Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Kāds būs Valodu likums?

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  
I. BRIKERE

Laikraksta «Padomju Jaunatne» redakcijai

Lūdzam laikrakstu izsacīt savu attieksmi pret šo «referendumu». Mūsu rūpnīcā strādā tikai 35 procenti latviešu, tātad rezultāts jau būtu zināms iepriekš. Kā zināms, likums par referendumiem pie mums nav pieņemts, tātad uzskatām, ka partijas komiteja (bet patiesībā — interfronte) rīkojas nelikumīgi. Mūsu atbilde uz šo referendumu:

Valodas jautājumus var noteikt tikai nacionāļi — V. I. Ļeņins.

Runāsim latviski, bet Dostojevski lasīsim oriģinālā — J. Peters.

RŪPNĪCAS «SARKANĀ ZVAIGZNE» STRĀDNIEKI

 

 ***

Ko gan te vēl lai komentē? Valodu likuma apspriešanas gaita liecina, ka diemžēl ir arī šāda ievirze — bet tāpēc jau likuma projekts nodots tautas apspriešanai, lai izzinātu dažādus viedokļus.

Beidzot esam skaļi atzinuši, ka laba tiesa kļūdu un ačgārnību varbūt netiktu pieļautas, ja vadoņi savulaik nebūtu savas intereses likuši augstāk par tautas kopinteresēm un savos centienos — atrāvušies no tautas centieniem. To, ka šī mācība aktuāla arī šobrīd, liecina te pievienotie no «Sarkanās zvaigznes» nākušie sūtījumi. Un «rūpnīcas partijas komitejai» labu priekšzīmi, kā būtu rīkojama likumprojekta apspriešana, rāda pašu uzņēmuma 145 dažādu tautību strādnieki, kas nav «kautrējušies» savas domas paust atklāti, uzrakstot vārdu, uzvārdu un adresi.

P. S. Ņemot vērā mūsu laika mācības un pieļaujot varbūtējas atrunas, ka daža sabiedriska organizācija par dažu savās mājās veiktu akciju neko nezina, nekādā veidā nav bijusi ar to saistīta u. tml. un neizslēdzot varbūtību, ka «partijas komiteja» nepauž gluži visu tās locekļu attieksmi, atļaušos tikai piebildi, ka arī nezināšana par to, kas notiek kolektīvā, godu nedara un no morālas atbildības neatbrīvo.

***

«Mēs, motorūpnīcas «Sarkanā zvaigzne» darbinieki, izlasot LPSR Valodu likuma projektu, nonācām pie vienbalsīga lēmuma – šādā redakcijā likums nākotnē nevarēs saglabāt un attīstīt latviešu valodu. Kaut gan Valodu likums mums ir vajadzīgs galvenokārt tieši tādēļ, lai saglabātu un aizsargātu mūsu tautas valodu.

Pēc publicētā likuma projekta redzams, ka Latvijā (ja šis projekts tiktu pieņemts) faktiski būtu divas valsts valodas — latviešu un krievu. Praktiski viss paliktu pa vecam — jo no likumprojekta 37 pantiem vairāk nekā pusē izteiktas krievu valodas privilēģijas.

Žēl, ka mēs neredzējām likuma projektu, kuru izstrādāja darba komisija valodnieces A. Blinkenas vadībā, jo pašreizējais projekts ir ļoti aptuvens un izplūdis, vietām pat pilnīgi pretrunīgs. Var just, ka projekta sastādīšanā darbojušās administratīvas amatpersonas, kas uzspiedušas un «piekabinājušas» tādus pantus, kas ir pretrunā ar valsts valodas statusu.

Žēl arī, ka mēs nezinām to cilvēku uzvārdus, kuri, «rediģējot» šo likumprojektu, darījuši visu iespējamo, lai latviešu valoda izzustu no pasaules lingvistikas kartes. Un tādēļ mums jo vairāk jāapzinās sava atbildība nākošo paaudžu priekšā. Aicinām to darīt arī mūsu valdību un pieņemt tādu Valodu likumu, kura pamatā patiesi būtu valsts valodas statuss.

1. Priekšlikumi un papildinājumi LPSR Valodu likumprojektam

I sadaļa. 5. pants. 1. rindkopu papildināt šādi: «.. Latvijas PSR Valodu likums nosaka latviešu valodas prioritāti un citu valodu lietošanu..» Tālāk kā tekstā.

II sadaļa. 6. pants. 3. rindkopas beigas izteikt šādi: «.. šiem darbiniekiem viņu profesionālo pienākumu veikšanai nosaka Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs.»

4. rindkopā svītrot teikuma daļu: «..ja deputāts pilsoņa izvēlēto valodu neprot .. jānodrošina tulkošana.» Tā vietā ierosinām šādu redakciju: «Deputātiem obligāti jāprot latviešu un krievu valoda, bet, ja pilsoņa izvēlētā valoda ir kāda cita, jānodrošina tulkojums.»

