Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Arnis Kalniņš. Runa LTF 1. kongresā

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Cienījamie kongresa delegāti, cienījamie klātesošie!

Mums visiem ir zināms, ka ekonomikas attīstība ir tautas labklājības nodrošināšanas un paaugstināšanas galvenais nosacījums. Taču Latvijas ekonomikas attīstībā pēckara periodā ir nopietnas disproporcijas un problēmas. Vissavienības ministriju un resoru diktāts novedis pie tā, ka rūpnieciskā ražošana nepamatoti daudzkārt apsteigusi lauksaimniecisko ražošanu un sociālās sfēras materiālās bāzes attīstību. Sakarā ar paātrināto ekstensīvo rūpniecības attīstību republikas iedzīvotāju mehāniskais pieaugums ievērojami pārsniedzis dabisko pieaugumu. Krasi pasliktinājusies visa dabas vide. Hroniski netiek nodrošināta iedzīvotāju maksātspējīgā pieprasījuma sabalansētība ar preču un pakalpojumu realizāciju. Pasliktinājusies apgāde ar pārtiku.

Šāds stāvoklis lielā mērā izveidojies tāpēc, ka republikā nav reālas patstāvības saimnieciskās dzīves vadīšanā. Tāpēc arī Latvijas Tautas frontes Programmas projektā paredzēts, ka tai ar aktīvām akcijām jāsekmē republikas ekonomiskās patstāvības nodrošināšana. Šī mērķa sasniegšanai, kā mēs pēdējā laikā mēdzam teikt, nepieciešama republikas pāreja uz saimniecisko aprēķinu. Atļaujiet īsi minēt principus, kas raksturo republikas saimniecisko aprēķinu. Pirmkārt, republikas saimnieciskā patstāvība balstās uz tiesībām patstāvīgi pārvaldīt savu īpašumu, rīkoties ar to un izmantot to. Tas nozīmē arī, ka republikas teritorijā esošo uzņēmumu, organizāciju un saimniecību banku, transporta un enerģētikas tīklu, līdzekļu un sistēmu, kā arī sakaru tīklu savienības pakļautība tiek atcelta. (Aplausi.)

Pasvītroju sevišķi to, ka šeit notiek nevis vienkārši Vissavienības organizāciju un uzņēmumu nodošana republikas pārziņā, no vienas pakļautības otrā, bet gan šo ražošanas pamatstruktūru vienību saimnieciskās patstāvības reāla nodrošināšana ar ekonomiskās vadības metodēm. Tātad, jānotiek radikālai saimnieciskās patstāvības paaugstināšanai arī republikas iekšienē.

Otrkārt, savstarpējās attiecībās ar Savienības varas orgāniem republika deleģē PSRS valsts varas orgāniem Vissavienības mēroga pārvaldes funkcijas — PSRS aizsardzības nodrošināšanu un tamlīdzīgi. Vissavienības funkciju izpildē no savienotās republikas budžeta tiek izdarīti atskaitījumi PSRS valsts budžetā ar vienkanāla ienesi. Bez tam republika uz līdzdalības principiem piedalās Vissavienības un starprepublikānisko programmu finansēšanā.

Treškārt, republika patstāvīgi risina visus jautājumus, kas saistīti ar ekonomisko politiku, ar republikas un vietējo budžeta veidošanu, tāpat ar savas ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās attīstības, kā arī cenu veidošanas un nodokļu, darba samaksas un ekonomiskās stimulēšanas plānu un programmu sagatavošanu un apstiprināšanu. Saimnieciskā aprēķina republikas kompetencē ir arī banku darbības un naudas aprites organizēšana, tai skaitā savas valūtas ieviešana un tās apmaiņas kārtības un kursa noteikšana attiecībā pret citām valūtām, arī pret rubļiem kā kopīgo PSRS valūtu. (Aplausi.)

