Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Uz Braku kalna mājas stāv...

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
VĒSTULE REDAKCIJAI
Cienījamā redakcija!

Trīs gadus jau grasos jums rakstīt, bet nu, kā liekas, mērs ir pilns. Vēlos dalīties ar jums savās domās un šaubās Braku muzeja jautājumā.

Ar katru gadu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa jubilejas kļūst ievērojamākas un cienījamākas, un liekas, ka, ar šo laika distanci novērtējot, dažam labam arī saprašana par rakstnieku un viņa laiku kļūst nopietnāka un dziļāka. Nu jau sākam gatavoties vārda meistara 125. dzimšanas dienai, ko atzīmēsim nākamā gada 1. janvāri. Blaumanis mums ir bijis aktuāls vienmēr un visos laikos — par to nu vairs šaubu nav nevienam. Lai nav par stipru teikts, ka Blaumanis latviešiem ir tas pats, kas krieviem Puškins. Es personiski rakstnieku un viņa personību mācos saprast caur Puškinu.

Kāpēc es tā saku? Tāpēc, ka es mācos no krievu inteliģences, no literātiem, muzeju darbiniekiem, vēsturniekiem, no vienkāršiem cilvēkiem — kā viņi izturas, kā pēta, ko dara, ko un kā runā par šo savas nācijas dižgaru. Un laikam neesmu vienīgā.

Uz Braku kalna mājas stāv…

Arvīds Grigulis rakstījis: «.. . Braku mājas visiem svēta vieta, godbijīgi soļi stājas…»

Vitauts Ļūdēns: «Baltā dienā braucu baltā ciemā, Uzkāpu pa Braku kalnu Braku ziemā; Aptinu ap raibu cimdu vēju, Visu Vidzemi no kalna saredzēju.»

Daudzi par Brakiem rakstījuši, daudzi garīgi bagāti cilvēki godbijība te savas galvas noliekuši. Greste, Egles, Birkerti, Pēteris Lūcis ir Braku zemei paklanījušies, tagad to turpina jaunie, kurus Blaumanis mudinājis uz Parnasu doties. Saka, ka Braki esot latviešu lauku sētas ziemas simbols.

Bet tagad iedomājieties citu ainu!

Visiem zināms, ka Brakos stāv lepna mūra māja, oficiāli dēvēta par Rīgas Politehniskā institūta sporta bāzi. Vai tādai te vispār vajadzēja būt, par to jau daudz runāts un šķēpu lauzts, taču fakts ir tāds, ka sporta mītne šeit atrodas.

RPI ir iestāde, kas pelnījusi, lai par to teiktu daudz laba un cildena. Tomēr reizēm gribas iesaukties, cilvēki, vai jūs arī pamanāt, ko darāt? Vai tad tieši Brakos, Blaumaņa mājas sētā ir tā vieta, kur visai prozaiskas kaislības izrādīt? Tā vēl būtu pusbēda, ka sportisti, smalkos importa vamžos tērpušies, te skraida, trokšņo, rīko sacensības. Daudz nepievilcīgāk ir, kad smalkie sporta līdzskrējēji sāk dzert, bļaustīties un, piedodiet, apķēzīt savas mājas pakšķus. Es nepārteicos, jo runāju ne tikai par amorālu necieņu, bet par gluži fizisku apkārtnes piegānīšanu.

Tie ikdienas iemītnieki, kuri te pavada apmēram trīs ziemas mēnešus, vēl nebūtu vislielākie grēcinieki. Bet tad nāk studentu un skolēnu brīvdienas, visvisādu garāmbraucēju brīvdienas. Ērgļos radies pat tāds ironiski skumjš teiciens: kam nav, kur pudeli izdzert, tas brauc uz Brakiem. Vai nakts vai diena, tā alga viena, «mēs kopā sanākam, un šņabi iedzeram, un dziesmas uzdziedam un meitas mīlējām», — tā auro šis prieka mājas īslaicīgie iemītnieki.