III sadaļa. 9. pants. 1. rindkopas tekstā izdarīt labojumus: «.. sanāksmju valoda ir valsts valoda. Sanāksmes vada valsts valodā. Citu tautību pārstāvjiem, kas piedalās šajos pasākumos, ir tiesības lietot krievu vai pēc vienošanās kādu citu valodu.» Tālāk kā tekstā.

12. pants. Ierosinām šādu redakciju: «Tiesvedība LPSR notiek valsts valodā. Personām, kas piedalās tiesā, bet nepārvalda valsts valodu, tiek nodrošinātas tiesības iepazīties ar materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka starpniecību, lietojot savu dzimto valodu.» Un tālāk kā tekstā.

14. pants. Uzskatām, ka šis pants ir visīstākais negatīvais paraugs, kas parāda, kā latviešu valoda vēl vairāk kļūs par otršķirīgu valodu, ja šis pants tiks pieņemts.

2. rindkopa. Viss šis rindkopas teksts pilnīgi atļauj lietvedībā lietot krievu valodu, jo tādi argumenti kā «termiņš», «kārtība», «reālie priekšnoteikumi» ir tik abstrakti un «slideni» jēdzieni, ka praksē tie var tikt pildīti, bet var arī netikt pildīti. Skaidrs, ka šeit notiks vislielākā pretdarbība no resoru puses. Pie tam šeit atkal tiks meklēti un arī atrasti mums ļoti labi zināmie «izņēmumi», un tātad nekādas pārmaiņas attiecīgajos uzņēmumos valodas ziņā nav sagaidāmas...

Tādēļ mēs iesakām 2. rindkopu no 14. panta vispār svītrot. To pašu iesakām darīt arī ar 4. rindkopu. Jo nav skaidri saprotams — kas tie par uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kuriem «izņēmuma kārtā» tiks dota atļauja lietvedībā lietot krievu valodu. Un kādēļ vajadzīga tāda atļauja? Vai tad tie būs kādi «sevišķi» vai «speciāli» uzņēmumi, kuri atradīsies Latvijas teritorijā, bet uz kuriem Latvijas PSR likumi neattieksies? Mēs esam kategoriski pret to. Kā zināms, vieni «izņēmumi» rada arvien jaunus un jaunus. Par to mēs visi esam pārliecinājušies bēdīgi «slavenajos» migrācijas procesos. Tādēļ mēs protestējam pret šiem «izņēmumiem», kuri pārdesmit gados radītu bezlatviešu Latviju.

20. pants. 1. rindkopa. Teikuma nobeigumu izteikt šādā redakcijā: «Latvijas PSR tiek radīti apstākļi un dotas tiesības, lai iegūtu vispārējo izglītību arī krievu u. c. valodās, kvalifikācijas eksāmenus kārtojot valsts valodā.»

4. rindkopu papildināt šādi: «.. bez valsts valodas jāprot attiecīgās iestādes mācībvaloda.»

21. pants. Teikuma beigu daļu papildināt: «.. iegūt izglītību arī krievu valodā, kārtojot kvalifikācijas eksāmenus latviešu valodā.»

22. pants. Mums neizprotama un nepieņemama liekas 1. rindkopas nobeiguma frāze. Iesakām to pārveidot šādā redakcijā: «Valsts valoda jāpārvalda pilnībā, atbilstoši ieņemamajam amatam vai profesijai.»

25. pants. 2. rindkopa. Teikumā: «Masu informācijas līdzekļos tiek nodrošināta valsts valodas lietošana» iesakām vārdu «lietošana» aizstāt ar vārdu «prioritāte», jo citādi vispār nav uztverama šīs domas jēga.

28. pants. 1. rindkopa. Teikuma nobeigumu ierosinām papildināt ar vārdu «valsts»: «.. jālieto valsts literārā valoda.»

31. pants. Iesakām šādu teikuma nobeigumu: «.. pārdēvē un groza likumā noteiktajā kārtībā valsts valodā.»

2. Par Latvijas PSR Valodu likuma spēkā stāšanās kārtību.

Uzskatām, ka nav lietderīgi un attaisnojami Daugavpils pilsētā, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes rajonā Valodu likumu ieviest pakāpeniski līdz 1995. gada 1. janvārim. Iznāk tā — lai šajos Latgales austrumu rajonos ieviestu Valodu likumu, būs vajadzīgi nepilni 6 gadi! Vai Latgales pusē dzīvojošie netiek vērtēti par zemu? Negribas ticēt, ka šajos rajonos ir tik neattīstīti ļaudis, kuri nevarētu valsts valodu apgūt īsākā laika posmā. Uzskatām, ka šajā gadījumā nevar aizbildināties arī ar tehniskām grūtībām, jo tās ir pārvaramas.

Tādēļ mēs iebilstam pret to, ka augstāk minētie Latgales rajoni Valodu likuma jautājumā tiktu it kā atdalīti no visas republikas, un ierosinām šā projekta 3. pantu šādā redakcijā: «Daugavpils pilsētā, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes rajonā Valodu likums ieviešams pakāpeniski līdz 1993. g. 1. janvārim.»»

 

145 PARAKSTI

 

Publicēšanai sagatavojusi I. BRIKERE