Ceturtkārt. Republika patstāvīgi risina starprepublikāniskos un ārējos ekonomiskos sakarus. Šādu sakaru pamatā jābūt apmaināmo preču, veikto darbu un pakalpojumu vērtības ekvivalencei. Pie šiem jautājumiem strādāja visu triju Baltijas republiku zinātnieku kolektīvi, kuri izvirzīja priekšlikumu tos pieņemt kā saskaņotus republikas saimnieciskā aprēķina pamatprincipus. Tas arī tika izdarīts, un nesen, 23. septembrī Rīgā, Latvija, Igaunija un Lietuva parakstīja attiecīgu protokolu. Šie pamatprincipi publicēti arī visu triju republiku presē.

Vienlaikus uzskatām, ka pēc ekonomiskās suverenitātes iegūšanas jāizdara izmaiņas arī pārvaldē un tautsaimniecības struktūrā.

Šajā sakarībā var izteikt dažas pārdomas. Pirmais atzinums varētu būt sekojošs: uzskatām, ka valdības iestādēm, tai skaitā ministrijām, nav jāveic tieša saimnieciskās darbības vadība. Saimnieciskiem uzņēmumiem jādarbojas patstāvīgi, pilna saimnieciskā aprēķina apstākļos, saskaņā ar likumu un noslēgtiem līgumiem. Paši šie uzņēmumi uz brīvprātīgas kooperācijas pamata veido sev vajadzīgās firmas, apvienības, koncernus.

Otrs atzinums. Pieļaut visu īpašuma formu — valsts, sabiedriskā, kooperatīvā, personīgā un privātā — daudzveidību, to brīvu attīstību, nodrošināt tās ar konstitucionālām garantijām. Piemēram, uzskatām, ka kopējā saimniekošanas sistēmā jāietver tāds saimniekošanas veids kā fermeri, viensētas, nododot zemi ar aktu pastāvīgā lietošanā ar mantošanas tiesībām. (Aplausi.) Un, pats par sevi saprotams, ka visiem ražotājiem jārada līdzīgi nosacījumi ražošanas līdzekļu iegādē un produkcijas realizācijā, kā arī nodokļu nomaksā un kredīta izmantošanā. Trešais atzinums. Tautas saimniecības struktūrai jāatbilst reālajām republikas iespējām un vajadzībām, nepieciešamības gadījumā paredzot atsevišķu uzņēmumu pārprofilēšanu vai pat slēgšanu. Piemēram, virknē gadījumu rūpniecībā ieteicama ekonomikas decentralizācija un dekoncentrācija.

Cits piemērs. Jāveido tādu savstarpēji saistītu nozaru uzņēmumu kopa galaprodukcijas ražošanai, kuri šobrīd atrodas dažādu Vissavienības ministriju pakļautībā. Te domāju vispirms mūsu mašīnbūves kompleksu. Tas attiecas arī uz agrorūpniecisko, zivsaimniecības, mežsaimniecības, kūrortu, tūrisma un citiem kompleksiem. Agrorūpnieciskā kompleksa vajadzībām nepieciešams attīstīt atbilstošu mašīnbūvi un būvmateriālu ražošanu, radīt vajadzīgos nosacījumus labu lauku ceļu ierīkošanai un tamlīdzīgi.

Ceturtais atzinums. Intensīvi risināmi ārējās ekonomiskās darbības jautājumi. Vispirms runa var būt par ciešāku sadarbību ar Baltijas jūras reģiona valstīm. Studējams jautājums par brīvās ekonomiskās zonas izveidošanu republikā. Republikai jārada labvēlīgi apstākļi ārzemju kapitāla, tai skaitā Latvijas emigrantu kapitāla, investīcijām un daudzveidīgai ekonomiskai un zinātniski tehniskai darbībai saskaņā ar republikas interesēm.

Republikas pārejai uz saimniecisko aprēķinu ir nepieciešami vairāki priekšnosacījumi. Aplūkošu tikai divus. Pirmkārt, lai republika varētu funkcionēt ekonomiskās suverenitātes apstākļos, vajadzīgi labi saimnieciskie kadri. Nepieciešams nekavējoties izstrādāt un ieviest efektīvu sistēmu tautsaimnieku sagatavošanai un kvalifikācijas paaugstināšanai, akcentējot komerciālo izglītību un menedžeru sagatavošanu. Un vispirms ekonomikas zinātne un izglītība jāattīsta mūsdienu līmenī, izmantojot pasaules labākos paraugus. Līdzekļi, kapitālieguldījumi šajā sfērā jāuzskata par visienesīgākiem. (Aplausi.)