Tiesa, ne jau visi šurpu brauc tikai izpriecāties. Šķīdoņa laikā, kad te ir visklusāk, cilvēki brauc strādāt savus zinātniskos darbus, dažs brauc arī atpūsties no kņadas. Bet no kurienes un ar kādam atļaujām sarodas tie smalkie autiņi ar smalkiem lielpilsētas ļaudīm, kas pirtīs sakarsuši no iekšpuses un no ārpuses un tad naktīs rāda, ko māk. Man ir kauns šo latviešu valodā runājošo pilsoņu dēļ, kauns rakstnieka piemiņas un mūsu sentēvu vārdā! Lai ko mēs šeit arī darītu, dažās stundās nav iespējams pāraudzināt cilvēkus, kuri līdz tam nav audzināti…

Vai te nevajadzētu lūgt talkā sabiedrisko domu, uzdodot jautājumu — kāpēc šiem sportiskajiem dīkdieņiem ir tādas privilēģijas, laiks, nauda un transports, lai visi, kam vien nav slinkums, ar veselām pudeļu baterijām varētu braukt apgānīt šīs vietas svētumu? Iedomājieties, kas notiktu, ja Mihailovskā līdzās Puškina mājai būtu uzcelts līdzīgs «iestādījums»…

Neko audzinošu laikam nav devusi arī mītnē izvietotā ekspozīcija «R. Blaumaņa dzīve un daiļrade». Un acīm redzami jāsecina, ka neko nevarēsim panākt arī turpmāk, iekams dažus soļus no Braku muzeja esošajā «jaunajā pasaulē» neieviesīsim jaunu saturu. Muzejam šo ēku! Un beigta balle.

Varbūt manī ir zudusi jebkāda realitātes izjūta, bet tā es domāju. Saprotu, ka ēkas nodošana muzeja saimnieciskajā bilancē rada papildu sarežģījumus, bet tā jau mēs varam attaisnoties vienmēr, turklāt pati dzīve mudina mūs šodien pārkārtoties, domāt un rīkoties pa jaunam. Nevar būt, ka arī šoreiz visiem, sakot ar vietējo varu un beidzot ar mūsu Kultūras ministriju, nolaidīsies rokas visvarenās SPORTA+ SPIRTA savienības priekšā, kā tas šajā klusajā nostūrī noticis jau 10 iepriekšējos gadus.

Tāpēc es nāku pie sabiedrības. Varbūt vēlreiz padomāsim visi kopā?

Nupat viens cilvēks atnesa brīnišķīgus diapozitīvus — Braki rudenī. Uzdāvināja tos muzejam. Ko visu te varētu sarīkot, ja vien būtu telpas! . . .

Brakiem ir daudz tādu klusu labvēļu, kuri dzīvo cerībā, ka reiz visi šie sāpīgie jautājumi tiks saprātīgi atbildēti. Palīdziet šo cerību uzturēt!

Vislielākajā cieņā —

ANNA KUZINA,

Braku muzeja vadītāja

AIVARA SALMAŅA foto

 

 ***

 

Uz Braku kalna mājas stāv...

REDAKCIJAI ATBILD

Parasti redakcija vispirms komentē lasītāja vēstuli, pēc tam rīko diskusiju. Šoreiz nolēmām izdarīt citādi — noskaidrot atbildīgo un ieinteresēto iestāžu viedokli pirms vēstules publicēšanas. Lūk, kas no tā iznāca.

***


Rīgas Politehniskais institūts Braku sporta bāzi izmanto galvenokārt kā studentu — sportistu mācību un treniņu nometni (atbildīgais — fiziskās audzināšanas katedras pasniedzējs Jānis Lodītis). Bez tam arī atsevišķiem institūta darbiniekiem tiek dota iespēja pavadīt tur brīvdienas. Šie darbinieki saņem caurlaides, un visi ir reģistrēti. Tādēļ, ja rodas vajadzība, ir iespējams pateikt, kas kad ir bijis Brakos.

