Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Abas frakcijas par notikušo domā dažādi

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
Augstākajā Padomē

Droši vien daudziem šķita, ka ceturtdiena — pirmā diena pēc Latvijas valsts statusa maiņas — parlamentā būs zīmīga ar to, ka tiks pieņemti tālāko virzību noteicoši dokumenti. Tomēr plenārsēdes darba kārtība bija tikai «ikdienišķa» (grozījumi un papildinājumi LPSR kriminālkodeksā un kriminālprocesa kodeksā,  lēmums par Jelgavas rajona pašvaldību, likumprojekts par zemessardzi…) vai arī saistīta ar aizvadīto dienu notikumiem.

Mazliet vairāk — par otro «bloku».

Anatolijs Gorbunovs un Ivars Godmanis deputātus informēja par Augstākās Padomes namā notikušo sarunu ar Baltijas kara apgabala pavēlnieku F. Kuzminu. Ģenerālpulkvedis paziņojis, ka armija omonvienību nekontrolē un neatbalsta.

Panākta vienošanās par kara apgabala neitralitāti tautas akcijas «Liesmojošais Baltijas ceļš» laikā. Valsts vadītāji F. Kuzminu informējuši par to, ka, lai nodrošinātu Augstākās Padomes un Ministru Padomes, kā arī citu svarīgāko objektu aizsardzību, veikti ārkārtēji pasākumi un saņēmuši solījumu, ka pretdarbības no armijas puses nebūs. Lai risinātu ar omonvienību saistītos jautājumus, vakar uz Maskavu devās Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks I. Bišers.

Vakar deputāti izveidoja komisiju, kuras uzdevums ir izmeklēt pretlikumīgo valsts apvērsumu. Komisiju vadīs Andris Līgotnis, kas kādreiz bijis prokurors.

Gan debates plenārsēdē, gan kuluārsarunas liecina, ka abu frakciju deputātu uzskati par pēdējo dienu notikumiem ir atšķirīgi. Vairāki «Līdztiesības» pārstāvji «LJ» sacīja — kamēr nav veikta izmeklēšana, runa var būt tikai par noziedzīgu rīcību, nevis valsts apvērsumu. Šai sakarā deputāta jurista R. Apsīša komentārs mūsu avīzei:

«Tas bija valsts apvērsums, kas neizdevās. Neveiksmi nevar skaidrot kā viņu nevēlēšanos visu izdarīt līdz galam. Apvērsums neizdevās tāpēc, ka bija mobilizējušies demokrātiskie spēki gan Padomju Savienībā, gan Latvijā. Un jau tagad ir skaidri redzams nozieguma sastāvs: vismaz apvērsuma mēģinājums. Domāju, tiesību aizsardzības iestādes jau tuvākajā laikā sniegs savu vērtējumu.»

Frakcija «Līdztiesība» un neatkarīgais deputāts Aleksejevs prasīja, lai komisijā tiktu iekļauti arī viņu pārstāvji, taču vairākumfrakcija to nepieļāva, jo nav noliedzama komunistu grupējuma vismaz dažu biedru līdzdalība valsts apvērsumā. J. Bojārs nebaidījās būt tiešs: viņš prasīja, kamēr nav veikta izmeklēšana, vismaz apturēt Rubika, Alkšņa, Aleksejeva, Dīmaņa, Bukas un Jagupeca deputāta mandātu.

«Līdztiesības» pārstāvis V. Matvejevs «LJ» sacīja, ka viņš esot pārliecināts, ka jaunizveidotās komitejas pūliņi beigsies ar minimāliem rezultātiem. Viņš esot pārliecināts par savu biedru lielāko daļu, tomēr varot būt runa par divu trīs frakcijas deputātu līdzdalību šīsnedēļas notikumos.

Kā zināms, frakcijas «Līdztiesība» paraksts bija lasāms uz uzsaukuma lapiņas, kurā tika izteikts atbalsts apvērsumam. Un otrdien Sergejs Dīmanis vispirms paziņoja, ka ar frakciju šī parakstīšanas lieta nav saskaņota, bet pēc tam atzina, ka viņi tomēr uzņemas atbildību. Domāju, nav pamata neticēt, ka nosaukums tika izplatīts bez mazākumfrakcijas ziņas — biju klāt un redzēju, cik izbrīnīti reaģēja S. Dīmanis, kad žurnālisti viņam šo no gaisa ar helikopteru nobirdināto iespieddarbu pirmo reizi parādīja. Un tomēr pēc kopā sanākšanas un, cik zināms, asām diskusijām frakcija atzina savu parakstu, to pēcāk motivējot tā, ka viņiem nav bijušas morālas tiesības grūtā brīdī pamest organizācijas, ar kurām «Līdztiesība» līdz šim ir bijusi cieši saistīta.

Varētu teikt — vīrišķīgi. Ja vien šī «upurēšanās» notiktu plašu tautas aprindu vārdā, nevis lai atbalstītu dažus neliešus, starp kuriem, iespējams, bijis arī kāds no tiem, kas tagad solidarizējas.

«Līdztiesības» pārstāvis O. Ščipcovs šo soli vērtē kā frakcijas vadības un tās radikāli noskaņotā vairākuma politisku kļūdu. Tas vēl vairāk šķirs abu parlamenta grupējumu pārstāvjus un, pēc O. Ščipcova domām, dos pamatu aktivizēties nacionālradikāļiem.

«Uzsaukumu,» mūsu korespondentei teica O. Ščipcovs, «parakstījusi arī kompartijas centrālā komiteja, taču vairāki centrālās komitejas biedri man ir sacījuši, ka centrālkomitejas sanāksme netika sasaukta. Tas viss atgādina tos laikus, kad divi trīs cilvēki runāja visas partijas vārdā. Jau pēc janvāra notikumiem vajadzēja sasaukt plēnumu un pieņemt lēmumu par kompartijas vadītāju nomaiņu. Tagad būtu tikai normāli, ja tās partijas, kuras biedrs esmu arī es, līderis pats atkāptos.»

Bet iekļaut ceturtdienas plenārsēdes darba kārtībā jautājumu par visas kompartijas «atkāpšanos», proti, tās darbības aizliegšanu Latvijas teritorijā, ierosināja neatkarīgais deputāts A. Zotovs. Lēmuma pieņemšana gan tika atlikta uz nākamo dienu.

 

 

Andra Jauce