Mūsu speciālkorespondents ziņo no Maskavas
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Maskavā, Sarkanajā laukumā, no liela plakāta uz 15 savienoto republiku ģerboņiem pie Kremļa sienas noraugās Ļeņins.
Kremlī un pie tā sienām kā allaž daudz tūristu. Šajā cilvēku raibajā pūlī deputātu grūti atšķirt no parasta atbraucēja vai īsta maskavieša. Ekskursijas vadītāja aicina piedalīties stundu ilgajā Kremļa teritorijas apskatē, atgādinādama, ka sakarā ar kongresu Kremlis tūristiem slēgts uz nedēļu.
Pašā Maskavas centrā, Puškina laukumā, uz izdevniecības «Izvestija» ēkas sienas uzlīmēta no avīzes «Ļiteraturnaja gazeta» šodienas numura izrauta lappuse ar O. Čaikovskas rakstu «Mīts», kurā runa ir par tautas deputātiem T. Gdljanu un N. Ivanovu – tiem pašiem Uzbekijas korupcijas lietas izmeklētājiem.
Avīze «Večerņaja Moskva» ziņo, ka galvaspilsēta sekmīgi tikusi galā ar «sāls bumu». Šodien no rīta sāls bijis visu 33 rajonu veikalos. Arī sērkociņi tuvākajās dienas būšot visos Maskavas veikalos. Tā vien šķiet, ka Maskavā koncentrēti atspoguļojas visas valsts rūpes un noskaņas.
Pusdienoju kopā ar šorīt atbraukušo Latvijas TV žurnālisti Brigitu Zeltkalni un uzņemšanas grupas puišiem. Viņiem visiem – darbīgs noskaņojums. Vienīgi galvaspilsētas ierēdņu alkatīgā informācijas monopola kāre liek mums, Latvijas žurnālistiem, nemitīgi būt gataviem atgādināt par sevi, lai centrālajā presē teiktais, ka pirmoreiz šādā forumā piedalās visu savienoto republiku žurnālisti, nepaliktu tikai sajūsminošs apgalvojums vēlējuma izteiksmē.
23. maijā, kā jau teikts, notika PSRS tautas deputātu partijas grupas sanāksme. PSKP CK ģenerālsekretārs M. Gorbačovs tajā informēja komunistus par Centrālās Komitejas plēnuma norisi un tā izvirzītajiem kandidātiem parlamenta orgānu vēlēšanās. M. Gorbačovs deputātus komunistus iepazīstināja ar runu pieteikumu un deva vārdu Latvijas delegācijas pārstāvim. I. Bišera runa PSRS tautas deputātu komunistu sanāksmē spilgti un skaidri apstiprināja Padomju Latvijas delegātu apņēmību lietišķi strādāt, lai PSRS Tautas deputātu kongress kļūtu par pavērsiena punktu valsts vēsturē, lai kongresa sēdes noderētu par atklātuma un demokrātijas paraugstundām. Kongresam jāpieņem tādi principiāli lēmumi, kādus gaida vēlētāji.
Dienās pirms kongresa atklāšanas, ar nožēlu konstatēja I. Bišers, deputāti gan vēl nebija saņēmuši šā foruma darba kārtību un lēmumu projektus. Šis fakts viesa deputātos neizpratni un bažas.
I. Bišers iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar mūsu republikas pārstāvju ierosinājumiem. Viņš, piemēram, teica, ka PSRS AP vēlēšanās vienas republikas delegāti nevarētu objektīvi novērtēt citas republikas izvirzītos kandidātus. Tāpēc AP delegātu izvirzīšana republikai noteikto kvotu robežās jāuztic katrai republikai patstāvīgi.
Runātājs pauda arī savas bažas par vienu no tiesiskas valsts celtniecības aspektiem – PSRS Konstitūcijas uzraudzības komitejas izveidošanu. Par šā orgāna priekšsēdētāju ieteikts labs partijas darbinieks, taču viņš nav ilgstoši nodarbojies ar juridiskiem jautājumiem un tiesību sargāšanas darbu. I. Bišers minēja savus priekšlikumus sakarā ar iespējamiem alternatīviem kandidātiem.