No Braku muzeja darbiniekiem institūta vadība nav saņēmusi nevienu signālu par to, ka tur institūta studenti vai darbinieki būtu nepiedienīgi uzvedušies. Par alkoholisku dzērienu lietošanu Rīgas Politehniskā institūta telpās studentiem un darbiniekiem sods ir viennozīmīgs — izslēgšana no kolektīva.

E. LAVENDELIS,

A. Pelšes Rīgas Politehniska institūta rektors

***


60. gados celtā ēka vispār ir nelaimīgs pārpratums, jo tā ir iznīcinājusi Brakus kā memoriālu ansambli. Muzejiski domājot, šo mūsdienīgo svešķermeni vajadzētu likvidēt un muzeja palīgēku uzcelt meža aizsegā, tālāk no seno ēku kompleksa. Ja pagaidām tas nav realizējams, bet paturams vērā kā nākotnes uzdevums, tad vismaz šobrīd aktīvi būtu jāatrisina jautājums par šīs mājas ekspluatāciju.

Braku muzeja vadītājas A. Kuzinas satraukums ir pilnīgi pamatots. Pašreizējā situācija ir ne tikai necieņas izrādīšana R. Blaumanim, tā vistiešākā veidā nojauc to atmosfēru, kādu nepieciešams nodrošināt apmeklētājiem memoriālā ansambli un tā apkārtnē. Piedevām rupji tiek pārkāpti elementārie muzejisko vērtību saglabāšanas noteikumi, kas fiksēti visās instrukcijās, jo svešu cilvēku uzturēšanās jebkura diennakts laikā muzeja teritorijā apdraud ne tikai dabas objektus, bet arī memoriālās ēkas.

Kā izbeigt šo ieilgušo, būtībā nepieļaujamo stāvokli, bet galvenais — ko darīt tālāk, ja ēka nonāktu muzeja pārziņā — tā jau ir ļoti konkrēta profesionāla saruna, tajā jāuzklausa arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja viedoklis, kura tiešā pārziņā atrodas R. Blaumaņa Braki.

M. VERŠĀNE,

Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzeja direktore

 

***


Tuvākajos gados paredzēta Braku muzeja paplašināšana un labiekārtošana. Tas nozīmē, ka pieaugs muzeja darba apjoms un apmeklētāju skaits.

Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Centrāla padome uzskata, ka muzeja vadības ierosinājums nodot Rīgas Politehniskā institūta sporta bāzi muzeja bilancē ir lietderīgs un pamatots.

Politehniskajam institūtam kopīgi ar Kultūras ministriju un Madonas rajona izpildkomiteju vajadzētu izlemt jautājumu par sporta bāzes pārcelšanu uz citām telpām.

 

L. PUTEKLIS,

Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības

Centrālās padomes prezidija priekšsēdētāja vietnieks

 

***


LPSR Valsts fiziskās kultūras un sporta komiteja iepazinās ar Braku muzeja vadītājas A. Kuzinas vēstuli, tikās ar viņu Brakos. Mūs dziļi satrauc atsevišķi ētikas pārkāpumi sporta aprindās, mēs nebūt necenšamies notušēt sportu pavadošās negatīvās parādības, bet veicam pasākumus to novēršanai, audzināšanas darba pilnveidošanai.

Muzeja vadītajās A. Kuzinas un sporta bāzes darbinieku stāstījumā tika apliecināts, ka īstenie sportisti (pārsvarā tie ir treneru Krastiņa un Lodziņa vadītie RPI slēpotāji) nav saistīti ar minētajām izdarībām.

RPI sporta bāzes īsto saimnieku — augstskolas sportistu vietā to apkauno komandētāji no Rīgas, nosūtot uz Brakiem savus darbiniekus un viņu draugus vai pat gadījuma cilvēkus, kuru vidū ir arī «smalkie ļaudis» bez kultūras, t. sk. arī bez fiziskās kultūras.

