Lietotāja rīki
twitter.png
draugiem.png
facebook.png
youtube.png
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti


ATBALSTĪTĀJI:


dome


kkf

Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)

No ''Barikadopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  

Lietuvas radio tradicionālajā iknedēļas intervijā Lietuvas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs A. Brazausks paziņoja, ka viņš Maskavā ticies ar PSRS aizsardzības ministru D. Jazovu un nodevis vēstuli, kurā minēti armijas disciplīnas pārkāpšanas fakti. Ministram tika nodotas arī kareivju un viņu māšu vēstules, kurās stāstīts par attiecībām armijā.

Otrs jautājumu loks — lietuviešu puišu karadienests Baltijā vai aiz robežām. D. Jazovs apsolīja, ka, sākot ar šā pavasara iesaukumu, pēc iespējas vairāk jauniešu paliks dienēt dzimto vietu tuvumā. Bet sarunas par karaspēka nacionālajām vienībām neizdevās. Kā A. Brazauskam pavēstīja D. Jazovs, šā jautājuma izskatīšana pagaidām tiek atlikta.

Ar Ļeņina rajona izpildkomitejas atļauju Viļņas Kalnaparkā notika mītiņš «Konstitūcija un demokrātija». To bija organizējuši neformālo kustību pārstāvji. Mītiņā runāja par Lietuvas jaunās Konstitūcijas projektu, par demokrātijas problēmām, par sabiedrības ekonomiskās un garīgās dzīves demokratizāciju. Sapulcējušies cilvēki ar klusuma brīdi pieminēja 9. aprīļa notikumos Tbilisi bojā gājušos.

Lietuvā sākts izmaksāt kompensācijas par zaudēto īpašumu no 1941. līdz 1952. gadam nelikumīgi izsūtītajiem pilsoņiem. Pēc pašreizējām ziņām, šīs izmaksas naudas izteiksmē veidos aptuveni 5,5 miljonus rubļu. Pusi šīs summas samaksās no uzņēmumu, organizāciju, sovhozu un kolhozu līdzekļiem, otru pusi — no vietējā budžeta. Pēc Lietuvas PSR Iekšlietu ministrijas datiem, no 1941. līdz 1952. gadam no Lietuvas tika izvests vairāk nekā 37 000 ģimeņu, pavisam — 120 926 cilvēki.

15. un 16. aprīlī Kauņā notika katoļticīgo sieviešu savienības «Caritas» dibināšanas kongress. Kongresā apkopoja šīs savienības gadu ilgā darba pieredzi. Atšķirībā no citām sieviešu organizācijām «Caritas» ideju pamatā likta katoļticība. Piecās sēdēs tika izskatīti tādi jautājumi kā cilvēku audzināšana ģimenē, cilvēku kopības izjūtas atjaunošana, nacionālā vienotība. «Caritas» ir sieviešu savienība, kas gatava labdarībai: slimnieku, vecu un vientuļu sieviešu, bāreņu aprūpēšanai. «Caritas» pieprasa atļaut, lai vecāki audzinātu bērnus atbilstoši savam pasauluzskatam, atļaut ticības mācības stundas skolās, pārtraukt valsts dotāciju izsniegšanu ateismam.

Noticis Lietuvas Poļu kultūras biedrības dibināšanas kongress. Tajā uzsvērts, ka republikas televīzijai jārada iespēja translēt Polijas TR pārraides un jāatver vairāk poļu skolu un bērnudārzu. Daži pieprasījumi, piemēram, Lietuvā radīt poļu autonomiju, mainīt likumu par lietuviešu valodu, ne tikai rada izbrīnu, bet arī liek kļūt uzmanīgiem.

Nesen izveidotās jaunatnes organizācijas biedri — ģediminieši — stādīja mežu kādā no Lietuvas rajoniem. Četri klātpienākuši vīrieši aizliedza viņiem sarunāties lietuviešu valodā. Kad jaunieši šim aizliegumam nepaklausīja, viņus piekāva. Viens no zēniem nokļuva slimnīcā. Vēlāk savā sapulcē ģediminieši nolēma atriebties — iestādīt vēl 2 ha meža.

Trīs nedēļas savās brīvajās dienās cilvēki dēstīja ozolus Lietuvas nacionālās atdzimšanas patriarha doktora Jona Pasanaviča dzimtenē. Divus ozolus iedēstīja arī jaunie laikraksta «Komjaunimo Tiesa» korespondenti. Iedzīvotāji iecerējuši iestādīt pavisam divus tūkstošus ozolu.

Notika jaunveidojamo jaunatnes organizāciju forums. Drīz sasauks arī skautu, jaunlietuviešu un citu organizāciju kongresus. Cilvēki pāriet no runām uz darbiem: stāda kokus, pašizglītojas. Izglītības ziņā daudz palīdz universitātes klubs «Radikāļi».

Autosportists PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars Brundza sācis meklēt strādniekus jaunai rūpnīcai, kurā viņš iecerējis sērijveidā izgatavot lietuviešu automobiļus. Londonā jau radīts prototips tādam automobilim, ko varētu ražot Viļņā. Viens no automobiļu remontrūpnīcas cehiem pagājuša gada rudenī kļuvis par eksperimentālu rūpnīcu. Tas, kā lietuviešiem izdosies realizēt savu ieceri, atkarīgs no ārzemju firmas, kura kļūs par lietuviešu automobiļu «krustmāti». Ieinteresētas personas jau uzradušās.

Lietuvā populārā rokgrupa «Antis» sākusi koncertturneju pa Eiropu. Divās nedēļās tā apmeklēs VFR, Itāliju un Austriju, piedalīsies divos starptautiskos festivālos. Grupa sagatavojusi programmu lietuviešu valodā.

Republikas iedzīvotāji pauž neapmierinātību ar netaisnīgo likumu «Par nodokļu paaugstināšanu transportlīdzekļu īpašniekiem». Savāktā nauda it kā paredzēta jaunu ceļu būvēšanai KPFSR nemelnzemes joslā. Lēmums, ko PSRS Augstākā Padome un PSRS Ministru Padome pieņēmusi 1988. gada martā, netika saskaņots ar mūsu republiku, tāpēc Lietuvas valdība izteica centriem priekšlikumu pārskatīt šo lēmumu. Lietuvas PSR MP 13. aprīlī atkārtoti vērsās pie PSRS APP un PSRS MP, pieprasīdama atsaukt minēto lēmumu.

17. aprīlī transportlīdzekļu īpašnieki vienojās protesta akcijā pret nesamērīgi augstajiem nodokļiem. Pikets notika laukumā pretī republikas Augstākas Padomes ēkai. Automobiļu īpašnieki, cenzdamies neaizkavēt satiksmi, apstājās laukumam blakus esošajās ieliņās un divas minūtes turēja ieslēgtu skaņas signalizāciju.

Viļņas Akadēmiskajā drāmas teātri tika atklāts festivāls «Baltijas teātru pavasaris». Uz to atbraukuši viesi gan no brālīgajām republikām, gan no ārzemēm. Īpaši nopietni šim pasākumam gatavojušies norvēģi. Pēc Oslo Nacionālā teātra divām H. Ibsena lugu izrādēm, ar kurām festivāls beigsies, uz Viļņu tiks atgādāta arī Ibsena tēmai veltīta norvēģu gleznotāju un grafiķu izstāde.

IRENA ŠALKAUSKIENE,

zinātnes un kultūras nodaļas korespondente

«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)