Šajā pašā sakarībā jāsaka, ka republikas saimniecisko aprēķinu realizēs jaunatne. Tātad jaunatnei jādomā par šo sistēmu. Taču tam jaunatne nav vēl gatava. Mēs esam iemācījušies labi dziedāt un dancot, taču nākamās republikas darbībai ekonomiskās suverenitātes apstākļos mums būs vajadzīgi labi, kompetenti tautsaimnieki. Nākamajam darba cēlienam mēs varētu sagatavoties vēl labāk, ja veidotu zināmu Ministru Padomes «ēnu kabinetu», ko finansētu no valsts budžeta līdzekļiem, kas trenētos, un, iestājoties ekonomiskajai suverenitātei, sāktu darboties.

Un tagad par otru priekšnosacījumu. Republikas pāreja uz saimniecisko aprēķinu, ekonomisko suverenitāti, saistās ar vēlēšanu sistēmas demokratizāciju, ar tiesiskas valsts izveidošanu klasiskā formā. Lieta tāda, ka tautai būtu nepieciešams apspriest republikas sociāli ekonomiskās attīstības jauno modeli, saimnieciskā aprēķina modeli. Pēc šādas apspriešanas tas, dabiski, būtu izskatāms Augstākās Padomes sesijā, lai ar attiecīgu lēmumu varētu vērsties pie PSRS Augstākās Padomes un lai ienestu nepieciešamās izmaiņas PSRS un republikas Konstitūcijās.

Būtībā jāizstrādā un jāpieņem jaunas konstitūcijas. Tātad, lai varētu pieņemt un praktiski realizēt jauno saimniekošanas modeli, mums nepieciešams zinošs, darbaspējīgs deputātu korpuss. Tautas frontes uzdevums ir veicināt to, lai par deputātu kandidātiem izvirzītu pašus lietišķākos cilvēkus. Svarīgi, lai likumvara un izpildvara būtu cieši saistītas ar tautas vēlmēm, lai tās īstenotu tautas gribu. Un galu galā — lai parlaments un ministru kabinets būtu ar savu mugurkaulu, lai šajā pārejas periodā uz saimniecisko aprēķinu pārvarētu lūdzējlomas psiholoģiju attiecībā pret centru Maskavā. Visā šajā vertikālē Tautas frontes uzdevums būtu arī likumdošanas iniciatīvas izstrādāšana, balstoties uz prāta apsvērumiem. To saku tāpēc, ka mēs nedrīkstam tērēt daudz laika, diskutējot ar cilvēkiem, kuriem ir konservatīvi uzskati. Nevaram pārlieku aizkavēties startā. (Aplausi.)

Piebildīsim, ka saimnieciskais aprēķins nebūs necik rezultatīvs, ja ikviena mūsu republikas pilsoņa darbs nebūs neatlaidīgs, uzņēmīgs, kārtīgs. Ja tā varētu teikt, — mūsu gēnos jābūt iepotētai pārliecībai, ka darbu nedrīkst izpildīt nekvalitatīvi. Šai sakarā man palika prātā viena delegāta izteikums Igaunijas Tautas frontes dibināšanas kongresā, ka, lai panāktu labāku darba kvalitāti, būtu vēlams rīkot haltūristu konkursus uzņēmumā, ciemā, rajonā.

Cienījamie delegāti un viesi! Lai šai tautas atmodai, kas notiek pēdējā gadā un spilgti izpaudās arī vakardienas saietā Mežaparkā, tālāk būtu konkrēta ievirze, tai nepieciešams pilnasinīgs ekonomisks un tiesisks pamats. Mēs nedrīkstam ilgi kavēties dekorāciju līmeni. Tauta gaida reālu savas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)