Iesakām RPI un tā sporta kluba vadībai apsvērt Braku sporta bāzes izmantošanas ekonomiskumu un efektivitāti, jo sportistu treniņiem to izmanto trīs mēnešus gadā un šajā laikā vidēji tikai apmēram 50 procentus vietu aizņem sportisti. Pārējie ir atpūtnieki, kuriem ar sportu nav nekāda sakara. Ja arī turpmāk RPI domā Brakus saglabāt kā sporta bāzi, tad kategoriski pieprasām mainīt bāzes režīmu, paredzot to veselības un darba spēju nostiprināšanai ar fiziskās kultūras līdzekļiem, savienojot to ar rakstnieka R. Blaumaņa bagātīgo mantojumu.

Mēs kategoriski iebilstam pret teicienu par «visvareno sporta un spirta savienību». Fiziskajā kultūrā un sportā šie divi jēdzieni nav savienojami, lai gan mums nākas saskarties ar gadījumiem, kad aiz fiziskās kultūras un sporta popularitātes cenšas paslēpties atsevišķi dīkdieņi, slaisti, vāja rakstura cilvēki.

Mūsu darba centieni pilnībā saskan ar A. Lunačarska teikto: «Mēs, materiālisti, esam gaiša dzīvesprieka cilvēki, mēs — veselības cilvēki, un tādēļ mēs atzīstam fizkultūras gigantisko nozīmi.»

D. ZNATNAJS,

LPSR Valsts fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs

 

 ***


Rūdolfa Blaumaņa mājas Braki Jumurdas ciemā ir republikas nozīmes vēstures piemineklis. No rajona vadības puses šim objektam tiek pievērsta pastāvīga uzmanība. Gatavošanās lielā rakstnieka jubilejai — 125. dzimšanas dienai faktiski sākās jau pirms pāris gadiem, kad tika pasūtīta dokumentācija Braku muzejam piegulošas zemes platību meliorācijai, un tās izgatavošanas laikā, saskaņā ar topošo dokumentāciju, Madonas PMK-19 iztīrīja un padziļināja pirts dīķi, meliorēja jauno ābeļdārzu, padomju saimniecība «Ērgļi» novāca vēlākos gados izveidojušos apaugumu gar jauno ābeļdārzu un pirts dīķi.

Tagad ir izgatavota dokumentācija zemes meliorācijai, triju trūkstošo ēku (sīklopu kūts, zirgu stallis, klēts) celtniecībai, divu autostāvvietu izbūvei, estrādes celtniecībai un iekšējo ceļu izveidošanai

10. CRBP 1987. gadā noasfaltēs ceļu no Ērgļiem līdz Brakiem, tiek meklētas iespējas izbūvēt autostāvvietas. Sadalīti pienākumi daļēji sabiedriskā kārtā apauguma novākšanai no meliorējamām platībām, un PMK-19 pavasarī uzsāks meliorāciju.

Sakarā ar R. Blaumaņa gaidāmo jubileju, veselu darbu kompleksu gatavo Ērgļu ciemata izpildkomiteja (estrādes celtniecība, slūžu kapitālremonts, rakstnieka dzimtās mājas remonts u. c). Sakarā ar šo jubileju š. g. jūlijā Madonas rajonā notiks republikas Tautas teātru salidojums, tiek gatavots R. Blaumaņa krūšutēls, kura uzstādīšana Madonā paredzēta salidojuma dienās, pasūtītas rakstnieka piemiņas medaļas. Minēto pasākumu organizēšana izskatīta un akceptēta rajona kultūras un sporta kompleksa padomes prezidija sēdē.

Sešdesmito gadu sākumā Braku māju teritorijā tika uzcelta jauna mūra ēka. Tajos gados muzejs darbu nebija izvērsis, notika pašu Braku ēku restaurācija, kā paskaidro minētā perioda rajona darbinieki, ēkas ekspluatācijai un uzturēšanai nebija iedalīti nepieciešamie līdzekļi un štats, un acīmredzot tādā sakarībā jaunceltne tika nodota Rīgas Politehniskajam institūtam atpūtas bāzes vajadzībām. Kopš tā laika institūts to remontē un kopj.

