebūt tik daudz neraksta; ir jāņem vērā laikraksta nelielā žurnālistu kopa.

Kad žurnālā «Ogoņok» parādījās pirmie kritiskie raksti par vēsturi, par cilvēku sāpi, visiem tas likās interesanti. Bet, kad «PJ» sāka rakstīt par mūsu konkrēto sāpi, izrādījās, ka Latvijā daudzi tam vēl nav gatavi. Skatoties, kā raidījumā «Pārkārtošanās starmetis» skar nebūšanas Stavropolē vai Maskavas apgabalā, visiem tas liekas normāli. Ja lasām vai redzam kritiku par pašu mājām, sakām, ka sociālisma iekārtai pielikta bumba ar laika degli…

B. Stašāne, LĻKJS CK sekretāre, runāja par pārmaiņām pašā laikraksta redakcijā pēdējā gada laikā. Dibinoties laikrakstam «Lauku Avīze», no «PJ» aizgāja pieci spējīgi žurnālisti. Tāpēc arī publikāciju par komjaunatnes darbību pagaidām vēl ir mazāk nekā tad, kad ideoloģiskās audzināšanas nodaļu vadīja Dace Terzena, kura ļoti labi orientējās šajā problemātikā. Jaunajiem darbiniekiem taču nepieciešams laiks pieredzes uzkrāšanai… Pirms gada bija svarīgi: kas vispār notiks ar avīzi?

— «PJ» ir ieguvusi citu seju, — B. Stašāne sacīja, – kas mums, izdevējiem, kaunēties neliek.

Tomēr lasītājs nejūt, ka «PJ» atspoguļotu komjaunatnes viedokli. Dažkārt «PJ» darbībā ir pieļautas arī nopietnas kļūdas.

I. Priedītis, LĻKJS CK pirmais sekretārs, pievienojās iepriekš teiktajam, īpaši uzsvērdams, ka kļūdas tādai avīzei kā «Padomju Jaunatne» maksā dubultdārgi. Jāpadomā arī par to, ka bez jaunatnes organizācijas varam atstāt lielu daļu jaunatnes ārpus politiskās darbības. Mums visiem kopā jāveido sava avīze. Biroja sēdē izskatīja arī vairākus organizatoriskus jautājumus.

I. HELMANE