LPSR delegācijas vārdā tika izteikts priekšlikums uz kongresa darba laiku apstādināt PSRS AP Prezidija 1988. gada 28. jūlija dekrētu «Par mītiņu un demonstrāciju norises atļaušanas kārtību», lai tautai būtu iespēja demokrātiski un operatīvi paust savu attieksmi pret kongresa gaitu un lēmumiem.
Pēc I. Bišera lietišķās un konstruktīvās runas komunistu grupas sanāksmē runāja vēl 27 deputāti, un pamatoti varētu sacīt, ka mūsu republikas delegāta uzstāšanās pamudināja pārējos deputātus izteikties atklāti, bez aplinkiem.
Sanāksmes gaitā deputāti tika iepazīstināti ar iesniegumu, kurā divi no LPSR ievēlētie deputāti – A. Klaucēns un A. Rubiks – paziņoja, ka mūsu republikas delegātu viedoklim I. Bišera izklāstā visi Latvijas deputāti nepiekrīt. Acīmredzot viens no tik uzskatāmi demonstrētās nesaprašanās cēloņiem ir šo abu deputātu ierašanās Maskavā atsevišķi no delegātu pamatgrupas, tas viņiem liedza iespēju piedalīties delegācijas sanāksmē.
Otrdien un trešdien Lietuvas PSR pārstāvniecībā norisinājās triju Baltijas republiku tautas deputātu kopsapulce. Ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas deputātiem tikās PSRS tautas deputāts akadēmiķis A. Saharovs. Viņš iepazīstināja klātesošos ar Maskavas progresīvo deputātu grupas platformu kongresam. Akadēmiķis Saharovs norādīja, ka, no šīs deputātu grupas viedokļa, pastāv trīs galvenie problēmu loki, kas būtu jāizskata kongresā.Pirmkārt, jārunā par ekonomikas, ekoloģijas un sociālajiem jautājumiem, kas ir cieši saistīti, jo to galvenais saistpavediens un motīvs ir budžets; otrkārt, jāizvirza nacionālās problēmas, kuru risināšanai Maskavas deputāti arī piedāvā savu projektu; treškārt, akadēmiķis Saharovs no savas puses par lielāko problēmu nosauca uzticības jautājumu.
Uzticība starp valsti un tās iedzīvotājiem, uzticības jautājums partijas biedru un bezpartijisko vidū, arī – man tas likās negaidīti – jautājums par uzticību pret PSRS Tautas deputātu kongresu. Akadēmiķis Saharovs pauda pamatotu domu, ka šajā kongresā, kas tiks translēts pa televīziju, ko redzēs visas valsts iedzīvotāji, ko vēlēsies redzēt un dzirdēt kā uzskatāmu demokrātijas paraugstundu, demokrātijai jābūt visos līmeņos un visos jautājumos, pat jautājumā par PSRS AP priekšsēdētāja kandidatūru. Lai gan deputātu absolūtais vairākums domā, ka šai amatā ir izvirzāms Mihails Gorbačovs, akadēmiķis Saharovs un viņa domubiedri izteica viedokli, ka iespējami būtu alternatīvi kandidāti, kā arī delegātiem jebkuram no šā posteņa kandidātiem būtu uzdod jautājumi, kādu viņi redz tuvāko pārkārtošanās gaitu, kādas ir viņu platformas tuvākiem gadiem un mēnešiem. Līdzīgu domu pauda Lietuvas PSR pārstāvis, konkrēti – profesors V. Landsberģis. Lietuvas deputāts norādīja, ka kongresa sākumā interesi radītu iespēja visiem 15 padomju republiku pārstāvjiem izsacīt savu nostāju: kā šīs delegācijas raugās uz pārbūvi, uz republiku statusu un citiem aktuāliem jautājumiem.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegātu sanāksme galvenokārt bija par kongresa darba procedūru un balsošanu. Acīmredzot tieši tāpēc, ka ar šiem jautājumiem kongress sāksies. Tika izteikts ierosinājums deputātiem izšķirīgajos jautājumos balsot atklāti, lai katrs vēlētājs zinātu, kā un par ko viņa deputāts iestājies. – Jābūt pilnīgai skaidrībai un atklātumam, pareizi lēmumi mums ir nepieciešami, – sacīja akadēmiķis Saharovs. Jānotiek vēlēšanām ar alternatīvām, visur jābūt vairākiem kandidātiem. Viena kandidatūra diskreditētu Tautas deputātu kongresu.