Pirms pieciem gadiem rajona vadība griezās pie institūta toreizējā rektora A. Veisa ar priekšlikumu, lai šo ēku nodotu Braku muzejam ekspozīcijas paplašināšanai. RPI vadība bez atlīdzības atdeva muzejam apmēram pusi ēkas — vienu zāli jaunās ekspozīcijas iekārtošanai. Šai ēka ir arī divistabu dzīvoklis muzeja vadītājai A. Kuzinai, telpas bez maksas apkurina institūts.

A. Pelšes RPI ir šefības organizācija Madonas rajona padomju saimniecībai «Ērgļi». Minētajās telpās vasarā un rudeņos dzīvo institūta talcinieki, ziemā tur attiecīgos periodos mitinās RPI sportisti.

Rīgas pilsētas Kirova rajona šefības saimniecību sociālistiskajā sacensībā Madonas rajonā RPI par 1986. gadu izcīnīja 1. vietu un saņēma ceļojošo Sarkano karogu.

Rajona izpildkomiteja, Jumurdas ciema un Ērgļu ciemata izpildkomitejas, Ērgļu ciemata milicijas pilnvarotais, rajona iekšlietu daļa nekādu informāciju vai signālus par nekārtībām RPI bāzē «Brakos» līdz šim ne no A. Kuzinas, ne no citiem pilsoņiem nav saņēmuši. Uzskatām, ka nekārtības, ja tādas notiek, turpināties nevar un institūta vadībai tās nekavējoties jānovērš.

Tomēr A. Kuzinas vēstulē minētie nekārtību momentu vispārēji apraksti izsauc zināmu pārspīlējuma piegaršu, vispirms jau tajā nozīmē — ja tādi fakti būtu izplatīti, tad kāpēc Kuzina par tiem ne rajona, ne vietējo ciemu attiecīgajām iestādēm un RPI vadībai nav ziņojusi? Bez tam nav ienākuši arī citi signāli.

Jautājums par visas ēkas nodošanu Braku muzeja vajadzībām jāizskata atkārtoti.

Ja institūta administrācija piekrīt visas ēkas nodošanai un Kultūras ministrija var iedalīt attiecīgu štatu un līdzekļus šis ēkas uzturēšanai, rajona izpildkomitejai nav iebildumu par šīs ēkas nodošanu Kultūras ministrijas sistēmā.

V. BLUĶIS,

Madonas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs

***


Latvijas PSR Kultūras ministrijas Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvalde par darba un sadzīves apstākļiem Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja filiālē R. Blaumaņa memoriālajā muzeja Braki ir informēta un pievienojas filiāles vadītājas A. Kuzinas izteiktajām domām un atziņām.

60. gados, uzceļot Rīgas Politehniskā institūta sporta bāzes ēku Brakos, ir pieļauta kļūda gan no pieminekļu aizsardzības, gan art no muzeja funkcionālā viedokļa, Latvijas PSR Kultūras ministrija vairākkārt ir ierosinājusi Rīgas Politehniskajam institūtam nodot minētās sporta bāzes ēku muzeja rīcībā. Diemžēl līdz šim jautājums nav atrisināts.

1986. gadā «Brakiem» kā republikas nozīmes vēstures piemineklim tika noteikta aizsardzības zona ar juridiski apstiprinātu kārtību pieminekļa aizsardzībā un izmantošanā.

Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvalde arī tagad atbalsta A. Kuzinas priekšlikumu par sporta bāzes ēkas nodošanu muzejam.

I. LUKAŽS

Latvijas PSR Kultūras ministrijas

Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu

aizsardzības pār valdes priekšnieks

 

***


Kaut arī lielās līnijās visi it kā esam vienprātīgi, tomēr starp rindām lasāmas neskaidrības un pretrunas. Lai gan runas par Braku nedienām klīst jau daudzus gadus, tā vien šķiet, ka patiesi ieinteresēta kopīga saruna nav notikusi. Lai arī sabiedrībai šai jautājumā būtu kāda skaidrība un lai izbēgtu no aplamiem spriedelējumiem, redakcija bija uzņēmusies starpnieka lomu, nolemdama šos viedokļus publicēt.