Jau esmu informējis, ka pirmskongresa dienās Maskavā notiek tautas deputātu delegāciju grupu apspriedes un diskusijas ar vēlētajiem. Masu mītiņā Lužņikos runāja Latvijas deputāts V. Tolpežņikovs, biedrības «Memoriāls» sanāksmē piedalījās tautas deputāts E. Grinovskis.
Ar prieku un reizē ar izbrīnu triju Baltijas republiku delegācijas uzņēma faktu, ka Maskavas deputātu kluba izstrādātajā PSRS Tautas deputātu kongresa darba kārtības projektā līdzās tādiem atzītiem deputātiem kā akadēmiķi A. Saharovs, V. Logunovs, ekonomists G. Popovs, rakstnieks A. Adamovičs parakstījies arī – deputāts Alksnis.
Trešdien notika republiku pārstāvju sanāksme. Par tās pārstāvjiem no Latvijas PSR jau ziņojām. Visu dienu uz viesnīcu «Maskava» ceļoja Latvijas iedzīvotāju, organizāciju, iestāžu, uzņēmumu telegrammas. Viesnīcā «Maskava» iekārtotajā telegrāfa nodaļā pēc telegrāfistu lūguma atsūtīti pat papildspēki. Visvairāk telegrammu adresēts A. Gorbunovam un I. Bišeram, tajās pausts atbalsts Latvijas delegācijas platformai, nosodīta delegātu A. Rubika un A. Klaucēna rīcība (vairākās telegrammās viņu personiskās ambīcijas), ko sūtījumu autori uzskata par graujošu darbību pret pārbūvi.
Telegrammas atsūtījuši Cēsu Patērētāju biedrību savienības celtniecības iecirknis, Rīgas 4. slimnīcas TF grupa un kolektīvs, «Daiļrades» Ogres iecirkņa 500 darbinieki, Bauskas SCO kolektīvs, Ogres rajona zootehniku pārstāvji, Ogres vidusskolas 83 skolotāji un citi. Arī Briede no Olaines, rīdzinieki Upmale, Fridrihsone, Keiši, Bebrenes TF nodaļa, Latvijas PSR Neredzīgo biedrības CV birojs, vārdu sakot, telegrammu ir ļoti daudz, un gribu apliecināt, ka visas telegrammas un citi sūtījumi, kas adresēti tautas deputātiem, nonāk adresātu rokās.
Pievakarē, kad pa tālruni pārraidīju šo korespondenci, Kremlī vēl nebija beigusies delegāciju pārstāvju apspriede. Pēc programmas tai bija jābeidzas jau pusdienlaikā. Acīmredzot šajā sanāksmē, tāpat kā deputātu grupu tikšanās reizēs ar maskaviešiem un savā starpā, galvenais temats ir kongresa darba kārtība, attieksme pret nākamo Augstāko Padomi, tās vadītāju ievēlēšanas procedūru.
Arī triju Baltijas republiku kopsapulcēs vienprātība šajos jautājumos netika panākta. Arī delegāciju pārstāvju sanāksmē politiski sāpīgajā pieskares punktā – politiskās reformas procesa problemātikā – gluži loģiski noveda pie pretēju uzskatu sadursmes. Ne tikai deputātiem saprotams, ka valsts atrodas uz tādas robežšķirtnes, kad bez radikāliem pārveidojumiem no problēmām laukā netiksim. Tāpēc domāju, ka kongress būs neordinārs notikums.
ĀRIS JANSONS
(pa tālruni 24. maijā)
P.S. Latvijas delegācijas adrese Maskavā ir šāda: pasta indekss 103159, Maskavā, Marksa prospektā 7, viesnīcā «Maskava», Latvijas PSR delegācijai.
